Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Divspārņi (Diptera)

Zoologs Andris Piterāns

Divspārņi ir sugu skaita ziņā viena no lielākajām kukaiņu kārtām. Kārtā > 80 000 sugu. Latvijas fauna izpētīta nepilnīgi. Varētu būt ~4000 sugu. Divspārņiem ir tikai viens spārnu pāris – priekšspārni. Pakaļspārni pārveidojušies par vālītēm līdzīgiem orgāniem – dūcekļiem, kas ir līdzsvara un spārnu darbības ātruma regulēšanas orgāni. Divspārņu mutes orgāni ir dūrējsūcējtipa vai laizītājsūcējtipa. Pieaugušie divspārņi barojas ar nektāru, putekšņiem, organisko vielu sadalīšanās produktiem, asinīm, hemolimfu, fekālijām, sastopami arī plēsīgi divspārņi. Savukārt kāpuri barojas ar organisko vielu sadalīšanās produktiem, vircu, fekālijām, arī asinīm, hemolimfu, gļotādu; plēsīgie – ar citiem bezmugurkaulniekiem. Daudziem divspārņiem ir īpatnēja kūniņa – pupārijs, kas veidojas, kāpura ādai paliekot kā papildsegai uz kūniņas apvalka. Divspārņiem ir liela nozīme organisko vielu apritē, daudzi ir nozīmīgi augu apputeksnētāji. Daudzi divspārņi ir infekcijas slimību ierosinātāji.

Pēc taustekļu garuma divspārņus iedala 2 apakškārtās – odveidīgajos jeb gartaustekleņos (Nematocera) un mušveidīgajos jeb īstaustekleņos (Brachycera). Pie odveidīgajiem divspārņiem pieder odu, miģeļu un knišļu dzimtas. Šo dzimtu pārstāvji ir asinssūcēji. Sugām bagāta ir trīsuļodu dzimta. Galvenokārt ar augiem barojas garkājodu un pangodiņu dzimtu divspārņu kāpuri. Savukārt sēņodiņu kāpuri mīt sēnēs, bet trauslkājodu kāpuri ir plēsīgi. Arī mušveidīgo divspārņu ekoloģija un bioloģija ir visai daudzveidīga. Asinis sūc kaulmušu, dunduru un dažu sugu mušu dzimtas pieaugušie īpatņi. Mājdzīvniekos parazitē ādspindeļu (Hypodermatidae), degunspindeļu (Oestridae) un kuņģspindeļu (Gastrophilidae) dzimtu kāpuri. Posmkājos, tārpos un gliemežos parazitē cikāžmušas (Pipunculidae), gliemežmušas (Sciomyzidae), kāpurmušas (Larvaevoridae), kuprmušas (Phoridae), lielgalves (Conopidae), pūkmušas (Bombyliidae) un zirnekļmušas (Acroceridae). Bišmušu (Braulidae) dzimtas divspārņi ir medusbišu komensāļi. Savukārt burkānmušu (Psilidae), stiebrmušu (Chloropidae) un raibspārnmušu (Trypetidae) kāpuri parazitē kultūraugos. Plēsīgi (kāpuri vai pieaugušie īpatņi) ir laupītājmušu, ziedmušu un medniekmušu (Rhagionidae) dzimtu pārstāvji. Dažādās organiskās atliekās mīt gaļasmušu, līķmušu, mēslmušu (Scatophagidae) u. c. dzimtu divspārņu kāpuri. Alotājmušu (Agromyziidae) kāpuri izalo dažādu augu lapas, bet augļmušu (Drosophilidae) dzimtas kāpuri dzīvo pūstošos un rūgstošos produktos.

 

^

Garkājodi (Tipulidae) un trauslkājodi (Limoniidae)


Garkājodi ir vieni no primitīvākajiem divspārņiem. Tie ir lielākie odveidīgo apakškārtas pārstāvji. To spārna garums ir vismaz 15 mm, bet nereti sasniedz pat 25 milimetrus. Kāpuri dzīvo augsnē, galvenokārt mitrās vietās un trūdošos lapu kokos. Garkājodu kāpuri pārtiek no trūdošām augu daļām vai augu saknēm. Dažas sugas (kāpuri) var būt kaitīgas augiem (piemēram, dārza garkājods (Tipula oleracea)). Garkājodu fauna Latvijā izpētīta nepilnīgi. Varētu būt ~80 sugas (pasaulē ~3300 sugu).

Trauskājodi pēc ārējā izskata atgādina garkājodus. Kāpuri dzīvo galvenokārt ūdenī, retāk sēnēs vai trūdošā koksnē. Dažu ģinšu, piemēram, Pedicia un Dicranota kāpuri ir plēsīgi; tie barojas ar citu kukaiņu kāpuriem. Latvijā konstatētas ~160 sugas (pasaulē zināms ~5500 sugu). Lielākais dzimtas pārstāvis – milzu trauslkājods (Pedicia rivosa) – iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā.

 

^

Odi jeb dzēlējodi (Culicidae)


Odu mātītes ir asinssūcējas, bet tēviņi sūc nektāru. Tēviņus viegli atšķirt pēc zarotajiem taustekļiem. Odi parasti sastopami un ir aktīvi mitrās, ēnainās vietās mežos un krūmājos. Visaktīvākie tie ir vakaros un naktīs, kā arī apmākušās dienās. Kāpuri dzīvo ūdeņos, kur nav zivju, piemēram, peļķēs vai ezeru un upju seklumā. Tie sastopami arī applūdušos pagrabos. Kāpuri barojas ar planktonu. Latvijā konstatētas 27 odu sugas (pasaulē ~1500 sugas).

Sugām bagātākā ir meža dzēlējodu ģints Aedes, pie kuras pieder tie dzēlējodi, kas masveidā uzbrūk cilvēkam. Tomēr meža dzēlējodu pamatbarība ir sīko zīdītāju un putnu asinis. Cilvēka asinis labprāt sūc arī parastā jeb pagraba oda (Culex pipiens) mātītes. Šī suga bieži novērojama arī pilsētās, kur nereti mitros pagrabos savairojas lielā skaitā. Savukārt malārijods (Anopheles maculipennis), sūcot asinis, var pārnēsāt malārijas plazmodijus un izraisīt saslimšanu ar malāriju. Latvijā malārija bija izplatīta 20. gadsimta 50. gadu vidū un beigās.
Odu fotoalbums

 

^

Trīsuļodi (Chironomidae)


Trīsuļodi ir sīki, retumis vidēji lieli (2 - 10 mm) kukaiņi. To kāpuri dzīvo gan saldūdeņos, gan augsnē. Kāpuri ēd dūņas, aļģes, baktērijas, mikroskopiskās sēnes; dažu sugu kāpuri ir plēsīgi. Pazīstamākie ir trīsuļoda Chironomus plumosus kāpuri, kurus makšķernieki izmanto par zivju ēsmu. Šie kāpuri ir sarkani, jo to hemolimfa satur hemoglobīnam līdzīgu vielu. Trīsuļodu kāpuri ir nozīmīga bentisko zivju, piemēram, līņu, plaužu un karpu, barība. Savukārt ar pieaugušajiem trīsuļodiem barojas spāres, putni un zivis. Pieaugušie īpatņi dzīvo 3 - 7 dienas. Tie nebarojas, to mutes orgāni ir reducēti. Siltās naktīs trīsuļodi masveidā lido uz mākslīgās gaismas avotiem. Latvijā konstatētas ~130 sugas. Plašāk pētīti ir trīsuļodu kāpuri. Pasaulē zināmas ~3000 sugas. Gan augsnē, gan ūdenī dzīvojošos trīsuļodu kāpurus izmanto par vides piesārņojuma bioindikatoriem.

 

^

Miģeles (Heleidae)


Miģeles ir sīki, vārīgi odveidīgie divspārņi ar garām kājām. To kāpuri dzīvo dažādās vietās – ūdenī, mitrā augsnē, augu atliekās, mēslos u. c. Ģints Culicoides sugas atrastas ezerā pat 9 m dziļumā. Miģeļu mātītes sūc citu kukaiņu asinis (hemolimfu), dažas sugas uzbrūk sliekām un citiem tārpiem, bet dažas sugas arī siltasiņu dzīvnieku, arī cilvēka asinis, piemēram, Culicoides pulicaris. Savukārt tēviņi sūc ziedu nektāru. Asinssūcējas sugas var pārnest tularēmijas un onkocerkozes ierosinātājus. Atšķirībā no knišļiem miģeles lien zem apģērba un ielido telpās (arī teltīs). Starp miģelēm ir arī nektārēdājas sugas. Latvijā miģeles nav pētītas, domājams, varētu būt ~100 sugu.

 

^

Knišļi (Simuliidae)


Nelieli (2 - 4 mm) odveidīgo apakškārtas divspārņi. Dažu sugu mātītes ir asinssūcējas. To siekalas ir indīgas, tāpēc kodiens var izraisīt lokālus asinsizplūdumus koduma vietā. Stipri sakosti mājdzīvnieki var pat nobeigties. Latvijā konstatētas 30 sugas (pasaulē zināmas > 1200 sugas). Pie mums pazīstamākās asinsūcējas sugas ir Simulium verecundum un Schönbaueria pusilla. Cilvēkam koduma vietā parādās neliels, sarkans punkts ar ilgi nezūdošu apsārtumu (1 - 3 cm diametrā). Knišļi uzbrūk galvenokārt rīta un vakara stundās. Tie nekad neuzbrūk telpās un nelien zem apģērba. Knišļu kāpuri dzīvo tekošu ūdeņu straujākajās vietās, pieķērušies pie dažādiem priekšmetiem. Kāpuri barojas ar planktonu.

 

^

Sēņodiņi (Mycetophilidae syn. Fungivoridae)


Sēņodiņu kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas, koksnē un trūdošās augu atliekās. Tie ir ļoti labi pazīstami visiem sēņotājiem, jo tārpainajās sēnēs sastopami galvenokārt tikai sēņodiņu kāpuri („sēņu tārpi” ). Pieaugušie īpatņi lido galvenokārt pavasarī un rudenī. Latvijā konstatētas 310 sugas (pasaulē ~2000 sugu). Bērzlapēs mīt Rhymosia simulatrix kāpuri, bet baravikās – Sciaphila varia kāpuri.

 

^

Pangodiņi (Cecidomyidae)


Pangodiņi ir sīki, trausli odveidīgie divspārņi. Tiem ir vairākas ekoloģiskās grupas. Pazīstamākie ir pangodiņi, kas attīstās pangās. Šo pangodiņu kāpuri pēc izšķilšanās izdala auga apkārtējos audos šūnu augšanu veicinošas vielas – auksīnus, kas izraisa pangu veidošanos. Pangā kāpurs ir bagātīgi apgādāts ar barības vielām un pasargāts no nelabvēlīgiem vides apstākļiem. Pangas var veidoties uz dažādām auga daļām – lapām, stublājiem, augļiem, ziediem. Bieži vien pēc pangas izskata var noteikt pangodiņa sugu. Kāpuri galvenokārt mīt augsnē, kur barojas ar sēņu micēliju. Vairāku citu sugu pangodiņu kāpuri mīt trūdošā koksnē un zem kritušu koku mizas, vēl citi barojas ar augiem. Dažas sugas var būt kaitīgas. Piemēram, labības pangodiņš jeb Hesenes odiņš (Mayetiola destructor) bojā kviešus, retāk rudzus un miežus. Ir zināmi arī plēsīgi un parazītiski pangodiņi. Latvijā konstatētas 392 sugas.

 

^

Dunduri (Tabanidae)


Daudziem dunduri ir labi pazīstami, it sevišķi jau viņu sāpīgie kodieni. Dunduri ir lielākie no asinssūcējiem divspārņiem. Te gan jāatzīmē, ka zīdītāju un arī cilvēka asinis sūc tikai mātītes, bet tēviņi ir pilnīgi nekaitīgi, jo pārtiek no nektāra, augu sulām un laputu saldajiem izdalījumiem. Dunduru mātītes dūriens ir visai sāpīgs, jo brūcē tiek ievadītas siekalas, kas kavē asins sarecēšanu. Viņas var baroties arī ar kritušu dzīvnieku hemolimfu 2 - 3 dienas pēc to nobeigšanās. Kāpuri attīstās augsnē, dūņās vai trūdošās augu atliekās. Daļai sugu kāpuri ir plēsīgi (ēd citu sugu kukaiņu kāpurus), savukārt citu sugu kāpuri barojas ar detrītu un augu atliekām. Dunduri aktīvi galvenokārt dienas vidū, parasti uzturas mitrās vietās, pie ūdeņiem. Pasaulē dunduru dzimtā zināmas ~3000 sugas, Latvijā konstatētas 27 sugas. Lielākie dunduri ir diždunduri (ģins Tabanus). No tiem vislielākie ir govju (T. bovinus) un briežu (T. tarandinus) dunduri, bet cilvēkam tie uzbrūk reti. Savukārt citu sugu diždunduri šajā jautājumā ir daudz atsaucīgāki. Daudz asinskārīgāki attiecībā uz cilvēku ir zeltači (ģints Chrysops). Tiem ir melni, plankumaini spārni un zaļas, zeltaini mirdzošas acis. Ļoti bieži cilvēkam uzbrūk arī parastā lietene (Chrysozona pluvialis). Lietenes ir slaidi, pelēki dunduri ar raibiem, pelēcīgiem spārniem. Parasti tā nododas asinssūkšanai ar tādu aizrautību, ka ir viegli nositama.

 

^

Laupītājmušas (Asilidae)


Pie laupītājmušām pieder lielākie Latvijas divspārņi. Tās ir plēsīgas. Viņas pārtiek no citiem kukaiņiem, tos nonāvējot ar spēcīgo snuķi un izsūcot. Nereti tās uzbrūk lidojumā. Laupītājmušu siekalas ir indīgas; tas paātrina upura nāvi. Lielākie īpatņi spēj pieveikt prāvas vaboles, piemēram, rožvaboles, un nelielas spāres. Laupītājmušām ir ļoti laba redze, tās ir ļoti uzmanīgas un grūti notveramas. Latvijā konstatētas 29 sugas. Lielākās no tām ir celmmušas (ģints Laphria, līdz 3 cm gari kukaiņi). Ģints nosaukums, domājams, radies no tā, ka celmmušas parasti sēž uz celmiem vai koku stumbriem, kur sildās saulē vai uzglūn medījumam. Celmmušu kāpuri mīt koksnē dzīvojošu kukaiņu ejās, kur barojas ar šiem kāpuriem. Kuprainā jeb svītrainā celmmuša (L. gibbosa) un dzeltenā celmmuša (L. flava) iekļautas Latvijas Sarkanās grāmatas attiecīgi 1. un 4. kategorijā. Savukārt LSG 3. kategorijā iekļauta melnā laupītājmuša (Andrenosoma atrum) un lapseņveida laupītājmuša (Asilius crabroniformis).

 

^

Ziedmušas (Syrphidae)


Vasarā uz ziediem (vislabāk uz čemurziežiem) bieži var novērot bitēm un lapsenēm līdzīgus kukaiņus. Uz ziediem tie ir samērā mazkustīgi un nesteidzas pārlidot no zieda uz ziedu. Uzmanīgi pavērojot, var redzēt, ka šiem kukaiņiem ir tikai divi spārni, nevis četri kā bitēm un lapsenēm. Ieskatoties tuvāk, pamanāmas arī citas atšķirības.

Ziedmušas ietilpst divspārņu kārtā. Tātad tuvāki radinieki par bitēm un lapsenēm ir, piemēram, dunduri un laupītājmušas. Tās ir vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums 6 - 15 mm), galvenokārt dzeltenraibi melnas mušas. Parasti ziedmušas sastopamas uz dažādu augu, kā jau minēts, biežāk čemurziežu, ziediem. Pieaugušās ziedmušas barojas ar ziedputekšņiem un nektāru, tāpēc ir nozīmīgi ziedaugu apputeknētāji. Svarīgi ir tas, ka tās ir aktīvas arī samērā zemā temperatūrā un noēnotās vietās – apstākļos, kad citi apputeksnētāji sastopami reti. Dažu sugu ziedmušas pēc izskata ļoti atgādina lapsenes, noķertas tās arī ar uzvedību cenšas pārliecināt, ka tā tas patiešām arī ir – tās sīc līdzīgi lapsenēm un ar vēdera kustībām imitē dzelšanu. Tas palīdz nekļūt par laupījumu putniem, jo tikai dažu sugu putni ķer ar dzeloni apbruņotās bites un lapsenes. Un arī cilvēks nebūdams pārliecināts labprātāk, ja ne nu gluži apies ar līkumu, tad vismaz neaiztiks lapsenei līdzīgo radījumu. Tomēr visunikālākā ziedmušu īpašība ir to fantastiskā spēja lidot. Tās ne tikai spēj ļoti ātri lidot, bet var lidināties stāvot gaisā uz vietas un pat lidot atpakaļgaitā.

Kāpuriem raksturīga liela formu un dzīvesveida dažādība. Piemēram, samērā lielo ģints Volucella ziedmušu kāpuri dzīvo lapseņu un kameņu ligzdās un barojas ar bojāgājušajiem saimnieku kāpuriem un ligzdas atkritumiem. Vairāku sugu kāpuri dzīvo ūdenī, notekūdeņos, dūņās un pat vircā, kur barojas ar pūstošām organiskām atliekām. Dažu sugu kāpuri ir augēdāji. Piemēram, Latvijā bieži sastopamās sīpolu ziedmušas (Eumerus strigatus) kāpuri bojā sīpolus. Vairāku sugu kāpuri dzīvo zem kritušu koku mizas vai koksnē. Vēl dažu sugu kāpuri iecienījuši laputu kolonijas. Dienā viens tāds kāpurs var notiesāt 80 - 100 laputis.

Latvijā zināmas apmēram 290 ziedmušu sugas, bet pasaulē zināmas apmēram 5000 sugas.

 

^

Mušas (Muscidae)


Sugu skaita ziņā mušu dzimta ir (vismaz vajadzētu būt, jo pagaidām pie mums maz pētīta) lielākā Latvijā. Domājams, ka varētu būt apmēram 450 sugu. Mušām raksturīga daudzveidīga bioloģija. Vairāku sugu kāpuri attīstās trūdošu organisku vielu atliekās, ekskrementos, savukārt citu sugu kāpuri (piemēram, biešu mušas (Pegomyia hyosciami) un sīpolu mušas (Hylemyia antiqua) kāpuri) ir augēdāji. Pieaugušās mušas sastopamas uz ziediem, kokiem un krūmiem, zālē. Tās barojas ar nektāru, augu sulu, pūstošiem atkritumiem un ekskrementiem. Dažas sugas ir plēsīgas, citas – sūc asinis, piemēram, sīvā muša (Stomoxys calcitrans). Šai mušai ir spēcīgs, pārragots smeceris. Uz dzīvniekiem un cilvēka sīvā muša uzturas tikai asins sūkšanas brīdī. Parasti tās var novērot sēžam uz mājlopu novietņu sienām. Viena no biežāk sastopamajām sugām ir istabas muša (Musca domestica). Šī muša var pārnēsāt daudzu infekcijas slimību (vēdertīfa, paratīfa, dizentērijas, holeras, tuberkulozes, liesas sērgas) ierosinātājus.
Mušu fotoalbums

 

^

Kaulmušas (Hippoboscidae)


Kaulmušas ir visai neparasti divspārņi. To ķermenis ir stipri saplacināts, klāts ar biezu, izturīgu hitīna apvalku. Kaulmušu plati izplesto kāju pēdas klāj asi, zobaini nadziņi. Šāda uzbūve ir piemērota dzīvei saimniekdzīvnieka apmatojumā. Daļai sugu spārnu nav, citas tos zaudē dzīves laikā. Kaulmušas ir zīdītāju un putnu parazīti. Tās sūc asinis. Kāpuri pilnībā attīstās mātītes ķermenī un tūlīt pēc izšķilšanās iekūņojas vai nu turpat uz saimnieka vai augsnē. Kaulmušām raksturīga saistība ar noteiktu saimniekdzīvnieku vai tuvu radniecīgām dzīvnieku grupām. Latvijā konstatētas 7 sugas (pasaulē ~150 sugas). Pie mums visbiežāk novērojama briežu kaulmuša (Lipoptena cervi), tautā saukta par „briežuti” , kas ne vienam vien sēņotājam vai ogotājam sagādājusi nepatīkamus brīžus lienot matos un aiz apģērba.
Kaulmušu fotoalbums

 

^

Līķmušas (Calliphoridae)


Līķumušas parasti ir metāliski zilas vai zaļas. To kāpuri pārtiek no zīdītāju ekskrementiem, dzīvnieku līķiem vai parazitē dažādos dzīvniekos (tārpos, kukaiņos, gliemjos, abiniekos, putnos, zīdītājos). Daudzas sugas ir sinantropas. Latvijā konstatētas 17 līķmušu sugas. Ģints Calliphora līķmušas ir zilas, savukārt ģints Lucilia (5 sugas) līķmušas – metāliski zaļas. L. caesar sastopama pie dzīvnieku līķiem, mātītes dēj olas arī gaļā un zivīs. Ja L. bufonivora mātīti, kad tai nobriedušas olas apēd varde vai krupis, kāpuri izšķiļas saimniekdzīvnieka zarnu traktā un pēc tam nonāk deguna dobumā, kur parazitē. Līķmuša Pollenia rudis parazitē sliekās.
Līķmušu fotoalbums

 

^

Gaļasmušas (Sarcophagidae)


Gaļasmušas ir tumšas krāsas, visbiežāk pelēcīgi kukaiņi ar rūtainu vēderu. Mātītes dzemdē dzīvus kāpurus (dzīvdzemdētājas). To kāpuri dzīvo fekālijās, dzīvnieku līķos vai arī parazitē gliemjos, kukaiņos un zirnekļos. Daļai sugu kāpuri ir asinssūcēji. Dzimtā apmēram 2300 sugu; Latvijā konstatētas 14 sugas. Visbiežāk var sastapt sugu Sarcophaga carnaria, kuras kāpuri pārtiek no mugurkaulnieku līķiem, kā arī no gaļas. Savukārt gaļasmušas Serotainia tricuspis kāpuri parazitē bitēs un kamenēs.
^

 

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Atsauksmēm un Jautājumiem
LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Zoologs Andris Piterāns
sadarbībā ar karlo@lanet.lv 2014.08.20

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *