Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Plakantārpi (Plathelminthes)

Zoologs Andris Piterāns

Saturs


      Šī tipa pārstāvjiem ķermenis ir divpusēji simetrisks, saplacināts, lapveidīgs vai lentveidīgs. Ķermeņa garums no dažiem milimetriem līdz pat 15 metriem. Vairākums plakantārpu ir cilvēka un dzīvnieku parazīti, kas ierosina dažādas helmintozes. Ir arī brīvi dzīvojoši plakantārpi (tikai skropstiņtārpi), kas sastopami galvenokārt ūdenstilpēs, kā arī augsnē. Tipā 5 klases – skropstiņtārpi, sūcējtārpi, monogeneji, lenteņi un cestodāriji (Cestodaria). Pirmo četru klašu pārstāvji konstatēti arī Latvijā (> 280 sugas). Pasaulē zināms > 12 000 sugu.

 

^

Skropstiņtārpi (Turbellaria)


      Skropstiņtārpi ir brīvi dzīvojoši plakantārpi, kas sastopami galvenokārt jūrās un saldūdeņos, retumis augsnē. Tikai dažu sugu skropstiņtārpi ir adatādaiņu, gliemju un tārpu parazīti. Šo tārpu ķermeni klāj skropstiņepitēlijs (no tā arī cēlies klases nosaukums). Skropstiņtārpiem raksturīgas ļoti lielas reģenarācijas spējas. Latvijā konstatētas 14 sugas (pasaulē ~3000 sugas). Izmēru ziņā lielākā skropstiņtārpu suga Latvijā ir līdz 3 cm garā punktainā jeb lielā planārija (Bdellocephala punctata). Dīķos un grāvjos bieži sastopama ir baltā planārija (Dendrocoelum lacteum).

 

^

Sūcējtārpi jeb trematodes (Trematoda)


      Sūcējtārpi ir dažādu dzīvnieku, kā arī cilvēka endoparazīti, kas attīstās ar vairākām kāpuru stadijām un 2 - 3 saimnieka maiņām. Daudzas sugas izraisa nopietnas slimības gan cilvēkam, gan dzīvniekiem. Piemēram, diplostomulu (Diplostomulum) kāpuri parazitē zivju (plaužu, līdaku, pliču u. c.) acīs. Stipras invāzijas gadījumā zivs kļūst akla. Savukārt diplostomulu definitīvais saimnieks ir putni, kas barojas ar zivīm, piemēram, lielie ķīri. Sūcējtārpi parazitē arī abiniekos un zīdītājos. Bīstams aitu, govju un retumis arī cilvēka parazīts ir aknu fasciola (Fasciola hepatica), kas parazitē aknu žultsvados. Aknu fasciola aitām izraisa epizootiju. Aitas iet bojā no aknu iekaisuma. Savukārt cilvēks var invadēties ar fasciolu adeloskārijām (fasciolas kāpura stadija), dzerot nevārītu ūdeni no nelielām, visbiežāk no īslaicīgām ūdenstilpēm, kur mīt mazais dīķgliemezis (Lymnaea truncatula) – šīs trematodes starpsaimnieks. Pasaulē zināmas ~ 4000 sūcējtārpu sugas, Latvijā > 130 sugu.

 

^

Monogeneji (Monogenoidea)


      Monogeneji ir ektoparazīti, kas parasti dzīvo uz zivju ādas un žaunām, ļoti reti abinieku un rāpuļu urīnpūslī vai mutes dobumā. Attīstības ciklā nav paaudžu un saimnieku maiņas. Uz zivīm parazitējošie monogeneji nereti kļūst par cēloni zivju saslimšanai un pat bojāejai, it īpaši dīķsaimniecībās. Visbīstamākie ir daktilogirusi (Dactylogirus), kas uzbrūk karpu mazuļiem. Tie barojas ar saimnieka gļotām, epitēliju un dažkārt arī ar asinīm. Liela šo parazītu invāzija var izraisīt zivju masveida nobeigšanos. Latvijā konstatētas > 50 sugas (pasaulē zināmas ~1200 sugas).

 

^

Lenteņi (Cestoda)


      Parazītiski tārpi ar lentveida ķermeni (garums no dažiem milimetriem līdz 10 m un vairāk). Pieaugušie lenteņi dzīvo mugurkaulnieku zarnās. Nav gremošanas orgānu. Tas izskaidrojams ar parazītisko dzīvesveidu. Jau saimnieka sagremoto barību uzsūc ar visu ķermeņa virsmu. Attīstības ciklā parasti ir kāpura stadijas un saimnieku maiņa (izņemot pundurlenteni, kura attīstība norisinās bez starpsaimnieka, tikai cilvēka organismā (ļoti reti starpsaimnieks var būt vaboles vai to kāpuri)). Pasaulē zināmas ~3000 sugas. Latvijā cilvēkā, zīdītājos, putnos un zivīs līdz šim konstatētas 107 sugas.

      Latvijā cilvēka saslimšana ar cestodozēm ir samērā reta parādība. Cilvēkā parazitē 6 lenteņu sugas. Biežāk sastopams ir cilvēka pundurlentenis (Hymenolepis nana), kas daudz izplatītāks ir zemēs ar siltāku klimatu. Parasti ar to invadējas bērni. Retumis cilvēkam un mājdzīvniekiem ir konstatēta ehinokokoze – slimība, kuru izraisa graudainā ehinokoka (Echinococcus granulosos) kāpuri (cilvēks šajā gadījumā ir starpsaimnieks). Pieaugušais ehinokoks parazitē gaļēdāju dzīvnieku – suņu, kaķu, vilku u. c. tievajās zarnās, bet kāpura stadijā liellopu, aitu, cūku, retāk zirgu, trušu, kā arī cilvēka dažādos orgānos. Cilvēks visbiežāk var invadēties glaudot suni vai ļaujot tam laizīt rokas un seju, bet pēc tā pirms ēšanas nenomazgājot rokas. Savukārt suņi invadējas apēdot slimu liellopu un cūku iekšējos orgānus. Vēl Latvijā cilvēkam konstatētas šādas lenteņu sugas – vērša lentenis (Taeniarhynchus saginatus), cūkas lentenis (Taenia solium), platais jeb zivju lentenis (Diphyllobothrium latum) un žurku lentenis (Hymenolepis diminuta). Pundurlentenis, vērša un cūkas lenteņi pieauguši parazitē tikai cilvēka organismā pārējie – arī dzīvnieku organismā.
^

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Zoologs Andris Piterāns
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *