Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Kaulzivis (Osteichthyes)

Zoologs Andris Piterāns

Latvijā sastopamas tikai kaulzivis. Kaulzivju ārējais izskats un dzīvesveids ir ļoti dažāds. To skelets, atšķirībā no skrimšļzivīm, stipri pārkaulojies. Pie šīs klases pieder vairākums tagad dzīvojošo zivju sugu. Otras zivju klases pārstāvji – skrimšļzivis (Chondrichthyes), kuras pārstāv haizivis un rajas – Latvijas piekrastē neieklīst. No kaulzivīm pie mums pārstāvētas 12 kārtas – storveidīgās, siļķveidīgās, lašveidīgās, zušveidīgās, karpveidīgās, vējzivjveidīgās (Beloniformes), samveidīgās, mencveidīgās, stagarveidīgās, asarveidīgās, skorpēnveidīgās (Scorpaeniformes, 1 suga – plūkšņzivs (Liparis liparis) – iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4. kategorijā) un plekstveidīgās zivis. 15 sugu kaulzivis ir iekļautas LSG.

 

^

Storveidīgās zivis (Acipenseriformes)


No storveidīgajām zivīm Baltijas jūrā līdz 20. gadsimtam bija sastopama store (Acipenser sturio). Baltijas jūras baseinā šīs zivis sasniedza 3,5 m garumu, bet maksimālā ķermeņa masa pārsniedza 300 kilogramus. Pēdējais droši zināmais stores noķeršanas gadījums ir 1963. (1964.?) gadā pie Jūrmalas. Kopš 1995. gada store iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas izzudušo sugu (0.) kategorijā. 20. gadsimta 50. – 70. gados veikti sterletes (A. ruthenus) aklimatizācijas mēģinājumi Baltijas jūras baseina upēs. Savukārt 20. gadsimta 60. gados mēģināts aklimatizēt krievu stori (A. güldenstädti), Sibīrijas stori (A. baeri) un belugu (Huso huso). Visas minētās sugas pieder storu (Acipenseridae) dzimtai.

 

^

Siļķveidīgās zivis (Clupeiformes)


Siļķveidīgo zivju kārtu Latvijā pārstāv siļķu (Clupeidae) dzimta ar 3 sugām. Pazīstamākā no tām ir reņģe jeb Baltijas siļķe (Clupea harengus membras). Tā ir Atlantijas siļķes pasuga. Šī suga nārsto jūras piekrastes sēkļos. Izšķir rudenī un pavasarī nārstojošas reņģu populācijas. Pēc nārsta reņģes aizceļo tālu no krasta un izklīst mazākos baros. Dažreiz nelieli reņģu bariņi ieklejo piejūras upēs un ezeros. Otra ne mazāk labi pazīstama suga ir brētliņa jeb Baltijas brētliņa (Sprattus sprattus balticus). Pēc izskata un dzīvesveida tā ir ļoti līdzīga reņģei. Atšķiras ar mazāku ķermeni un lēnāku augšanu. Tāpat kā reņģe, arī brētliņa ir saimnieciski nozīmīga Baltijas jūras zivs. Savukārt paledes (Alosa fallax) uzturas jūrā, bet nārsto agri pavasarī upēs. Raksturīga pazīme ir ieapaļi melni plankumi ķermeņa sānos. Baltijas jūrā un Rīgas līcī paledes nelielā daudzumā nozvejo kopā ar reņģēm. Šī suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. Rets ieceļotājs Baltijas jūrā ir anšovs (Engraulis encrasicholus). Šī suga pārstāv anšovu (Engraulidae) dzimtu.

 

^

Lašveidīgās zivis (Salmoniformes)


Lašveidīgajām zivīm raksturīga taukspura, kas atrodas starp muguras un astes spuru. No lašu (Salmonidae) dzimtas Latvijā savvaļā sastopamas 3 sugas (varavīksnes foreli (Onchorhynchus mykiss) audzē zivsaimniecībās). Vērtīgākā suga ir lasis (Salmo salar). Pieaugušie laši dzīvo jūrās, no kurienes rudeņos nārsta laikā masveidā ieceļo upēs. Nārsto to upju augštecēs, kur paši uzturējušies mazuļu stadijā. Mazuļi pārtiek no zooplanktona, kukaiņiem un zivīm, savukārt pieaugušo barība jūrā ir zivis (galvenokārt reņģes un brētliņas). Nārsta laikā laši barību neuzņem. Pēc izskata ļoti līdzīgs lasim ir taimiņš (Salmo trutta trutta). Atšķirībā no lašiem taimiņi vairāk dzīvo saldūdeņos. Pieaugušie taimiņi jūrā nekur tālu neceļo, bet uzturas to upju tuvumā, kur piedzimuši. Tipiska strauju upju zivs ir strauta forele (Salmo trutta fario). Tā pārtiek no lidojošiem kukaiņiem un zivīm, dažreiz no dažādiem zoobentosa organismiem. 20. gadsimta 70. un 80. gados Latvijā mēģināja aklimatizēt dažas Klusā okeāna lašu (Oncorhynchus) un paliju (Salvelinus) sugas. Vairākas sugas pārstāv sīgu (Coregonidae) dzimtu. Dziļos un vidēji dziļos ezeros sastopams repsis (Coregonus albula). Reti sastopama ir sīga (C. laveratus). Latvijas ūdeņos sastopamas vairākas sīgu formas. Šī suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā. Pie mums sastopamas arī 2 salaku formas – jūras salaka (Osmerus eperlanus eperlanus) un ezeru salaka (O. e. spirinchus), kā arī alata (Thymallus thymallus). Šīs sugas pārstāv attiecīgi salaku (Osmeridae) un alatu (Thymallidae) dzimtas. Tagad pie lašveidīgajām zivīm pieskaita arī līdaku (Esocidae) dzimtu. Latvijā vienīgā vienīgā suga ir līdaka (Esox lucius). Alata un repsis iekļauti LSG 3. kategorijā.

 

^

Zušveidīgās zivis (Anguiliformes)


No pārējām kaulzivīm zušveidīgās atšķiras ar slaido, čūskveidīgo ķermeni. Latvijā pārstāvēta zušu (Anguillidae) dzimta ar 1 sugu – Eiropas zuti (Anguilla anguilla). Zuša ķermenis klāts ar sīkām, ādā iegrimušām zvīņām. Latvijā zušu ķermeņa garums (mātītēm) var sasniegt 1,5 m, bet svars līdz 6 kilogramiem. Ar dzimumgatavību sasniegušajiem zušiem notiek morfoloģiskas pārmaiņas – palielinās acis, parādās punkti uz krūšu spurām, zuši pārtrauc baroties (gremošanas orgāni atrofējas) un dodas pa straumi uz jūru. Zuši nārsto vienreiz mūžā Atlantijas okeānā (Sargasu jūrā) lielā dziļumā starp Bermudu un Bahamu salām. No ikriem izšķīlušies kāpuri pasīvi pārvietojas ar Golfa straumi un 2 - 3 gadu laikā sasniedz Eiropas piekrasti. Šeit notiek metamorfoze un kāpuri pārvēršas par t. s. „stikla zušiem” , kas aktīvi pārvietojas piekrastes ūdeņos. Daļa zušu mazuļu no jūras ieceļo upēs un ezeros, bet daļa paliek jūrā. Zutis ir saimnieciski nozīmīga zivs.

 

^

Karpveidīgās zivis (Cypriniformes)


Bieži sastopamas saldūdens zivis. Dažas karpveidīgo zivis ieceļo arī jūrā upju grīvu rajonā, bet nārsto tikai saldūdeņos. Sastopamas gandrīz visā pasaulē, izņemot Dienvidameriku (19. gadsimtā ievestas arī Austrālijā). Latvijā 2 dzimtas. Sugām bagātākā ir karpu (Cyprinidae) dzimta. Latvijā konstatētas 22 sugas, visiem vairāk vai mazāk labi pazīstamas zivis. Kurš gan nepazīst raudu (Rutilus rutilus), plaudi jeb breksi (Abramis brama), plici (Blicca bjoerkna), ruduli (Scardinius erythrophthalmus), sapalu (Leuciscus cephalus), ālantu (L. idus), grunduli (Gobio gobio), mailīti (Phoxinus phoxinus), līni (Tinca tinca), karūsu (Carassius carassius), karpu jeb sazānu (Cyprinus carpio) u. c. 2 sugas – kaze (Pelecus cultratus) un spāre (Abramis ballerus) – iekļautas Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. Daudzas karpveidīgās zivis ir iecienīts makšķerēšanas objekts, kā arī tiek audzētas zivsaimniecībās.

Otra dzimta ir akmeņgrauži (Cobitidae). Tiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi. Bieži ezeros, smilšainās vietās, kur vietām zāļaini laukumi, uzturas akmeņgrauzis (Cobitis taenia), bet avotainās upēs un ezeru piekrastēs sastopams bārdainais akmeņgrauzis (Noemacheilus barbatulus). Daudzās upēs, ezeros un citās ūdenstilpēs dūņainās vietās ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni dzīvo pīkste (Misgurnus fossilis).

 

^

Samveidīgās zivis (Siluriformes)


Latvijā sastopama tikai 1 samu (Siluridae) dzimtas suga – Eiropas sams (Silurus glanis). Šī saldūdens zivs garumā var sasniegt 5 m (Latvijā nedaudz virs 2 m). Zivs ķermenis kails, bez zvīņām. Latvijā sami mīt galvenokārt Daugavas lielbaseina upēs. Atsevišķus eksemplārus noķer jūras piekrastē, kā arī Rīgas līča A un D piekrastēs. Parasti uzturas slēptuvēs, aktīvāki tumsā. Pārtiek galvenokārt no zivīm un vardēm. Sams iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.

 

^

Mencveidīgās zivis (Gadiformes)


Mencveidīgās zivis, izņemot vēdzeli (Lota lota), kas dzīvo tikai saldūdeņos, sastopamas jūrā. Latvijā un tās piekrastē sastopamas 5 sugas. No tām vislielākā nozīme ir Baltijas mencai (Gadus morhua callarias). Tā ir viena no 5 mencas pasugām, kas pielāgojusies dzīvei mazsāļajos Baltijas jūras ūdeņos. Baltijas menca pārtiek no vēžveidīgajiem, galvenokārt šķeltkājvēžiem, un zivīm, sevišķi no reņģēm un brētliņām. Mencai raksturīgas garas nārsta un barošanās migrācijas. Var sasniegt 17 gadu vecumu. Baltijas jūras rietumdaļā samērā reta ir pikša jeb šelzivs (Melanogrammus aeglefinus) un saida (Pollachius virens). Reti Baltijas jūras piekrastē sastopama jūrasvēdzele (Enchelyopus cimbrius). Arī jūrasvēdzeles ir mencu barības objekts.

 

^

Stagarveidīgās zivis (Gasterosteiformes)


Latvijā pārstāvēta tikai viena – stagaru (Gasterosteidae) dzimta ar 3 sugām. Šīs dzimtas pārstāvjiem raksturīgi muguras spuras priekšā 2 - 15 brīvi, savrupstāvoši , ar starpplēvi nesaistīti dzeloņi. Arī vēdera spuras pārveidojušās par dzeloņiem. Nārsta laikā tēviņi būvē ligzdas, kuras apsargā tik ilgi, kamēr mazuļi ir pietiekami attīstījušies. Pie mums jūrā un piejūras rajonu iekšējos ūdeņos visai bieži sastopami trīsadatau (Gasterosteus aculeatus) un deviņadatu (Pungitius pungitius) stagari. Savukārt ļoti rets Baltijas jūras piekrastē ir jūrasstagars (Spinachia spinachia). Šī suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.

 

^

Asarveidīgās zivis (Perciformes)


Asarveidīgās zivis sastopamas jūrās un saldūdeņos. Latvijā 15 dzimtas (dažu dzimtu pārstāvji gan konstatēti tikai vienu vai vairākas reizes). Pazīstamākie ir asaru (Percidae) dzimtas pārstāvji. Makšķernieku lomos viena no biežāk sastopamajām zivīm ir asaris (Perca fluviatilis). Tāpat kā asaris, viena no izplatītākajām sugām ir ķīsis (Gymnocephalus cernua). Abas šīs sugas sastopamas gan upēs, gan ezeros, kā arī jūras piekrastē, it īpaši upju grīvu tuvumā. Visvērtīgākais šīs dzimtas pārstāvis ir zandarts (Stizostedion lucioperca). Tā ir rūpnieciski nozīmīga zivs piekrastes zvejā. Šī zivs garumā var pārsniegt 1 m un svērt līdz 10 kilogramiem. No tūbīšu (Ammodytidae) dzimtas Latvijas piekrastē sastopama tūbīte (Ammodytes tobianus) un nigliņš (Hyperoplus lanceolatus). Baltijas jūras piekrastē, pa retam arī Rīgas līcī nozvejo makreli jeb skumbriju (Scomber scombrus). Šī makreļu (Scombridae) dzimtas zivs ir nozīmīgs zvejas objekts. Makreles pārtiek no vēžveidīgajiem un nelielām zivīm. Vienreiz Baltijas jūras austrumdaļā noķerta pelamida (Sarda sarda). Divas reizes pēckara periodā Latvijas piekrastē konstatēta arī zobenzivs (Xiphias gladias). Šī visai eksotiskā zivs (zobenzivju (Xiphiidae) dzimta) ir plēsēja un pārtiek galvenokārt no siļķēm, makrelēm, stavridām un kalmāriem. Četras sugas pārstāv jūrasgrunduļu (Gobiidae) dzimtu. Divplankumu (Gobiusculus flavescens) un melnais (Gobius niger) jūrasgrundulis iekļauti Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. Taukzivju (Pholidae) un lentzivju (Lumpenidae) dzimtas pārstāvētas katra ar vienu sugu. Viena suga pie mums pārstāv lucīšu (Zoarcidae) dzimtu – lucītis (Zoarces viviparus). Tā ir saimnieciski nozīmīga un vērtīga zivs. Lucīši pārtiek no sīkiem bezmugurkaulniekiem un citu zivju ikriem (sevišķi daudz tie iznīcina reņģu ikrus). Piecas sugas pārstāv jūrasbullīšu (Cottidae) dzimtu. Jūras dzeloņgalve (Taurulus bubalis) iekļauta LSG 3. kategorijā. Vēl no asarveidīgajām zivīm LSG 3. kategorijā iekļautas taukzivs (Pholis gunnellus) un lentzivs (Lumpenus lampretaeformis).

 

^

Plekstveidīgās zivis (Pleuronectiformes)


Plekstveidīgās zivis atšķiras no visām pārējām zivīm ar plakanu rombveidīgu ķermeni. Pieaugušās zivis uzturas pie gultnes. Latvijā 2 dzimtas. Pie akmeņplekstu (Scophthalmidae) dzimtas pieder akmeņplekste jeb āte (Psetta maxima) un gludais rombs (Scophthalmus rhombus), kas Latvijas piekrastē konstatēts tikai vienu reizi. Parastākā plekstu (Pleuronectidae) dzimtas zivs ir Baltijas plekste jeb bute (Platichthys flesus trachurus). Daudz retāk sastopama jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa). Vērtīgi zvejas objekti ir akmeņplekste un Baltijas plekste.
^

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Zoologs Andris Piterāns
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *