|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Zoologs Andris Piterāns |
Taisnspārņi ir lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi. Pakaļkājas piemērotas lēkšanai, ar paresninātām, muskuļainām ciskām. Dažkārt priekškājas pārveidojušās par racējkājām (zemesvēzim). Mātītēm labi attīstīts dējeklis. Vairākumam taisnspārņu ir skaņas uztveroši (dzirdes jeb timpanālie) un skaņas radoši (sisināsšanas) orgāni. No pasaulē sastopamajām vairāk nekā 20 000 sugām Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām – sienāžiem (Tettigoniidae), circeņiem (Gryllodea) un siseņiem (Acridodea).
 |
Sienāži (Tettigoniodea apakškārta) |
Parastais dziedātājsienāzis Tettigonia cantans |
Sienāžiem raksturīgi gari taustekļi, kas nereti garāki par ķermeni. Sienāži (tikai tēviņi) sisina trinot priekšspārnu pamatnes vienu gar otru. Dzirdes orgāni atrodas uz priekškāju stilba. Sienāži dzīvo pļavās, laukos, mitros krūmājos, dažkārt uzturas kokos. Pārtiek galvenokārt no augiem, retāk sīkiem kukaiņiem. Pasaulē zināmas ~3000 sienāžu sugas, Latvijā – 9 sugas. Biežāk sastopamie sienāži ir pļavu dižsienāzis (Decticus verrucivorus) un parastais dziedātājsienāzis (Tettigonia cantans).
|
Circeņi (Gryllodea apakškārta) |
Zemesvēzis Gryllotalpa gryllotalpa |
No circeņu apakškārtas Latvijā konstatētas 2 sugas. Mājas circenis (Gryllus domesticus) sastopams galvenokārt lauku māju virtuvēs un maizes ceptuvēs (sinantropa suga). Aktīvs naktī. Pārtiek no miltu produktiem, dažkārt sagrauž tekstilijas, ādu un papīru. Tēviņu skaņas orgāni atrodas priekšspārnu pamatnē. Otra suga – zemesvēzis jeb racējcircenis (arī ķirelis) Gryllotalpa gryllotalpa – arī ir naktsdzīvnieks. Dzīvo trūdvielām bagātā augsnē, kur rok ejas. Pārtiek no augu apakšzemes daļām, kā arī no sliekām, gliemjiem un kukaiņiem. Savukārt trešā suga – lauka circenis (Gryllus campestris), lai arī kādreiz it kā Latvijā konstatēta, domājams, pie mums nav sastopama.
|
Siseņi (Acridodea apakškārta) |
Atšķirībā no sienāžiem, siseņiem taustekļi ir īsi. Tēviņi sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārnu malu. Skaņa katrai sugai ir atšķirīga. Dzirdes orgāns atrodas uz vēdera 1. posma. Siseņi dzīvo pļavās, ganībās, sausos izcirtumos, silos. Pārtiek tikai no augiem. Latvijā atrastas 27 siseņu sugas. Rets viesis Latvijā ir arī daudzviet šausmas izraisošais klejotājsisenis (Locusta migratoria). Četras siseņu sugas – sarkanspārnu (Bryodema tuberculatum), zilspārnu (Sphingonotus coerulans) un raibspārnu (Oediopoda coerulescens) smiltājsiseņi un parkšķis (Psophus stridulus) ir iekļauti Latvijas Sarkanajā grāmatā.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |