Es te tā fiksam parēķināju, kā mainās brīvās krišanas paātrinājums pieaugot augstumam ik pa kilometram (ja Everests būtu kādā no poliem) – nekā pamanāma, atšķirība trešā zīmē aiz komata: 9,830; 9,827; 9,824; 9,821; 9,818; 9,815; 9,811; 9,808; 9,805 m/s² Varbūt vairāk samazināsies svars, ja mēnes būs virs galvas
Vai tas ir būtiskas izmaiņas vari pārliecināties pats aizbraucot uz ekvatora rajoniem, kur brīvās krišanas paātrinājums ir 9,78 m/s², kas ir mazāks nekā 8 km virs pola.
Te jau fiziķis caur Vijas muti teica par skābekļa badu, bet nepieminēja aiz kā tas bads rodas. Paceļoties kalnā atmosfēra kļūst retinātāka -> samazinās ne tikai skābekļa daudzums vienā kubikmetrā gaisa (aiz kā skābekļa bads), bet arī spiediens. Augstu kalnos olas neizvārīsi, jo ūdens vārīšanās t° būs kritni zemāka par 100°C.
A, starp citu, pirmajā piebildē kaut kas trūkst pie ω skaidrojuma, jo 2π ir 2π – konstants lielums ~6,28. Tas ir jādala ar rotācijas periodu, kas ir ~24 h.
RSS