Domu doze

/

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu

Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->


Noskatiijos nesen dazjas BBC filmas par dabu - augiem. Man radaas taads jautaajums:
Runa gaaja par kautkaadu augu , kas aizsargaajoties pret taurenju kaapuriem imitee uz savaam lapaam kaapuru olinjaam liidziigas bumbinjas, lai taurenis nedeetu savas.
Jautaajums man radaas - kaa augs, kam nau ne nervu sisteemas, ne manju orgaanu, kas vispaar neatshkjir ne kraasas, ne smakas, ne garshas, kas pat nezin ka ap vinju lido taads taurenis, un nemaz jau arii nee kaadaa kraasaa vinjam olinjas, kaa taads dziivs organisms, kam nau sevis pashapzinjas, liidzarto nau pashsaglabaashanaas instinkta, jo nau apzinjas, kas gribeetu sevi saglabaat un pasargaat var imiteet uz savaam lapaam shaadas olinjas ar meerkji lai tas liktu taurenim domaat, ka tur jau ir piedeets - tieshi taada bija shii doma filmaa ?
Ja runaajam par mutaacijaam, kas rodas augiem shat tad, tad vareetu domaat ka rodoties shaadai mutaacijai tajaa vietaa - saglabaajaas tieshi shii gjeneraacija, bet par cik man liekas ka shiis mutaacijas rodas diezgan reti, bet dabaa ir diezgan daudz shaadu piemeeru , kad "augi kautko imitee" tas noziimeetu, ka katrai augu sugai bezmaz katru gadu vajadzeetu muteet uz visaam iespeejamaam puseem, lai tad ik pa briidim notraapiit kaads variants, kas piemeeram izskataas un smarzjo peec beiktas kaijas, kuras dziivo tieshi tajaa apkaartnee, piedevaam pievilina tieshi taas vaboles, kas aputeksnee shos augus (laikam taa bija kautkaada stapeelija - preciizi nezinu).
2005. gada 1. jūlijā, 1:53Gato
:-:

    Gribas papildināt vēl šo jautājumu – pārdomas. Runājot par auga ne-maņām, nevajag aizmirst, ka augi kustas. Te es nedomāju augu kustēšanos vējā, bet gan, hm, apzinātu?, kustēšanos – saulespuķe, kas seko saulei, pienenes, kas rītā atveras, bet pēcpusdienā aizveras un kur nu vēl kukaiņēdājaugi, kas „ķer” mušas. Interesanti ir arī apskatīties paātrinātas filmas, kurās redzami, kā vīteņaugi „snaikstās” pēc vietiņas, kur pieķerties. Daba ir izdomas bagāta…
    2005. gada 1. jūlijā, 18:00Staipeknis

    Ieraksta autors uzdod tiešām pamatotu jautājumu. Tik tiešām, kā augi to
    dara? Taisnība arī, ka augiem nevar piedēvēt mērķtiecību, kā citām būtnēm,
    kas apveltītas ar attīstītu CNS. Tomēr, ja palūkojamies citās organismu
    grupās, tāda parādība kā mimikrija (izskatīšanās pēc tā, kas tu patiesībā neesi
    - muša tēlo lapseni, kukainis - zariņu, ir visai izplatīta). Nav gan taisnība, ka
    augi neatšķir smakas - šī sazināšanās spēja ir visai attīstīta. Nezinu konkrēto
    piemēru ar kukaiņu olām līdzīgu veidojumu attīstīšanos uz auga (varbūt runa
    ir par galliem?), bet mūsdienu zinātnei nav labāka izskaidrojuma kā norakstīt
    šādus "jokus" uz evolūcijas procesu. Kas tomēr ir ilgstošāks process (gadu
    tūkstošu desmiti un simti), nekā autora pieminētās "mutācijas katru gadu". Un
    līdz evolūcijas procesa mehānismu izpratnei mums vēl ir gana tālu.
    2005. gada 1. jūlijā, 18:24Gedis

    Manuprāt, Jūs biedri neesat bijuši pietiekami vērīgi. Pavērojiet cik daudz un dažādi jocīgi veidojumi rodas uz augu daļām. Mēs to nepamanām vai nepievēršam nekādu uzmanību, jo neredzam tam nekādu jēgu. Pavērojiet kādas fantastiskas augu šķirnes tiek izveidotas relatīvi ļoti īsā pārdesmit gadu laikā. Ne jau katrs augs pasaulē ir "iemācījies" šādā interesantā veidā sevi aizsargāt. Ja padomā, cik daudz augu ir pasaulē un cik bieži var novērot dažādas "dīvainības", tad tas un ne tas vien sāk likties ļoti ļoti iespējams un nekā īpaša tur nav. Kapēc nevienu nepārsniedz dzeloņu izveidošanās?
    Mazliet paarsteidzoši liekas tas, ka augs it kā sajūt "briesmas" un tad reaģē. Jā, nu visiem augšanas, veidošanās un diferencēšanās parādību pamatā ir bioķīmiski procesi. Ķīmiskie sazināšanās un informācijas nodošanas paņēmieni ir paši izplatītākie dabā. Iedomājieties, kā no sēklas dažas šūnas attīstās par saknēm, citas par stumbru, citas par lapām un tas viss notiek noteiktā secībā un to regulē, gan saules gaismas daudzums, gan virziens. Pēc analoģijas varētu jautāt, kā augs zin, ka iestājies rudens un jānomet lapas, ja vinjam nav nervu sistēmas? Dažas lietas izskatās sarežģītākas, citas vienkāršākas, bet principi ir vieni un tie paši. Visā dzīvā informācijas saņēmšanu un apstrādi nodrošina bioķīmiski procesi (skatt šūnas bioloģiju). Kaut vai padomājiet par ģenētisko kodu un informāciju. Vai kāds jautātu, kā jebkura dzīva organisma ģenētiksias aparāts var nodot informāciju par organisma uzbūves plānu, bez nervu sistēmas? Padomājiet par šīm vienkāršotām pat banālām analoģijām!
    Mūs pārsteidz mazliet neparastas lietas, bet apbrīnojamie regulācijas procesi un informatīvie procesi, kas ir visa dzīvā pamatā liekas visai ikdienišķas lietas.
    2005. gada 2. jūlijā, 13:06Ingvars

    Cik daudz dazadu neizskaidrotu lietu vēl joprojām ir mūsu pasaulē... Tomer Gato bažas ir vienkarši izskaidrojamas. Kā jau koleģis minēja, ka tas viss ir saistīts ar pakāpenisku evolūciju, kas visu laiku noris un protams entās bioķīmiskās reakcijas visos dzīvajos organismos. Lai gan augi anatomiski un fizioloģiski nav tik attīstīti, kā dzīvnieki, tomēr arī to evolūcija ir noritējusi ļoti ilgi, kuras laika posmu mums, ka cilvēkiem ir grūti iedomāties.
    Šīs evolūcijas gaitā ir izdzīvojuši tikai pielāgoties mainīgajiem dzīves apstākļiem spējīgākie organismi, kuri nespēja adaptēties mainīgajam klimatam un citiem apstākļiem, tie gāja bojā un to vietā izdzīvoja stiprākie (rūdītākie) vai arī tie, kas spēja mainīties. Nu un tāda pati tendence vērojama arī cilvēku dzīvē - pielīdēji un stiprākie uzvarēs, bet nabagie un vājie pakļauti iznīcībai.
    Tava gadijumā augs ilgā evolūcijas procesā ir veidojies, lai neizzustu. Kas attiecas uz mutācijām, tad tās noris visu laiku, taču ir mutācijas, kas organismu ietekmē negatīvi pozitīvi vai neietekmē (vismaz ārēji). Šo mutāciju rezultātā dažkārt var novērot ģenētiskas vai vizuālas pārmaiņas organismā.
    Un arī Gato augs pielāgojas ārējiem apstākļiem, šajā gadijumā taurenim.
    Lai arī augiem nav CNS, tomēr tie jut un veic kustijas (nastijas), neskatoties uz to vai ir vai nav nervi:)
    2005. gada 2. jūlijā, 15:40Cilveks

    Cilvek, ko nozīmē vārdi „kustijas (nastijas)"?
    2005. gada 4. jūlijā, 8:45Kāpēcītis

    atgriezoties pie Gato jautaajuma - es domaaju, ka augi "sajuut" elektromagneetisko lauku. tikai sis mehanisms vel nav pietiekami labi izpeetiits.
    2005. gada 4. jūlijā, 11:32V.

    Augam, tāpat kā jebkuram dzīvam organismam, piemīt kairināmība uz kuru viņš atbild ar citoplazmas strāvojumiem. Tā varētu rasties dažādi izaugumi, kā atbilde, kas evolūcijas gaitā nostiprinājās, jo bija labvēlīga augam. Tas varētu būt viens no idioadaptācijas veidiem.
    2005. gada 5. jūlijā, 1:10I&A

    Ko varētu man pastaastiit par ...
    2006. gada 13. novembrī, 19:58X_x es
    kriksiitic at inbox.lv
    Turpinājums šeit -» ...

    Labdien!
    Vai Jūs varētu plašāk ...
    2012. gada 19. jūnijā, 11:42Daina
    Turpinājums šeit -» ...
[Atbildes un papildinājumus var rakstīt šeit]

Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Citu mēnešu ieraksti

[2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]

/Y

Lapu darbina perlā rakstīta Viesu grāmata 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------