Domu doze
2006. gada decembrī

• http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/#v165
• http://www.latvijasdaba.lv/11/view_0_descr.asp?id=520
• http://www.medibas.lv/i.php?id=40
• http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31992L0043:LV:HTML
• http://ec.europa.eu/environment/nature/nature_conservation/eu_nature_legislation/habitats_directive/index_en.htm
• http://www.vidm.gov.lv/vad/Latviski/Likumd/Konvencijas/Bernes.html

• Barojošas;
• Garšīgas (arī cilvēka izpratnē);
• Savairojas gana daudz, lai viegli būtu noķert;

Par valriekstiem un citiem kokiem Latvijā var palasīties jauniznākušājā Artūra Mauriņa un Andra Zvirgzda grāmatā «Dendroloģija» (LU Akadēmiskais apgāds, 2006.).

• http://images.google.lv/images?q=molluscs+anatomy
• http://www.altavista.com/image/results?q=molluscs+anatomy

Tu gribi visu uzreiz. tad tev jākļūst par veselu laboratoriju.
labāk izvēlies vienu jomu. pēc Tava paraksta redzams, ka esi sācis ar ķērpjiem.
bioloģijas skolotājām ir dažādas metodikas (papīra formātā) par ķērpju izmantošanu gaisa tīrības novērtēšanā.

neko citu tu pašlaik arī nevari pasākt, jo nav sezona - augsnes fauna ir salīdusi kaut kur dziļi, zeme drīz apsnigs, ūdeņi aizsals utt.

ar viņām ir ķēpa kaut vai tādēļ, ka viņas ir jaunākas par LV augu noteicēju un tādēļ grūti nosakāmas. kāds no LU Bioloģijas institūta varbūt viņas vāc, nosaka, bet ne pārāk steidzas ar nosaukumu publicēšanu. šajā iestādē Tev varētu palīdzēt.

vai arī pagaidi pāris dienas, paprasīšu kādam.

Latvijas Dabas muzejā rotāsies puzuri.

Izstādes laikā apmeklētāji varēs ne vien apskatīt puzuru krāšņo dekorativitāti un daudzveidību, bet arī uzzināt puzuru gatavošanas tehnoloģiju un uz mirkli iejusties klusajā svētku gaisotnē, ko puzuris kādreiz nesis latviešu mājās.

Puzuri Latvijā ir vieni no senākajiem Ziemas saulgriežu rotājumi Latvijā, tie latviešu sētas greznojuši jau krietnu laiku pirms šobrīd zināmākā un galvenā Ziemassvētku rotājuma – eglītes ienākšanas mūsu valstī. Puzuris, līdzīgi kā Lielvārdes josta ir senču noslēpumu un mitoloģijas glabātājs. Zinātnieki uzskata, ka puzuris ataino seno latviešu izpratni par visumu.

Puzurim ir ne vien spēcīga mitoloģiskā nozīme, bet arī ļoti smalka dekoratīva funkcija. Pareizi izgaismots un iekārts griestos, puzuris lēnām rotē ap savu asi, veidojot interesantus latvju rakstus uz telpas sienām un griestiem.

Puzurus veido no dažādiem salmiem – labības stiebriem, smilgām, niedrēm, rotā ar spalvām un krāsainiem dzīpariem. Senči ticēja, ka puzuris ir ļauno garu atbaidītājs, tāpēc šie rotājumi tika izmantoti ne vien Ziemas saulgriežu svinību laikā, bet arī citos svarīgos ģimenes brīžos, piemēram, kāzās.

Puzuru veidošana ir ļoti smalks un darbietilpīgs process, taču rūpīgi un pareizi darināts puzuris kļūs par gaumīgu rotājumu ikvienā mājā un interjerā. Izstāde sniedz iespēju atklāt puzuru veidošanas mākslas burvību.

Izstādes atklāšana 12. decembrī plkst. 17:00. Atklāšanā piedalīties aicināta arī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.

Izstādi atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura".
Ieejas maksa — Ls 0, 20, 0,40; 0,60.
Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356025.

http://www.google.lv/search?hl=lv&q=higrof%C4%ABti+site%3Alv&btnG=Mekl%C4%93t&meta=

Var tik atgādināt mezīnieku pieņemtās definīcijas:

• Mežaudžu atslēgas biotops (MAB) jeb meža dabiskais biotops – ir biotops, kur ir atrastas vai pašreiz iespējamas biotopu speciālistu sugas, kas izzūd koksnes ražas iegūšanai apsaimniekojamos mežos.
• Mežaudžu potenciālais atslēgas biotops (PMAB) – meža biotops, kurš, apsaimniekots bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, priežu, egļu audzēs 20 gadu, ozolu, ošu, liepu, gobu, vīksnu audzēs 30 gadu, apšu, bērzu, melnalkšņu audzēs 10 gadu laikā varētu kļūt par MAB.

Dāvana - „Ziemas meža noslēpumi” Latvijas Dabas muzejā!

Muzeja speciālisti šiem bērniem piedāvā bezmaksas izglītojošo programmu, un citus ar mūsu plašo sponsoru loku gādību sagādātos pārsteigumus. Labdarības pasākumi muzejā notiek darba dienās plkst. 10:00, 12:00, 14:00, taču grupām jāpiesakās iepriekš.

Pasākuma laikā bērni varēs uzzināt daudz jauna un interesanta par dabas norisēm ziemā, par to, kā var atpazīt kokus ziemā, kopā ar muzeja speciālistiem uzzināt, kā ziemai gatavojas dzīvnieki, kā ziemā izskatās kukaiņi, kas notiek zem biezās sniega segas un vai viss tiešām sasalst un pamirst. Nodarbības laikā bērni varēs aptaustīt un aplūkot koksnes paraugus, dzīvnieciņu izbāžņus, aplūkot muzeja ekspozīcijas un caur spēlēšanos ne vien uzzināt jaunas lietas, bet arī uzburt svētku gaisotni sev un draugiem.

Labdarības akcijas apmeklētāji saņems arī speciālas dāvanas, ko šogad sarūpēt muzejam palīdz SIA „Adugs”, „Spicā avīze”, Valsts aģentūra „Latvijas Valsts augļkopības institūts”, a/s „Rīgas Piensaimnieks”, a/s „Laima, SIA „Egmont Latvija”, „Latfood” „Ādažu čipsi”, a/s „Gutta”.

Labdarības pasākumi muzejā notiek nu jau astoto gadu. Pagājušajā gadā to apmeklēja vairāk kā 600 bērni. Labdarības programmas Latvijas Dabas muzejā apmeklē ļoti plaša auditorija no visas Latvijas. Šīs programmas ir interesantas ne vien bez vecāku apgādības un mīlestības palikušajiem bērniem, bet nepieciešamības gadījumā tiek speciāli piemērotas bērniem ar īpašām fiziskām un garīgām vajadzībām.

Sīkāka informācija pa tālruni 7356025, grupu pieteikšana pa tālruni 7356051

Izstāde „Egle un tās rota” Latvijas Dabas muzejā.

Izstāde „Egle un tās rota” Latvijas Dabas muzejā tapusi sadarbībā ar Rīgas Dabaszinību skolu un tajā būs aplūkojami floristikas pulciņu audzēkņu, kursu un studiju dalībnieku darbu konkursam iesniegtie darbi par Ziemassvētku tēmu.

Izstādes „Egle un tās rota” darbi ir īpaši, jo tie ne vien dzimuši bērnu un jauniešu fantāzijā, bet veidoti, izmantojot vismaz 80% dabas materiālu, jo tieši dabas materiālos slēpjas neizsmeļama krāsu bagātība, ornamentu un struktūru krāšņums, idejas jauniem radošiem lidojumiem, naivisms un pārbagātība vienlaikus.

Izstādē būs aplūkojami dažādās tehnikās gatavoti egles rotājumi, stilizētās egles un adventes vainagi, kas iemiesos sevī ne vien Ziemassvētku gaismu un sirds siltumu, bet arī radošās domas un svētku prieku, kas mazliet citāds dzimis katra izstādes dalībnieka sirdī.

Ziemassvētki ir vieni no tiem gadskārtu svētkiem, kuros cilvēki ļoti daudz uzmanības pievērš tieši mākslinieciskajai noformēšanai un dekoriem, jo jau izsenis tieši telpu rotājumi – puzuri, eglīte, adventes vainagi ir saistījušies ar patieso Ziemassvētku noskaņu un sajūtām. Laika gaitā rotājumi ir transformējušies, mainoties to darināšanas tehnikām, krāsu salikumiem, izmantoto materiālu popularitātei, tomēr saglabājuši savu simbolisko nozīmi un formu.

Izstāde „Egle un tās rota” ir ne vien baudījums acīm un Ziemassvētku noskaņu priekšvēstnesis, bet ari iedvesmas vieta jaunām idejām un svētku dzimšanai sirdī.

Izstādi atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura".

Ieejas maksa — Ls 0, 10, 0,20; 0,30.

Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356025,

Kā jau Ģederts teica, Erinaceus ir ežu ģints, kas pieder ežu dzimtai (Erinaceidae), kas, savukārt, pieder kukaiņēdāju kārtai (Insectivora) – turpat kur ciršļu dzimta (Soricidae) un kurmju dzimta (Talpidae).

Jau nu zīdītājiem ir zobi, tad tie ir mutē. Zvīņnešiem zobu nav, toties ir gara mēle, lieli siekalu dziedzeri, kas izdala lipīgas siekalas padarot mēli par „skudrpapīru”, un ļoti vareni priekškāju nagi, ar ko uzlauzt skudru un termītu mītnes.

Zvīņnešus nevajag jaukt ar bruņnešiem (Dasypodidae dzimtas pārstāvji), kuriem bruņu plātes ir salīdzinoši palielas un veido „jostas”:
http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/pictures/Dasypodidae.html

• http://www.google.lv/search?q=%22Panthera+pardus%22
• http://www.google.lv/search?q=%22Felis+pardus%22

bildites ir seit, varbut kada der
http://images.google.lv/images?q=sympodial&nojs=1&svnum=10&hl=lv&lr=&start=0&sa=N

• http://gliemji.daba.lv/LV/viingliemezhi.shtml
• http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2011_web/Anna_Putka/My_Web_Sites/index.htm