Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Posmtārpi (Annelides)

Zoologs Andris Piterāns

Saturs


      Šī bezmugurkaulnieku tipa pārstāvjiem raksturīgs cilindrisks vai saplacināts ķermenis, kas sastāv no posmiem. Tā garums var būt no 1 mm līdz 3 m (Latvijā gan par nelaimi vai laimi tikai līdz 30 cm). Katra posma sānos ir īpaši izaugumi ar sariņiem, kas palīdz posmtārpiem pārvietoties. Vairākums posmtārpu pārtiek no detrīta, augiem un sīkiem dzīvniekiem, bet dažas sugas ir ektoparazīti. Posmtārpi ir nozīmīga dažādu dzīvnieku barība. No jūrās mītošajiem daudzsartārpiem pārtiek zivis, piemēram, plekstes un mencas, kā arī vēžveidīgie. Iecienīta barība zivīm, piemēram, plaužiem, pličiem un asariem, kā arī ūdens kukaiņu (spāru, vaboļu, maksteņu) plēsīgajiem kāpuriem, ir saldūdens mazsartārpi. Savukārt no sliekām pārtiek abinieki, daudzi putni, kā arī daži zīdītāji, piemēram, kurmji, ciršļi un āpši. Posmtārpi piedalās arī augsnes un dūņu struktūras veidošanā, kā arī ūdeņu bioloģiskās pašattīrīšanās procesā. Pasaulē zināmas > 8000 sugas. Latvijā konstatētas ~115 sugas. Posmtārpu tipu Latvijā pārstāv 3 klases – daudzsartārpi, mazsartārpi un dēles.

 

^

Daudzsartārpi (Polychaeta)


      Lielākā posmtārpu tipa klase (zināmas > 5300 sugas). Tomēr Latvijas piekrastē konstatētas tikai 4 sugas (savukārt Baltijas jūras dienviddaļā konstatētas > 100 daudzsartārpu sugas). Posmtārpiem katram vidukļa posmam ir viens pāris neposmotu, daudzsarainu (no tā arī klases nosaukums) izaugumu (parapodiju), kas ir kustības, taustes un ožas, bet daļai arī elpošanas orgāni. Dzīvo galvenokārt jūrās. Barojas ar detrītu un augiem, bet plēsīgās sugas uzbrūk gliemjiem, citiem posmtārpiem, hidrozojiem un dažkārt arī zivju mazuļiem. Ir arī parazītiski daudzsartārpi. No Rīgas līcī konstatētajām 2 sugām interesantākais ir nerejs (Nereis diversicolor), kas pārtiek no detrīta un augiem. Šī suga nelielā skaitā novērojama arī Daugavas un Lielupes lejtecē, taču dzīvojot šādos apstākļos (ūdenī maz sāļu), īpatņi ir izmēros nelieli.

 

^

Mazsartārpi (Oligochaeta)


Dižslieka, foto Aivars Petriņš
Dižslieka
Lumbricus terrestris

      Mazsartārpiem atšķirībā no daudzsartārpu daudzsarainajiem izaugumiem (patapodijām) saglabājušies tikai sariņi ķermeņa sienā. Šīs klases pārstāvji dzīvo galvenokārt augsnē un saldūdeņos saistībā ar grunti, reti arī jūras piekrastes un upju sāļūdenī. Pārtiek galvenokārt no organiskām dūņām (detrīta) un trūdošiem augiem. Dažas sugas ir parazīti, piemēram, Latvijā sastopamās ģints Branchiobdella 2 sugas ir upesvēžu ektoparazīti. Dabā mazsartārpiem ir liela nozīme augsnes un dūņu struktūras veidošanā, kā arī ūdens bioloģiskās pašattīrīšanas procesā. Ar tiem barojas daudzas zivis. Daļa mazsartārpu ir parazītisko tārpu, piemēram, nematožu, starpsaimnieki. Klasē zināmas ~3400 sugas. Latvijā konstatētas > 100 sugas (no tām 75 mīt saldūdeņos). Latvijā izplatītākie un nozīmīgākie ir slieku (Lumbricidae), sīkslieku (Enchytraeidae) un stobriņtārpu (Tubifacidae) dzimtu pārstāvji.

 

^

Dēles (Hirudinea)


Šīs klases pārstāvjiem priekšgalā atrodas mutes piesūceknis, kura iedobē ir mute, bet pakaļgalā ir otrs piesūceknis, kurš ir galvenais piestiprināšanās orgāns, tāpēc tas parasti ir lielāks par mutes piesūcekni. Dēles dzīvo galvenokārt saldūdenī, retāk jūrā vai uz sauszemes. Latvijā dēles visbiežāk sastopamas ar augāju bagātās dīķu, ezeru un upju piekrastēs. Daļa dēļu ir plēsīgas un uzbrūk sīkiem ūdensdzīvniekiem, citas kļuvušas par ektoparazītiem – viņas sūc dažādu bezmugurkaulnieku, piemēram, gliemju, mugurkaulnieku, tai skaitā arī cilvēka asinis. Latvijā konstatētas 15 dēļu sugas (pasaulē ~400 sugu). Pazīstamākā, bet ne izplatītākā, ir medicīnas dēle Hirudo medicinalis, kas dzīvo ūdensaugiem bagātos, nedaudz purvainos ūdeņos. Šī suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4. kategorijā. Medicīnas dēle pieder žokļdēlu dzimtai (Hirudinidae). Otra šīs dzimtas suga – parastā žokļdēle – Haemopis sanguisuga – asinis nesūc, bet ir plēsīga. Vēl pie mums sastopamas plakandēles (Glossiphonidae, 8 sugas, visas ir bezmugurkaulnieku un mugurkaulnieku parazīti), rīkļdēles (Herpobdellidae, 4 sugas, visas sugas plēsīgas) un zivjdēles (Ichthyobdellidae – vienīgā suga Piscicola geometra ir zivju ektoparazīts).
^

 

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Atsauksmēm un Jautājumiem
LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Zoologs Andris Piterāns
sadarbībā ar karlo@lanet.lv 2014.08.20

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *