|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Zoologs Andris Piterāns |
 |
Sūneņi (Bryozoa) |
Sūneņi ir vainagtaustekļaiņu (Tentaculata) tipa klase. Šā tipa 3 pārējo klašu – pleckāju (Brachiopoda), entoproktu (Entoprocta) un foronīdu (Phoronidea) pārstāvji Latvijā nav sastopami.
Sūneņi ir ūdenī dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas veido kolonijas. Kolonijas atrodas uz dažādiem zemūdens priekšmetiem un augiem. Latvijā tās ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem centimetrus garas. Kolonijas īpatņi atgādina zarndobumaiņu polipus. Vairākumam sūneņu ir kaļķa skelets. Katru īpatni apņem kutikulas apvalks. No apvalka izvirzīts ķermeņa priekšgals ar mutes atveri. Sūneņi barojas ar aļģēm un vienšūņiem. Rudenī kolonija sadalās un aiziet bojā, bet pavasarī no pārziemojušajiem statoblastiem (statoblasti ir katrai sugai raksturīgi apvalkā ietverti dīgļi) veidojas jaunas kolonijas. Klasē zināmas ~5100 sugas, bet Latvijā atrastas 10 sugas. Latvijā bieži sastopama suga ir Plumatella repens. Šīs sugas kolonijas atrodamas ūdensrožu lapu apakšpusē un uz to kātiem. Bieži sastopama arī suga P. fungosai. Tās masīvās klučveidīgās, brūnganās kolonijas, kas atgādina sūkļus, veidojas ap ūdenī iegrimušu koku zariem, uz gliemeņu čaulām un akmeņiem.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |