|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Zoologs Andris Piterāns |
Kukaiņi ir posmkāju tipa traheātu apakštipa (Tracheata) klase. Tajā apvienoti visi posmkāji, kuriem ir trīs pāri kāju. Kukaiņi ir sauszemes dzīvnieki, kas elpo ar trahejām. Vairākas kukaiņu grupas pielāgojušās dzīvei ūdenī, tomēr tikai dažu grupu kāpuri spēj uzņemt ūdenī izšķīdušo skābekli. Kukaiņi ir vienīgie bezmugurkaulnieki, kuru vairākums spēj lidot. Dažām augstāko kukaiņu grupām, piemēram, blusām un utīm, parazitārā dzīves veida dēļ spārni ir izzuduši.
Kukaiņu ķermenis sastāv no trīs nodalījumiem – galvas, krūtīm un vēdera. Kukaiņi vairojas dzimumiski, dējot apaugļotas olas. Daudziem raksturīga arī partenoģenēze (vairošanās ar neapaugļotām olām), bet daži ir dzīvdzemdētāji. Attīstās ar pārvēršanos jeb metamorfozi. Izšķir attīstību ar nepilnīgu pārvēršanos (no oliņas izšķiļas kāpurs, kas ir līdzīgs pieaugušajam īpatnim, tikai ir mazāks un viņam ir neattīstīti spārni) un attīstību ar pilnīgu pārvēršanos (attīstībā ir 4 stadijas – ola, kāpurs, kūniņa un pieaudzis īpatnis). Nepilnīga pārvēršanās raksturīga zemāk organizētiem kukaiņiem, piemēram, taisnspārņiem, spārēm, blaktīm.
Kukaiņiem ir ļoti liela nozīme dabā. Viņi ietilpst daudzu dzīvnieku barošanās ķēžu sastāvā. Gandrīz katrā mugurkaulnieku dzīvnieku klasē var atrast specializētus entomofāgus, t. i. dzīvniekus, kuri pārtiek no kukaiņiem, piemēram, daudzas putnu sugas. Kukaiņi, galvenokārt plēvspārņi, divspārņi un tauriņi, apputeksnē augus (Eiropā apmēram 30 % ziedaugu apputeksnē tieši kukaiņi). Viņi piedalās arī augsnes veidošanas procesos. Piemēram, termīti un skudras, tāpat kā daudzu citu kukaiņu kāpuri, kas dzīvo zemē, ar savām ejām uzirdina augsni, veicina tās labāku ventilāciju un ūdens apgādi un bagātina to ar trūdvielām. Kukaiņi, piemēram, līķvaboles, veic sanitāra funkcijas dabā. No cilvēka interešu viedokļa kukaiņu darbībai var būt arī negatīvas sekas. Daudzas sugas ir bīstami lauksaimniecības un mežsaimniecības kaitēkļi, bet daļa arī cilvēka un dzīvnieku parazīti un slimību ierosinātāju pārnēsātāji.
Kukaiņi izplatīti visā pasaulē. Viņi sastopami visdažādākajos biotopos. Klasē zināmas ~1 miljons sugu, bet, domājams, ka patiesais sugu skaits ir vismaz divas reizes lielāks. Latvijā konstatētas ~10 000 sugas, bet arī tas noteikti nav galējais skaits (varētu būt vairāk nekā 15 000 sugu). Kukaiņu klasi iedala 2 apakšklasēs. Iekšžokļeņu jeb segžokleņu apakšklasē (Entognatha) ietilpst 3 kārtas – diplūras, kolembolas un protūras (visas pārstāvētas arī Latvijā). Pie āržokleņu jeb kailžokleņu apakšklases (Ectognatha) pieder 32 kārtas; no tām Latvijā sastopamas 23 kārtas – zvīņenes (tāpat kā 3 iekšžokleņu kārtas pārstāvji attīstās bez pārvēršanās), viendienītes, spāres, strautenes, spīļastes, prusaki, taisnspārņi, ķērpjutis, dzīvniekutis, tripši, blaktis, cikādes, augutis (visu iepriekš minēto 12 kārtu pārstāvju attīstība noris ar nepilnīgu pārvēršanos), vaboles, tīklspārņi, kamielīši, dūneņes, knābjgalvji, makstenes, tauriņi, divspārņi, blusas un plēvspārņi (pēdējo 10 kārtu pārstāvji attīstās ar pilnīgu pārvēršanos).
 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |