http://www.amaryllis.com/Patiesībā amarillis ir cits augs, šo sauc par hipeastru.
http://en.wikipedia.org/wiki/HippeastrumDzimta ir viena, bet īstie amariļļi ir no Āfrikas, bet hipeastri - no Amerikas.
Šis tas ir arī latviski, piemēram, tvnet.lv:
Ne vien dārzniecībās, bet arī mājas apstākļos iespējams iepriekš izplānotos
termiņos uzziedināt diženo un krāšņo bruņinieku zvaigzni hipeastru.
Glabāšana
Hipeastriem (tos nepareizi dēvē par amariļļiem) ir prāvi, ieapaļi plakani vai
apaļi sīpoli ar tumši brūnu, drūpošu segzvīņu, kuros ir pietiekami daudz
barības vielu, tāpēc tos var uzziedināt, pat ievietojot saknes tikai tīrā ūdenī.
Lai iegūtu skaisti ziedošu podaugu vajadzīgajā datumā (jebkurā dienā no
Holandē vai Dienvidāfrikā sagatavotiem sīpoliem, bet, izmantojot vietējos, –
no novembra līdz vasaras beigām), hipeastram iepriekš nodrošina miera
periodu (+5 °C temperatūrā). Sīpolu ievieto biezā papīra tūtā ar dažiem
caurumiņiem un glabā ledusskapja apakšējā nodalījumā atsevišķā kabatā tā,
lai nebūtu tiešas saskares ar pārtikas produktiem.
Stādīšana
Piecas – septiņas nedēļas pirms noteiktā datuma sīpolu izņem no ledusskapja
un stāda plastmasas vai māla puķu podā ar vismaz vienu caurumu apakšā
(auga saknes iznīkst, ja ap tām visu laiku ir slapja augsne). Māla podā
drenāžai vēl ieklāj māla lauskas un plānā kārtā olīšus un granti, bet
plastmasas podos ar vairākiem caurumiem ūdens notecei izmanto sfagnu
sūnas vai zāģu skaidas un granti. Augsni gatavo trūdvielām bagātu, gaisa un
ūdens caurlaidīgu ar vāji skābu reakciju
(pH 5,5 – 6), izmantojot lapu zemes, māla velēnu zemes un trūdzemes –
mēslu komposta maisījumu (1:1:1).
Pēc iestādīšanas augsni aplej ar siltu ūdeni. Nevajadzētu liet uz sīpola, tā var
izplatīties sēņu ierosinātas slimības. Pēc tam laista tikai tad, kad hipeastrs
sācis aktīvi augt.
Uzziedināšana
Kamēr auga saknes attīstās, podu noliek siltā vietā apmēram +20 °C
temperatūrā. Pēc 1 – 2 nedēļām jau parādās ziedneši (ādainās lapas no sīpola
vidus attīstās vēlāk). Līdzko tie sasnieguši 5 – 20 cm, puķu podu novieto
gaišā, siltā vietā, piemēram, uz palodzes. Sāk laistīt, kad augsnes virskārta ir
sausa, izmantojot sasildītu lietus ūdeni. Ik dienu ieteicams podu grozīt, lai
platās spēcīgās lapas augtu vienmērīgi. Kad sāk atvērties pumpuri (uzzied 30
– 35 dienas pēc to parādīšanās), augu novieto vēsākā (+16...+18 °C),
ēnainākā vietā, kur tas plaucē ziedus 10 – 15 dienas. Šajā laikā ziedus var
nogriezt un ievietot vāzē ar ūdeni – tie pakāpeniski atvērsies, nenoņemot
spēku sīpolam. Jāņem vērā, ka karstumā un spilgtā gaismā ziedi ātrāk izbalo
un novīst.
Kopšana
Hipeastra sīpols ziedēšanai ir patērējis visu enerģiju, tāpēc tam līdz pat jūlija
sākumam nepieciešams ūdens, mēslojums un saules siltums – tad lapas var
turpināt fotosintēzes procesu un sīpols atkal uzņemt spēku, pateicoties
piegādātajām barības vielām. Ieteicams noraut nokaltušos ziedus, lai augs
netērētu enerģiju sēklu veidošanai. Augu ik pēc 7 – 10 dienām līdz pat
augusta sākumam piebaro ar pilnmēslojumu, piemēram, Vito. Labs ir arī vistu
(1:20) vai kūtsmēslu (1:5) raudzējums. Jo augam ir vairāk veselīgu lapu
vasarā, jo vairāk veidojas ziednešu nākamajā gadā.
Pavasarī podu var novietot plēves vai stikla siltumnīcā, taču tad lapas jāsargā
no saules apdegumiem, tās noēnojot ar agrotīklu, ko piestiprina pie
siltumnīcas karkasa. To var nolikt arī uz balkona vai lodžijas vietā, kur augs ik
dienas vismaz četras stundas var saņemt saules gaismu un kur tas necieš no
pārmērīgiem nokrišņiem.
Svarīgs ir miera periods, kas sākas jūlijā un ilgst divus – piecus mēnešus (lapu
dzeltēšana norāda uz miera perioda sākumu). Tad augu vairs nelaista un
nemēslo. Augusta beigās (pirms salnām) hipeastru pārnes uz telpām, tam
nogriež nokaltušās lapas un podu ar sīpolu noliek tumšā, sausā vietā +15...
+16 °C temperatūrā.
Jaunākās šķirnes
Hipeastru ģintī ir apmēram 80 sugu, bet hibrīdus un šķirnes jau skaita
vairākos simtos, kur dažādas ziedu krāsas un to kombinācijas variējas ar
daudzveidīgām formām un dažādu ziedkātu garumu. Visus hipeastrus iedala
3 pamatgrupās: lielziedu, pildīto un sīkziedu.
Lielziedu hipeastru ziedu diametrs ir 14 – 22 cm; 8 – 10 cm diametra sīpols
dod divus trīs 40 – 75 garus ziednešus ar 3 – 5 ziediem katrā. Jaunumi ir
šķirnes "Prelude" (spilgti sarkani ziedi ar spoži baltām apmalēm un centru),
"Charisma" (spilgti rozā, trešdaļa zieda ir balta ar vieglu pamatkrāsas
lāsojumu), "Pink Blossom" (violetrozā ar zaļu viduci), "San Remo" (rozā,
viducis zaļš).
Pildītajiem hipeastriem ziedu diametrs ir 15 – 25 cm, no vismaz 8 cm
diametra sīpola var iegūt pāris 40 – 75 cm garus ziedkātus ar četriem
pildītiem ziediem katrā. Jaunākās un neparastākās šķirnes ir "Dancing Queen"
(vienmērīgi svītrota, sarkanbalta), "Promise" (balta ar vienmērīgu, smalku
sarkanu svītrojumu), "Elvas" (tumši rozā centrs, kas pāriet uz platām, baltām
apmalēm), "Flaming Peacock" (sarkanbalti liesmota).
Sīkziedu hipeastru ziedu diametrs ir 7 – 13 cm, no vismaz 7,5 cm diametra
sīpola var izaudzēt divus trīs 20 – 50 cm garus ziednešus ar apmēram
četriem ziediem katrā. Lielākam efektam ieteicams prāvākā podā iestādīt trīs
sīpolus. Šķirnes – "Lemon Lime" (dzeltenzaļi ziedi), "Fairytale" (spilgti
sarkanbalti svītroti ar tumši zaļu vidu).
- Dažādu hipeastru šķirņu sīpolus pašlaik var iegādāties pie Ē. Paupera (Rīgā,
a. k. 85, LV 1014) par 2,50 – 5 latiem.
Konsultēja sīpolpuķu audzētājs Ēvalds Paupers.
PADOMI
- Dažkārt ap mātesaugu izaug atvases. Ja vēlas, lai podā būtu vairāki
hipeastri, tās atstāj turpat. Ja ne – rudenī, kad izveidojušās dažas patstāvīgas
saknes, atdala no mātes sīpola un pārstāda katru savā podā. Atvases aug lēni,
uzzied apmēram pēc 2 – 4 gadiem.
- Var gadīties, ka pieaudzis hipeastrs dzen lapas, bet nezied. Tas nekas! Ja
augs ir veselīgs un spēcīgs, lai aug vēl vienu gadu – iespējams, tam
nepieciešams vairāk laika, lai sakrātu spēkus ziedēšanai.
SVARĪGI
Ja telpā ir mainīga temperatūra un augsts gaisa mitrums, uz lapām un
sīpoliem parādās sarkani plankumi un svītras, kas var pāriet puvē vai
sarkanās iedegās. Slimību apkaro miera periodā, sīpolus divarpus stundas
turot +43...+44 °C temperatūrā. Šī infekcija biežāk skar tos hipeastrus, kas
vasarā auguši ārā un bijuši pakļauti mainīgiem laika apstākļiem.