|
kā sauc kāpās atrodamo lielāko sēni? |
|
:-:
Manuprat, ta ir juraszvaigzne |
16, 2005, 14:38 | jurniecins |
|
nemaanies:  ) juuraszvaigzne ir zivs. |
|
Kāpās aug daudz dažādas sēnes. Tā uzreiz nepateikšu, kura ir lielākā – vienai augļķermenis garāks, citai tas ir platāks. Pie tam tas, ko parasti cilvēki sauc par sēni, ir tikai augļķermenis, kaut kas līdzīgs kā ābelei āboli. Par smiltāju sēnēm var palasīties šeit: http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/augsana.shtml#v40 |
17, 2005, 4:54 | Zirneklītis |
|
Starp citu – jūraszvaigne NAV ne zivs ne sēne, bet gan adatādainis. Adatādaiņi vēl, piemēram, ir jūras eži, jūras gurķi, jūras lilijas. Tas ezis, kas skraida pukšķēdams pa takām un taciņām, protams, nav adatādainis, bet gan zīdītājs. Būs jurniecins jūraszvaigzni ar zemeszvaigzni sajaucis, bet tās Latvijā sastopamas mežos, nevis kāpās (http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?q=zvaigzne). |
17, 2005, 5:17 | Zirneklītis |
|
Zirnekliit, bet varbuut taa juuraszvaigzne, es gribeeju teikt, zemeszvaigzne aug mezainajaas juurmalas kaapaas, kas pieskaitaamas gan kaapaam, gan meziem  tu zini, pat melnalksnu dumbraajs var buut pieskaitaams pie kaapaam, ja tas atrodas starpkaapu ieplakaa  |
|
tie varētu būt Hadriāna zemestauki (aizsargājama suga, sstopama priekškāpās), kuriem no iesārtām "olām" izaug 10 - 20 cm garš nesējs ar tīklainu cepurīti galā. Šmidela zemeszvaigznes (arī aizsargājama, sastopama pelēkajās kāpās) augļķermeņi ir 1 - 3 cm plati, bet centrālās lodveidīgās daļas diametrs nepārsniedz 0,5 - 1,5 cm. (citēju Edgaru Vimbu.) |
|
 Realas bildes |
|
|