Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Vienšūņi (Protozoa)

Zoologs Andris Piterāns

Saturs


      Pie vienšūņu apakšvalsts pieder dzīvnieki, kuru ķermenis morfoloģiski atbilst vienai šūnai, bet vienlaikus tie ir patstāvīgi organismi ar visām organismam atbilstošām funkcijām. Parasti vienšūņu ķermeni no ārpuses apņem puscaurlaidīga membrāna vai pellikula, bet dažiem, piemēram, čaulamēbām un foraminīferām, ir īpašs ārējais apvalks – čaula. Pārvietošanās organoīdi ir māņkājiņas jeb pseidopodijas (sarkodīnām), vicas (vicaiņiem) un skropstiņas (skropstaiņiem). Daļai vienšūņu nav ne mutes, ne anālās atveres. Tāpēc barību viņi uzņem, kā arī izvada atkritumvielas jebkurā ķermeņa vietā.

      Vienšūņi dzīvo jūrās, saldūdeņos un augsnē. Tiem ir nozīme biocenožu barošanās ķēdēs. Daudzi no ūdenī dzīvojošajiem vienšūņiem ir bioindikatori ūdens tīrības noteikšanai. Daļai vienšūņu ir parazītisks dzīvesveids, viņi izraisa cilvēka un dzīvnieku saslimšanu. Pavisam zināmas ~50 000 vienšūņu sugas. Latvijā sugu sastāvs pilnībā nav apzināts (konstatētas > 200 sugas). Agrāk visus vienšūņus apvienoja vienā tipā. Tagad tos sadala sīkāk, visbiežāk 5 tipos – sarkodīnvicaiņos, sporaiņos, sīksporaiņos (Microsporidia), dzeļsporaiņos (Cnidosporidia) un skropstaiņos.

 

^

Sarkodīnvicaiņi (Sarcomastigophora)


      Pie šī tipa pieder brīvi dzīvojoši vai parazītiski vienšūņi, kuru kustību organoīdi ir māņkājiņas (amēbām) vai vicas (vicaiņiem). Sarkodīnvivaiņus iedala 2 (dažkārt pat 12) klasēs – sarkodīnās (Sarcodina) un vicaiņos (Mastigophora).

      Vairākums sarkodīnu ir jūru iemītnieki, bet ne mazums to dzīvo arī saldūdeņos un augsnē. Dažas sugas, piemēram, dizentērijas amēba (Entamoeba histolytica), ir parazītiskas. Dizentērijas amēba izraisa smagu zarnu slimību – amebiāzi jeb amebiālo dizentēriju (nejaukt ar bakteriālo dizentēriju). Parasti šī amēba dzīvo cilvēka resnajā zarnā, kur barojas ar baktērijām, nenodarot nekādu ļaunumu (dobuma forma). Apmēram 10 % Zemes iedzīvotāju ir šīs amēbas nēsātāji. Pasliktinoties organisma fizioloģiskajam stāvoklim, dizentērijas amēba var kļūt patogēna (audu forma). Ja slimnieku neārstē, saslimšana nereti beidzas ar nāvi (katru gadu no amebiāzes mirst ~ 100 000 cilvēku (3. vieta starp parazītiem).

      Arī vicaiņi dzīvo saldūdeņos un jūrās, bet daļa kļuvuši par parazītiem. Daudziem augvicaiņiem Phytomastigina ir hlorofilu saturoši hromatofori. Šie vienšūņi, piemēram, zaļā eiglēna (Euglena viridis), tāpat kā zaļie augi, gaismā spēj veikt fotosintēzi. Daudziem dzīvniekvicaiņiem Zoomastigina ir parazītisks dzīvesveids. Viņi var izraisīt cilvēkam bīstamas slimības, piemēram, tripanosomozi jeb Āfrikas miega slimību, leišmaniozi, trihomonozi u. c.

 

^

Sporaiņi (Sporozoa)


      Visi sporaiņi ir mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku parazīti. Parasti attīstības ciklā regulāri mijās bezdzimumvairošanās (galvenokārt šizogonija) ar dzimumprocesu un sporozoītu veidošanos (sporogonija). Sporozoītu lielākoties apņem izturīgs apvalks, kas veido sporu. Ar sporām sporaiņi izplatās un invadē saimnieku. Tipu iedala 2 klasēs – gregarīnās (Gregarinina) un kokcīdijās (Coccidiomorpha).

      Lielākajā daļā dzīves cikla gregarīnas ir ārpusšūnu parazīti, kas mīt saimnieka zarnu vai ķermeņa dobumā, retāk dzimumsistēmā. Tās parazitē bezmugurkaulniekos, galvenokārt kukaiņos.

      Savukārt kokcīdijas atšķirībā no gregarīnām sava dzīves cikla lielākajā daļā ir šūnu parazīti. Dažas no tām, piemēram, Latvijā sastopamās eimērijas (Eimeriidae), parazitē dažādos mugurkaulniekos (trušos, vistās, karpās). Cilvēkam bīstams parazīts ir toksoplazma (Toxoplasma gondii), kas izraisa invāzijas slimību – toksoplazmozi. Ar šo slimību slimo arī savvaļas un mājas dzīvnieki, kā arī putni. Dažos Latvijas rajonos ~ 40 % suņu ir invadēti ar toksoplazmām. Vieni no bīstamākajiem kokcīdiju klases pārstāvjiem ir malārijas plazmodiji (Plasmodium spp.). Cilvēkā parazitē 4 plazmodiju sugas. Cilvēka asinīs parazīts nonāk sporozoīta stadijā, dzeļot ģints Anopheles spp. malārijodiem (Latvijā sastopama suga A. maculipennis). Atkarībā no plazmodija sugas tas izraisa trīsdienu (P. vivax), četrdienu (P. malariae), tropu (P. falciparum) un trīsdienu īpašas formas (P. ovale) malāriju. Latvijā malārija bija izplatīta 20. gadsimta 50. gadu vidū un beigās.

 

^

Skropstaiņi (Ciliophora)


      Šo vienšūņu ķermeni parasti klāj daudzas skropstiņas, kas ir kustību organoīdi. Raksturīgi arī divi atšķirīgi kodoli – makronuklejs (regulē vielmaiņu) un mikronuklejs (satur ģenētisko informāciju). Dzīvo galvenokārt ūdenī. Tipā 2 klases – skropstaiņi (Ciliata) un sūcējskropstaiņi (Suctoria).

      Skropstaiņi dzīvo gan jūrās, gan saldūdeņos, kā arī augsnē. Daudzi pielāgojušies parazītiskam dzīvesveidam vai kļuvuši par simbiontiem. Brīvi dzīvojošajiem skropstaiņiem ir nozīme daudzu ūdensdzīvnieku, arī zivju mazuļu barībā. Skropstaiņiem ir arī nozīme ūdens bioloģiskās pašattīrīšanās procesos. Daļa skropstaiņu ir parazīti. Cilvēka resnajā zarnā parazitē zarnu balantīdija (Balantidium coli), kas var izraisīt caureju. Zivju nobeigšanos akvārijos un zivjudīķos nereti izraisa ihtioftīriuss (Ichthyophthirius multifiliis). Izplatīti zivju parazīti ir karpu hilodonella (Chilodonella cyprini) un vairākas trihodinu (Trichodina) sugas. Sugām bagātas skropstaiņu kārtas Entodiniomorpha pārstāvji kā simbionti dzīvo atgremotāju kuņģī (spureklī un aceknī). Latvijas brūno govju spureklī 1 mililitrā to skaits var sasniegt vairāk nekā 200 000 īpatņus.

      Piestiprinājušies pie ūdensdzīvniekiem vai ūdensaugiem dzīvo sūcējskropstaiņi. Pieaugušajiem sūcējskropstaiņiem nav mutes un rīkles, bet ir sūcējtaustekļi, ar kuriem viņi satver laupījumu (galvenokārt skropstaiņus) un izsūc to. Latvijā atrastas tikai 3 sugas.
^

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «Apsveikums.shtml» veidoja Zoologs Andris Piterāns
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *