|
|
Parasti pie mums to sauc par ziemeļblāzmu. Tas gan tādēļ, ka redzam (paretam) tikai šo gaismu no ziemeļu puses. Dienvidu puslodē arī ir šāda blāzma. |
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2001. gada 22. maijā, 13:49) |
2007. gada 10. janvārī, 11:17 | Zirneklītis |
|
|
Es gribētu iegūt vairāk informācijas par bebru aizsardzību (ja tāda ir) un arī citu informāciju par bebriem! Lūdzu palīdziet man! |
2006. gada 28. decembrī, 8:53 | Krišjānis |
|
krissa12 at e-apollo.lv |
* Atbildes un piebildes |
|
Vai neviens man nevar palīdzēt!  :(  :(  :( |
2007. gada 31. janvārī, 7:58 | Krišjānis |
|
Bebrs ( Castor fiber) ir iekļauts Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEC par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ( Habitats Directive) 2. un 4. pielikumā un Bernes konvencijas 3. pielikumā. |
2007. gada 31. janvārī, 8:32 | Zirneklītis |
|
|
Kā pēc dzīvniekiem patīk ēst peles?Saucamajiem kaķiem. |
2006. gada 22. decembrī, 12:22 | Sintija Vicinska |
|
* Atbildes un piebildes |
|
|
2008. gada 21. aprīlī, 18:48 | Zirneklītis |
|
|
|
Kur Tu caur tiem lietusmākoņiem zvaigznes redzi? |
2007. gada 8. janvārī, 13:49 | Vērotājs |
|
|
Kā pēc nevar pateikt sniegs un kad beidzot no pazemes izlīdīs sniegpulkstenīši. |
2006. gada 22. decembrī, 11:52 | Sintija Vicinska |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Tagad zied mārpuķites un aug gailenes.  Cerams, ka sniegpilkstenīši būs pavasarī (ja būs sniegs, kam nokust  ). |
2007. gada 8. janvārī, 13:48 | Vērotājs |
|
|
|
Ne visi to atrod  , ne visiem tā jāatrod (daži mēdz ziemu vienkārši nogulēt), daži kļūst paši par barību citiem. |
2006. gada 29. decembrī, 7:19 | Ciniķis |
|
|
Vajag STEIDZAMI kautko par plazmolīzi,meklēju googlē,bet neko jēdzīgu neatradu,vismaz ne to ko vajadzētu.Der gan plazmolīze an deplazmolīze.Plz help.!! |
2006. gada 18. decembrī, 16:00 | Mārtiņš |
|
* Atbildes un piebildes |
|
|
2006. gada 18. decembrī, 19:15 | Ģederts |
|
|
|
Pats esmu vācis pa zemi sakritušus valriekstu ( Juglans) augļus, kas izskatījās nobrieduši. Tiesa, neesmu pārbaudījis šo augļu dīkstspēju. Vai sēklas var nogatavoties ir atkarīgs no sugas, jo, piemēram, melno valriekstu ( J. nigra) iesaka audzēt Latvijas rietumu daļā. Cietiem Latvijā introducētiem valriekstiem ziemcietība ir daudz labāka. Kaut vai Mandžūrijas valriekstam ( J. mandshurica), kas ražo daudz dīgstošu sēklu. Pelēkais valrieksts ( J. cinerea) zied maija beigās, jūnija sākumā, augļi ienākas oktobrī –Latvijas apstākļiem gana pieņemams „gada režīms”. Par valriekstiem un citiem kokiem Latvijā var palasīties jauniznākušājā Artūra Mauriņa un Andra Zvirgzda grāmatā «Dendroloģija» (LU Akadēmiskais apgāds, 2006.). |
2006. gada 31. decembrī, 0:12 | Zirneklītis |
|
A kādā augsnē un vietā valrieksti aug? |
2008. gada 28. maijā, 19:06 | Linda |
|
Konstēju intresantu lietu. 1981 gadā ietādiju divis valrieksta stādus. Pirmos riekstus es ieraudziju uz šiem kokiem tikai pēc aptuveni 14 gadiem. It ka tas ir normali, tā bija rakstīts kādā grāmatā. Pagāja laiks, viens no riekstkokiem sāka slimot un es biju spiests to nocirst ( 25 gadu vecuma). Atvases, kuras bija izaugušas no stumbra pie pašas zemes man bija žēl sviest ārā un es tos iestādiju citā vietā. Mani ļoti izbrīnija tas, ka nakošā vasarā uz stādiem parādijas rieksti!? Ko tas varētu nozīmēt? Kas to var paskaidrot? Literatūrā ir rakstīts, ka valriekst dod pirmo ražu tikai 15-17 gadu vecumā. |
2008. gada 17. jūlijā, 17:05 | Aleksandrs |
|
|
Sveikiņi! es vēlētos uzzināt kādas ir pazīmes kad cilvēkam ir cērmes? vai varētu lūdzu ieteikt kādas zāles pret cērmēm kuras dod bez ārsta receptes? |
2006. gada 17. decembrī, 23:07 | nezinaams |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Cermēm nepatīkot ķirbju sēklas. |
2007. gada 8. janvārī, 13:59 | Mežavecis |
|
|
sveicināti, man nepieciešama informacija par alvejas audzēšanu.man tika atdota apm.pusgadu atpakaļ daudzgadīga alveja, pamazām sāka nīkuļot.vēlāk izauga jauna atvasīte, bet lielā alveja ir pagalam.nesaprotu, kas par vainu. |
2006. gada 16. decembrī, 21:34 | mara |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Alvejas jeb alojes ir dienvidu augs, Tās jālaista bagātīgi, bet tikai tad, kad augsne ir pilnīgi izžuvusi. Vēlams audzēt smilts, akmeņu un mālu maisījumā. Ar trūdvielām bagātā augsnē bieži sapūst. Jāmēģina audzēt jaunais augs. Lai veicas! |
2006. gada 18. decembrī, 8:13 | Meringija |
|
man nekādi neizdodas izaudzēt Aloje Veru. vai nu pārcenšos ar liešanu vai tā iekalst,ka paliek žēl un saleju,bet pēc laika-atkal nost! kā pareizi jāaudzē Aloje Vera? |
2010. gada 17. februārī, 20:42 | ināra |
|
|
Man būtu ļoti nepieciešama informācija par veltņtārpiem un plakantārpiem, bet to, kas vinjiem ir labs un kaa vinji noder sadziiviskajaa dziivee vai ko labu dara vai var sastapt augsnee ja var ko tur vinji labu dara kaada vinjiem ir noziime. |
2006. gada 16. decembrī, 15:25 | Annija |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Pie plakantārpiem pieder, piemēram, skropstiņtārpi, pie kuriem pieder brīvi dzīvojoši, plēsīgi tārpi- planārijas, kam ir nozīme barošanās ķēdēs. Pētot parazītiskos tārpus, zinātnieki ir daudz ko noskaidrojuši par evolūcijas procesu un parazītisma izveidošanos. Pie veltņtārpiem pieder arī virpotāji (Rotatoria), kas ir sīki ūdens iemītnieki. Virpotājiem ir būtiska loma zivju mazuļu un citu ūdensiemītnieku barībā. |
2006. gada 18. decembrī, 8:25 | Meringija |
|
|
Man vajadzētu uzzināt kautko par jaunākajiem atklājumiem bioloģijā... |
2006. gada 16. decembrī, 13:18 | nauris |
|
Atbildes un piebildes |
|
man vajag materialu-Jusu saskarsme ar baribu,vai ar taukiem. |
2006. gada 14. decembrī, 16:09 | vineta |
|
vineta20 at one.lv |
* Atbildes un piebildes |
|
ēēēēēēēēēēēēēē... par ko i' runa??? izsakies, lūdzu, saprotamāk!  |
2006. gada 15. decembrī, 23:17 | Ģederts |
|
Kā Tu nesaproti, cilvēks raksta Ziemassvētku eseju „Kā es iekritu grimzduļu pannā” |
2006. gada 29. decembrī, 8:03 | Nerātnelis |
|
Ja barība un tauki ir uz pannas un panna, savukārt, ir uz uguns, tad šāda saskarsme varētu izrādīties stipri sāpīga un nāktos steidzīgi meklēt «Comsi». |
2006. gada 29. decembrī, 9:04 | Zirneklītis |
|
|
Vai ir kāda mājas pala, kurā varu izlasīt par augu izturības fizioloģiju - aukstumizturību, salcietību, ziemcietību? Paldies! |
2006. gada 14. decembrī, 11:56 | Avita |
|
* Atbildes un piebildes |
|
|
2006. gada 15. decembrī, 10:36 | Ģederts |
|
|
Luudzu raksturot puķuzirni pēc auga morfoloģiskajām pazīmēm. Vai ir kaada lapa, kurā varu dabūt skaistu puķuzirņa attēlu? Paldies! |
2006. gada 14. decembrī, 11:52 | Avita |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Uz Google meklētāja ar norādi "Attēli", meklējot Lathyrus odoratus, var dabūt puķzirnīšu attēlus. Morfoloģiskās pazīmes līdzīgas citiem tauriņziežiem. |
2006. gada 15. decembrī, 9:57 | Meringija |
|
|
Sveiki, jums butu kkas par Gliemežu kopulāciju vai arii par iekšējo uzbūvi un arī kādas bildes..? |
2006. gada 13. decembrī, 23:39 | -arvis- |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Gliemežu uzbūves attēlus jau viegli atrast: |
2007. gada 3. februārī, 2:23 | Zirneklītis |
|
|
Pasakiet vismaz 5 aizsargājamos augus to latīnisko nosaukumu un dzimtu. Būšu jums parādā! |
2006. gada 13. decembrī, 22:21 | rolands |
|
* Atbildes un piebildes |
|
|
2006. gada 14. decembrī, 8:02 | Ģederts |
|
|
Sveiki!  Mani interesee kāpēc otras un paareejo paaudzhu iipatnjiem nav vecaaku paziimes? Un kaa vareetu noformuleet to, ka dziivnieks un cilveeks, veicot straujas kustiibas, aatri elpo? Paldies! |
2006. gada 13. decembrī, 20:57 | Kristina |
|
Atbildes un piebildes |
|
Vai jūs varētu atbildēt uz maniem jautājumiem? kas ir kopīgs visām augu lapām? vai tie nevarētu būt hloroplasti? un kāpēc augu sēklas ilgstoši saglabā dīgtspēju? Jau iepriekš paldies. |
2006. gada 13. decembrī, 18:08 | Rincis |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Ja pirmais jautājums ir tieši par lapām, tad pareizu variantu ir bezgala daudz - lapas sastāv no šūnām, fotosintezējošās šūnas satur hloroplastus, hloroplasti satur hlorofilu, lapu šūnas elpo, visām lapām ir atvārsnītes utt. Sēklas ilgstoši saglabā dīgstspēju tāpēc, ka tajās ir rezerves barības vielas, tās ir aizsargātas no vides nelabvēlīgās ietekmes, liela daļa sēklu var paciest izžūšanu līdz gaissausam stāvoklim, tām ir miera periods - sēklas nedīgst, kamēr nonāk specifiskos apstākļos... Nav vienas atbildes, tāpat, kā uz pirmo jautājumu. |
2006. gada 13. decembrī, 18:52 | Ģederts |
|
Cik tad ilgi sēklas var saglabāt dīgtspēju? |
2007. gada 2. aprīlī, 16:44 | Pēcis |
|
|
Pētnieciskajā darbā vēlos veikt pilsētas kvartāla apkārtējās vides bioindikāciju - gaiss,augsne,ūdens. Taču nekur internetā nevaru atrast metodikas, pēc kādām tās veikt. |
2006. gada 13. decembrī, 9:38 | Ķērpis |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Vislabāk prasīt to darba vadītājam, ja runa ir par studentu vai skolēnu pētniecības darbu. Metodiku ieteicams meklēt specializētajā zinātniskajā literatūrā vai arī konsultēties ar bioindikācijas speciālistiem Bioloģijas institūtā vai kur citur. Iesākumam var pameklēt http://scholar.google.com uz "bioindication methods". Tomēr, augsnes stāvokļa analīze pēc kolembolu sugām varē†u būt grūti veicams darbiņš... Piemēra pēc. |
2006. gada 13. decembrī, 10:29 | Ģederts |
|
ek, nepareizā vietā ierakstīju. iekopēju vēlreiz. Tu gribi visu uzreiz. tad tev jākļūst par veselu laboratoriju. labāk izvēlies vienu jomu. pēc Tava paraksta redzams, ka esi sācis ar ķērpjiem. bioloģijas skolotājām ir dažādas metodikas (papīra formātā) par ķērpju izmantošanu gaisa tīrības novērtēšanā.
neko citu tu pašlaik arī nevari pasākt, jo nav sezona - augsnes fauna ir salīdusi kaut kur dziļi, zeme drīz apsnigs, ūdeņi aizsals utt.
|
2006. gada 13. decembrī, 10:52 | Vija |
|
|
|
Cik atceros, tad tāpēc, ka tur ir īpaši dalīties un augt spējīgas gļotādas epitēļija šūnas. Atjaunošanās spēja gļotādām laikam vispār bija lielāka, nekā citu tipu "ādām". Bet lai savu gudro vārdu saka kāds cilvēka fiziologs...  |
2006. gada 13. decembrī, 8:07 | Ģederts |
|
|
vai, juus vareetu, luudzu, man nosaukt 2 jaunākās Latvijas nezāles. |
2006. gada 12. decembrī, 19:59 | Kristina |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Interesants jautājums. Nezinu, vai kādam ir tāds uzskaitījums pa gadiem. Man arī liekas mazliet divdomīgs, jo, ja runa ir par Latvijas vietējām nezālēm, tad tam ir maz jēgas, bet, ja par invazīvajiem augiem - nezālēm, tad vēl kaut kas varētu sanākt. Varbūt vēl kāds invazīvo augu speciālists varētu izteikties, bet es teikšu - latvāņi. |
2006. gada 12. decembrī, 20:23 | Ģederts |
|
bet vai tad Latvijaa latvaanji nav jau kopsh kuriem laikiem... |
2006. gada 12. decembrī, 22:46 | Kristina |
|
laikam tiek gaidīta atbilde no manis. nezinu. jaunas nezāles Latvijā ienāk diezgan bieži. tās ieved gan ar dažādiem augu stādiem un sēklām, gan arī tās ienāk pašas. nereti tās pieder pie krustziežu dzimtas un atrodamas dzelzsceļu malās. ar viņām ir ķēpa kaut vai tādēļ, ka viņas ir jaunākas par LV augu noteicēju un tādēļ grūti nosakāmas. kāds no LU Bioloģijas institūta varbūt viņas vāc, nosaka, bet ne pārāk steidzas ar nosaukumu publicēšanu. šajā iestādē Tev varētu palīdzēt.
vai arī pagaidi pāris dienas, paprasīšu kādam.
|
2006. gada 13. decembrī, 9:04 | Vija |
|
|
Sveiki! Es tā skatos te gudri cilvēki. Varbūt jūs varētu man palīdzēt.  Lūdzu! Man bioloģijā uzdots jautājums - "Ko cilvēki ievāc, lasot sēnes?" Jautājumu neizprotu. Te ir runa par kaut kādām vielām vai kaut ko tml.? Un vēl kas. Izmeklējos daudzās vietās. Kas ir augu seka? |
2006. gada 12. decembrī, 19:46 | Anžela |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Paldies par skaidrojumu, kas ir augu seka  |
2006. gada 12. decembrī, 19:54 | Anžela |
|
|
2006. gada 12. decembrī, 20:20 | Ģederts |
|
Vienkāršoti – augu seka ir tad, kad katru gadu vienā un tajā pašā laukā audzē ko citu. |
2007. gada 2. aprīlī, 16:34 | Zirneklītis |
|
|
Lūdzu man paskaiet kā izstenībā sauc vaska puķu?Vaska puķe tā ir iesaukta vienkāršākā veidā,bet vai kāds zin kaa vinnu sauc iisteniibaa? |
2006. gada 12. decembrī, 17:13 | linda |
|
* Atbildes un piebildes |
|
veel vinu sauc par maajas sveetiibu |
2006. gada 12. decembrī, 17:14 | linda |
|
|
2006. gada 12. decembrī, 17:33 | Ģederts |
|
|
2006. gada 12. decembrī, 19:29 | linda |
|
|
Latvijas Dabas muzejā rotāsies puzuri.No 13. līdz 30. decembrim Latvijas Dabas muzeja 1. stāva izstāžu zālē notiks izstāde „Puzuri”. Tās laikā ikviens interesents varēs aplūkot mākslinieka Nikolaja Petraškevica gatavotās latviešu saulgriežu rotas, kuras darinātas no dabas materiāliem.Izstādes laikā apmeklētāji varēs ne vien apskatīt puzuru krāšņo dekorativitāti un daudzveidību, bet arī uzzināt puzuru gatavošanas tehnoloģiju un uz mirkli iejusties klusajā svētku gaisotnē, ko puzuris kādreiz nesis latviešu mājās. Puzuri Latvijā ir vieni no senākajiem Ziemas saulgriežu rotājumi Latvijā, tie latviešu sētas greznojuši jau krietnu laiku pirms šobrīd zināmākā un galvenā Ziemassvētku rotājuma – eglītes ienākšanas mūsu valstī. Puzuris, līdzīgi kā Lielvārdes josta ir senču noslēpumu un mitoloģijas glabātājs. Zinātnieki uzskata, ka puzuris ataino seno latviešu izpratni par visumu. Puzurim ir ne vien spēcīga mitoloģiskā nozīme, bet arī ļoti smalka dekoratīva funkcija. Pareizi izgaismots un iekārts griestos, puzuris lēnām rotē ap savu asi, veidojot interesantus latvju rakstus uz telpas sienām un griestiem. Puzurus veido no dažādiem salmiem – labības stiebriem, smilgām, niedrēm, rotā ar spalvām un krāsainiem dzīpariem. Senči ticēja, ka puzuris ir ļauno garu atbaidītājs, tāpēc šie rotājumi tika izmantoti ne vien Ziemas saulgriežu svinību laikā, bet arī citos svarīgos ģimenes brīžos, piemēram, kāzās. Puzuru veidošana ir ļoti smalks un darbietilpīgs process, taču rūpīgi un pareizi darināts puzuris kļūs par gaumīgu rotājumu ikvienā mājā un interjerā. Izstāde sniedz iespēju atklāt puzuru veidošanas mākslas burvību. Izstādes atklāšana 12. decembrī plkst. 17:00. Atklāšanā piedalīties aicināta arī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Izstādi atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura". Ieejas maksa — Ls 0, 20, 0,40; 0,60. Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356025. Cieņā, Vineta Grigāne,Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja, Tel.7356025, 26300952 |
2006. gada 12. decembrī, 0:10 | Zirneklītis |
|
http://www.dabasmuzejs.gov.lv |
Atbildes un piebildes |
|
|
|
2006. gada 11. decembrī, 15:10 | Vija |
|
|
Atradu «Letonikā», kas , savukārt atsaucas uz «Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīcu» (2002.), „labo” atslēgas biotopu definīciju – „ no cilvēka darbības izslēgti meža nogabali ilglaicīgai meža struktūras saglabāšanai”. Galīgi sajaukti cēloņi ar sekām, vēlamais ar esošo. Var tik atgādināt mezīnieku pieņemtās definīcijas: - Mežaudžu atslēgas biotops (MAB) jeb meža dabiskais biotops – ir biotops, kur ir atrastas vai pašreiz iespējamas biotopu speciālistu sugas, kas izzūd koksnes ražas iegūšanai apsaimniekojamos mežos.
- Mežaudžu potenciālais atslēgas biotops (PMAB) – meža biotops, kurš, apsaimniekots bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, priežu, egļu audzēs 20 gadu, ozolu, ošu, liepu, gobu, vīksnu audzēs 30 gadu, apšu, bērzu, melnalkšņu audzēs 10 gadu laikā varētu kļūt par MAB.
|
2006. gada 11. decembrī, 5:35 | Zirneklītis |
|
Atbildes un piebildes |
|
Dāvana - „Ziemas meža noslēpumi” Latvijas Dabas muzejā!No 4. līdz 15. decembrim Latvijas Dabas muzeja speciālisti sadarbībā ar sponsoriem ir sarūpējuši Ziemassvētku dāvanu internātskolu, bērnunamu un krīzes centru audzēkņiem - programmu „Ziemas meža noslēpumi”.Muzeja speciālisti šiem bērniem piedāvā bezmaksas izglītojošo programmu, un citus ar mūsu plašo sponsoru loku gādību sagādātos pārsteigumus. Labdarības pasākumi muzejā notiek darba dienās plkst. 10:00, 12:00, 14:00, taču grupām jāpiesakās iepriekš. Pasākuma laikā bērni varēs uzzināt daudz jauna un interesanta par dabas norisēm ziemā, par to, kā var atpazīt kokus ziemā, kopā ar muzeja speciālistiem uzzināt, kā ziemai gatavojas dzīvnieki, kā ziemā izskatās kukaiņi, kas notiek zem biezās sniega segas un vai viss tiešām sasalst un pamirst. Nodarbības laikā bērni varēs aptaustīt un aplūkot koksnes paraugus, dzīvnieciņu izbāžņus, aplūkot muzeja ekspozīcijas un caur spēlēšanos ne vien uzzināt jaunas lietas, bet arī uzburt svētku gaisotni sev un draugiem. Labdarības akcijas apmeklētāji saņems arī speciālas dāvanas, ko šogad sarūpēt muzejam palīdz SIA „Adugs”, „Spicā avīze”, Valsts aģentūra „Latvijas Valsts augļkopības institūts”, a/s „Rīgas Piensaimnieks”, a/s „Laima, SIA „Egmont Latvija”, „Latfood” „Ādažu čipsi”, a/s „Gutta”. Labdarības pasākumi muzejā notiek nu jau astoto gadu. Pagājušajā gadā to apmeklēja vairāk kā 600 bērni. Labdarības programmas Latvijas Dabas muzejā apmeklē ļoti plaša auditorija no visas Latvijas. Šīs programmas ir interesantas ne vien bez vecāku apgādības un mīlestības palikušajiem bērniem, bet nepieciešamības gadījumā tiek speciāli piemērotas bērniem ar īpašām fiziskām un garīgām vajadzībām. Sīkāka informācija pa tālruni 7356025, grupu pieteikšana pa tālruni 7356051 Cieņā, Vineta Grigāne, Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja, Tel.7356025, 2 6300952 |
2006. gada 11. decembrī, 3:32 | Zirneklītis |
|
http://www.dabasmuzejs.gov.lv |
Atbildes un piebildes |
|
Izstāde „Egle un tās rota” Latvijas Dabas muzejā.Latvijas Dabas muzejā jau decembra sākumā ieskanēsies Ziemsvētku nots, jo 7. decembrī sāksies izstāde „Egle un tās rota”. Izstāde muzejā būs apskatāma līdz 30. decembrim.Izstāde „Egle un tās rota” Latvijas Dabas muzejā tapusi sadarbībā ar Rīgas Dabaszinību skolu un tajā būs aplūkojami floristikas pulciņu audzēkņu, kursu un studiju dalībnieku darbu konkursam iesniegtie darbi par Ziemassvētku tēmu. Izstādes „Egle un tās rota” darbi ir īpaši, jo tie ne vien dzimuši bērnu un jauniešu fantāzijā, bet veidoti, izmantojot vismaz 80% dabas materiālu, jo tieši dabas materiālos slēpjas neizsmeļama krāsu bagātība, ornamentu un struktūru krāšņums, idejas jauniem radošiem lidojumiem, naivisms un pārbagātība vienlaikus. Izstādē būs aplūkojami dažādās tehnikās gatavoti egles rotājumi, stilizētās egles un adventes vainagi, kas iemiesos sevī ne vien Ziemassvētku gaismu un sirds siltumu, bet arī radošās domas un svētku prieku, kas mazliet citāds dzimis katra izstādes dalībnieka sirdī. Ziemassvētki ir vieni no tiem gadskārtu svētkiem, kuros cilvēki ļoti daudz uzmanības pievērš tieši mākslinieciskajai noformēšanai un dekoriem, jo jau izsenis tieši telpu rotājumi – puzuri, eglīte, adventes vainagi ir saistījušies ar patieso Ziemassvētku noskaņu un sajūtām. Laika gaitā rotājumi ir transformējušies, mainoties to darināšanas tehnikām, krāsu salikumiem, izmantoto materiālu popularitātei, tomēr saglabājuši savu simbolisko nozīmi un formu. Izstāde „Egle un tās rota” ir ne vien baudījums acīm un Ziemassvētku noskaņu priekšvēstnesis, bet ari iedvesmas vieta jaunām idejām un svētku dzimšanai sirdī. Izstādi atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura". Ieejas maksa — Ls 0, 10, 0,20; 0,30. Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356025, Cieņā, Vineta Grigāne, Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja, Tel.7356025, 26300952 |
2006. gada 11. decembrī, 3:28 | Zirneklītis |
|
http://www.dabasmuzejs.gov.lv |
Atbildes un piebildes |
|
Vai Jūs varētu,lūdzu,pateikt kāds dzīvnieks 2006.gadā tika pasludināts par gada dzīvnieku? |
2006. gada 10. decembrī, 21:43 | Katrīna |
|
* Atbildes un piebildes |
|
|
|
Pareiza secībā, kādā konkrētajā vietā (laukā) audzējamas dažādas lauksaimniecības kultūras viena pēc otras. Pamatojas uz to, kādas minerālvielas tās izmanto vairāk, vai nav kopīgi kaitēkļi un slimības utt. |
2006. gada 10. decembrī, 18:59 | Ģederts |
|
|
Sveiki! man vajadzētu uzzināt kaut ko par barības ķēdi... piemēram par Ziemeļu upespērleni.. kā var?? ko viņa ēd un kas viņu ēd... |
2006. gada 10. decembrī, 16:20 | \ |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Domāju piemērs nav veiksmīgs, Upespērleni nedrīkst ēst, tas attiecas uz cilvēku. |
2009. gada 12. martā, 10:10 | Aigars |
|
|
|
Laba doma! Iegādājies! Varbūt kāds Viesu Grāmatas lasītājs var piedāvāt? |
2006. gada 9. decembrī, 12:14 | Ģederts |
|
Es arī gribu nopirkt amariļļu (hipeastru) sīpolus, bet diemžēl manā pilsētā nav diezcik liela izvēle un tie paši ļoti švaki... |
2007. gada 3. janvārī, 15:40 | Nezinja |
|
|
Erinaceus europaeus ir parastais jeb Eiropas ezis. Kas ir Erinaceus? Dzimta, apakšdzimta, klase vai suga? |
2006. gada 8. decembrī, 17:03 | Ginta |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Sugas nosaukums ir vismaz 2 vārdus garš. Pirmais ir ģints nosaukums, otrais - konkrētās sugas nosaukums. Tātad, Erinaceus ir ģints... Latviešu nosaukumi jau parasti līdzīgi veidojas. |
2006. gada 8. decembrī, 19:25 | Ģederts |
|
Ak jā... Reizēm, ja tā ir dzimtas reprezentatīvā ģints, tad ģints nosaukums ir vienāds ar dzimtas nosaukumu, tikai ar citu galotni. |
2006. gada 8. decembrī, 19:27 | Ģederts |
|
Latviešu valodā nav ne parastā, ne Eiropas eža. Erinaceus europeus ir brūnkrūtainais ezis, kurš ir visnotaļ reti sastopams. Parasti var sastapt baltkrūtaino ezi ( Erinaceus concolor). Kā jau Ģederts teica, Erinaceus ir ežu ģints, kas pieder ežu dzimtai (Erinaceidae), kas, savukārt, pieder kukaiņēdāju kārtai (Insectivora) – turpat kur ciršļu dzimta (Soricidae) un kurmju dzimta (Talpidae). |
2006. gada 11. decembrī, 3:50 | Zirneklītis |
|
|
Vēlos uzzināt, ko nozīmē jēdziens retardanti, un kur varu meklēt papildus informāciju. Paldies! |
2006. gada 8. decembrī, 11:17 | Avita |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Ja tas ir termins no lauksaimniecības, tad "retardanti" ir augšanas aizkavētāji. Bija īpaši svarīgi pirms gadiem 30-20, kad tos izmantoja masveidā garstiebru labības garuma samazināšanai, lai nelabvēlīgos laika apstākļos tā mazāk veldrētos (sagāztos gar zemi...). Tagad ir ražīgas īsstiebra šķirnes un tas vairs nav īpaši aktuāli. Populārākie bija uz etilēnproducentu bāzes (Etefons, Etrels) un uz hlorholīnhlorīda (giberelīna sintēzes inhibitors) bāzes (CCC). Var meklēt Google uz "ethephon", "ethrel", "CCC". |
2006. gada 8. decembrī, 19:31 | Ģederts |
|
|
Kas noticis manai ziemassveetku zvaigznei-tai nobira apaksheejaas lapas!! Vai nepatiik liels mitrums, vai TV tuvums?? |
2006. gada 8. decembrī, 8:41 | Ineta |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Ja jau ir minēts pārlieku liels mitrums, tad laikam ir tikusi pārlieta? Tad jau tas arī būs iemesls. Pārliešana arī sablīvē augsni, rada skābekļa trūkumu un traucē minerālvielu uzņemšanu. Īpaši ziemā ar pārliešanu jāuzmanās, kad ir maz gaismas fotosintēzes nodrošināšanai. TV ietekme uz augiem eksperimentāli nav pierādīta.  |
2006. gada 8. decembrī, 19:34 | Ģederts |
|
|
es nevaru nekur atrast ziņas par ziemeļbriežiem !!! latviešu valodā.... lai buutu uzrakstīts kur dzīvo, vairojās, viņa ienaidnieki un ko viņš ēd !! liels paldies! |
2006. gada 7. decembrī, 14:59 | betucis |
|
Atbildes un piebildes |
|
Sakiet, lūdzu, kas par dzīvnieku ir pangolīns, un vai tam ir zobi kuņģī? |
2006. gada 7. decembrī, 0:49 | Modra |
|
* Atbildes un piebildes |
|
|
2006. gada 11. decembrī, 5:01 | Zirneklītis |
|
|
|
Tāds vārds 'glimji' latviešu valodā nav. |
2006. gada 7. decembrī, 15:11 | Gliemezis |
|
|
Kur es varu atrast materjālu par leopardiem??? Manj jāraksta referāts... |
2006. gada 6. decembrī, 19:40 | EGA |
|
* Atbildes un piebildes |
|
|
2006. gada 6. decembrī, 23:40 | Zirneklītis |
|
|
Kas ir Simpodiālās ziedkopas? Kur, varētu atrast sīkāku informāciju par šo ziedkopu veidu? Paldies! |
2006. gada 6. decembrī, 1:38 | Evita |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Man nav ne jausmas, kas ir simpodiālās ziedkopas! |
2006. gada 6. decembrī, 8:02 | Krišjānis |
|
xxx at inbox.lv |
http://www.daba.lv |
|
2006. gada 7. decembrī, 15:34 | Vija |
|
|
Kādi ir Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos ssastopamie gliemji? |
2006. gada 5. decembrī, 19:02 | Jānis Āboltiņš |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Tie ir: (manai sirdij ne tik tuvās, bet tomēr) 4 gliemeņu sugas - lielā smilšgliemene, Baltijas plakangliemene, ziemeļu ēdamgliemene, Lamarka sirsniņgliemene; un (mani tuvākie radinieki) 3 gliemežu sugas - slaidā hidrobija, uzpūstā hidrobija un Jaunzēlandes jostiņhidrobija. |
2006. gada 7. decembrī, 15:20 | Gliemezis |
|
|
|
Man ir nepatīkami to atzīt, bet principā visi Latvijā sastopamie gliemji ir ēdami pēc prinicipa - kas nav indīgs, tas ir ēdams, un, kas ir sakožams, tas arī ir ēdams. |
2006. gada 7. decembrī, 15:14 | Gliemezis |
|
Kur var atrast atēlus un aprakstus par edamajiem gliemežie Latvijas teritorijā? |
2013. gada 26. oktobrī, 11:51 | andris |
|
|
2013. gada 27. oktobrī, 6:45 | Zirneklītis |
|
|
Man loti patiiik daba un man ne pavisam nepatiiik taaas izniiicinaaataaaji !!!!!!!!!!!!!!!!!!!! |
2006. gada 5. decembrī, 18:50 | Erika |
|
Atbildes un piebildes |
|
Šī gada 9. decembrī pamatskolas pēdējo klašu (8. – 9. klašu) un vidusskolas klašu skolēni tiek aicināti piedalīties konkursā „Jauno Biologu skola (JBS)” par tēmu – mikrobioloģija, ģenētika, bioķīmija, šūnas bioloģija. Par konkursu: o Norises vieta: Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte (Rīga, Kronvalda bulvāris 4), 2. auditorija; o Reģistrācija no plkst. 10:00, sakums plkst. 11:00 JBS struktūru veido konkurss ar jautājumiem kādā no bioloģijas apakšnozarēm ar uzvarētāju apbalvošanu un lekcija par tēmu, kas saistīta ar konkrēto bioloģijas apakšnozari. Konkurss noris valsts valodā. |
2006. gada 5. decembrī, 12:39 | LU Bioloģijas fakultātes stude |
|
jbs.pasts at gmail.com |
Atbildes un piebildes |
|
Tillandsia usneoides - sakiet, lūdzu, kā varētu vēl pateikt? Vai tā ir Spāņu sūna (Spanish moss)? |
2006. gada 3. decembrī, 14:53 | Vinčiks |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Angliski tā viņu sauc, bet šis augs nav ne ķērpis, ne sūna (lai arī izskatās tāda pa gabalu), bet gan ziedaugs. Aug Dienvidamerikā. Nokarājas no kokiem kā tāds Usnea ģints ķērpis, no kā ar ieguvusi savu latīnisko nosaukumu. Iedalīts bromēliju dzimtā Bromeliaceae. Vācieši šo augu sauc arī par Louisianamoos. Ka sinonīms tiek lietots Dendropogon usneoides. |
2006. gada 11. decembrī, 4:18 | Zirneklītis |
|
kur var dabuut latvijaa Spāņu sūnas |
2007. gada 10. decembrī, 7:37 | jautaataajs |
|
|
|
Organiskā ķīmija ir organisko savienojumu ķīmija pretstatā neorganiskajai ķīmijai, kas pēta neorganisko savienojumu īpašības. |
2006. gada 3. decembrī, 10:44 | Ģederts |
|
|
Maijvaboles.Kādas ir to pazīmes, uzbūve un dabiskā mītne? |
2006. gada 1. decembrī, 21:03 | Nora |
|
* Atbildes un piebildes |
|
|
2006. gada 11. decembrī, 5:06 | Zirneklītis |
|
|
Sarkanais āboliņš, gladiolas, pelargonijas,ābeļziedi, kreses, kāršrozes,klinģerītes . Kas vēl kopīgs šiem ziediem bez tā , ka tie visi zied vienā laikā,mēdz izmantot eksotiskos ēdienos, tie visi ir ārstniecības augi un atrodami jebkurā pasaules dārzā ? |
2006. gada 1. decembrī, 15:19 | Anita |
|
* Atbildes un piebildes |
|
Jautājuma sarežģīto jēgu man tiešām nav pa spēkam atšifrēt. Vēlos tikai atzīmēt, ka tie nebūt nav atrodami "jebkurā pasaules dārzā" un nekādā gadījumā tie nezied "vienā laikā". Nu, padomājiet par ābeļziedu laiku un gladiolu ziedēšanas laiku... "Eksotiskie ēdieni" arī ir drusku aizdomīga īpašība... Ja vien "eksotisks" nenozīmē "vienreiz ēdams"...  |
2006. gada 1. decembrī, 21:58 | Ģederts |
|
|
|