Sikspārņu lapa

| |
[an error occurred while processing this directive]

Pētījumu vēsture Latvijā

1937.gads

Ievērojamais vācu izcelsmes botāniķis Karls Kupfers publicē pārskatu par sikspārņu sugu sastopamību Latvijā (Kupffer, 1937). Autors apkopojis informāciju par sikspārņiem, kas publicēta līdz 1937. gadam un pārbaudījis Latvijas muzejos saglabāto sikspārņu sugu diagnozi. K. Kupfers konstatē daudz neprecizitāšu sugu noteikšanā kā arī nepārbaudītas informācijas publicēšanu iepriekšējo autoru darbos. K. Kupfers uzskata par pierādītiem 10 sugu sikspārņu atradumus Latvijā. Kupfera uzskaitīto sugu saraksts atbilst arī mūsdienās konstatētajam.

1940. – 1975. gadi

Nav informācijas par mērķtiecīgu sikspārņu izpēti. Latvijas Gredzenošanas centrāles, vēlāk Latvijas ZA Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas gredzenošanas gada atskaitēs atrodama informācija arī par apgredzenotajiem sikspārņiem kopš 1930. gada (R. Kalvāns, M. Čauns, J. Rūte u.c.). Lielākā daļa apgredzenoto sikspārņu ir garausainie sikspārņi, kas atrasti putnu būrīšos). Kopš 1960. gadu vidus parādās informācija par Papes ornitoloģiskajā stacijā apgredzenotajiem sikspārņiem. 1950. gados ornitologs Georgs Lejiņš savāc Latvijā noķertu sikspārņu ādiņu un galvaskausu kolekciju. Viņa kolekcijā pārstāvētas 10 sikspārņu sugas ar precīzām norādēm par atrašanas vietu un laiku. Vēlāk kolekcija atdāvināta Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejam.

1975 – 1985. gads

1975. g. pirmais Latvijas hiropterologs - Ināra Buša uzsāk sikspārņu faunistiskus pētījumus Latvijā. Viņa veic Latvijas muzejos esošo sikspārņu inventarizāciju, sugu diagnozes precizēšanu un uzsāk mazo pagrabu un alu kontroles. Informācija par sikspārņu ziemošanas mītnēm pagrabos un vasaras mītnēm ēkās tiek ievākta, ievietojot sludinājumus avīzēs un tad pārbaudot saņemtās ziņas. Pakāpeniski tiek uzkrāta informācija par ziemojošajiem sikspārņiem un sikspārņu vasaras kolonijām ēkās. I Bušas vadībā diplomdarbus par sikspārņiem izstrādā vairāki LVU Bioloģijas fakultātes studenti - G. Pētersons, A. Kaminskis, L. Pētersone, L. Lapiņa. 20. gs. 80. gadu sākumā tiek atklāts dīķa naktssikspārņu (Myotis dasycneme) aukļkoloniju rajons Latgales un Augšzemes baznīcās (G. Pētersons, I. Buša).

1985. – 1992. gads: Papes “zelta laikmets”

80. gadu vidū ornitologi konstatē, ka Papes putnu ķeramajā murdā naktīs lielā skaitā ielido sikspārņi, un pieaicina sikspārņu pētniekus. Līdz 1992. gadam, kamēr tiek lietots t.s. lielais murds, sikspārņi regulāri tiek ķerti rudens migrācijas laikā. Ķeršanu veic A. Celmiņš, G.Pētersons, A. Lapiņa, Ē. Dreibants, M. Smiltnieks un citi. Kopā noķerti un apgredzenoti ap 14500 sikspārņi no 15 sugām. No tiem atkārtoti ārpus Latvijas vai Latvijā noķerti vairāk kā 70 trīs sugu sikspārņi, gk. Natūza sikspārņi Pipistrellus nathusii. Tā ir lielākā Latvijā veiktā sikspārņu gredzenošanas kampaņa. Diplomdarbu par sikspārņu migrācijas pētījumiem aizstāv A. Lapiņa (vad. I. Buša), apkopojošu pārskatu par sikspārņu pētījumiem Latvijā – D. Sprudzāne.

1991. –1992. gads

Papes ornitoloģisko stacionāru apmeklē zviedru sikspārņu pētnieki Ingemārs Alēns (Ingemar Ahlen) un Jonijs de Jongs (Johnny de Jong). Viņi demonstrē sikspārņu noteikšanas iespējas ar ultraskaņas detektoru palīdzību. 1992. gadā G. Pētersonam ir iespēja piedalīties sikspārņu projektā Zviedrijā un apgūt sugu noteikšanu ar ultraskaņas detektora palīdzību. Tā rezultātā 1993. gadā Papē uzsākts migrējošo sikspārņu monitorings, tos uzskaitot ar ultraskaņas detektoru palīdzību, kurš tiek turpināts līdz šodienai. 1992. g. rudenī tiek uzsākts ziemojošo sikspārņu monitorings alās un dažās lielākajās mākslīgajās sikspārņu ziemošanas vietās, kurš arī tiek turpināts līdz šodienai (vad. V. Vintulis)

1992. – 1998. gads

Tiek realizēts līdz šim lielākais sikspārņu izpētes projekts Latvijā – datu vākšana Latvijas sikspārņu atlantam un Latvijas sikspārņu datu bāzes izveidošana. Projektu finansē Zviedrijas valdība, tā realizācija notiek ar Latvijas Dabas fonda atbalstu. Finansējuma iegūšanā izšķirošs bija prof. I. Ahlen personiskais atbalsts. Intensīvi tiek ievākta informācija gan par ziemojošajiem sikspārņiem, gan aukļkolonijām, gan sikspārņu barošanās biotopiem (ar ultraskaņas detektoriem). Dati tiek ievākti 10x10 km kvadrātos visā Latvijas teritorijā. Tiek apkopota arī visa iepriekš savāktā informācija. Projektu vada Gunārs Pētersons, piedalās V. Vintulis, A. Platais, Ē. Dreibants, V. Līcīte un citi amatieri – entuziasti.

Diemžēl projekta rezultāti tā arī nav pienācīgi publicēti. Izveidotās sikspārņu sugu izplatības kartes atspoguļotas SIA «Gandrs» izdotajā G. Pētersona sikspārņu noteicējā (1997). Atlanta materiāli apstrādāti arī V. Vintuļa maģistra darbā (1996) un Gunāra Pētersona doktora disertācijā (2004), kuri aizstāvēti LU Bioloģijas fakultātē. Šajā laikā top arī vairāki sikspārņiem veltīti bakalaura darbi (S. Englande, V. Vintulis, V. Līcīte).

1995. g. vasarā Latgalē darbojas zviedru sikspārņu pētnieks Jonijs de Jongs, pētot dīķa naktssikspārņu biotopu izvēli un pirmo reizi Latvijā mēģinot pētīt sikspārņus ar telemetrijas metodi (diemžēl nesekmīgi). Pētījumos, apgūstot ultraskaņas detektoru metodi, asistē arī V.Vintulis un A.Platais.

1998. g. rudens – 1999. gads

Projekts „Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) sikspārņi”. Notiek ĶNP sikspārņu faunas inventarizācija. Tiek apzinātas ziemošanas vietas mazajos pagrabos; vasarā tiek meklētas sikspārņu aukļkolonijas, kā arī apzināti svarīgākie sikspārņu barošanās biotopi nacionālajā parkā, izmantojot gan ultraskaņas detektorus, gan sikspārņu ķeršanu ar speciāliem tīkliem virs ūdeņiem. Projekta rezultātā teritorijā konstatētas 9 sikspārņu sugas, 5 sugām atrastas aukļkolonijas un 2 sugas atrastas ziemošanas vietās pagrabos. Apzinātas parkā nozīmīgākās sikspārņu vietas un biotopi. 1999.g. sākumā tiek aizstāvēts sikspārņu tēmai veltīts maģistra darbs (V. Vintulis), kurā apstrādāti Atlanta laikā ievāktie materiāli.

2000. gads

Projekts „Sikspārņi Gaujas Nacionālajā parkā (GNP)”. Projekta ietvaros tiek apkopota jau esošā informācija par ziemojošajiem sikspārņiem GNP (V. Vintulis), kā arī ievākta jauna informācija par sikspārņiem vasarā, izmantojot gk. detektoru metodi (G. Pētersons). Tiek konstatēts, ka Gauja ir izcili nozīmīgs sikspārņu barošanās biotops ar lielu sugu daudzveidību un medījošo sikspārņu blīvumu.

2001. – 2004. gads

EMERALD projekts. Piedalīšanās perspektīvo EMERALD/NATURA2000 vietu inventarizācijā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta dīķa naktssikspārņa (ES Sugu un Biotopu direktīvas II pielikums) konstatēšanai, tāpēc tiek apmeklētas tikai ūdeņiem (ezeriem, upēm un dīķiem) bagātas vietas. 2003. g. tiek veikta dīķa naktssikspārņa zināmo aukļkoloniju inventarizācija, tiek atrastas arī vairākas jaunas šīs sugas kolonijas. Piedalās G. Pētersons, A.Pupila, V. Vintulis uc. No 2003. – 2005. gadam sikspārņu monitorings tiek iekļauts kā apakšprogramma Latvijas Nacionālās Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmā. Tiek monitorēti ziemojošie un migrējošie sikspārņi, kā arī veikti sikspārņu uzskaites maršruti to barošanas biotopos vasarā. Tiek uzsākta izglītojošā pasākuma - Sikspārņu nakts – tradīcija Ķemeru un Gaujas nacionālajos parkos.

2005. gads

Jurģa Šubas bakalaura darba ietvaros tiek uzsākti sikspārņu rudens spietošanas pētījumi pie ziemošanas vietām GNP, kuri izvēršas par otro lielāko sikspārņu gredzenošanas kampaņu Latvijā (līdz 2007./08. g. ziemai apgredzenoti turpat trīsarpus tūkstoši 7 ziemojošo sugu sikspārņu). Sikspārņu ķeršanā palīdz daudzi sikspārņu pētīšanas entuziasti un citi līdzjutēji.

Vairs netiek finansēta uzsāktā monitoringa programma, un tiek izstrādāta jauna, kurā iekļauta tikai daļa no līdzšinējiem pasākumiem.

G.Pētersons aizstāv doktora disertāciju par Latvijas sikspārņu populācijām.

2006. gads

Latvijas Vides Aizsardzības fonda (LVAF) finansēts projekts ”Eiropas platauša Barbastella barbastellus barošanās biotopu un ziemošanas vietu izpēte un aizsardzības priekšlikumu izstrāde”. Tiek pierādīts, ka Latvijā ir Eiropas platauša populācija un apzināti šīs sugas izmantotie biotopi Latvijā. Atrastas arī vairākas jaunas plataušu ziemošanas vietas. Projekta gaitā V.Vintulis stažējas Zviedrijā, kur arī paralēli notiek divi plataušu izpētes projekti. Projektā piedalās lielākā daļa sikspārņu pētīšanas entuziastu.

V. Vintulis iesaistās arī LDF projektā “Natura 2000 datu bāzes aktualizēšana”. Tiek apsekotas vairākas Natura 2000 teritorijas, kurās EMERALD projekta laikā dīķa naktssikspārni neizdevās atrast, kā arī vairākas šī projekta laikā neapsekotas teritorijas.

G.Pētersons kā sikspārņu eksperts piedalās Bauskas un Tērvetes dabas parku Dabas aizsardzības plānu izstrādē, tiek apzināta šo teritoriju sikspārņu fauna un nozīmīgākie sikspārņu biotopi.

2007. gads

Tiek veikti divi apjomīgi LVAF finansēti sikspārņu izpētes projekti: “Eiropas platauša Barbastella barbastellus populācijas teritoriālais izvietojums Latvijā” un “Dīķa naktssikspārņa Myotis dasycneme vasaras un ziemas mītņu inventarizācija Latvijā”. Pirmā projekta ietvaros notiek visas Latvijas teritorijas apsekošana, meklējot plataušus dažādos muižu parkos. Pirmo reizi Latvijā tiek izmantotas automātiskās sikspārņu saucienu skaņu ierakstu sistēmas, kā arī tiek pielietota jau parastā detektoru metode un ķeršana ar tīkliem. Dīķa naktssikspārņu projektā tiek apsekotas visas zināmās aukļkolonijas un veikta praktiski pilnīga vakarā izlidojošo pieaugušo mātīšu uzskaite: 21 kolonijā kopā uzskaitīti 1113 īpatņi. Noskaidrota šīs sugas pavasara un rudens fenoloģija: kad tā atstāj ziemošanas vietas, kad ierodas vasaras koloniju mītnēs, kad tās atstāj, un kad atgriežas ziemošanas vietās. Projektos iesaistīti gandrīz visi sikspārņu pētīšanas entuziasti, visaktīvāk V.Vintulis, J.Šuba, G.Pētersons, I.Kalniņa, I.Čakare un N.Kukārs.

2008. gads

Sikspārņu eksperti piedalās dažādos nelielos izpētes, ekspertīžu vai monitoringa projektos. Veikta sikspārņu faunas inventarizācija Moricsalas dabas rezervātā (V. Vintulis, G. Pētersons u.c.), Dridža ezera dabas parkā (V. Vintulis, J. Šuba u.c.) un Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū (A. Pupila u.c.). V. Vintulis kā sikspārņu eksperts piedalās arī Rāznas NP dabas aizsardzības plāna izstrādē, gk. apkopojot jau esošos datus par teritorijas sikspārņu faunu. Sadarbībā ar SIA „Eirokonsultants” veikta arī vairāku projektējamo autoceļu posmu ekspertīze par iespējamo šo ceļu ietekmi uz sikspārņu populācijām (V. Vintulis, J. Šuba un G. Pētersons). Uzsākts Natura 2000 vietu monitorings dīķa naktssikspārnim, tā ietvaros atrasta līdz šim nezināma šīs sugas kolonija Gaujas NP

[an error occurred while processing this directive] Pēdējās izmaiņas
[an error occurred while processing this directive] (none)
Viestura Vintuļa teksts, noformēja UudiS

Autortiesības © 2008