Domu doze
2005. gada septembrī

/

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->


Paslēpt atbildes
Stāvot jūras krastā var novērot, ka laivas paslēpjas aiz horizonta. Kāpēc to nevar redzēt stāvot ezera krastā?
2005. gada 30. septembrī, 23:50Pēcis
* Atbildes un piebildes ->

Zemes virma ir izliekta, tāpat tas ir ar ūdens virsmām. Tādēļ, ka jūra liela, aiz šī ūdens izliekuma var „paslēpties” ne tikai laiva, bet pat vesels kuģis ar visiem mastiem. Ezeri, parasti, ir maziņi un to izliekums nav augsts. To, cik lielam jābūt ezeram, lai laiva paslēptos aiz horizonta, var izrēķināt. Lai vienkāršotu aprēķinus, pieņemsim, ka zemei ir lodes forma, kuras diametrs ir 6 372 000 m. Vēl jāsaprot, ka attālums starp diviem punktiem tiek mērīts pa lodes virsmu, nevis pa taisni caur lodes iekšieni. Tatad, var izmantot formulu:


__________
( √2*R*h - h² )
π * R * 2 * arcsin|-------------|
( R )
l = -------------------------------------- ,
180
kur:
π - pī (~3.142);
R - riņķa rādiuss, šinī gadījumā 6372000 m;
h - izliekuma augstums mēro no iedomātas taisnes,
kas savieno divus punktus uz lodes virsmas
caur lodes iekšpusi.

Pieņemsim, ka ezera kupolam jāpaceļas par 2 m, lai aiz tā kupola varētu paslēpties laiva no tā cilvēka, kas stāv krastā. Izmantojot redzamo formulu, varam aprēķinat, ka laivai ir jābūt vismaz 10,1 km no krasta. Latvija ir atrodomi šāda garuma ezeri, piemēram, Rāzna (12,1 km), Dridzis (11 km), Engures ezers (19 km), Lubāns (15,6 km), Burtnieks (13,3 km), Usmas ezers (13,5 km).

Protams, guļot, nevis stāvot, ezera krastā, ezera kupols var būt uz pusi mazāks (bet ne attālums līdz laivai, cik tālu jābūt laivai – izrēķini pats), lai laiva pazustu skatienam.

2005. gada 4. oktobrī, 16:47Zirneklītis
Vai pec pamatskolas var iat macieties biologu? Vai tas vispar ir iespejams
2005. gada 29. septembrī, 19:17martuce
* Atbildes un piebildes ->

Bulduru Dārzkopības vidusskola

http://bulduri.zm.gov.lv/

2005. gada 29. septembrī, 20:46Zirneklītis
klau zirneklīt neprasiju nevienam sakost sevi un uzskatu kad tas taads kā uzbrauciens par operāciju zāli, fakts ir tāds kad tagad gaidu savu pirmo bērniņu un nemitīgi vēlos mājā īpašu kārtību tāpēc viss tiek uzkopts un tīrīts uzreiz, un mani sakaitināja tas kad viņas pat salidojušās bija uz mana mazuļa gultiņu šausmas. varbūt arī pie vainas ir lielais bumbieru koks aiz mana loga tas veido tādu kā skābumu, jo tiklīdz vēdinu istabu vīņas parādās vairāk un vairāk...
2005. gada 29. septembrī, 18:12panteera
* Atbildes un piebildes ->

Sveika,

Spriežot pēc tā mākoņa, kas aplido bumbierus uz mana virtuves galda, varētu būt, ka bumbieri šām ir īpaši mīļi. Tā kā nāksies vien Tev viņas regulāri izsūkt.

Bet par tīrību – netici reklāmām, ka bērniem ir jāspēlējas mazmājiņā pie poda. Pārāk liela tīrība ir līdzvērtīga netīrībai, abas nu namaz nesekmē bērna veselību. Vārds „sterils” man neasociējas ar vidi, kurā var dzīvot.

2005. gada 29. septembrī, 20:34Zirneklītis

Piedod, Panteera, bet šī mājas lapa laikam nebūs vieta, kur uzzināt, kā tikt vaļā no kādiem kukaiņiem. Šeit visi ir lieli kukaiņu draugi, tā ka drīzāk Tev šeit ieteiks, kā dabūt vēl vairāk kukaiņus =)


Man jau arī liekas, ka vienkārši vajag pagaidīt dažas nedēļas, kad sāksies aukstais laiks, un mušiņas izbeigsies pašas no sevis. Jo šogad ir daudz ābolu un bumbieru, un attiecīgi daudz šo augļu lietotāju =)

lai Tev veicas!

2005. gada 30. septembrī, 8:55No āboliem vēders uzpūties
Cik dziļa ir Baltijas jūras dziļākā vieta? Kur tā atrodas?
2005. gada 29. septembrī, 11:42Evija
* Atbildes un piebildes ->


Jūras daļa platība, tilpums, lielākais vidējais
m² km³ dziļums, m dziļums, m
__________________________________________________________
Botnija līcis 115 638 6 381 293 55
Somu līcis 29 509 1 104 115 37
Rīgas līcis 18 558 412 56 22
Baltijas jūras
centrālā daļa 207 911 13 006 451 63
Dāņu jūra 10 660 138 54 13
Kategats 22 088 506 100 23
___________________________________________________________
Kopā 404 364 21 547 451 53

Avots: The Baltic Marine Environment 1999–2002, Baltic Sea Environment Proceedings No. 87, Helsinki Commission, Baltic Marine Environment Protection Commission, 2003
2005. gada 29. septembrī, 16:16Zirneklītis

te nekas nenotiek tur nav rakstiits kur tas ir
2007. gada 13. martā, 21:17es
labdien!es esmu dabas mīļotāja.Prieks par mājaslapu.
2005. gada 28. septembrī, 19:46simis
Atbildes un piebildes ->
kā var apkarot skābuma mušīņas, esu panikā māja itkā sterila nav ne vecu augļu ne dārzeņu un skābu vielu kas veicinātu mušīņu rašanos, bet tās nez no kurienes uzrodas atkal un atkal esu nogurusi tās sūknēt ar putekļu sūcēju ko lai daru =)????
2005. gada 28. septembrī, 19:22panteera
* Atbildes un piebildes ->

Vai Tu dzīvo operāciju zālē, ja reiz apglvo, ka māja sterila? ;)

Lai tiktu galā ar skābummušiņām, nevajag sterilu māju. Jāatrod tikai to dārzeni, augli, sulas paku vai ko citu, kas ir šo mušu leiputrija. Gan jau Tev kaut kur kaut kas ir iebāzst/aizkritis. Tas var būt arī kādā no skapīšiem. Un putekļu sūcējs ir , tiešām, labākais veids, kā ar viņām tikt galā.

2005. gada 29. septembrī, 4:08Zirneklītis
Bet vai mūsdienās upes pārvietojas?
2005. gada 28. septembrī, 17:42Pēcis
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Pārvietojas gan. To sauc par krastu izskalošanu. To, kā upe maina savu izskatu, nosaka atšķirīgo iežu izskalojamība, ūdens daudzums, hidroloģiskai režīms, kritums, zemes garozas kustība un cilvēku darbība. Upe var iegrauzties gan dziļumā, gan uz sāniem. Ir upes, kuras gadiem nemaina savu gultni. Toties, piemēram, Gaujā vietumis ir novērota krastu erozija līdz 4 m gadā. To, kā pārvietojusies upe, liecina dažādās vecupes.

Sīkāk par to var palasīties enciklopēdijas «Tava labākā grāmata par Latviju» 5. sējuma 253. lappusē.

2005. gada 28. septembrī, 17:50Zirneklītis
Vai tagadējās upes ir līdzīgas tām upēm, kādas Latvijā bija pirms ledus laikmeta?
2005. gada 28. septembrī, 17:16Pēcis
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Citāts no enciklopēdijas «Tava labākā grāmata par Latviju» 5. sējuma 249. lappuses:

„..Speciālie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pētījumi, .., jau sen pierādījuši, ka daudzu tagadējo upju ieleju lielāki vai mazāki posmi sakrīt ar senām kvartāra nogulu aizpildītām ielejām (pirmielejām). Tās bijušas nesalīdzināmi dziļākas par tagadējām. ..

Tagadējās upes tikai daļēji sakrīt ar seno upju ielejām. .. Precīzi salīdzinot seno un tagadējo upju tīklu, var konstatēt, ka tagadējās upes no senajām novirzās uz dienvidiem. ..”

2005. gada 28. septembrī, 17:28Zirneklītis
kur var atrast kā ir cēlušās Latvijas upes??
2005. gada 28. septembrī, 16:16ieva
* Atbildes un piebildes ->

Saule Latvi sēdināja
Baltas jūras maliņā:
Vēji smiltis putināja,
Ko lai dzēra latvju bērni?

Saule lika dieviņam,
Lai tas raka Daugaviņu -
Zvēri raka, dieviņš lēja
No mākoņa dzīvūdeni.

Dzīves ūdens, nāves ūdens
Daugavā satecēja -
Es pamērcu pirksta galu,
Abus jūtu dvēselē.

Jānis Rainis „Daugava”

2005. gada 28. septembrī, 16:45Spēlmanītis

Citāts no «Latvijas Dabas Enciklopēdijas» 6. sējuma:

„.. Upju hidroloģisko režīmu nosaka fizioģeogrāfiskie apstākļi, galveno kārt klimats un reljefs. Liela nozīme ir augšņu īpašībām .., ģeoloģiskai uzbūvei, baseina mežainuma, purvainuma un ezerainuma pakāpei. Latvijas upēm ir jaukta ūdens pieplūde (sniega kušana, lietus un pazemes ūdeņi). ..”

2005. gada 28. septembrī, 17:09Zirneklītis

2005. gada 28. septembrī, 17:11Zirneklītis

hehe, ainavaa ir augstaakas vietas un zemaakas vietas.
noliist lietus, un kur šis liksies? no avotiem arī izplūst ūdens. uudens jau parasti tek no augsas uz leju, un kaut kā satek kopaa =)
taalaak notika taa
"Zaķis upi mērījis un kurmis vagu dzinis, tādēļ
visas upes esot līkas."
(http://ai1.mii.lu.lv/ticejumi/upe.htm)
Izņēmums ir Daugava. to visu izraka dažādi zvēri:) No kādas teikas atceros, ka organizācija bijusi tik teicama, ka tikai viens zvērs esot slinkojis, par ko viņš vēl aizvien izcieš sodu :(
vēl upju gultnes mēdz būt pa ledāja kušanas ūdeņu izgrauztām gravām =)
lasi vēl:
Glaževiča, L., 1975. Virszemes ūdeņi. Latvijas ģeogrāfija, „Zinātne”, Rīga, 74. – 89. lpp
2005. gada 28. septembrī, 17:12Kājas sausumā

Vai tagadējās upes ir līdzīgas tām upēm, kādas Lat ...
2005. gada 28. septembrī, 17:16Pēcis
Turpinājums šeit -» ...

atvainojos, bet es nejauši atradu


Reiz pasaulē bijuši lieli plūdi, tā ka pat putniem nav bijis vietas, kur atmesties. Putni nu nosprieduši rakt upi, lai ūdens notecētu. Visi putni stājušies pie darba un rakuši ar saviem knābjiem. Tikai krauklis bijis ļoti slinks un negājis ar citiem putniem rakt upes. Krauklis toreiz bijis gluži balts, bet lai nu viņu arī noturētu par racēju, tad viņš nosmērējies gluži melns ar dubļiem. Līdz ar citiem racējiem viņš nu atkal gribējis iet upē mazgāties, bet citi putni, zinādami kraukļa viltību, nav viņa nemaz laiduši pie ūdens. Krauklis nu gribējis ar visu varu tikt pie mazgāšanās un sācis nejaukā balsī brēkt, bet viss tas nekā nepalīdzējis.
No tā laika nu krauklim palikušas melnas spalvas un nejauka balss.


Senāk nebijis upju. Te kādreiz Dievs visiem dzīvniekiem pavēlējis iet upes rakt (vietām saka: Daugavu rakt). Vanags nepaklausījis tādai pavēlei, paturējis gan tīras, dzeltenas kājas, bet ieguvis lielu sodu. Dievs aizliedzis viņam dzert no upēm, ezeriem un citiem zemes ūdeņiem, bet atļāvis slāpes dzesēt tikai ar tiem rasas pilieniņiem, kas lietum līstot uz lapām paliek. Tādēļ tad vanags skraida, sausā laikā — augstu gaisā pacēlies — lūdzas: "Pil, pil, pil!" lai lietus lītu, pilētu un viņam būtu ko dzert.


Iesākumā vēl nebijis ne upju, nedz ezeru, bet visiem vajadzējis iztikt no lietus un rasas. Tad Dievs pavēlējis visiem dzīvniekiem iet upes un ezerus rakt. Bet vālodze nav gājuse. Dievs viņai par sodu pavēlējis no zemes ūdeņiem nedzert, bet iztikt no rasas un lāsēm. Tādēļ arī vālodze brēcot uz lietu.

un visbeidzot


14. St.Ulanowska, Lotysze Inflant Poliskich,86. O.Dähnhardt, Natursagen, III, 314. :bdfz cnfhbyf 5, 439.


Lietus putns [falco milvus] negribēja iet upes rakt, kad visi citi putni raka. Viņš sacīja, ka viņam pietikšot ar to ūdeni, kas būšot uz lapām un akmeņiem. Dievs par to saskaitās un aizliedza viņam dzert ūdeni no upēm. Tādēļ viņš arī vienādi kliedz: "Dzert, dzert!" Lai varētu padzerties, viņam nu arvien jāgaida, kamēr uzlīst lietus.

ar vārdu sakot, visi melnie un bļaustīgie putni ir agrākie haltūristi.


http://www.ailab.lv/pasakas/gr01/01218.htm

2005. gada 28. septembrī, 17:33Kājas sausumā

Bet vai mūsdienās upes pārvietojas? ...
2005. gada 28. septembrī, 17:42Pēcis
Turpinājums šeit -» ...

Citēju Kājas sausumā „..Dievs viņai par sodu pavēlējis no zemes ūdeņiem nedzert, bet iztikt no rasas un lāsēm. Tādēļ arī vālodze brēcot uz lietu..” un tālāk „.. ar vārdu sakot, visi melnie un bļaustīgie putni ir agrākie haltūristi..”

Tad nu gan melnu putnu atraduse ;)

2005. gada 28. septembrī, 18:18Zirneklītis
Juusu lapusiite tieshaa ir lhoti jauka!!!! Shei var atrast daudz informaacijas par dazaadiem augiem un skolaa pateicoties jums man ir lhoti labas atziimes!!! PALDIES JUMS!!! =)
2005. gada 27. septembrī, 22:02Denciite
Atbildes un piebildes ->
Dzīvoju pirmajā stāvā un mani satrauc viena lieta, proti- spīļastes. Tās salien uz balkona izkārtā veļā, lien istabā. Esmu izmisumā. Kā ar to var cīnīties un tikt vaļā no šiem kukaiņiem??? Jau iepriekš Paldies!
2005. gada 27. septembrī, 11:46Ilze
* Atbildes un piebildes ->

Nak rudens - ražas laiks! Arī kukaiņu pasaulē, kurš dēj olas, kurš meklē ziemas mītni. Spīļastes tieši tagad ir pieaugušas un meklē vietu ziemošanai un ligzdas taisīšanai. Pavasarī ligzdā tās "auklē" jaunos spīļastēnus.
Spīļastes ir vieni no derīgākajiem kukaiņiem, jo lielā mērā izēd citus kukaiņus, it īpaši "kaitēkļus", lai gan ēd arī dazādus daŗzeņus un augļus. Spīļastu klātbūtne liecina par bioloģiski daudzveidīgu apkārtni.
Spīļastes izskatās briesmīgas, bet tā tas nemaz nav. Cilvēki tikai izbīstas un viss. Spīles paredzētas biedēšanai un aizsardzībai, ja uzbrūk putns vai lielāks kukainis, kā arī tēviņu spēka noskaidrošanai savstarpējās cīņnās.
Nu nevajag no spīļastēm baidīties! Līdz ar vēsāka laika iestāšanos spīļastes vairs nebūs manāmas.
Ja bailes nav pārvaramas, tad iesaku viņas pārvietot tālāk no savas dzīves vietas. Bet pirms tam tās ir jānoķer. Ķeršanai var izmantot priekšmetu, kurā spīļastes labprāt ielīstu, piemēram, koka kasti ar puvušu ābolu un saburzītiem papīriem, lupatām, olu paliktņiem utt. Kukaiņi apkārt klejo tikai naktī, šo kasti dienā var pārnest tālāk no mājas. Balkonā nedrīkst būt nekādu citu lielu priekšmetu, lai spīļastēm nebūtu motivācija tajos iemesties un vēlāk līst iztabā. No mājas tās var izslaucīt, izkratīt, sasūkt utt.
Insekticīdus cilvēka un spīļastu veselības saglabāšanai neiesaku lietot!!!!!!
Ja nu spīļastes vienā vietā dzīvo, tad uz ilgu laiku, un vienkārši jāpierot, ka tās ir tāda pat apkārtnes sastāvdaļa kā putni, tauriņi, lapsenes utt.
2005. gada 27. septembrī, 12:47Voldemars

Paldies Voldemār, bet tas mani nemaz nenomierināja, ka man ar to ir jāsamierinās:((( Man ir nepieciešama informācija ar ko es tos "mīļos kukainīšus" varu IZNĪDĒT !!!
2005. gada 27. septembrī, 14:26Ilze

Daba nemīl tukšumu - iznīdēto vietā nāks citi, ja ne spīļastes, tad kas cits. Paskaties, vai nevar padarīt balkonu nepiemērotāku dzīvošanai - jātiek vaļā no visām šķirbām, gan tām, kas radušās plaisājot apmetumam, gan tām, kas starp dažādiem priekšmetiem, kas izlikti uz balkona. Spīļastes ir gana lādzīgi kukaiņi, lai tās nevis iznīdētu, bet tikai aizbiedētu.

Der arī atcerēties, ka jebkura inde iedarbojas ne tika uz indējamo, bet arī uz pašu indētāju. Ja vide ir tik tālu sagandēta, ka tur vairs negrib dzīvot NEKĀDI dzīvnieciņi (kukaiņi tai skaitā), tad, parasti, tā vide vairs nav nemaz tik jauka cilvēkam pašam.

2005. gada 27. septembrī, 15:23Zirneklītis

Es saprotu, ka šeit ir sapulcējušies īsti dabas draugi, bet vai tad jums piemēram pret blusām, prusakiem utt. insektiem ir tik pat saudzējoša attieksme? Man piemēram viņi visi ir vienādi jo tas traucē manu dzīvi un komfortu.
2005. gada 27. septembrī, 15:43Ilze

Varbūt neticēsis, bet odus un dundurus es nositu (nevis apēdu, kā do dara mani vārda brāļi), kad tie man kož ;)

Tas pats attiecas uz blusām, prusakiem un citiem, kas tieši nodara man kaitējumu, nevis vienkārši man komfortu bojā.

P.S. „Komforts” – tas tāds stiepjams jēdziens, kas vienam komforts, otram – neciešami dzīves apstākļi.

2005. gada 27. septembrī, 16:05Zirneklītis

utis un blusas ir cilveeka paraziiti, un skaidrs, ka mees negribam atrasties vinju bariibas kjeedee.
spiilastes tavaa balkonaa ir vienkaarsi iemaldiijusaas no citas ekosisteemas.
labaak nedaudz norobezo so ekosisteemu no sevis. jo kaada jeega indeet? ja atstaasi savaa balkonaa spiilasteem patiikamaas skirbas vai kas nu tev tur ir, allaz jaunas spiilastes pinaaks klaat noindeeto vietaa. jo spiilastu pasaulee ir daudz.
varbuut kaiminos ir kaada kaudze, kur vinas vairojas, vai kadas mitras grabazas. tad tas vajag novaakt.
2005. gada 27. septembrī, 16:12Vija

Tā nu ir iekārtots, ka uz pasaules katram ir sava vieta: blusai, dunduram, Ilzei, spīļastei ....
2005. gada 27. septembrī, 16:16Voldemārs

Paldies jums, ka piedalijāties un mēģinājāt mani pārliecināt. Taču man nav slēgtā balkona, kur varu aiztaisīt šķirbas, un par to kaitējumu?, ne reizi vien tie "mīlīgie kukainīši" ir ielīduši bērna gultā un ar savām spīlēm, vai ar ko tur, sakoduši bērnu... Vēlreiz paldies bet laikam šī nebūs tā i-neta adrese, kur rast atbildi uz manu jautājumu. :(
2005. gada 27. septembrī, 16:23Ilze

Kukaiņu - odu, blusu, dunduri kodumi veicina nespecifisko imunitāti. Ja kads iekož, tad bērnam ir tikai labāk. Viņš būs izturīgāks un mazāk slimos ar, piemēram, ARS. Jo bērnu vairāk izolēsiet no dzīvās dabas, jo viņš būs mazāk izturīgs pret dažādiem vides ļaunumiem - mikroorganismiem, vīrusiem, E vielām, alergēniem ...
Tā teikt profilaksei noder.
Spīļastes nebija kodēju vidū!
2005. gada 27. septembrī, 16:44Voldemars

Pieķēri šīs „kožot”? Vai arī spried pēc sasārtumiem uz ādas? Ja pēdējais, varbūt pie vainas ir blusas? Ja reiz var ierasties spīļastes, tad kas var aizliegt nākt ciemos blusām.

Nav nekur lasīts, ka viņas uzbruktu zīdītājiem. Mītiskai ticējums, ka šis iegraužas ausī un ielien cilvēka smadzenēs (no tā tatas nosaukums „ausurbelis”) ir muļķības. Vienīgie kaitējumi, kas dzirdēti, ka siltumnīcās apgrauž (nevis nograuž) jaunās gurķu, salātu, tomātu lapiņas.

Ja istabā ir bērns, tad vēl jo vairāk NEDRĪKST lietot insekticīdus. Viens veids, kā cīnīties ar šādiem nelūgtiem ciemiņiem, ir bieža un rūpīga istabas mazgāšana, protams, NELIETOJOT bakteoricīdus mazgāšanas līdzekļus.

2005. gada 27. septembrī, 16:47Zirneklītis

sakiet ludzu ka var tikt vala no blusam
2008. gada 10. augustā, 19:44sikan

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2008. gada 10. augustā, 22:43)
2008. gada 19. augustā, 11:16Zirneklītis

Pilnīgas muļķības, spīļastes kož un nepajokam. Nav patīkami.
2009. gada 21. jūlijā, 12:48Ēvis

Nevajag šīs bakstīt ar pirkstu.
2009. gada 22. jūlijā, 14:18Pēcis

kas par mulkibam,nabaga mate! man arii ir beerni,un lloti labi zinu,ka spillastes kozz.no passas beerniibas atceros,kaa no ssiem miilajiem kukainniem baidijos,jo vini liida katraa lietaa,kas vasaraabija atrodama araa,nevis es vinus bakstiju,bet gan vinni mani!tie kas nav to jutussi,noveelu sajust!bet nedomaju ka ar viniem var ciiniities,vieniigi varu ieteikt paarvaakties uz augstaaku staavu.
2010. gada 1. februārī, 22:32valentina

Ir cilvēki, kas lec pa gaisu ieraugot zirnekli vai peli. Tā vienkārši ir mūsu attieksme pret līdziemītniekiem. Bubuļi skapjos un pagultēs dzīvo tikai tiem, kuri no bubuļiem baidās. Spīļastes cilvēkiem neuzbrūk.
2010. gada 1. februārī, 23:45Zirneklītis

ceru, ka balkona veļā tagad vairs nekas nelien.
2010. gada 12. februārī, 16:05TAs

Un ko jūs teiktu, ka man naktī par ...
2010. gada 3. augustā, 11:46Spīlis
Turpinājums šeit -» ...

Un ko jūs teiktu, ka man naktī par pārsteigumu nācās satruakties kājās, jo mīļais spīļkastis bija izdomājis pastaigāties pa manu seju un acīm :((((((
2010. gada 3. augustā, 11:47Spīlis

Pie draudzenes lauku mājās iemitinājušās spīļastes... Traki dziivnieki,nevar normāli teltīs gulēt salien pilna telts, nevar saulē pagulēt lien virsū, un kož(kniebj) tiem kas tos dzīvniekus aizstāv iesaku padomāt kā jūs paši justos ja viņi ir visur tas nemaz nav tik patīkami ja pat savā pagalmā nejūties droši, ja nu kāda spīļaste parādās un iekniebj.... Es saprotu ka katram sava vieta un dziivnieciņi dziivo, jūtās apdraudēti no mums, bet nav patīkami ja iekniebj viņi;(
2011. gada 25. jūlijā, 23:54Sakostāaa

šonakt pamostos puspiecos - ir 17.jūnija rīts, diena aust un spīļaste rāpo pa manu spilvenu, mēģinu noķert ar mušu pletni, jo muša arī ir pamodusies un negribot sāku rīta vingrošanu, atgaiņādamās no mušas, bet spīļaste kļūst vēl jo mundrāka un aizbēg turp, no kurienes nākusi - zem manas gultapakšas starp sienu un grīdu. vai tā bija spīļaste vai muša, kas mani pamodināja???
2013. gada 18. jūnijā, 0:06aste
Kā izskatīsies zemeslode pēc 100000 gadiem?
2005. gada 27. septembrī, 7:39Santinja
* Atbildes un piebildes ->

Varbūt Geja būs beidzot iemācījusies savaldīt un būs pieradīnājusi to dzīvības izpausmes formu, kas paši sevi saukā par Homo sapiens?
2005. gada 27. septembrī, 11:22Pēcis

diez vai muusu suga izvilks vel 100 000 gadus. jau peedeejie 2000 gadi noraada uz zinaamu tendenci.
bet zemeslode buus apalja.
2005. gada 27. septembrī, 18:06vija
jūsu lapas pusīte ir vienkārši kolosāla bioloģijā vieni desmitnieki
2005. gada 26. septembrī, 18:50sims
Atbildes un piebildes ->
Kā griezes skrienot pa zemi var nokļūt Āfrikā?
2005. gada 26. septembrī, 13:19Pēcis
* Atbildes un piebildes ->

Griezes tik tiešam ir gājputni, kas ziemo Āfrikā. Tikai skriešus tur gan viņas neskrien, bet gan, tāpat kā citi gājputni, aizlido. Mīts par to, ka griezes iet uz Āfriku, acīmredzot, radies no tā, ka griezes iztraucētas parasti cenšas aizlavīties pa zemi, nevis aizlidot, kā to dara citi putni.

Griezes parasti ceļo naktīs, tādēļ tās novērot grūtāk. Lai arī spārni griezēm ir salīdzinoši īsi, tās uz ziemošanas vietu spēj nolidot 6 000 līdz 10 000 kilometrus lielus attālumas no savām ligzdošanas vietām.

2005. gada 26. septembrī, 13:27Zirneklītis
Ķā seno burukuģu komandas gatavojās ceļojumiem, un kādu pārtiku un citas nepieciešamas lietas ceļotāji ņēma līdzi?
2005. gada 21. septembrī, 18:54Anna
* Atbildes un piebildes ->

Droši vien, ka sāka ar to, ka izcirta Kurzemes slaidās mastu priedes, tad siltās zemēs saķēra lielos bruņurupučus, ko izmantot konservu vietā.
2005. gada 28. septembrī, 10:44Zirneklītis
kada veida es varu kautko atrast par dzivniekiem(suņiem)
2005. gada 21. septembrī, 18:30hi-hu-ha-he-je
* Atbildes un piebildes ->

Sveiks!

Vislabākais veids, kā kaut ko vajadzīgu atrast, ir meklēt ;)

Ja interesē tīmeklis, tad vari pamēģināt adreses:

2005. gada 22. septembrī, 12:32Zirneklītis
http://priede.bf.lu.lv/Adreses/Latviski.shtml#Biedribas
Kas ir daba vispārīgi sakot ?
2005. gada 18. septembrī, 17:52ĒRIKA
* Atbildes un piebildes ->

„Daba” ir sieviešu dzimtes IV deklinācijas lietvārds nominatīvā, kas ir veidots no latviešu valodas alfabeta 6., 1., 3. un 1. burta.
2005. gada 19. septembrī, 10:14Ābečnieks
Dzīvoju 1.stāvā,ir kaķis ar blusu apkakli,jo staigā ārā.Un šis blusainis dzīvojas tik pa virtuvi.Ir mazs,tik ko staigat iemācijies bērns un daudz daudz blusu!Jo sevišķi šai sezonā..Ko man pasākt, lai tās iznīcinātu?HELP ME,PLEASE!!!
2005. gada 14. septembrī, 14:46ah-ha
* Atbildes un piebildes ->

Blusas tiesam ir loti nepatikama lieta.
1. Nomainiet kakim blusu siksnu, jo taas pec daziem menesiem zaude iedarbibu. Iesaku to pirkt tirguu, jo tur lielaks apgrozijums, un jums "neiesmeerees" mantu ar beigusos deriguma terminu! Ar labu blusu siksnu var apturet blusu epidemuju, tikai siksna regulari jamaina.
2. zooaptiekas noperkams Neostomazans, ar to apstradajiet kaki un telpas.
3. ja tas nelidz, apstradajiet bernu un sevi ar pretodu lidzekli Autan (smerejamo), un gaidiet ziemu, kad blusu klust mazaak.
2005. gada 14. septembrī, 15:37Vija (blusu delikatese)

Vai ielaizījušam neatšķaidītu šo zāli,kaķim beigas?Ko iesākt?Nāca baltas putas pa muti,deguns sauss,ieēda tikai mazliet piena un guļ.
2006. gada 24. janvārī, 8:59Maija

Vai kaķis atlaba?
2006. gada 7. februārī, 7:13Zirneklītis

mans suns spīdzina mūsu kaķus.Un ja mēs vēlamies paņemt kaķi lai ieliktu citā izstabā viņš kož.mēs nevaram kaķi nosargāt.
2006. gada 1. martā, 18:22minion
vaai jums nav kautkas par kokiem. (apraksts)
2005. gada 12. septembrī, 14:42solvita
* Atbildes un piebildes ->

Bet kas un par kādiem kokiem Tevi interesē? Traki izplūdis jautājums. Varu piedāvāt apskatīties lapas par Rīgas centra ielas kokiem (http://raksti.daba.lv/referaati/2003/NKabuce/) un par ziedaugiem (http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/). Ir atsevišķas lapas par egli (http://raksti.daba.lv/referaati/2001/GMalceniece/) un bērzu (http://raksti.daba.lv/referaati/2004/AVaivode/).
2005. gada 12. septembrī, 18:15Zirneklītis
paliidziet man atrast kaut ko par kaneli un bumbieru!jus esat super!paldies jau tagad!
2005. gada 9. septembrī, 17:04milanchux
* Atbildes un piebildes ->

2005. gada 9. septembrī, 18:18Zirneklītis

gan tas gan tas!vel man vajaga kau ko par guavo un kabaci!=)
2005. gada 12. septembrī, 19:24milanchix

Sakarīgākie apraksti, ko esmu redzējis par kabačiem, ir «Lauku Avizes» 2003. gadā izdotā «Ķirbju avīze». Ja nav atrodama pieejamās grāmatnīcās, tad „L. Grāmata” Internet veikalā varot pasūtīt (http://www.lgramata.lv/lbook/info.php?id=8273&SID=629732662f1d01631187f538d11e4511).
2005. gada 13. septembrī, 19:16Zirneklītis

Ar guavo, kas gan, pareizāk, būtu jāsauc par guavi, ir stipri interesanti. Ir vesela virkne augu, kurus latviski tā varētu saukt. Kopīgais viņiem ir tas, ka tie aug Dienvidamerikā un to vārdu izcelme ir no spāņu un portogāļu valodām un dialektiem. Varētu atbilst, piemēram, šādi augi: guamo, guava, guaba, guavas, guave, guavo, guavita, guavito, guazuma, guayaba. Pie tam, viens un tas pats vārds dažādās valstīs apzīmē dažādu ģinšu augus. Ņemot talkā augu zinātniskos nosaukumus, var atrast, ka tās pašas ģintis var arī saukt pavisam savādāk, piemēram, Dogwood, Forte ventura, Palo hediondo, Palo seco, Quassia, Bitter wood, Nulu, Purijo, Hombre Grande, Hombron, Puesilde. Tālākai meklēšanai labāk izmantot latīņu vārdus:
Campomonesia aromatica
Carapa sp.
Crudia sp.
Desmodium sp.
Guama ulmifolia
Guarea sp.
Hirtella sp.
Inga edulis
Inga feuillei
Inga macuna
Inga nobilis
Inga radians
Inga spectabilis
Lindackeria sp.
Lonchocarpus latifolius
Pachyrhizus sp.
Parkia sp.
Pithecellobium sp.
Prosopis dulcis
Psidium araca
Psidium arboreum
Psidium guajava
Quassia amara

Latvijas Republikas Ministru kabineta Augu karantīnas noteikumos ir minētas guavasPsidium ģints sugas. Savukārt Tulkošanas un terminoloģijas centra tulkotajos Eiropas dokumentos, šīs pašas ģints sugas tiek sauktas par gvajavēm.

2005. gada 16. septembrī, 17:19Zirneklītis

Ja gribi ko uzzināt par bumbieriem, pašķirti džaādas augļkopības grāmatas. Vai arī uzdod precāzākus jautājumus.
2005. gada 16. septembrī, 18:01Dārznieks

Grāmatā „Žizņ rastjēņij” [Tom. 5(2), 1981] par guavi tiek saukta noteikta suga no Psidium ģints:

Psidium ģints pieder mirtu (Myrtaceae) dzimtai. Zināmas ap 100 šai ģintij piederošas sugas. Tie ir mūžzaļi koki vai krūmi, aug Dienvidamerikā. Parasti tiem ir lieli balti ziedi ar ļoti daudzām putekšņlapām. Augļi-ogas apaļas vai bumbierveida, bieži vien lielas un ēdamas. Dažas sugas tiek kultivētas. Viszināmākā ir guava (Psidium guajava), kuru audzē tropu un subtropu valstīs. Augļi gauvai ir aromātiski, saldskābi, sulīgi, vitamīniem bagāti. No tiem gatavo ievārījumus, garšvielas, sulas.
Attēlus var atrast ar tīmeklī: http://images.google.lv/images?q=%22Psidium%20guajava%22&hl=lv&lr=&sa=N&tab=wi

2005. gada 19. septembrī, 10:00Z.

paldies!liels paldies!
2005. gada 22. septembrī, 19:55milanchix

:0 =) =) ")
2005. gada 26. septembrī, 19:01sims
Lapas jaukas, daudzkas noderīgs, BET vai nevarētu fotoalbumā ievietot labākas kvalitātes augu attēlus? Patreizējie, vairums, ir vienkārši briesmīgi.
2005. gada 8. septembrī, 21:22Indriķis
Atbildes un piebildes ->
Šis ir mans lūgums visiem, kam ir labas zināšanas (enciklopēdiskas) savā nozarē un atbalstīt, rakstot par jums zināmajām lietām iekš: http://lv.wikipedia.org/wiki/Main_Page
Savadāk, nepaies nedz 100 gadu, ka mēs visi ar visām savām zināšanām būsim atkal kopā, bet nu jau citā saulē, un saviem pēcnācejiem atstāsim tikai piegānītu zemi un bēdīgu vispārējo izglītību.
Ar cieņu ...
2005. gada 8. septembrī, 0:37Wiki
Atbildes un piebildes ->
Labdien,
Vai varat nosaukt kaadu labu augu noteiceeju (kraasainu) vaacu vai anglju valodaa?
2005. gada 7. septembrī, 21:26Ineta
* Atbildes un piebildes ->

Reku būs „nelieli” sarakstiņi ne tikai ar augu, bet arī dzīvnieku, sēņu, zvaigžņu, akmeņu un kā tik vēl ne noteicējiem:)
http://www.library.uiuc.edu/bix/fieldguides/main.htm
2005. gada 7. septembrī, 23:31Zirneklītis

Es lietoju „Pareys” noteicējus (vācu valodā) – „Pareys Buch der Bäume” (A. Mitchell, J. Wilkinson) un „Pareys Blumenbuch” (R. Fitter, A. Fitter, M. Blamey). Apvienojumā ar Pētersones noteicēju var tīri sekmīgi uzzināt kas augam vārdiņā.
2005. gada 28. septembrī, 10:25Dabas pētnieks

2007. gada 3. maijā, 7:37yahoobot
http://Sam[!4]@msn.com
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Citu mēnešu ieraksti

[2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]

/Y

Lapu darbina perlā rakstīta Viesu grāmata 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

Kaut kas ir noticis nepareizi, uzdotais netika paveikts.

(Resource temporarily unavailable)

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------