|
Man ir tēja sēne, bet cik daudz to var dzert dienā, vai tai ir kādi ierobežojumi? |
2006. gada 31. augustā, 22:39 | mestrs |
|
* Atbildes un piebildes |
|
ja nekas nekait - var dzert, cik patīk, daru to vairākus gadu desmitus. Bet nevajadzētu dzert vairāk, kā gribas, sev., kad pārskābusi. Internetā grūti atrast, ja nezin ārzemēs populāro nosaukumu Kombucha. |
2008. gada 3. janvārī, 14:12 | TAs |
|
|
Lūdzu pasakiet, kā tikt vaļā no siltumnīcas baltblusiņām. Apsēdušas tomātus, kad aizskar, lido kā sniegs. |
2006. gada 31. augustā, 19:54 | Viks |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Par siltumnīcu baltblusiņas ( Trialeurodes vaporariorum) dabisko ienaidnieku tik uzskatīta enkarsija ( Encarsia formosa) un laupītājblakts ( Macrolophus caliginosus). ( http://www.llkc.lv/nodalas/informacija/Biblioteka/zemnieku_izglitosanai/siltumniecukaiteklisaturs.htm) Šajā grāmatiņā par baltblusiņu ierobežošanu ir teikts: - Stingra saimniecības iekšējās karantīnas noteikumu ievērošana, jo siltumnīcās baltblusiņas var ienest ne tikai ar dēstiem, bet arī ar tukšo taru, inventāru un apģērbu.
- Jauno krāšņumaugu (gerberu u.c.) audzēšana atsevišķās siltumnīcās, nevis kopā ar vecajiem augiem.
- Optimāla temperatūras un relatīvā gaisa mitruma režīma ievērošana katrai augu sugai.
- Ventilatoru ar īpašiem filtriem iekārtošana siltumnīcu vēdināšanai, lai izvairītos no baltblusiņu pārlidošanas no vienas siltumnīcas otrā.
- Regulāra novecojušo lapu savākšana un sadedzināšana.
- Nezāļu ierobežošana ap siltumnīcām un lecektīm.
- Nelielās platībās pieaugušo baltblusiņu nosūkšana ar putekļsūcēju. Savāktās baltblusiņas tūlīt iznīcina.
- Dzelteno līmes vairogu izmantošana (baltblusiņas lido uz dzelteno krāsu).
- Ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošana.
- Bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu (enkarsijas, enstripa, mirikala un verticilīna) izmantošana.
Par indēm apskati: http://www.llkc.lv/nodalas/informacija/Biblioteka/zemnieku_izglitosanai/pesticidisaturs.htm Skat. arī http://bioefekts.times.lv/ . |
2006. gada 31. augustā, 20:24 | Zirneklītis |
|
|
Kā parasti, ar lielu interesi iepazinos ar IZ 10 Nr. Rets gadījums - kaut kas par augu dzīvi (sadaļa Jautā mums). Intrģējošs nosaukums - "Vai augi spēj sazināties?" Patiesībā, retorisks jautājums, jo jau kopš 1990-to gadu sākuma ir zināma atbilde, un tā, viennozīmīgi, ir "jā". Līdz ar to, zinātniskais šoks izpaliek, bet, vienalga, interesanti. Konkrētajā rakstiņā, acīmredzot, atstāstīts zinātniskās publikācijas saturs (Andre Kessler, Rayko Halitschke, Celia Diezel, Ian T. Baldwin. Priming of plant defense responses in nature by airborne signaling between Artemisia tridentata and Nicotiana attenuata. Oecologia (2006) 148: 280–292). Vienīgi - neprecizitātes nedaudz bojā noskaņu. Nu nav Maksa Planka institūtu sistēmā tāda institūta - Ķīmiskās bioloģijas. Tas ir Ķīmiskās ekoloģijas institūts (Institute of Chemical Ecology, direktors Ian T. Baldwin). Kā arī, ne jau botāniķi pēta šādas problēmas. Paskatīsimies LZP zinātņu apakšnozaru anotācijas - "3.6. Botānika ir zinātnes apakšnozare, kurā pēta augu ārējās (augu morfoloģija) un iekšējās uzbūves (augu anatomija) likumsakarības, augu daudzveidību un klasifikāciju (augu sistemātika), augu izplatības īpatnības (fitoģeogrāfija), veģetācijas sadalījumu (ģeobotānika), sugu sastāvu (flora) noteiktā teritorijā, dažāda ranga taksonu izplatību (fitohoroloģija), sastopamās fitocenozes (fitocenoloģija) un ekosistēmas (bioģeocenoloģija)." Nu nav nekā par augu-augu mijiedarbību. IZ rakstiņā minētie pē†nieki varētu būt "augu biologi" (mūsdienīgā veidā) vai tie paši "augu fiziologi" (drusku vecmodīgi). Bet tas viss vēl tā. Sliktāk ir ar nobeigumu, kur apgalvots, ka (citēju) "...botāniķi neuzskata, ka kaitēkļu uzbrukumā cietušo augu izdalītās brīdinājuma molekulas tiktu ražotas apzināti, lai palīdzētu citiem augiem". Dārgie IZ veidotāji, varējāt pajautāt kādam "botāniķim", un viņš viennozīmīgi Jums pasacītu, ka augi principā (by definition) neko nevar "darīt" "apzināti", jo šiem organismiem nepiemīt ne "apziņa", ne nervu sistēma, ne kādas līdzīgas fizioloģiskas sistēmas. Es jau paredzu, ka sekos atsauces uz "mātes izdevumu", kurš piegādājis minēto informāciju. Bet varbūt tomēr nākamreiz paprasiet vispirms kādam "botāniķim", lai kārtējo reizi "nepūstu miglu acīs" uzticīgajiem lasītājiem? |
2006. gada 29. augustā, 20:25 | Ģederts |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Ģedert, vai drīkstu Jūsu atsauksmi saīsinātā veidā ievietot kāda no "Ilustrētās Zinātnes" nākamajiem numuriem lasītāju vēstuļu sadaļā? Būtu priecīgs ar Jums sazināties - mana e-pasta adrese ir Vents.Zvaigzne@mgtops.lv Par pirmajiem diviem aizrādījumiem - piekrītu un atvainojos, ko arī publicēšu žurnālā. "Ķīmiskās bioloģijas" institūts ir manis neizlabota oriģināla kļūda (pārbaudīju, ka pastāv pats jēdziens "ķīmiskā bioloģija", bet konkrētā institūta pareizo nosaukumu nepārbaudīju). Tāpat arī starpība starp "botāniķiem" un "augu biologiem" bija labojama. Par pēdējo aizrādījumu - grūti nopūšos. Nu nav taču tur teikts, ka augi savā starpā ar informāciju apmainītos "apzināti", "tīšām" vai "ar nolūku", tad es varētu piekrist, ka tā ir maldināšana. Gluži otrādi, tur kārtējo reizi noliegts tas, ko cer sagaidīt daudzi cilvēki, - ka šādi atklājumi reiz apstiprinās saprāta pastāvēšanu augu valstī un varbūt pat nedzīvajā dabā bez visas nervu sistēmas un citiem sarežģītiem fizioloģiskiem veidojumiem. Varbūt formulējums nav tas labākais, varbūt vajadzēja rakstīt: "..biologi neuzskata, ka tāpēc mēs varētu runāt par augu "saprātu" un ka tie ražotu brīdinājuma molekulas ar nolūku informēt citus augus par briesmām.." Vai tā būtu labāk? Turklāt šajā gadījumā tāds vai līdzīgs paskaidrojums ir noteikti nepieciešams, jo mēs uz jautājumu "Vai augi _sazinās_?" atbildam apstiprinoši. Gluži tāpat kā vārds "apzināti", arī vārds "sazināties" sevī ietver netiešu norādi uz apzinātu, saprātīgu, mērķtiecīgu darbību, bet pret to Jums, šķiet, nav iebildumu. Būšu ļoti priecīgs par Jūsu komentāru - gan šā portāla lappusēs, gan privāti. |
2006. gada 7. septembrī, 13:42 | Vents Zvaigzne, "Ilustrētās Zinātnes" redaktors |
|
Paskaidrojums priekšpēdējam teikumam: ...................... ..vārds "sazināties" sevī ietver netiešu norādi uz apzinātu, saprātīgu, mērķtiecīgu darbību, bet pret to Jums, šķiet, nav iebildumu.. ............. Lai nerastos pārpratums - Jums, šķiet, nav iebildumu pret vārda "sazināties" lietošanu attiecībā uz augiem. |
2006. gada 7. septembrī, 17:14 | Vents Zvaigzne, "Ilustrētās Zinātnes" redaktors |
|
|
Lūdzu, lūdzu iesakiet kā tikt vaļā no prusakiem daudzīvokļu mājas dzīvoklī? Pagājušajā nedēļā pamanīju, ka mums mājās izlien pa kādam prusakam, ir gan lielie gan arī pavisam maziņi. Esmu izmisumā, jo indējām ar smidzināmo Cobra un vēl'ar kaut kādu smēri, bet atbraukuši mājās pēc brīvdienām secinājām ka ir atkal jauni. Mājās arī ir kaķis, vai tie līdzekļi nenodara ļaunumu arī viņam.Paliidziet! |
2006. gada 28. augustā, 16:03 | Agnese |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Dažādi prusaku „namiņi” ir tiešām iedarbīgi. Šo inžu iedarbību vēl pastiprina tas, ka prusaks, kas pabijis namiņā, aizgādā indi uz savu ligzdu. Rezultātā apindējas gan pats, gan pārējie ligzdas iemītnieki. Atšķirībā no smērēm un smidzināmiem, namiņu indei nevar piekļūt lielāki dzīvokļa iemītnieki kā kaķi un cilvēki. |
2007. gada 15. janvārī, 9:02 | Zirneklītis |
|
sakiet ludzu ka var tikt vala no blusam mes tajsam remontu lauku majas un mums ietejca kad grida var likt papardes sakiet ludzu vaj ta ir |
2008. gada 10. augustā, 19:31 | sikan |
|
ka var tikt vala no maza kakena blusam? |
2012. gada 12. janvārī, 11:09 | madara |
|
aradam9 at inboc.lv |
Turpinājums šeit -» ... |
|
pie manas privātmājas 150m attālumā cels mobīlo sakaru masta bāzes staciju.Apspriešanā nekas nav iesniegts par tā jaudu. Baidos, ka tas pasliktinās manas ģimenes dzīves kvalitāti.Kur ir kāda informācija, cik lielu starojumu saņemsim un kādas tam var būt sekas ilgtermiņā. Vai ir kāds likums, kas aizsargā manas tiesības un vai tas darbojas manu tiesību aizstāvībai. Anete. |
2006. gada 26. augustā, 23:07 | Anete |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Jūsu dzīves kvalitāti jau tagad pasliktina Bailes no mobilo sakaru bāzes stacijas. Par šādu frekvenču elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz dzīvajiem organismiem pagaidām ir vēl tikai visai ierobežota zinātniskā informācija. Latvijā aktuāls bijis jautājums par Skrundas lokatoru un jaunveidoto Audriņu lokatoru. Cik man zināms, bāzes stacijai 150 m attālumā vajadzētu sagādāt mazāk problēmu, nekā mobilajam telefonam pie auss (galvas smadzeņu tiešā tuvumā) vismaz 10 min katru dienu. Tā kā, baiļu gadījumā vispirms atsakaties no mobilo telefonu, televizora, datora, CD un DVD atskaņotāja, mikroviļņu krāsns u.c. elektromagnētiskos viļņus izstarojošu iekārtu lietošanas. Jūsu tiesības aizsargā visi LR likumi, it īpaši, LR Satversme. Ja konkrē†i, varat interesēties Sabiedrības veselības aģentūrā par konkrētām potenciālām problēmām, kas saistītas ar mobilo telefonu bāzes stacijām. |
2006. gada 27. augustā, 16:30 | Ģederts |
|
|
2006. gada 31. augustā, 10:04 | Zirneklītis |
|
|
Sveiki , manā gultā un deķī ,zem kura es guļu ir cilvēku blusas . Lūdzu pasakiet kā no šīm blusām tikt vaļā ? |
2006. gada 26. augustā, 17:50 | Kristiāna |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Jebkurā saimniecības preču veikalā var nopirkt līdzekļus, lai šos parazītus iznīcinātu! |
2006. gada 26. augustā, 23:10 | Ieva |
|
Labāk jau nu šos līdzekļus meklēt vetaptiekās. Tur tie varētu būt cilvēkam draudzīgāki. Saimniecības preču bodēs var sagūt tādus ķīmijas brīnumus, ka pac pēc tam ilgi neatlabsi. Ir tāds «Neo Stomazāns». Ar to vajadzētu arī apsmidzināt gultas matraci. Deķīti jau vajadzētu arī pa reizei mazgāt  |
2006. gada 27. augustā, 13:26 | Zirneklītis |
|
blusaam loti nepatiik piparmetras iezliec pa visu gultu piparmetras (izkalteetaS) |
2006. gada 27. augustā, 16:43 | estere |
|
|
Sveiki! Es vēlējos noskaidrot, cik un kādām pludmalēm Latvijā šogad ir piešķirts Zilā karoga statuss? Paldies. |
2006. gada 24. augustā, 17:11 | Lita |
|
* Atbildes un piebildes |
|
|
2006. gada 25. augustā, 10:07 | janis |
|
|
Latvija joprojām veiksmīgākā ziemeļu gulbju mazuļu apgredzenotāja Eiropā.Ir noslēgusies ziemeļu gulbju (Cygnus cygnus) un to mazuļu gredzenošana, ko organizēja Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko un citi entuziasti. Šajā vasarā par spīti gulbjiem nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ir apgredzenoti 82 ziemeļu gulbji, nostiprinot Latvijas, kā šo gulbju gredzenošanas līderes pozīcijas Eiropā Lai arī šis gads nav bijis tik panākumiem bagāts ziemeļu gulbju gredzenotājiem, kā šķita gada sākumā, veiksmīgi noslēgušās ziemeļu gulbju gredzenošanas ekspedīcijas visā Latvijā un Latvijai ir izdevies noturēt savu stabilo pirmo vietu Eiropā ziemeļu gulbju mazuļu apgredzenošanas skaita ziņā. Pavasarī un vasaras sākumā, kad tika apsekotas ziemeļu gulbju ligzdas un perējumi, jaunos putnu skaits bija iepriecinošs, taču līdz gredzenošanas vecumam jauno putnu skaits vietām saruka pat par 70 %. Tam par iemeslu bija šīs vasaras lielais sausums, kā rezultātā dīķi izžuva, mazuļiem trūka barības un plēsēji varēja vieglāk piekļūt to ligzdām. Tomēr neskatoties uz to, ziemeļu gulbju izplatība Latvijā pieaug. Ziemeļu gulbji, kas līdz šim lielākoties bija sastopami Kurzemes pusē, palēnām izplatās pa visu Latviju. 2006. gadā pirmo reizi tika apgredzenoti gulbji Cēsu rajonā un Balvu rajona Rugāju pagastā. Ziemeļu gulbju izpētes projekts Latvijas Dabas muzejā turpinās jau trešo gadu un ilgst visa gada garumā. Tā ietvaros notiek migrējošo gulbju uzskaite, ligzdu un perējumu apsekošana, spalvmetēju un mazuļu gredzenošana, kā arī gredzenoto gulbju kontrolēšana. Pa šiem gadiem Latvijas Dabas muzejā ir izveidota datu bāze, kurā glabājas visa informācija un ziņas par Latvijā apgredzenotajiem gulbjiem un to tālākajām gaitām. Muzejā regulāri pienāk informācija no Polijas, Vācijas un citām Eiropas valstīm par mūsu gulbju migrācijas ceļiem. Ziemeļu gulbju gredzenošana ir svarīgs zinātnes projekts, kas palīdz izpētīt Latvijas faunu, šo putnu dzīvesveidu un migrācijas spējas. 29. augustā plkst. 11:00 Latvijas Dabas muzeja konferenču zālē notiks preses konference par projekta norisi.Tajā piedalīsies Latvijas Dabas muzeja ornitologs, projekta vadītājs Dmitrijs Boiko, muzeja direktore Skaidrīte Ruskule un projekta finansētāja Latvijas Vides aizsardzības fonda direktore Sandra Bērziņa Sīkāka informācija: muzejā pa tālr. 7356025 |
2006. gada 24. augustā, 16:26 | Vineta Grigāne |
|
http://www.dabasmuzejs.gov.lv |
Atbildes un piebildes |
|
Šogad uz sauszemes esmu divas reizes redzējis tārpu, ja varētu tā teikt, kas līdzīgs matam. Krāsa - pelēcīgi balta, garums - apmēram 15-20 cm, diametrs(resnums) - vidusdaļā apmēram 1 mm, kas galos pāriet ļoti tievā daļā. Iepriekš tādu radību pie mums Skultes pagastā nav redzēts. |
2006. gada 24. augustā, 11:25 | Jānis |
|
ibrinina at e-apollo.lv |
* Atbildes un piebildes |
|
Tas nav nekas neparasts un unikāls, bet gan plaši izplatīta suga - matonis Gordeus aquaticus. Tas ir nematodes radinieks. Matonim ir parazītisks dzīves veids. Visbiežāk tas parazitē ūdens kukaiņos, bet var būt sastopams arī sauszemes kukaiņos, kas dzīvo ūdeņu tuvumā. Pieaudzis matonis dēj olas ūdenī, no olām izšķiļas kāpurs - akantors, kuru apēd kāds ūdenskukainis vai tā kāpurs. Tad matoņa kāpurs izurbjas caur saimnieka zarnas sienu un attīstās kukaiņas ķermeņa dobumā līdz sasniedz pilnbriedumu. Pieaudzis matonis izlien no sava saimnieka ķermeņa caur anālo atveri. Tikko izlīdis tas ir balts, bet pakāpeniski kļust tumšs, līdz melnam. Ja tam gadās iekrist ūdenī, tad turpina attīstības ciklu. Ja kukainis atrodas uz sauszemes un matonis izlien, tad tārps, protams, iet bojā. |
2006. gada 24. augustā, 12:56 | Matonis |
|
Vai cilvēkam ir jāuzmanās no Zirga matiem jeb matonis Gordeus aquaticus..? Tā ir taisnība ka viņš ielien cilvēka organismā? |
2011. gada 9. jūnijā, 18:29 | Karīna |
|
Kārtējie aizspriedumi. Vienīgie, kas cieš no matoņiem, ir kukaiņi. |
2011. gada 10. jūnijā, 5:49 | Zirneklītis |
|
|
sveiki!vai kāds man lūdzu varētu pateikt,kad būs "Mazās bioloģijas Universitātes"pirmā satikšanās reize(šogad).paldies:) |
2006. gada 23. augustā, 23:58 | Linda |
|
lindux100 at one.lv, lindux100 at inbox.lv |
* Atbildes un piebildes |
|
Vēl nav nolemts. Pieteikties var no 4. līdz 15. septembrim pie Žeivinieces kundzes vai nu zvanot (7034877, 7033880), vai ierodoties LU&Bioloģijas fakultātes Botānikas un Ekoloģijas katedrā (Kronvalda bulv. 4, 114. telpa). |
2006. gada 24. augustā, 14:23 | Zirneklītis |
|
|
Sakiet, lūdzu, vai kāds zin ,kaspar augu ir tautā saukts "ādama sakne" |
2006. gada 23. augustā, 15:48 | irēna |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Es piederu tai tautas daļai, kas pirmo reizi tādu vārdu dzird  |
2006. gada 24. augustā, 13:17 | Zirneklītis |
|
Varētu būt saistība ar maģiskām izdarībām. Ir tādas Ādama un Ievas saknes (pāris no vienas garenas (Ādama) un vienas apaļas (Ievas) saknes), ko jānēsā līdzi, katram savu, lai stiprinātu mīlestību. Esot orhideju saknes ( Orchis mascula). Tā kā augi ir reti un aizsargājami, tad pārdevēji orhideju sakņu vieta zem šī paša nosaukumu piedāvā visādus brīnumus, piemēram, vārītas sojas pupas, zirņus un koku pumpurus. Bet galvenais taču ir ticība  |
2006. gada 24. augustā, 13:51 | Zirneklītis |
|
Paldies!Man ieteica no šīs saknes taisīt uzlējumu,lai apārstētu artrozi. |
2006. gada 25. augustā, 19:59 | irēna |
|
|
Kur var iegādāties tējas sēni,,tibetas piena sēni un Indijas jūras rīsus??? |
2006. gada 23. augustā, 11:23 | melise |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Ja nav radi, draugi, paziņas no kā dabūt gabaliņa sēnes (tā šo sēni savairo – sadalot pa gabaliņiem), tad to varot nopirkt veikalā «Taša» (SIA "Pelašķi") Rīgā, Brīvības ielā 166. (pretī Cēsu ielas beigām). |
2006. gada 5. septembrī, 10:28 | Zirneklītis |
|
Man ir Tibetas piena sēne! Maksā 2ls! |
2006. gada 17. septembrī, 14:15 | saulīte |
|
Dalos ar Indijas jūras rīsa sēni. ... |
2007. gada 21. novembrī, 0:47 | Inga |
|
caramellee at gmail.com |
Turpinājums šeit -» ... |
|
|
|
2006. gada 23. augustā, 10:15 | Zirneklītis |
|
Veidoju herbāriju pēc ziedu horoskopa saviem tuviniekiem.Tiem kas dzimuši laikā no 11.01. līdz 20.01. atbilstošais zieds ir Dzelkšņi.Tuvāka paskaidrojuma nav. |
2006. gada 6. septembrī, 17:00 | Ingrīda |
|
|
Gribētu lūgt padomu, kā ir jārīkojās situācijā, kad avarē mazais HES un krastā paliek dažādas gliemenes, vēzīši, nēģu mazuļi un citas dzīvās radības? Par situāciju tika ziņots gan rajonam, gan Vides dienestam, bet nav nekādas konkrētas darbības, lai glābtu šos dzīvniekus! |
2006. gada 22. augustā, 22:02 | Ieva |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Varētu saprast ka kāds HES jau ir avarējis?... |
2008. gada 20. novembrī, 10:43 | Aigars |
|
|
Mans kaķis noķēris sikspārni. Nevienai jūsu bildei nav līdzīgs, ļoti lielas ausis. Jauna suga Latvijā? Žēl, ka šeit nevar pievienot foto. |
2006. gada 22. augustā, 16:44 | eino |
|
* Atbildes un piebildes |
|
|
2006. gada 23. augustā, 10:22 | Zirneklītis |
|
|
|
Par austerēm sauc virkni gliemeņu ( Bivalvia) ģinšu – Ostrea, Saccostrea, Crassostrea, Striostrea. Eiropā vislabāk pazīst Ziemeļatlantijas austeres ( Ostrea sp.). Dažādām sugām jau iztrurība ir dažāda. Būtiski ir arī vai tā jau ir pieaugusi austere, vai tikai mazulis. Gliemenēm ir raksturīgs tas, ka nonākot sausumā, vāki noslēdzas, to dzīvības procesi ganrīz apstājas, līdz ar to tās var pārciest ievērojamas laika posmus bez ūdens. Piemēram, John A. Nell rakstā « The History of Oyster Farming in Australia» ( Marine Fisheries Review, Summer, 2001) raksta par to, ka austeru audzētājiem iesaka izņemt no ūdens un paturēt līdz divām nedēļas sausumā viņu audzētās Sidnejas klinšu austeres ( Saccostrea glomerata, S. commercialis) lai atbrīvotos no Klusā okeāna austeru ( Crassostrea gigas) mazuļiem. http://spo.nwr.noaa.gov/mfr633/mfr633.html |
2006. gada 23. augustā, 11:47 | Zirneklītis |
|
|
|
Šis termins sastāv no trīs vārdiem: - paleo: [gr. palaios – sens] tāds, kas saistīts ar aizvēsturi;
- hidro [gr. hydōr – ūdens] tāds, kas saistīts ar ūdeni;
- loģija [gr. logos – jēdziens, mācība] zinātne.
Tādejādi paleohidroloģija ir zinātne, kas pēta aizvēsturisko Zemes hidrosfēru (ūdens apvalku). Par to, kāda ir bijusi hidrosfēra, spriež pēc tās atstātām pēdām litosfērā (Zemes cietajā apvalkā) – nogulumiem, erozijas un citām izmaiņām. |
2006. gada 22. augustā, 22:17 | Zirneklītis |
|
|
Nesen te apjautājos par Laminaria hyperborea latvisko nosaukumu. Paldies visiem, kas izpalīdzēja. Vairums ieteica vārdu Ziemeļu laminārija. Galvenie pamatojumi: - tas jau ir grāmatā «Ziemeļeiropas daba»;
- Galenieka Botāniskajā vārdniicā hyperboreus ir tulkots kā „ziemeļniecisks”.
|
2006. gada 21. augustā, 16:33 | Zirneklītis |
|
Atbildes un piebildes |
|
Lūdzu paskaidrojiet kāda izskatās Dzeltenā drudzene. Kas par ziedu ir belladonna?Ja iespējams lūdzu atsūtiet attēlu.Paldies! |
2006. gada 21. augustā, 16:20 | Ingrīda Balode |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Latvijā savvaļa aug krustainā drudzene ( Gentiana cruciata) un tumšzilā drudzene ( Gentiana pneumonanthe). Dzeltenā drudzene ir Gentiana lutea. Viņu var apskatīt lapā http://www.giftpflanzen.com/gentiana_lutea.html . Indīgs augs, ko izmanto arī medicīnā. Ar belladonnu, droši vien, ir domāta melnā velnoga (Atropa belladonna) |
2006. gada 21. augustā, 17:02 | Zirneklītis |
|
|
meskiits - Prosopis pallida Sveiki, man nupat zvanīja cilveki, kas razo cipsus un grasas razot jaunu cipsu veidu, kam klat ir garsviela, ieguuta no auga, kas angliski ir Mesquite, latiniski Prosopis pollida. vini ludz palidzibu nosaukuma latviskosanaa; pec noklusejuma vini to nosauks par meskiitu.
tas ir paaksaugs, kruums, aug kaut kur vidusamerikaa. ir daudzas sugas, un no tam vel dazas tiek izmantotas ka garsaugi.
apskatoties, cik dazadas sugas ir sajaa gintii, un ka nav nekadu galu no ta, ko sis nosaukums nozime pasos pamatos, es nolemu, ka nebus nekada nelaime, ja garšvielu sauks par meskītu. kā jūs domājat? domājiet ātri, viņi jau gatavojas drukat iepakojumu.
terminologijas komisija teikusi, ka viniem neka nav par sadu sugu - nav bijusi latviskota. |
2006. gada 21. augustā, 11:13 | Vija |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Atradu gan, ka turki Prosopis pallida eksportē ar nosaukumu Carob un augs esot no vidusjūras baseina ( http://www.openrussia.ru/catalogitems/9518/Carob.htm). Wikipēdijā Tevis minētais vārds (Mesquite) tiek izmantots ģints apzīmēšanai (http://en.wikipedia.org/wiki/Mesquite), bet konkrētai sugai ir citi vārdi: Huarango, American carob, kiavre, Kiawe tree (http://en.wikipedia.org/wiki/Prosopis_pallida). Augot, kā jau teici, vidusamerikā. Lapā http://www.hear.org/pier/commonnames/details/prosopis_pallida.htm minēts algaroba, algarrobo, algarrobo americano, huarango, kiawe, mesquite. |
2006. gada 21. augustā, 16:26 | Zirneklītis |
|
Līdz šim jau tomēr pamatā latviskos augu nosaukumus nezināmiem brīnumiem darināja no latīniskā, nemērkaķojoties pakaļ dažādu eksotisku valodu pidžinvariantiem..... ir jau arī izņēmumi:džuta, sizals utml. Taču, ja tradicionāli nav iegājies, tāds meskits izklausās pēc lamuvārda. Jāatzīst, ka konkrētajā gadījumā prosopis jau nav labāks, taču vismaz dažiem cilvēkiem (speciālistiem) tas ieviesīs lielāku saprašanu, nekā pilnīgi nevienam neko neizsakošs pidžiniskojums. |
2006. gada 21. augustā, 17:06 | miks |
|
noteikti ka kādā brīdī paradīsies neizpratne kas meskīts tāds ira - kopā ar fantazēšanu, ka rau čipšu ražotāji sākuši pievienot produktiem "baudvielas" - meskaliinu. Bet varbūt tas marketinga kampaņai ir izdevīgi. |
2006. gada 25. augustā, 10:00 | Skats no malas |
|
|
Liels paldies par ārkārtīgijauko un vērtīgo "lapu"! Kārtējo reizi izmantoju un nevaru vien beigt priecāties par to, ka tādas lapas tādā kvalitātē kāds ir izveidojis. Liels paldies! |
2006. gada 17. augustā, 14:22 | inga |
|
Atbildes un piebildes |
|
Vai es savam trusitim varu dot pasu plautu sienu (tadu dod ari kazam), tur nevar but nekadas indigas zales ieksa? Vai labak tomer pirkt veikala? |
2006. gada 16. augustā, 17:13 | Truskope |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Tas butu pat ieteicams, jo kad gan var but garsigaks par 'ar milestibu gatavaotu' sienu!  |
2006. gada 16. augustā, 17:15 | Inguna, DINO ZOO Centrs |
|
Labi izžāvētā sienā nekam sliktam nevajadzētu būt. Dodod trušiem zaļu zāli jauzmanās, lai tā nebūtu slapja un lai tajā nebūtu gundegas. |
2006. gada 16. augustā, 17:17 | Zirneklītis |
|
sveicieni trusitim. nezinu nevienu indigu augu, kas varetu but parastaa plavu sienaa. ja es butu trusitis, es jau nu izveletos vietejos augus eest. ja nu tie svesie sieni ar kadu pretsapuusanas kiimiju apstradati. |
2006. gada 16. augustā, 17:17 | Vija |
|
|
|
Vai nebija tā,ka plicim ( Blicca bjoerkna) spuru pamatnes un vēdera spuru lielākā daļa ir sarkanīga, bet plaudim ( Abramis brama) – pelēkas, pat daļēji melnas. |
2007. gada 22. augustā, 21:59 | Zirneklītis |
|
|
Labdien es veletos vairak uzinat par vingliemezi |
2006. gada 15. augustā, 14:16 | Viktors |
|
mustangs69 at inbox.lv |
* Atbildes un piebildes |
|
|
2006. gada 15. augustā, 15:33 | Zirneklītis |
|
|
Sveiki, kurā ķermeņa daļā,vietā drīkst izdarīt i/m injekciju kāmītim? |
2006. gada 10. augustā, 17:27 | elita |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Jebkuru injekciju izdarit dzivniekam drikst tikai veterinararsts!!! |
2006. gada 16. augustā, 17:22 | Inguna Cirule, DINO ZOO Centrs |
|
|
Lūdzu, lūdzu, paskaidrojiet man, kāpēc saka, ka tad, ja sudraba rotas nenēsā, tās nosūbē? Vai tad ar laiku nenosūbē tik un tā? |
2006. gada 10. augustā, 15:15 | Vika |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Nēsājot jau tas sūbējums vienkārši nodilst. |
2006. gada 10. augustā, 15:25 | Zirneklītis |
|
|
Lūdzu atsūtiet jaunumus par atzīmētajām sadaļām!!! |
2006. gada 8. augustā, 11:17 | Gatis Hermanis |
|
gatishermanis at inbox.lv |
* Atbildes un piebildes |
|
|
2006. gada 8. augustā, 14:12 | Zirneklītis |
|
|
Mežā nobildēju sūnas, kādas agrāk nebiju redzējis. Starp Jūsu sūnu bildēm arī neko tamlīdzīgu neatradu. Kā varētu Jums nosūtīt bildes identifikācijai? |
2006. gada 7. augustā, 13:44 | JStr |
|
* Atbildes un piebildes |
|
ja apsoli, ka katra bilde nebūs lielāka par pusmegabaitu, vari sūtīt man, vznotina at lanet.lv, tad jau pastīsimies:) |
2006. gada 9. augustā, 10:24 | Vija |
|
|
|
Bez konteksta nav saprotams. |
2006. gada 8. augustā, 14:29 | Tesamols |
|
|
Fotokonkurss „Ieraugi un pasargā!”Dabas aizsardzības pārvalde (http://www.dap.gov.lv/?objid=1291) ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu aicina piedalīties fotokonkursā „Ieraugi un pasargā!” Konkursa mērķis ir mudināt iepazīties ar Latvijas dabas krāšņākajām pērlēm - īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām un tās apzīmējošo simbolu - ozollapu. Fotokonkurss ir iespēja cilvēkiem, kas dabas daudzveidību ir fiksējuši caur fotoaparāta aci, parādīt savu īpašo dabas skatījumu, tādejādi aicinot arī citus kļūt saudzīgākiem pret mūsu kopīgajām vērtībām. Fotokonkursā var piedalīties fotogrāfi, kas redzēto fiksējuši caur ciparu vai fotofilmas kameras aci, iesūtot ne vairāk kā piecas fotogrāfijas no viena autora. Iepazīties ar konkursa nosacījumiem un iesūtīt fotogrāfijas var izmantojot adresi http://www.sargidabu.lv/ Darbus fotokonkursam „Ieraugi un pasargā!” iespējams iesūtīt līdz 2006. gada 5. septembrim. Autoritatīva žūrija izvēlēsies labāko fotogrāfiju un tās autors saņems Fujifilm pārstāvja Latvijā sarūpēto balvu. Izcilākie fotoattēli tiks eksponēti īpašā izstādē. Izvēlies dabas aizsardzību! |
2006. gada 2. augustā, 17:43 | Inese Vanaga |
|
http://www.sargidabu.lv/ |
Atbildes un piebildes |
|
|