Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Tīklspārņi (Neuroptera)

Zoologs Andris Piterāns
Zeltactiņa, foto Aivars Petriņš
Zeltactiņa
Chrysopa spp.

      Tīklspārņi ir vidēji lieli vai lieli kukaiņi (skudrlauvas ķermeņa garums ir līdz 4 cm). Parasti spārni ir caurspīdīgi, bagātīgi un smalki dzīsloti (no tā arī radies kārtas nosaukums). Miera stāvoklī spārni jumtveidā sakļauti virs ķermeņa. Gan tīklspārņu kāpuri, gan pieaugušie ir plēsīgi. Ēd laputis, bruņutis, tīklērces un pat skudras. Dažas sugas barojas arī ar ziedputekšņiem un nektāru. Latvijā konstatētas ~40 sugas (pasaulē zināmas ~4500 sugas).

      Plaši izplatītas Latvijā ir zeltactiņas (ģints Chrysopa). Rudenī zeltactiņas dodas ziemot dažādās spraugās un bieži vien lielā skaitā salien vēsās, neapsildāmās telpās. Barojas gandrīz tikai ar laputīm, tāpēc tās ar sekmēm izmanto bioloģiskajā augu kaitēkļu apkarošanā.

      Lielākais Latvijas tīklspārnis ir skudrlauva (Myrmeleon formicarius). Pieaugusi skudrlauva pēc izskata atgādina spāri, no kuras viņu viegli atšķirt pēc garākiem vālīšveida taustekļiem. Latvijā sastopama tikai viena, jau pieminētā suga. Vairākums šīs dzimtas sugu sastopamas tropu un subtropu apgabalos. Īpaši interesanta ir skudrlauvas plēsīgā kāpura bioloģija. Tieši pateicoties viņam, šie kukaiņi arī ieguvuši savu neparasto nosaukumu. Kāpuri dzīvo smilšainās vietās. Smiltīs viņi izrok piltuvveidīgas bedrītes, kuru dibenā paši ierokas un paslēpjas. Kad laupījums, piemēram, skudra, neuzmanīgi pienāk pie piltuves malas, viņa kopā ar birstošajiem smilšu graudiņiem ieveļas lamatās, kur upuri nepacietīgi gaida „lauva” . Ja skudra mēģina izbēgt, tad kāpurs ar žokļiem viņu apmētā ar smiltīm, cenšoties notriekt piltuves dibenā, lai varētu noķert un apēst. Liels kukainis ir arī Osmylus chrysops, kas Latvijā sastopams uz ziemeļiem līdz Abavai un Lorupei. Pieaugušie īpatņi uzturās lapotnē gar strautiem un upēm, bet kāpuri dzīvo ūdenī mirkstošās sūnās. Šī suga iekļauta LSG 1. kategorijā.
^

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Zoologs Andris Piterāns
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *