Sikspārņu lapa

| |
[an error occurred while processing this directive]

Sikspārņu sugu noteikšanā izmantoto pazīmju specifiskie termini

  1. Apakšdelms
  2. Apakšdelms ir sikspārņa priekšējās ekstremitātes masīvākā daļa no elkoņa locītavas līdz delmu kaulu un īkšķa pamatam (attēlā); tas piedalās lidplēves balstīšanā. Apakšdelma garums daudzām sugām var tikt izmantots gan kā viena no sugas noteikšanas pazīmēm, gan vispār sikspārņa izmērus raksturojošs lielums, jo apakšdelma garums parasti korelē arī ar paša sikspārņa izmēriem. Praksē to tā arī bieži izmanto, jo izmērīt apakšdelma garumu (attēlā) ir daudz vieglāk, nekā dzīvnieka ķermeņa garumu, turklāt iegūtie mērījumi ir precīzāki.


  3. Auss radziņš (Tragus)
  4. Auss radziņš ir skrimšļa veidojums sikspārņa auss gliemežnīcas priekšā. Tas piedalās sikspārņa ultraskaņas atbalss uztveršanā un signāla informācijas apstrādē. Auss radziņa forma un izmēri atšķiras dažādu ģinšu un sugu sikspārņiem. Tā ir ļoti laba pazīme, piemēram, Naterera naktssikspārņa vai ziemojošu brūno garausaiņu noteikšanai.


  5. Piesis un epiblēma
  6. Piesis ir sikspārņa pakaļējo ekstremitāšu skrimšļa piedēklis, kurš piedalās astes lidplēves balstīšanā. Piesis vērsts no pakaļkājas uz astes pusi lidplēves ārmalā. Epiblēma ir šaura astes lidplēves daļa, kas dažām sugām atrodas astes lidplēves ārmalā vēl aiz pieša.

    Epiblēmas izmēri vai trūkums ir viena no dažādu sikspārņu ģinšu atšķiršanas pazīmēm. Piemēram, naktssikspārņiem (Myotis) epiblēmas nav vispār, ziemeļu sikspārnim tā ir šaura, bet Pipistrellus ģints sugām – labi attīstīta.


  7. Priekšējās ekstremitātes pirksti
  8. Izņemot īkšķi, sikspārņa priekšējās ekstremitātes pirkstu un delnas kauli ir ārkārtīgi pagarināti un pilda “lietussarga spieķu” lomu sikspārņa spārna lidplēvju izplešanā (sk. attēlu lappuses sākumā). Līdzīgi cilvēkam, arī sikspārnim priekšējām ekstremitātēm ir 5 pirksti: no tiem īkšķis ir brīvs (nepiedalās lidplēves balstīšanā) un bruņots ar asu nagu, bet pārējie pirksti saistīti ar lidplēvi. Brīvajam īkšķim ir svarīga loma, sikspārnim kāpelējot pa vertikālām virsmām.

    Sugu noteikšanā reizēm izmanto atsevišķu pirkstu kaulu vai īkšķa garumu (piemēram, Pipistrellus ģints sugu savstarpējai atšķiršanai kā pazīmi izmanto 5. pirksta falangu garumu). Pēc pirkstu un delnas kaulu epifīžu (galu) pārkaulošanās līmeņa pirmā gada rudenī var arī atšķirt jaunos dzīvniekus no pieaugušajiem.

[an error occurred while processing this directive] Pēdējās izmaiņas
[an error occurred while processing this directive] (none)
Viestura Vintuļa teksts, noformēja UudiS

Autortiesības © 2008