|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Zoologs Andris Piterāns |
Makstene Trichoptera spp. |
Makstenes ir vidēji lieli, retāk sīki vai vēl retāk lieli kukaiņi, parasti neuzkrītošā brūnā, pelēkā vai iedzeltenā krāsā. Pēc izskata atgādina tauriņus. Lido slikti. Dienā makstenes slēpjas uz piekrastes augiem (parasti sēž ar uz leju vērstu galvu), bet izlido vakarā. Pieaugušās makstenes barību neuzņem, sūc tikai šķidrumu (ūdeni, nektāru). Dzīvo tikai dažas dienas. Pēc pārošanās un olu izdēšanas nobeidzas. Šo kukaiņu nosaukums cēlies no raksturīgajiem kāpuru mājokļiem – makstīm, kuras veido no smiltīm, akmentiņiem, gliemežu čaulām, augu daļām, retāk tikai no tīmekļu dziedzeru sekrēta. Dažu sugu kāpuri veido piltuvveida ķeramtīklus, kuros straume sanes babu. Kāpuri pārsvarā ir plēsīgi, bet ir arī detrītēdāji un augēdāji. Kārtā zināmas ~7000 sugas. Latvijas fauna ir izpētīta labi – konstatētas 153 sugas. Biežāk sastopamas ir dīķmakstenes (Limnephilidae), dižmakstenes (Phryganeidae), plēsējmakstenes (Rhyacophilidae), pundurmakstenes (Hydroptilidae) un slaidmakstenes (Leptoceridae). Savukārt 2 sugas – Ladogas ziemeļmakstene (Arctopsyche ladogensis) un lielā dižmakstene (Semblis phalaenoides) – iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā (attiecīgi 1. un 4. kategorijā).
 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |