Domu doze
2006. gada augustā

Šajā grāmatiņā par baltblusiņu ierobežošanu ir teikts:

• Stingra saimniecības iekšējās karantīnas noteikumu ievērošana, jo siltumnīcās baltblusiņas var ienest ne tikai ar dēstiem, bet arī ar tukšo taru, inventāru un apģērbu.
• Jauno krāšņumaugu (gerberu u.c.) audzēšana atsevišķās siltumnīcās, nevis kopā ar vecajiem augiem.
• Optimāla temperatūras un relatīvā gaisa mitruma režīma ievērošana katrai augu sugai.
• Ventilatoru ar īpašiem filtriem iekārtošana siltumnīcu vēdināšanai, lai izvairītos no baltblusiņu pārlidošanas no vienas siltumnīcas otrā.
• Regulāra novecojušo lapu savākšana un sadedzināšana.
• Nezāļu ierobežošana ap siltumnīcām un lecektīm.
• Nelielās platībās pieaugušo baltblusiņu nosūkšana ar putekļsūcēju. Savāktās baltblusiņas tūlīt iznīcina.
• Dzelteno līmes vairogu izmantošana (baltblusiņas lido uz dzelteno krāsu).
• Ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošana.
• Bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu (enkarsijas, enstripa, mirikala un verticilīna) izmantošana.

Par indēm apskati:
http://www.llkc.lv/nodalas/informacija/Biblioteka/zemnieku_izglitosanai/pesticidisaturs.htm

Skat. arī http://bioefekts.times.lv/ .

Ir tāds «Neo Stomazāns». Ar to vajadzētu arī apsmidzināt gultas matraci.

Deķīti jau vajadzētu arī pa reizei mazgāt

Latvija joprojām veiksmīgākā ziemeļu gulbju mazuļu apgredzenotāja Eiropā.

Ir noslēgusies ziemeļu gulbju (Cygnus cygnus) un to mazuļu gredzenošana, ko organizēja Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko un citi entuziasti. Šajā vasarā par spīti gulbjiem nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ir apgredzenoti 82 ziemeļu gulbji, nostiprinot Latvijas, kā šo gulbju gredzenošanas līderes pozīcijas Eiropā

Lai arī šis gads nav bijis tik panākumiem bagāts ziemeļu gulbju gredzenotājiem, kā šķita gada sākumā, veiksmīgi noslēgušās ziemeļu gulbju gredzenošanas ekspedīcijas visā Latvijā un Latvijai ir izdevies noturēt savu stabilo pirmo vietu Eiropā ziemeļu gulbju mazuļu apgredzenošanas skaita ziņā. Pavasarī un vasaras sākumā, kad tika apsekotas ziemeļu gulbju ligzdas un perējumi, jaunos putnu skaits bija iepriecinošs, taču līdz gredzenošanas vecumam jauno putnu skaits vietām saruka pat par 70 %. Tam par iemeslu bija šīs vasaras lielais sausums, kā rezultātā dīķi izžuva, mazuļiem trūka barības un plēsēji varēja vieglāk piekļūt to ligzdām.

Tomēr neskatoties uz to, ziemeļu gulbju izplatība Latvijā pieaug. Ziemeļu gulbji, kas līdz šim lielākoties bija sastopami Kurzemes pusē, palēnām izplatās pa visu Latviju. 2006. gadā pirmo reizi tika apgredzenoti gulbji Cēsu rajonā un Balvu rajona Rugāju pagastā.

Ziemeļu gulbju izpētes projekts Latvijas Dabas muzejā turpinās jau trešo gadu un ilgst visa gada garumā. Tā ietvaros notiek migrējošo gulbju uzskaite, ligzdu un perējumu apsekošana, spalvmetēju un mazuļu gredzenošana, kā arī gredzenoto gulbju kontrolēšana. Pa šiem gadiem Latvijas Dabas muzejā ir izveidota datu bāze, kurā glabājas visa informācija un ziņas par Latvijā apgredzenotajiem gulbjiem un to tālākajām gaitām. Muzejā regulāri pienāk informācija no Polijas, Vācijas un citām Eiropas valstīm par mūsu gulbju migrācijas ceļiem. Ziemeļu gulbju gredzenošana ir svarīgs zinātnes projekts, kas palīdz izpētīt Latvijas faunu, šo putnu dzīvesveidu un migrācijas spējas.

29. augustā plkst. 11:00 Latvijas Dabas muzeja konferenču zālē notiks preses konference par projekta norisi.

Tajā piedalīsies Latvijas Dabas muzeja ornitologs, projekta vadītājs Dmitrijs Boiko, muzeja direktore Skaidrīte Ruskule un projekta finansētāja Latvijas Vides aizsardzības fonda direktore Sandra Bērziņa

Sīkāka informācija: muzejā pa tālr. 7356025

Tā kā augi ir reti un aizsargājami, tad pārdevēji orhideju sakņu vieta zem šī paša nosaukumu piedāvā visādus brīnumus, piemēram, vārītas sojas pupas, zirņus un koku pumpurus. Bet galvenais taču ir ticība

• paleo: [gr. palaios – sens] tāds, kas saistīts ar aizvēsturi;
• hidro [gr. hydōr – ūdens] tāds, kas saistīts ar ūdeni;
• loģija [gr. logos – jēdziens, mācība] zinātne.

Tādejādi paleohidroloģija ir zinātne, kas pēta aizvēsturisko Zemes hidrosfēru (ūdens apvalku). Par to, kāda ir bijusi hidrosfēra, spriež pēc tās atstātām pēdām litosfērā (Zemes cietajā apvalkā) – nogulumiem, erozijas un citām izmaiņām.

Galvenie pamatojumi:

• tas jau ir grāmatā «Ziemeļeiropas daba»;
• Galenieka Botāniskajā vārdniicā hyperboreus ir tulkots kā „ziemeļniecisks”.

Ar belladonnu, droši vien, ir domāta melnā velnoga (Atropa belladonna)

• http://www.giftpflanzen.com/atropa_belladonna.html
• http://www.ces.ncsu.edu/depts/hort/consumer/poison/Atropbe.htm).

Sveiki,
man nupat zvanīja cilveki, kas razo cipsus un grasas razot jaunu cipsu veidu, kam klat ir garsviela, ieguuta no auga, kas angliski ir Mesquite, latiniski Prosopis pollida.
vini ludz palidzibu nosaukuma latviskosanaa; pec noklusejuma vini to nosauks par meskiitu.

tas ir paaksaugs, kruums, aug kaut kur vidusamerikaa. ir daudzas sugas, un no tam vel dazas tiek izmantotas ka garsaugi.

apskatoties, cik dazadas sugas ir sajaa gintii, un ka nav nekadu galu no ta, ko sis nosaukums nozime pasos pamatos, es nolemu, ka nebus nekada nelaime, ja garšvielu sauks par meskītu.

kā jūs domājat? domājiet ātri, viņi jau gatavojas drukat iepakojumu.

terminologijas komisija teikusi, ka viniem neka nav par sadu sugu - nav bijusi latviskota.

Wikipēdijā Tevis minētais vārds (Mesquite) tiek izmantots ģints apzīmēšanai (http://en.wikipedia.org/wiki/Mesquite), bet konkrētai sugai ir citi vārdi: Huarango, American carob, kiavre, Kiawe tree (http://en.wikipedia.org/wiki/Prosopis_pallida). Augot, kā jau teici, vidusamerikā.

Lapā http://www.hear.org/pier/commonnames/details/prosopis_pallida.htm minēts algaroba, algarrobo, algarrobo americano, huarango, kiawe, mesquite.

Fotokonkurss „Ieraugi un pasargā!”

Dabas aizsardzības pārvalde (http://www.dap.gov.lv/?objid=1291) ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu aicina piedalīties fotokonkursā „Ieraugi un pasargā!” Konkursa mērķis ir mudināt iepazīties ar Latvijas dabas krāšņākajām pērlēm - īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām un tās apzīmējošo simbolu - ozollapu. Fotokonkurss ir iespēja cilvēkiem, kas dabas daudzveidību ir fiksējuši caur fotoaparāta aci, parādīt savu īpašo dabas skatījumu, tādejādi aicinot arī citus kļūt saudzīgākiem pret mūsu kopīgajām vērtībām.

Fotokonkursā var piedalīties fotogrāfi, kas redzēto fiksējuši caur ciparu vai fotofilmas kameras aci, iesūtot ne vairāk kā piecas fotogrāfijas no viena autora. Iepazīties ar konkursa nosacījumiem un iesūtīt fotogrāfijas var izmantojot adresi http://www.sargidabu.lv/

Darbus fotokonkursam „Ieraugi un pasargā!” iespējams iesūtīt līdz 2006. gada 5. septembrim. Autoritatīva žūrija izvēlēsies labāko fotogrāfiju un tās autors saņems Fujifilm pārstāvja Latvijā sarūpēto balvu. Izcilākie fotoattēli tiks eksponēti īpašā izstādē.