|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Zoologs Andris Piterāns |
Skorpijmuša Panorpa communis |
Knābjgalvji ir vidēji lieli makstenēm un tauriņiem radniecīgi kukaiņi. Viņiem raksturīga kmābjveidīgi pagarināta galva. Abi spārnu pāri gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini (Panorpidae), retāk spārnu nav (Boreidae). Lido slikti. Kāpuri attīstās augsnē, meža zemsegā un zemsedzē, kur pārtiek no pūstošām augu atliekām un beigtiem bezmugurkaulniekiem. Knābjgalvju kārtā zināmas ~300 sugas, no tām Latvijā sastopamas 7 sugas. Pazīstamākās ir skorpijmušas (ģints Panorpa). Skorpijmušu tēviņiem vēdera pēdējie posmi pārveidoti un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni (no tā arī cēlies nosaukums). Skorpijmušas ēd beigtus kukaiņus, dažkārt uzbrūk arī dzīviem, bet neatsakās arī no ziedputekšņiem, nektāra un bojātu augļu sulas.
 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |