Domu doze
2005. gada septembrī

                          __________
                       ( √2*R*h - h² )
     π * R * 2 * arcsin|-------------|
                       (      R      )
l = --------------------------------------    ,
                       180
kur:
 π - pī (~3.142);
 R - riņķa rādiuss, šinī gadījumā 6372000 m;
 h - izliekuma augstums mēro no iedomātas taisnes,
     kas savieno divus punktus uz lodes virsmas
     caur lodes iekšpusi.

Pieņemsim, ka ezera kupolam jāpaceļas par 2 m, lai aiz tā kupola varētu paslēpties laiva no tā cilvēka, kas stāv krastā. Izmantojot redzamo formulu, varam aprēķinat, ka laivai ir jābūt vismaz 10,1 km no krasta. Latvija ir atrodomi šāda garuma ezeri, piemēram, Rāzna (12,1 km), Dridzis (11 km), Engures ezers (19 km), Lubāns (15,6 km), Burtnieks (13,3 km), Usmas ezers (13,5 km).

Protams, guļot, nevis stāvot, ezera krastā, ezera kupols var būt uz pusi mazāks (bet ne attālums līdz laivai, cik tālu jābūt laivai – izrēķini pats), lai laiva pazustu skatienam.

http://bulduri.zm.gov.lv/

Spriežot pēc tā mākoņa, kas aplido bumbierus uz mana virtuves galda, varētu būt, ka bumbieri šām ir īpaši mīļi. Tā kā nāksies vien Tev viņas regulāri izsūkt.

Bet par tīrību – netici reklāmām, ka bērniem ir jāspēlējas mazmājiņā pie poda. Pārāk liela tīrība ir līdzvērtīga netīrībai, abas nu namaz nesekmē bērna veselību. Vārds „sterils” man neasociējas ar vidi, kurā var dzīvot.

Man jau arī liekas, ka vienkārši vajag pagaidīt dažas nedēļas, kad sāksies aukstais laiks, un mušiņas izbeigsies pašas no sevis. Jo šogad ir daudz ābolu un bumbieru, un attiecīgi daudz šo augļu lietotāju

lai Tev veicas!

Jūras daļa    platība,   tilpums, lielākais     vidējais
                m²         km³    dziļums, m   dziļums, m
__________________________________________________________
Botnija līcis  115 638     6 381     293           55
Somu līcis      29 509     1 104     115           37
Rīgas līcis     18 558       412      56           22
Baltijas jūras
 centrālā daļa 207 911    13 006     451           63
Dāņu jūra       10 660       138      54           13
Kategats        22 088       506     100           23
___________________________________________________________
Kopā           404 364    21 547     451           53

Lai tiktu galā ar skābummušiņām, nevajag sterilu māju. Jāatrod tikai to dārzeni, augli, sulas paku vai ko citu, kas ir šo mušu leiputrija. Gan jau Tev kaut kur kaut kas ir iebāzst/aizkritis. Tas var būt arī kādā no skapīšiem. Un putekļu sūcējs ir , tiešām, labākais veids, kā ar viņām tikt galā.

Sīkāk par to var palasīties enciklopēdijas «Tava labākā grāmata par Latviju» 5. sējuma 253. lappusē.

„..Speciālie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pētījumi, .., jau sen pierādījuši, ka daudzu tagadējo upju ieleju lielāki vai mazāki posmi sakrīt ar senām kvartāra nogulu aizpildītām ielejām (pirmielejām). Tās bijušas nesalīdzināmi dziļākas par tagadējām. ..

Tagadējās upes tikai daļēji sakrīt ar seno upju ielejām. .. Precīzi salīdzinot seno un tagadējo upju tīklu, var konstatēt, ka tagadējās upes no senajām novirzās uz dienvidiem. ..”

Jānis Rainis „Daugava”

„.. Upju hidroloģisko režīmu nosaka fizioģeogrāfiskie apstākļi, galveno kārt klimats un reljefs. Liela nozīme ir augšņu īpašībām .., ģeoloģiskai uzbūvei, baseina mežainuma, purvainuma un ezerainuma pakāpei. Latvijas upēm ir jaukta ūdens pieplūde (sniega kušana, lietus un pazemes ūdeņi). ..”

Reiz pasaulē bijuši lieli plūdi, tā ka pat putniem nav bijis vietas, kur atmesties. Putni nu nosprieduši rakt upi, lai ūdens notecētu. Visi putni stājušies pie darba un rakuši ar saviem knābjiem. Tikai krauklis bijis ļoti slinks un negājis ar citiem putniem rakt upes. Krauklis toreiz bijis gluži balts, bet lai nu viņu arī noturētu par racēju, tad viņš nosmērējies gluži melns ar dubļiem. Līdz ar citiem racējiem viņš nu atkal gribējis iet upē mazgāties, bet citi putni, zinādami kraukļa viltību, nav viņa nemaz laiduši pie ūdens. Krauklis nu gribējis ar visu varu tikt pie mazgāšanās un sācis nejaukā balsī brēkt, bet viss tas nekā nepalīdzējis.
No tā laika nu krauklim palikušas melnas spalvas un nejauka balss.

Senāk nebijis upju. Te kādreiz Dievs visiem dzīvniekiem pavēlējis iet upes rakt (vietām saka: Daugavu rakt). Vanags nepaklausījis tādai pavēlei, paturējis gan tīras, dzeltenas kājas, bet ieguvis lielu sodu. Dievs aizliedzis viņam dzert no upēm, ezeriem un citiem zemes ūdeņiem, bet atļāvis slāpes dzesēt tikai ar tiem rasas pilieniņiem, kas lietum līstot uz lapām paliek. Tādēļ tad vanags skraida, sausā laikā — augstu gaisā pacēlies — lūdzas: "Pil, pil, pil!" lai lietus lītu, pilētu un viņam būtu ko dzert.


Iesākumā vēl nebijis ne upju, nedz ezeru, bet visiem vajadzējis iztikt no lietus un rasas. Tad Dievs pavēlējis visiem dzīvniekiem iet upes un ezerus rakt. Bet vālodze nav gājuse. Dievs viņai par sodu pavēlējis no zemes ūdeņiem nedzert, bet iztikt no rasas un lāsēm. Tādēļ arī vālodze brēcot uz lietu.

un visbeidzot

14. St.Ulanowska, Lotysze Inflant Poliskich,86. O.Dähnhardt, Natursagen, III, 314. :bdfz cnfhbyf 5, 439.

Lietus putns [falco milvus] negribēja iet upes rakt, kad visi citi putni raka. Viņš sacīja, ka viņam pietikšot ar to ūdeni, kas būšot uz lapām un akmeņiem. Dievs par to saskaitās un aizliedza viņam dzert ūdeni no upēm. Tādēļ viņš arī vienādi kliedz: "Dzert, dzert!" Lai varētu padzerties, viņam nu arvien jāgaida, kamēr uzlīst lietus.

ar vārdu sakot, visi melnie un bļaustīgie putni ir agrākie haltūristi.

http://www.ailab.lv/pasakas/gr01/01218.htm

Tad nu gan melnu putnu atraduse

Der arī atcerēties, ka jebkura inde iedarbojas ne tika uz indējamo, bet arī uz pašu indētāju. Ja vide ir tik tālu sagandēta, ka tur vairs negrib dzīvot NEKĀDI dzīvnieciņi (kukaiņi tai skaitā), tad, parasti, tā vide vairs nav nemaz tik jauka cilvēkam pašam.

Tas pats attiecas uz blusām, prusakiem un citiem, kas tieši nodara man kaitējumu, nevis vienkārši man komfortu bojā.

P.S. „Komforts” – tas tāds stiepjams jēdziens, kas vienam komforts, otram – neciešami dzīves apstākļi.

Nav nekur lasīts, ka viņas uzbruktu zīdītājiem. Mītiskai ticējums, ka šis iegraužas ausī un ielien cilvēka smadzenēs (no tā tatas nosaukums „ausurbelis”) ir muļķības. Vienīgie kaitējumi, kas dzirdēti, ka siltumnīcās apgrauž (nevis nograuž) jaunās gurķu, salātu, tomātu lapiņas.

Ja istabā ir bērns, tad vēl jo vairāk NEDRĪKST lietot insekticīdus. Viens veids, kā cīnīties ar šādiem nelūgtiem ciemiņiem, ir bieža un rūpīga istabas mazgāšana, protams, NELIETOJOT bakteoricīdus mazgāšanas līdzekļus.

Griezes parasti ceļo naktīs, tādēļ tās novērot grūtāk. Lai arī spārni griezēm ir salīdzinoši īsi, tās uz ziemošanas vietu spēj nolidot 6 000 līdz 10 000 kilometrus lielus attālumas no savām ligzdošanas vietām.

Vislabākais veids, kā kaut ko vajadzīgu atrast, ir meklēt

Ja interesē tīmeklis, tad vari pamēģināt adreses:

• Latvijas Kinoloģiskās federācijas dzīvnieku aizsardzības grupa (http://www.patversme.lv/)
• Dino zoo centrs (http://www.dinozoo.lv/)
• Latvijas Kinoloģiskā federācija (http://www.dogs.lv/)
• Latvijas kinologu apvienība (http://www.kinologi.lv/)
• Kolliju portāls (http://kolliji.info/)

Par Kanēli (Cinnamon) visvairāk uzziņas var atras kā par garšvielu, bet ir arī cita informācija:

• http://virtuve.calis.lv/Kaneelis.2068.0.html
• http://www.liis.lv/majtur/darbmac/uzturmac/vardnica/garsaugi.htm
• http://www.liis.lv/majtur/darbmac/uzturmac/garsvielas/saturs.htm
• http://images.google.lv/images?q=Cinnamon&hl=lv&lr=&sa=N&tab=wi
• http://www.champi.multiservers.com/garshvielas.htm
• http://www.champi.multiservers.com/teejas.htm
• http://www.theepicentre.com/Spices/cinnamon.html
• http://www.desert-tropicals.com/Articles/Sheri_Ann_Richerson/cinnamon.html
• http://www.uni-graz.at/~katzer/engl/generic_frame.html?Cinn_zey.html
• http://florawww.eeb.uconn.edu/acc_num/198800172.html
  

Latvijas Republikas Ministru kabineta Augu karantīnas noteikumos ir minētas guavas kā Psidium ģints sugas. Savukārt Tulkošanas un terminoloģijas centra tulkotajos Eiropas dokumentos, šīs pašas ģints sugas tiek sauktas par gvajavēm.

Psidium ģints pieder mirtu (Myrtaceae) dzimtai. Zināmas ap 100 šai ģintij piederošas sugas. Tie ir mūžzaļi koki vai krūmi, aug Dienvidamerikā. Parasti tiem ir lieli balti ziedi ar ļoti daudzām putekšņlapām. Augļi-ogas apaļas vai bumbierveida, bieži vien lielas un ēdamas. Dažas sugas tiek kultivētas. Viszināmākā ir guava (Psidium guajava), kuru audzē tropu un subtropu valstīs. Augļi gauvai ir aromātiski, saldskābi, sulīgi, vitamīniem bagāti. No tiem gatavo ievārījumus, garšvielas, sulas.
Attēlus var atrast ar tīmeklī: http://images.google.lv/images?q=%22Psidium%20guajava%22&hl=lv&lr=&sa=N&tab=wi