Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Augutis (Sternorrhyncha)

Zoologs Andris Piterāns

      Visi augutu kārtas kukaiņi ir augēdāji – viņi sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm. Kārtu iedala 4 apakškārtās – baltblusiņas (Aleurodea), bruņutis (Coccodea), lapblusiņas (Psyllodea) un laputis (Aphidodea).
Siltumnīcu baltblusiņa
Siltumnīcu baltblusiņa
Trialeurodes vaporariorum

      Baltblusiņas ir sīki kukaiņi, kuru ķermeni klāj balts, vaskveidīgs apputekļojums. Latvijā konstatētas 4 sugas. Tikai siltumnīcās dzīvo ievazātā siltumnīcu baltblusiņa (Trialeurodes vaporariorum). Dzimumu dimorfisms un augsta pielāgošanās pakāpe parazītiskam dzīvesveidam uz saimniekauga raksturīga bruņutīm (Latvijā ~60 sugas). Bruņutu mātītes ķermenis ir stipri reducēts – nav spārnu, kāju, taustekļu un acu, tādēļ tās nekustīgi sēž uz auga, atgādinot izaugumu. Pļavās, laukos, mežos uz kokiem, krūmiem un lakstaugiem sastopamas lapblusiņas (Latvijā ~40 sugas). Saldos lapblusiņu izdalījumus tautā sauc par „medusrasu” . Vairākas sugas, piemēram, ābeļu lapblusiņa (Psylla mali), var būt kaitīgas kultūraugiem. Līdzīgas lapblusiņām ir laputis (atšķiras ar taustekļiem, kā arī ar to, ka laputu pakaļkājas nav piemērotas lekšanai). Laputis ir sugām bagātākā augutu apakškārta. Latvijā konstatētas ~390 sugas (pasaulē – ~3500 sugas). No laputu sūkumiem augu daļas izkropļojas, sagriežas, sačokurojas, saliecas vai uz tām veidojas pangas. Barojoties ar sulu, laputis izdala uz augiem gaišus, šķidrus ekskrementus, kas satur daudz ogļhidrātu. Saldajos izdalījumos attīstās kvēpsarmas sēnes, augu lapas vai citas daļas kļūst melnas vai pelēkas, samazinās augu asimilējošā virsma. Ar saldajiem izdalījumiem bieži barojas citi kukaiņi, piemēram, skudras. Laputīm ir samērā daudz dabisko ienaidnieku – mārītes, zeltactiņas, plēsīgās blaktis, pangodiņi, ziedmušas un zirnekļi. Daļa sugu ir augu kaitēkļi.
^

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Zoologs Andris Piterāns
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *