|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Zoologs Andris Piterāns |
Zilā dižspāre Aeshna cyanea |
Plakanās spāres tēviņš Libellula depressa |
Šīs kukaiņu kārtas pārstāvji ir lieli vai vidēji lieli kukaiņi (Latvijā sastopamajām sugām ķermenis ir 2 - 8 cm garš). Spāres galvenokārt uzturas ūdeņu tuvumā. Aktīvas lielākoties siltās un saulainās dienās. Gan pieaugušās spāres, gan spāru kāpuri ir plēsīgi. Pieaugušās spāres barojas ar dažādiem kukaiņiem – odiem, mušām, tauriņiem, bet kāpuri pārtiek no ūdenskukaiņiem, nereti uzbrūk arī zivju mazuļiem. Savukārt spāru kāpuri ir zivju un ūdensputnu barība. Arī pieaugušās spāres ķer putni, piemēram, piekūni, dzeltenās cielavas un mājas strazdi. Spāres var būt arī vistās parazitējoša sūcējtārpa starpsaimnieks (vistas dēj bezčaumalainas olas un var pat nobeigties).
Pasaulē zināmas ~5000 spāru sugas, bet Latvijā konstatētas 54 sugas. Spāru kārtu iedala divās apakškārtās – vienādspārnu spāru un dažādspārnu spāru apakškārtās. Pie pirmās apakškārtas jāmin visai bieži pie tekošiem ūdeņiem sastopamie krāšņspārņi (strauta krāšņspārnis (Calopteryx virgo) un upes krāšņspārnis (C. splendens)). Savukārt no dažādspārnu spārēm vienas no veiklākajām lidotājām ir dižspāres, piemēram, lielā dižspāre (Aeschna grandis), kas nereti veic masveida migrācijas. 8 spāru sugas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.
 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |