|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Zoologs Andris Piterāns |
Skābeņu, vīgriežu krāšņblakts Mesocerus marginatus |
Svītrainā blakts Graphosoma lineatum |
Gultas blakts Cimex lectularius |
Blaktis ir sīki vai vidēji, retāk lieli kukaiņi. Viena no raksturīgākajām blakšu pazīmēm ir posmots snuķis, kas nesūcot paliekts zem ķermeņa. Daudzām blaktīm ir smirddziedzeri (kuram gan nav gadījies apēst „blakšainu” dārza ogu). Blaktis sastopamas gan uz sauszemes, gan ūdenī. Pārtiek no augu sulas un dzīvnieku šķidrajiem audiem, tos izsūcot. Pasaulē zināmas ~40 000 sugas, bet Latvijā ir ~360 sugas, kas pārstāv 32 dzimtas. No tām nozīmīgākās un pazīstamākās ir asinsblakšu (Cimicidae), mīkstblakšu (Miridae), skorpionblakšu (Nepidae), sarkanblakšu (Pyrrhocoridae), ūdensmērītāju (Gerridae) un vairogblakšu (Pentatomidae) dzimtas. Slaidā kāpublakts (Chorosoma schillingi) no krāšņblakšu (Chorizidae) dzimtas iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.
Abas pie mums sastopamās asinsblakšu sugas ir siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti. Gultas blakts (Cimex lectularius) sūc cilvēka, nereti arī putnu un sikspārņu asinis. Savukārt bezdelīgu blakts (Oeciacus hirundinis) dzīvo saimnieka ligzdā. Visvairāk Latvijā ir mīkstblakšu sugu (135). Šīs blaktis sūc augu sulu, dažreiz izsūc sīkus kukaiņus un ērces. Var pārnēsāt arī augu vīrusus. Plaši izplatīta ir spīdīgā pļavas blakts (Lygus pratensis) un zaļā dārza blakts (L. pabulinus). Savukārt skorpionblaktis jeb cauruļblaktis pārtiek tikai no dzīvnieku izcelsmes barības. Piemēram, ūdens skorpions (Nepa cinerea) barojas ar kukaiņiem, vēžiem, nereti arī ar zivju mazuļiem. Otra suga – cauruļblakts (Ranatra linearis) ir lielākā Latvijas blakts (ķermeņa garums var sasniegt 4 cm). Skorpionblaktis dzīvo tikai stāvošos ūdeņos. Vienīgā Latvijā sastopamā sarkanblakts (Pyrrhocoris apterus) ievērojama ar to, ka nereti parkos un dārzos pie koku (galvenokārt liepu un vīksnu) saknēm novērojama ļoti lielā skaitā. Savukārt ūdensmērītāji sastopami uz ūdeņu virsmas. Viņi barojas izsūcot kukaiņus un to kāpurus. Lielākais Latvijas ūdensmērītājs ir Gerris rufoscutellatus (ķermeņa garums līdz 17 mm). Tomēr vispazīstamākās ir vairogblaktis, kas sastopamas dažādos sauszemes biotopos. Viena no parastākajām ir ogu vairogblakts (Dolycoris baccarum) (atcerieties negaršīgās ogas!), kas dzīvo uz jāņogām, ērkšķogām un avenēm. Savukārt viena no krāšņākajām ir svītrainā vairogblakts (Graphosoma lineata), bet lielākā – koku vairogblakts (Pentatoma rufipes).
 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |