Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Daudzkāji (Myriapoda)

Zoologs Andris Piterāns

Saturs


      Šīs posmkāju klases pārstāvjiem ķermenis sastāv no galvas nodalījuma un vidukļa nodalījuma, kuru veido savstarpēji krasi norobežoti segmenti. To skaits dažādām sugām var būt visai atšķirīgs. Pie katra vidukļa posma ir pāris primitīvu ejkāju. Daudziem daudzkājiem, piemēram, tūkstoškājiem, vidukļa posmi ir saplūduši. Posmiem saplūstot, to ejkājas saglabājušās, tādēļ rodas iespaids, it kā katram posmam būtu divi pāri ejkāju.

      Daudzkāji galvenokārt ir nakts dzīvnieki. Dzīvo augsnē, zem dažādiem priekšmetiem, kritušās lapās, zem koku mizas u. c. Daļa daudzkāju, piemēram, simtkāji, ir plēsīgi, citi barojas ar trūdošu augu atliekām, tāpēc viņiem ir nozīme kā organisko vielu aprites veicinātājiem. Dažu dienvidos sastopamu daudzkāju, piemēram, skolopendru, kodieni var būt sāpīgi arī cilvēkam. Pasaulē zināmas ~11 000 sugas, bet Latvijā konstatētas 39 daudzkāju sugas. Pazīstamākie ir simtkāji (Chilopoda) – 13 sugas (parastākā no tām ir kaulene (Lithobius forficatus)) un tūkstoškāji (Diplopoda) – 21 suga. Lielākais Latvijas tūkstoškājis Polydesmus complanatus var sasniegt 4 cm garumu. Daži tūkstoškāji, piemēram, Nopoiulus armatus, ir kultūraugu kaitēkļi. Savukārt ģints Geophilus simtkāji dzīvo augsnē līdz 60 cm dziļumā un 1 m² augsnes var būt pat līdz 2000 īpatņu. Vēl Latvijā sastopamas simfilas (Symphyla – 3 sugas) un pauropodi (Pauropoda – 2 sugas).
^

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Zoologs Andris Piterāns
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *