Augutis (Sternorrhyncha)

      Visi augutu kārtas kukaiņi ir augēdāji – viņi sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm. Kārtu iedala 4 apakškārtās – baltblusiņas (Aleurodea), bruņutis (Coccodea), lapblusiņas (Psyllodea) un laputis (Aphidodea).

Siltumnīcu baltblusiņa Trialeurodes vaporariorum

      Baltblusiņas ir sīki kukaiņi, kuru ķermeni klāj balts, vaskveidīgs apputekļojums. Latvijā konstatētas 4 sugas. Tikai siltumnīcās dzīvo ievazātā siltumnīcu baltblusiņa (Trialeurodes vaporariorum). Dzimumu dimorfisms un augsta pielāgošanās pakāpe parazītiskam dzīvesveidam uz saimniekauga raksturīga bruņutīm (Latvijā ~60 sugas). Bruņutu mātītes ķermenis ir stipri reducēts – nav spārnu, kāju, taustekļu un acu, tādēļ tās nekustīgi sēž uz auga, atgādinot izaugumu. Pļavās, laukos, mežos uz kokiem, krūmiem un lakstaugiem sastopamas lapblusiņas (Latvijā ~40 sugas). Saldos lapblusiņu izdalījumus tautā sauc par „medusrasu” . Vairākas sugas, piemēram, ābeļu lapblusiņa (Psylla mali), var būt kaitīgas kultūraugiem. Līdzīgas lapblusiņām ir laputis (atšķiras ar taustekļiem, kā arī ar to, ka laputu pakaļkājas nav piemērotas lekšanai). Laputis ir sugām bagātākā augutu apakškārta. Latvijā konstatētas ~390 sugas (pasaulē – ~3500 sugas). No laputu sūkumiem augu daļas izkropļojas, sagriežas, sačokurojas, saliecas vai uz tām veidojas pangas. Barojoties ar sulu, laputis izdala uz augiem gaišus, šķidrus ekskrementus, kas satur daudz ogļhidrātu. Saldajos izdalījumos attīstās kvēpsarmas sēnes, augu lapas vai citas daļas kļūst melnas vai pelēkas, samazinās augu asimilējošā virsma. Ar saldajiem izdalījumiem bieži barojas citi kukaiņi, piemēram, skudras. Laputīm ir samērā daudz dabisko ienaidnieku – mārītes, zeltactiņas, plēsīgās blaktis, pangodiņi, ziedmušas un zirnekļi. Daļa sugu ir augu kaitēkļi.

LDF	Ezeri	Putni	Sugu enciklopēdija	Bioloģiskā daudzveidība	Piekrastes biotopi	Malokologu biedrība	Botānikas biedrība	Sākums	Raksti mums