Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Veltņtārpi (Nemathelminthes)

Zoologs Andris Piterāns

Saturs


      Šī tipa pārstāvji ir slaidi, neposmoti tārpi, ar šķērsgriezumā apaļu ķermeni. Dzīvo saldūdeņos, jūrās un uz sauszemes. Daudzi veltņtārpi kļuvuši par augu kaitēkļiem, kā arī par cilvēka un dzīvnieku parazītiem. Latvijā konstatēti 5 klašu pārstāvji – vēderskropstaiņi (Gastrotricha), nematodes, matoņi, virpotāji un kinorinhi (Kinorhyncha). Latvijā ~800 sugas (pasaulē > 13 000 sugu).

 

^

Nematodes (Nematoda)


      Nematodes ir veltņtārpu tipa nozīmīgākā, sugām bagātākā un ekoloģiski plastiskākā klase. Bieza kutikula pasargā nematožu ķermeni no dažādiem vides faktoriem. Tās sastopamas jūrās, saldūdeņos, mitrā augsnē, sūnās un pūstošās vielās. Brīvi dzīvojošās nematodes pārtiek no baktērijām, aļģēm un detrīta vai ir plēsīgas. Tomēr daudzas nematodes ir augu kaitēkļi, kā arī cilvēka un dzīvnieku parazīti, kas izraisa nematodozes. Klasē > 10 000 sugu, Latvijā konstatētas > 200 sugas. Viena no kultūraugiem kaitīgākajām nematodēm ir kartupeļu nematode (Heterodera rostochiensis), kas Latvijā ievazāta no Rietumeiropas (pie mums pirmo reizi atrasta 1949. gadā). Šīs nematodes galvenais saimniekaugs ir kartupeļi, bet tā var parazitēt arī tomātos, naktenēs un driģenēs. Dažkārt nematožu bojāto kartupeļu raža ir mazāka pat par iestādīto kartupeļu svaru. Nematodes ir arī daudzu citu kultūraugu (burkānu, biešu, pupu, miežu u. c.) sakņu parazīti.

      Latvijā konstatētas arī 144 nematožu sugas, kuras parazitē cilvēkā un dzīvniekos. No cilvēkā parazitējošām nematodēm pie mums izplatītākās ir cērmes, spalīši un matgalvji (cilvēka matgalvis – Trichocephalus trichiurus).
Cilvēka cērme, foto Aivars Petriņš
Cilvēka cērme
Ascaris lumbricoides

      Cilvēka cērme (Ascaris lumbricoides) izplatīta gandrīz visā pasaulē. Parasti parazītu nav daudz, bet ir zināms gadījums, kad vienā pacientā atrastas ~ 900 cērmes (mātītes garumā var sasniegt pat 40 cm, tēviņi ir nedaudz mazāki).

      Savukārt cilvēka spalītis (Enterobius vermicularis) izmēros ir daudz mazāks (5 - 10 mm). Spalīši dzīvo cilvēka tievajā un taisnajā zarnā, parasti ar spalīšiem invadējas bērni.

      Cilvēkam ļoti bīstama ir trihinella (Trichinella spiralis), ar kuru var invadēties apēdot nepietiekami termiski apstrādātu, izžāvētu vai izsālītu cūkas (arī mežacūkas) gaļu, kas satur iekapsulējušos trihinellas kāpurus. Cilvēka zarnās kāpuri atbrīvojas no kapsulām. Pieaugušu trihinellu mātītes pēc apaugļošanās iespiežas zarnu bārkstiņās, kur izdēj ~2000 jaunas trihinellas. Ar limfu un asinīm jaunās trihinellas tiek iznēsātas pa visu organismu, kur tās iespiežas šķērssvītrotajā muskulatūrā. Trihinelloze stipras invāzijas gadījumos var izraisīt arī nāvi.

 

^

Virpotāji (Rotatoria)


      Šīs klases (daži speciālisti uzskata virpotājus par patstāvīgu tipu) pārstāvji ir ļoti sīki ūdensdzīvnieki. Virpotāji galvenokārt ir saldūdeņu iemītnieki, tomēr tie sastopami arī jūrās un mitros biotopos uz sauszemes, piemēram, sūnās. Ķermeņa priekšgalā atrodas virpotājaparāts (no tā arī klases nosaukums), kas palīdz peldēt un pievadīt mutei barību – sīkus organismus un detrītu. Klasē zināmas ~2500 sugas (Latvijā atrastas ~400 sugas). Virpotāji piedalās ūdeņu bioloģiskās attīrīšanās procesos un ietilpst zooplanktona sastāvā. Daudzas sugas izmanto par bioloģiskiem indikatoriem ūdeņu tīrības pakāpes raksturošanai. Pie mums visbiežāk sastopamā suga ir Keratella cochlearis, kas atrasta dažādu saldūdeņu, kā arī Rīgas līča piekrastē un pelagiālē.

 

^

Matoņi (Nematomorpha)


      Matoņi ir dažādu posmkāju, galvenokārt kukaiņu, it īpaši dažu taisnspārņu, skrejvaboļu un kapračvaboļu, parazīti. Viņu ķermenis ir cilindrisks, ļoti tievs un garumā var sasniegt pat 1,5 metrus (Latvijā sastopamo īpatņu garums parasti ir 10 - 15 cm). Pieaugušie matoņi sasnieguši galīgos izmērus izkļūst no saimnieka ķermeņa un kādu laiku brīvi dzīvo ūdenī. Tas notiek tad, kad saimnieks nonācis ūdens tuvumā vai nejauši tajā iekritis. Ūdenī matoņi sasniedz dzimumgatavību un pārojas. No olām izšķīlušies kāpuri kādu laiku dzīvo ūdenī vai mitrā augsnē, šajā laikā tie uzmeklē piemērotu saimnieku, lielākoties ūdenī dzīvojošus kukaiņu kāpurus. Sauszemes kukaiņi invadējas savukārt apēdot šos kāpurus. Pretēji izplatītam uzskatam, cilvēkā un mājdzīvniekos matoņi neparazitē. Pazīstamākā suga ir Gordius aqaticus (10 - 15 cm garš tārps). Latvijā sugu sastāvs pilnībā nav noskaidrots.
^

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Zoologs Andris Piterāns
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *