Guest Book

Iepazinos ar žurnāla «Dārzs» 2001. gada 8. numuru. Pārsteidz tas aplamību klāsts, kas lasāms citādi lieliski iecerētajā rakstā „Vai tie ir dadži?” (bez autora) un kroplie augu latīniskie nosaukumi A.Tereško rakstā „Vesels kā rutks”.

Sāksim ar pirmo rakstu. „Īstais dadzis latīņu valodā saucas Carduus…”. Nesaucas! „Carduus” latviski ir „dzelkšņi”. „Neīstie dadži Cirsium…”. Nu visīstākie dadži! Nav arī tādas pļavu usnes (Cirsium arvense). Ir gan tīruma usne, uz ko arī norāda auga latīņu nosaukuma sugas epitets. Ģints Onopordon nez kāpēc saukta par ēzeļu dadžiem, lai gan to latviskais nosaukums ir „baltdadži”, kā tas pareizi lietots Tereško rakstā 33. lappusē.

Augu latīniskos nosaukumus mēs lietojam ne jau lai parādītu savu gudrību, bet lai lasītāji pēc šiem nosaukumiem literatūrā, kas rakstīta citās valodās, varētu atrast informāciju par šiem augiem, nezinot to nosaukumus šajās valodās.

A.Tereško rakstā minētie augu latīniskie nosaukumi ir izcila aplamu šo nosaukumu kolekcija.

Dotais latviskais    Dotais latīniskais       Pareizais nosaukums
 nosaukums           nosaukums
-----------------+---------------------------+-------------------------
gaiļbikši         Primula vera                 Primula veris
sveķenes          Viscaria vesca               Viscaria vulgaris
dižzirdzene       Angelika arhangelika         Angelica archangelica
mātere            Leonurus cordatus            Leonurus cardiaca
zaķpēdiņa         Gnaphalium uliginozum        Gnaphalium uliginosum
baltdadži         Onopordus acanthium          Onopordon acanthium
vērmeles          Arthemisia absinthus         Artemisia absinthium
pūķgalve          Drachocephalum moldavicum    Dracocephalum moldavicum
mārdadzis         Sillibum marianum            Silybum marianum
kaķpēdiņas        Chelicrhizium arenarium      Helichrysum arenarium
lielā nātre       Utrica dioica                Urtica dioica
ceļmallapas       Plantagus maior              Plantago major

Turklāt būtu jāievēro, ka atbilstoši ZA Terminoloģijas komisijas atzinumam augu ģinšu nosaukumi rakstāmi daudzskaitlī, bet sugu nosaukumi vienskaitlī. Tātad „sveķenes, zaķpēdiņas, māteres” ir ģinšu nosaukumi, bet „lipīgā sveķene, dumbrāju zaķpēdiņa un sirds mātere” – sugas nosaukumi. Ja mēs rakstām „sveķene Viscaria vulgaris” – saprast jau var, bet precīzi gan tas nav. Ja nu nebūtu literatūras! Bet mums ir Latvijas Dabas enciklopēdija sešos sējumos! Vai tad ne autori, ne arī redakcija to nezin ?

Nebūtu minēto kļūdu un neprecizitāšu, par «Dārza» augusta numuru varētu teikt visu to labāko.