Domu doze
2006. gada decembrī

/

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->


Paslēpt atbildes
pastastiet kaut ko par polarblazmu
2006. gada 28. decembrī, 20:34sindija
* Atbildes un piebildes ->

Parasti pie mums to sauc par ziemeļblāzmu. Tas gan tādēļ, ka redzam (paretam) tikai šo gaismu no ziemeļu puses. Dienvidu puslodē arī ir šāda blāzma.
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2001. gada 22. maijā, 13:49)
2007. gada 10. janvārī, 11:17Zirneklītis
Es gribētu iegūt vairāk informācijas par bebru aizsardzību (ja tāda ir) un arī citu informāciju par bebriem! Lūdzu palīdziet man!
2006. gada 28. decembrī, 8:53Krišjānis
krissa12 at e-apollo.lv
* Atbildes un piebildes ->

Vai neviens man nevar palīdzēt! :(:(:(:(:(:(
2007. gada 31. janvārī, 7:58Krišjānis

2007. gada 31. janvārī, 8:32Zirneklītis
Kā pēc dzīvniekiem patīk ēst peles?Saucamajiem kaķiem.
2006. gada 22. decembrī, 12:22Sintija Vicinska
* Atbildes un piebildes ->


Tāpēc ka:
  • Barojošas;
  • Garšīgas (arī cilvēka izpratnē);
  • Savairojas gana daudz, lai viegli būtu noķert;

Attēls no http://www.the-cats-meow.com/tcm7305.shtml
2008. gada 21. aprīlī, 18:48Zirneklītis
Kāpēc zvaigznes pārāk spoži mirdz.
2006. gada 22. decembrī, 12:19Sintija Vicinska
* Atbildes un piebildes ->

Kur Tu caur tiem lietusmākoņiem zvaigznes redzi?
2007. gada 8. janvārī, 13:49Vērotājs
Kā pēc nevar pateikt sniegs un kad beidzot no pazemes izlīdīs sniegpulkstenīši.
2006. gada 22. decembrī, 11:52Sintija Vicinska
* Atbildes un piebildes ->

Tagad zied mārpuķites un aug gailenes. 8o Cerams, ka sniegpilkstenīši būs pavasarī (ja būs sniegs, kam nokust :().
2007. gada 8. janvārī, 13:48Vērotājs
sakiet kur ziema dzivnieki atrod baribu?
2006. gada 19. decembrī, 20:27madara jaundzema
* Atbildes un piebildes ->

Ne visi to atrod :( , ne visiem tā jāatrod (daži mēdz ziemu vienkārši nogulēt), daži kļūst paši par barību citiem.
2006. gada 29. decembrī, 7:19Ciniķis
Vajag STEIDZAMI kautko par plazmolīzi,meklēju googlē,bet neko jēdzīgu neatradu,vismaz ne to ko vajadzētu.Der gan plazmolīze an deplazmolīze.Plz help.!!
2006. gada 18. decembrī, 16:00Mārtiņš
* Atbildes un piebildes ->

Nesaprotu, kā saskan "kautko" un "neko jēdzīgu". Es arī apskatījos, un jāsaka,
info ir visai daudz - 104 000 vienību. Piemēram,
http://crystal.uah.edu/~carter/osmosis/plasmoly.htm
un
http://en.wikipedia.org/wiki/Plasmolysis
- tas ir vismaz "kautkas". Nu, zinātnisks referāts varbūt nesanāks... =)
2006. gada 18. decembrī, 19:15Ģederts
Vai ir iespējams, ka mūsu apstākļos Vidzemē nogatavojas rikstkoka augli- valrieksti?? (juglus)
2006. gada 18. decembrī, 13:24Ilmars
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Pats esmu vācis pa zemi sakritušus valriekstu (Juglans) augļus, kas izskatījās nobrieduši. Tiesa, neesmu pārbaudījis šo augļu dīkstspēju. Vai sēklas var nogatavoties ir atkarīgs no sugas, jo, piemēram, melno valriekstu (J. nigra) iesaka audzēt Latvijas rietumu daļā. Cietiem Latvijā introducētiem valriekstiem ziemcietība ir daudz labāka. Kaut vai Mandžūrijas valriekstam (J. mandshurica), kas ražo daudz dīgstošu sēklu. Pelēkais valrieksts (J. cinerea) zied maija beigās, jūnija sākumā, augļi ienākas oktobrī –Latvijas apstākļiem gana pieņemams „gada režīms”.

Par valriekstiem un citiem kokiem Latvijā var palasīties jauniznākušājā Artūra Mauriņa un Andra Zvirgzda grāmatā «Dendroloģija» (LU Akadēmiskais apgāds, 2006.).

2006. gada 31. decembrī, 0:12Zirneklītis

A kādā augsnē un vietā valrieksti aug?
2008. gada 28. maijā, 19:06Linda

Konstēju intresantu lietu.
1981 gadā ietādiju divis valrieksta stādus.
Pirmos riekstus es ieraudziju uz šiem kokiem tikai pēc aptuveni 14 gadiem. It ka tas ir normali, tā bija rakstīts kādā grāmatā.
Pagāja laiks, viens no riekstkokiem sāka slimot un es biju spiests to nocirst ( 25 gadu vecuma).
Atvases, kuras bija izaugušas no stumbra pie pašas zemes man bija žēl sviest ārā un es tos iestādiju citā vietā.
Mani ļoti izbrīnija tas, ka nakošā vasarā uz stādiem parādijas rieksti!?
Ko tas varētu nozīmēt? Kas to var paskaidrot?
Literatūrā ir rakstīts, ka valriekst dod pirmo ražu tikai 15-17 gadu vecumā.
2008. gada 17. jūlijā, 17:05Aleksandrs
Sveikiņi! es vēlētos uzzināt kādas ir pazīmes kad cilvēkam ir cērmes? vai varētu lūdzu ieteikt kādas zāles pret cērmēm kuras dod bez ārsta receptes?
2006. gada 17. decembrī, 23:07nezinaams
* Atbildes un piebildes ->

Cermēm nepatīkot ķirbju sēklas.
2007. gada 8. janvārī, 13:59Mežavecis
sveicināti, man nepieciešama informacija par alvejas audzēšanu.man tika atdota apm.pusgadu atpakaļ daudzgadīga alveja, pamazām sāka nīkuļot.vēlāk izauga jauna atvasīte, bet lielā alveja ir pagalam.nesaprotu, kas par vainu.
2006. gada 16. decembrī, 21:34mara
* Atbildes un piebildes ->

Alvejas jeb alojes ir dienvidu augs, Tās jālaista bagātīgi, bet tikai tad, kad augsne ir pilnīgi izžuvusi. Vēlams audzēt smilts, akmeņu un mālu maisījumā. Ar trūdvielām bagātā augsnē bieži sapūst. Jāmēģina audzēt jaunais augs. Lai veicas!
2006. gada 18. decembrī, 8:13Meringija

man nekādi neizdodas izaudzēt Aloje Veru. vai nu pārcenšos ar liešanu vai tā iekalst,ka paliek žēl un saleju,bet pēc laika-atkal nost! kā pareizi jāaudzē Aloje Vera?
2010. gada 17. februārī, 20:42ināra
Man būtu ļoti nepieciešama informācija par veltņtārpiem un plakantārpiem, bet to, kas vinjiem ir labs un kaa vinji noder sadziiviskajaa dziivee vai ko labu dara vai var sastapt augsnee ja var ko tur vinji labu dara kaada vinjiem ir noziime.
2006. gada 16. decembrī, 15:25Annija
* Atbildes un piebildes ->

Pie plakantārpiem pieder, piemēram, skropstiņtārpi, pie kuriem pieder brīvi dzīvojoši, plēsīgi tārpi- planārijas, kam ir nozīme barošanās ķēdēs. Pētot parazītiskos tārpus, zinātnieki ir daudz ko noskaidrojuši par evolūcijas procesu un parazītisma izveidošanos. Pie veltņtārpiem pieder arī virpotāji (Rotatoria), kas ir sīki ūdens iemītnieki. Virpotājiem ir būtiska loma zivju mazuļu un citu ūdensiemītnieku barībā.
2006. gada 18. decembrī, 8:25Meringija
Man vajadzētu uzzināt kautko par jaunākajiem atklājumiem bioloģijā...
2006. gada 16. decembrī, 13:18nauris
Atbildes un piebildes ->
man vajag materialu-Jusu saskarsme ar baribu,vai ar taukiem.
2006. gada 14. decembrī, 16:09vineta
vineta20 at one.lv
* Atbildes un piebildes ->

ēēēēēēēēēēēēēē... par ko i' runa??? izsakies, lūdzu, saprotamāk!
:(
2006. gada 15. decembrī, 23:17Ģederts

Kā Tu nesaproti, cilvēks raksta Ziemassvētku eseju „Kā es iekritu grimzduļu pannā”
2006. gada 29. decembrī, 8:03Nerātnelis

Ja barība un tauki ir uz pannas un panna, savukārt, ir uz uguns, tad šāda saskarsme varētu izrādīties stipri sāpīga un nāktos steidzīgi meklēt «Comsi».
2006. gada 29. decembrī, 9:04Zirneklītis
Vai ir kāda mājas pala, kurā varu izlasīt par augu izturības fizioloģiju - aukstumizturību, salcietību, ziemcietību?
Paldies!
2006. gada 14. decembrī, 11:56Avita
* Atbildes un piebildes ->

Nāksies kādam meklēt pa Google... Iesaku izmantot frāzi "plant hardiness"
ieliktu pēdiņās. Informācijas būs daudz, piemēram:
http://arnoldia.arboretum.harvard.edu/pdf/articles/917.pdf
Nāksies veikt nopietnu atlasi.
2006. gada 15. decembrī, 10:36Ģederts
Luudzu raksturot puķuzirni pēc auga morfoloģiskajām pazīmēm. Vai ir kaada lapa, kurā varu dabūt skaistu puķuzirņa attēlu?
Paldies!
2006. gada 14. decembrī, 11:52Avita
* Atbildes un piebildes ->

Uz Google meklētāja ar norādi "Attēli", meklējot Lathyrus odoratus, var dabūt puķzirnīšu attēlus. Morfoloģiskās pazīmes līdzīgas citiem tauriņziežiem.
2006. gada 15. decembrī, 9:57Meringija
Sveiki, jums butu kkas par Gliemežu kopulāciju vai arii par iekšējo uzbūvi un arī kādas bildes..?
2006. gada 13. decembrī, 23:39-arvis-
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 3. februārī, 2:23Zirneklītis
Pasakiet vismaz 5 aizsargājamos augus to latīnisko nosaukumu un dzimtu. Būšu jums parādā!
2006. gada 13. decembrī, 22:21rolands
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 14. decembrī, 8:02Ģederts
Sveiki! =) Mani interesee kāpēc otras un paareejo paaudzhu iipatnjiem nav vecaaku paziimes? Un kaa vareetu noformuleet to, ka dziivnieks un cilveeks, veicot straujas kustiibas, aatri elpo? Paldies!
2006. gada 13. decembrī, 20:57Kristina
Atbildes un piebildes ->
Vai jūs varētu atbildēt uz maniem jautājumiem?
kas ir kopīgs visām augu lapām? vai tie nevarētu būt hloroplasti? un kāpēc augu sēklas ilgstoši saglabā dīgtspēju? Jau iepriekš paldies.
2006. gada 13. decembrī, 18:08Rincis
* Atbildes un piebildes ->

Ja pirmais jautājums ir tieši par lapām, tad pareizu variantu ir bezgala daudz
- lapas sastāv no šūnām, fotosintezējošās šūnas satur hloroplastus,
hloroplasti satur hlorofilu, lapu šūnas elpo, visām lapām ir atvārsnītes utt.
Sēklas ilgstoši saglabā dīgstspēju tāpēc, ka tajās ir rezerves barības vielas, tās
ir aizsargātas no vides nelabvēlīgās ietekmes, liela daļa sēklu var paciest
izžūšanu līdz gaissausam stāvoklim, tām ir miera periods - sēklas nedīgst,
kamēr nonāk specifiskos apstākļos... Nav vienas atbildes, tāpat, kā uz pirmo
jautājumu.
2006. gada 13. decembrī, 18:52Ģederts

Cik tad ilgi sēklas var saglabāt dīgtspēju?
2007. gada 2. aprīlī, 16:44Pēcis
Pētnieciskajā darbā vēlos veikt pilsētas kvartāla apkārtējās vides bioindikāciju - gaiss,augsne,ūdens. Taču nekur internetā nevaru atrast metodikas, pēc kādām tās veikt.
2006. gada 13. decembrī, 9:38Ķērpis
* Atbildes un piebildes ->

Vislabāk prasīt to darba vadītājam, ja runa ir par studentu vai skolēnu
pētniecības darbu. Metodiku ieteicams meklēt specializētajā zinātniskajā
literatūrā vai arī konsultēties ar bioindikācijas speciālistiem Bioloģijas institūtā
vai kur citur. Iesākumam var pameklēt http://scholar.google.com uz
"bioindication methods". Tomēr, augsnes stāvokļa analīze pēc kolembolu sugām
varē†u būt grūti veicams darbiņš... Piemēra pēc.
2006. gada 13. decembrī, 10:29Ģederts

ek, nepareizā vietā ierakstīju.
iekopēju vēlreiz.


Tu gribi visu uzreiz. tad tev jākļūst par veselu laboratoriju.
labāk izvēlies vienu jomu. pēc Tava paraksta redzams, ka esi sācis ar ķērpjiem.
bioloģijas skolotājām ir dažādas metodikas (papīra formātā) par ķērpju izmantošanu gaisa tīrības novērtēšanā.


neko citu tu pašlaik arī nevari pasākt, jo nav sezona - augsnes fauna ir salīdusi kaut kur dziļi, zeme drīz apsnigs, ūdeņi aizsals utt.

2006. gada 13. decembrī, 10:52Vija
hmm... kāpēc brūces mutes dobumā ātri sadzīst?
2006. gada 12. decembrī, 22:53kristaps
* Atbildes un piebildes ->

Cik atceros, tad tāpēc, ka tur ir īpaši dalīties un augt spējīgas gļotādas epitēļija
šūnas. Atjaunošanās spēja gļotādām laikam vispār bija lielāka, nekā citu tipu
"ādām". Bet lai savu gudro vārdu saka kāds cilvēka fiziologs... =)
2006. gada 13. decembrī, 8:07Ģederts
vai, juus vareetu, luudzu, man nosaukt 2 jaunākās Latvijas nezāles.
2006. gada 12. decembrī, 19:59Kristina
* Atbildes un piebildes ->

Interesants jautājums. Nezinu, vai kādam ir tāds uzskaitījums pa gadiem. Man
arī liekas mazliet divdomīgs, jo, ja runa ir par Latvijas vietējām nezālēm, tad tam
ir maz jēgas, bet, ja par invazīvajiem augiem - nezālēm, tad vēl kaut kas varētu
sanākt. Varbūt vēl kāds invazīvo augu speciālists varētu izteikties, bet es teikšu
- latvāņi.
2006. gada 12. decembrī, 20:23Ģederts

bet vai tad Latvijaa latvaanji nav jau kopsh kuriem laikiem...
2006. gada 12. decembrī, 22:46Kristina

laikam tiek gaidīta atbilde no manis.
nezinu.
jaunas nezāles Latvijā ienāk diezgan bieži. tās ieved gan ar dažādiem augu stādiem un sēklām, gan arī tās ienāk pašas. nereti tās pieder pie krustziežu dzimtas un atrodamas dzelzsceļu malās.


ar viņām ir ķēpa kaut vai tādēļ, ka viņas ir jaunākas par LV augu noteicēju un tādēļ grūti nosakāmas. kāds no LU Bioloģijas institūta varbūt viņas vāc, nosaka, bet ne pārāk steidzas ar nosaukumu publicēšanu. šajā iestādē Tev varētu palīdzēt.


vai arī pagaidi pāris dienas, paprasīšu kādam.

2006. gada 13. decembrī, 9:04Vija
Sveiki! Es tā skatos te gudri cilvēki. Varbūt jūs varētu man palīdzēt. =) Lūdzu!
Man bioloģijā uzdots jautājums - "Ko cilvēki ievāc, lasot sēnes?" Jautājumu neizprotu. Te ir runa par kaut kādām vielām vai kaut ko tml.?
Un vēl kas. Izmeklējos daudzās vietās. Kas ir augu seka?
2006. gada 12. decembrī, 19:46Anžela
* Atbildes un piebildes ->

Paldies par skaidrojumu, kas ir augu seka =)
2006. gada 12. decembrī, 19:54Anžela

Sēņojot cilvēki ievāc sēņu augļķermeņus. Pati sēne (micēlijs jeb sēņotne) aug
"zem zemes". Sīkāk tas aprakstīts šeit:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/augsana.shtml
2006. gada 12. decembrī, 20:20Ģederts

Vienkāršoti – augu seka ir tad, kad katru gadu vienā un tajā pašā laukā audzē ko citu.
2007. gada 2. aprīlī, 16:34Zirneklītis
Lūdzu man paskaiet kā izstenībā sauc vaska puķu?Vaska puķe tā ir iesaukta vienkāršākā veidā,bet vai kāds zin kaa vinnu sauc iisteniibaa?
2006. gada 12. decembrī, 17:13linda
* Atbildes un piebildes ->

veel vinu sauc par maajas sveetiibu
2006. gada 12. decembrī, 17:14linda

Vaska puķe tā arī saucās - "vaska puķe". Jeb hoija, no latīņu ģints nosaukuma
Hoya. Palasīt un paskatīt bildes var šeit:
http://en.wikipedia.org/wiki/Hoya
"Mājas svētība" ir pilnīgi cits augs, dižā aspidistra. Par telpaugiem aktuālu
informāciju latviski var dabūt šeit:
http://www.apollo.lv/portal/life/1816/articles/87853
2006. gada 12. decembrī, 17:33Ģederts

liels paldies!
2006. gada 12. decembrī, 19:29linda

Latvijas Dabas muzejā rotāsies puzuri.


No 13. līdz 30. decembrim Latvijas Dabas muzeja 1. stāva izstāžu zālē notiks izstāde „Puzuri”. Tās laikā ikviens interesents varēs aplūkot mākslinieka Nikolaja Petraškevica gatavotās latviešu saulgriežu rotas, kuras darinātas no dabas materiāliem.

Izstādes laikā apmeklētāji varēs ne vien apskatīt puzuru krāšņo dekorativitāti un daudzveidību, bet arī uzzināt puzuru gatavošanas tehnoloģiju un uz mirkli iejusties klusajā svētku gaisotnē, ko puzuris kādreiz nesis latviešu mājās.

Puzuri Latvijā ir vieni no senākajiem Ziemas saulgriežu rotājumi Latvijā, tie latviešu sētas greznojuši jau krietnu laiku pirms šobrīd zināmākā un galvenā Ziemassvētku rotājuma – eglītes ienākšanas mūsu valstī. Puzuris, līdzīgi kā Lielvārdes josta ir senču noslēpumu un mitoloģijas glabātājs. Zinātnieki uzskata, ka puzuris ataino seno latviešu izpratni par visumu.

Puzurim ir ne vien spēcīga mitoloģiskā nozīme, bet arī ļoti smalka dekoratīva funkcija. Pareizi izgaismots un iekārts griestos, puzuris lēnām rotē ap savu asi, veidojot interesantus latvju rakstus uz telpas sienām un griestiem.

Puzurus veido no dažādiem salmiem – labības stiebriem, smilgām, niedrēm, rotā ar spalvām un krāsainiem dzīpariem. Senči ticēja, ka puzuris ir ļauno garu atbaidītājs, tāpēc šie rotājumi tika izmantoti ne vien Ziemas saulgriežu svinību laikā, bet arī citos svarīgos ģimenes brīžos, piemēram, kāzās.

Puzuru veidošana ir ļoti smalks un darbietilpīgs process, taču rūpīgi un pareizi darināts puzuris kļūs par gaumīgu rotājumu ikvienā mājā un interjerā. Izstāde sniedz iespēju atklāt puzuru veidošanas mākslas burvību.

Izstādes atklāšana 12. decembrī plkst. 17:00. Atklāšanā piedalīties aicināta arī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.

Izstādi atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura".
Ieejas maksa — Ls 0, 20, 0,40; 0,60.
Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356025.

Cieņā,
Vineta Grigāne,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja,
Tel.7356025, 26300952
2006. gada 12. decembrī, 0:10Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
Kādi higrofīti aug Latvijā?
2006. gada 11. decembrī, 15:02Inguna
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 11. decembrī, 15:10Vija

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 21. novembrī, 20:29)
2006. gada 12. decembrī, 0:00Zirneklītis
Atradu «Letonikā», kas , savukārt atsaucas uz «Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīcu» (2002.), „labo” atslēgas biotopu definīciju – „no cilvēka darbības izslēgti meža nogabali ilglaicīgai meža struktūras saglabāšanai”. Galīgi sajaukti cēloņi ar sekām, vēlamais ar esošo.

Var tik atgādināt mezīnieku pieņemtās definīcijas:

  • Mežaudžu atslēgas biotops (MAB) jeb meža dabiskais biotops – ir biotops, kur ir atrastas vai pašreiz iespējamas biotopu speciālistu sugas, kas izzūd koksnes ražas iegūšanai apsaimniekojamos mežos.
  • Mežaudžu potenciālais atslēgas biotops (PMAB) – meža biotops, kurš, apsaimniekots bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, priežu, egļu audzēs 20 gadu, ozolu, ošu, liepu, gobu, vīksnu audzēs 30 gadu, apšu, bērzu, melnalkšņu audzēs 10 gadu laikā varētu kļūt par MAB.
2006. gada 11. decembrī, 5:35Zirneklītis
Atbildes un piebildes ->

Dāvana - „Ziemas meža noslēpumi” Latvijas Dabas muzejā!


No 4. līdz 15. decembrim Latvijas Dabas muzeja speciālisti sadarbībā ar sponsoriem ir sarūpējuši Ziemassvētku dāvanu internātskolu, bērnunamu un krīzes centru audzēkņiem - programmu „Ziemas meža noslēpumi”.

Muzeja speciālisti šiem bērniem piedāvā bezmaksas izglītojošo programmu, un citus ar mūsu plašo sponsoru loku gādību sagādātos pārsteigumus. Labdarības pasākumi muzejā notiek darba dienās plkst. 10:00, 12:00, 14:00, taču grupām jāpiesakās iepriekš.

Pasākuma laikā bērni varēs uzzināt daudz jauna un interesanta par dabas norisēm ziemā, par to, kā var atpazīt kokus ziemā, kopā ar muzeja speciālistiem uzzināt, kā ziemai gatavojas dzīvnieki, kā ziemā izskatās kukaiņi, kas notiek zem biezās sniega segas un vai viss tiešām sasalst un pamirst. Nodarbības laikā bērni varēs aptaustīt un aplūkot koksnes paraugus, dzīvnieciņu izbāžņus, aplūkot muzeja ekspozīcijas un caur spēlēšanos ne vien uzzināt jaunas lietas, bet arī uzburt svētku gaisotni sev un draugiem.

Labdarības akcijas apmeklētāji saņems arī speciālas dāvanas, ko šogad sarūpēt muzejam palīdz SIA „Adugs”, „Spicā avīze”, Valsts aģentūra „Latvijas Valsts augļkopības institūts”, a/s „Rīgas Piensaimnieks”, a/s „Laima, SIA „Egmont Latvija”, „Latfood” „Ādažu čipsi”, a/s „Gutta”.

Labdarības pasākumi muzejā notiek nu jau astoto gadu. Pagājušajā gadā to apmeklēja vairāk kā 600 bērni. Labdarības programmas Latvijas Dabas muzejā apmeklē ļoti plaša auditorija no visas Latvijas. Šīs programmas ir interesantas ne vien bez vecāku apgādības un mīlestības palikušajiem bērniem, bet nepieciešamības gadījumā tiek speciāli piemērotas bērniem ar īpašām fiziskām un garīgām vajadzībām.

Sīkāka informācija pa tālruni 7356025, grupu pieteikšana pa tālruni 7356051

Cieņā,
Vineta Grigāne,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja,
Tel.7356025, 2 6300952
2006. gada 11. decembrī, 3:32Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->

Izstāde „Egle un tās rota” Latvijas Dabas muzejā.


Latvijas Dabas muzejā jau decembra sākumā ieskanēsies Ziemsvētku nots, jo 7. decembrī sāksies izstāde „Egle un tās rota”. Izstāde muzejā būs apskatāma līdz 30. decembrim.

Izstāde „Egle un tās rota” Latvijas Dabas muzejā tapusi sadarbībā ar Rīgas Dabaszinību skolu un tajā būs aplūkojami floristikas pulciņu audzēkņu, kursu un studiju dalībnieku darbu konkursam iesniegtie darbi par Ziemassvētku tēmu.

Izstādes „Egle un tās rota” darbi ir īpaši, jo tie ne vien dzimuši bērnu un jauniešu fantāzijā, bet veidoti, izmantojot vismaz 80% dabas materiālu, jo tieši dabas materiālos slēpjas neizsmeļama krāsu bagātība, ornamentu un struktūru krāšņums, idejas jauniem radošiem lidojumiem, naivisms un pārbagātība vienlaikus.

Izstādē būs aplūkojami dažādās tehnikās gatavoti egles rotājumi, stilizētās egles un adventes vainagi, kas iemiesos sevī ne vien Ziemassvētku gaismu un sirds siltumu, bet arī radošās domas un svētku prieku, kas mazliet citāds dzimis katra izstādes dalībnieka sirdī.

Ziemassvētki ir vieni no tiem gadskārtu svētkiem, kuros cilvēki ļoti daudz uzmanības pievērš tieši mākslinieciskajai noformēšanai un dekoriem, jo jau izsenis tieši telpu rotājumi – puzuri, eglīte, adventes vainagi ir saistījušies ar patieso Ziemassvētku noskaņu un sajūtām. Laika gaitā rotājumi ir transformējušies, mainoties to darināšanas tehnikām, krāsu salikumiem, izmantoto materiālu popularitātei, tomēr saglabājuši savu simbolisko nozīmi un formu.

Izstāde „Egle un tās rota” ir ne vien baudījums acīm un Ziemassvētku noskaņu priekšvēstnesis, bet ari iedvesmas vieta jaunām idejām un svētku dzimšanai sirdī.

Izstādi atbalsta A/S „Drogas” un labdarības fonds „Cerību Bura".

Ieejas maksa — Ls 0, 10, 0,20; 0,30.

Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356025,

Cieņā,
Vineta Grigāne,
Latvijas Dabas muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja,
Tel.7356025, 26300952
2006. gada 11. decembrī, 3:28Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Atbildes un piebildes ->
Vai Jūs varētu,lūdzu,pateikt kāds dzīvnieks 2006.gadā tika pasludināts par gada dzīvnieku?
2006. gada 10. decembrī, 21:43Katrīna
* Atbildes un piebildes ->

Par 2006. gada dzīvnieku tika pasludināta lidvāvere (Pteromys volans)
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 8. aprīlī, 11:44)
2006. gada 11. decembrī, 1:46Zirneklītis
Pasakiet, lūdzams, kas ir augu seka?
2006. gada 10. decembrī, 17:16Andzela
* Atbildes un piebildes ->

Pareiza secībā, kādā konkrētajā vietā (laukā) audzējamas dažādas
lauksaimniecības kultūras viena pēc otras. Pamatojas uz to, kādas minerālvielas
tās izmanto vairāk, vai nav kopīgi kaitēkļi un slimības utt.
2006. gada 10. decembrī, 18:59Ģederts
Sveiki! man vajadzētu uzzināt kaut ko par barības ķēdi... piemēram par Ziemeļu upespērleni.. kā var??
ko viņa ēd un kas viņu ēd...
2006. gada 10. decembrī, 16:20\
* Atbildes un piebildes ->

Domāju piemērs nav veiksmīgs, Upespērleni nedrīkst ēst, tas attiecas uz cilvēku.
2009. gada 12. martā, 10:10Aigars
Vēlos iegādāties īsto amariļļu sīpolus
2006. gada 8. decembrī, 19:23Anita
* Atbildes un piebildes ->

Laba doma! Iegādājies! Varbūt kāds Viesu Grāmatas lasītājs var piedāvāt?
2006. gada 9. decembrī, 12:14Ģederts

Es arī gribu nopirkt amariļļu (hipeastru) sīpolus, bet diemžēl manā pilsētā nav diezcik liela izvēle un tie paši ļoti švaki...
2007. gada 3. janvārī, 15:40Nezinja
Erinaceus europaeus ir parastais jeb Eiropas ezis. Kas ir Erinaceus? Dzimta, apakšdzimta, klase vai suga?
2006. gada 8. decembrī, 17:03Ginta
* Atbildes un piebildes ->

Sugas nosaukums ir vismaz 2 vārdus garš. Pirmais ir ģints nosaukums, otrais -
konkrētās sugas nosaukums. Tātad, Erinaceus ir ģints... Latviešu
nosaukumi jau parasti līdzīgi veidojas.
2006. gada 8. decembrī, 19:25Ģederts

Ak jā... Reizēm, ja tā ir dzimtas reprezentatīvā ģints, tad ģints nosaukums ir
vienāds ar dzimtas nosaukumu, tikai ar citu galotni.
2006. gada 8. decembrī, 19:27Ģederts

Latviešu valodā nav ne parastā, ne Eiropas eža. Erinaceus europeus ir brūnkrūtainais ezis, kurš ir visnotaļ reti sastopams. Parasti var sastapt baltkrūtaino ezi (Erinaceus concolor).

Kā jau Ģederts teica, Erinaceus ir ežu ģints, kas pieder ežu dzimtai (Erinaceidae), kas, savukārt, pieder kukaiņēdāju kārtai (Insectivora) – turpat kur ciršļu dzimta (Soricidae) un kurmju dzimta (Talpidae).

2006. gada 11. decembrī, 3:50Zirneklītis
Vēlos uzzināt, ko nozīmē jēdziens retardanti, un kur varu meklēt papildus informāciju.
Paldies!
2006. gada 8. decembrī, 11:17Avita
* Atbildes un piebildes ->

Ja tas ir termins no lauksaimniecības, tad "retardanti" ir augšanas aizkavētāji.
Bija īpaši svarīgi pirms gadiem 30-20, kad tos izmantoja masveidā garstiebru
labības garuma samazināšanai, lai nelabvēlīgos laika apstākļos tā mazāk
veldrētos (sagāztos gar zemi...). Tagad ir ražīgas īsstiebra šķirnes un tas vairs
nav īpaši aktuāli. Populārākie bija uz etilēnproducentu bāzes (Etefons, Etrels)
un uz hlorholīnhlorīda (giberelīna sintēzes inhibitors) bāzes (CCC). Var meklēt
Google uz "ethephon", "ethrel", "CCC".
2006. gada 8. decembrī, 19:31Ģederts
Kas noticis manai ziemassveetku zvaigznei-tai nobira apaksheejaas lapas!! Vai nepatiik liels mitrums, vai TV tuvums??
2006. gada 8. decembrī, 8:41Ineta
* Atbildes un piebildes ->

Ja jau ir minēts pārlieku liels mitrums, tad laikam ir tikusi pārlieta? Tad jau tas
arī būs iemesls. Pārliešana arī sablīvē augsni, rada skābekļa trūkumu un
traucē minerālvielu uzņemšanu. Īpaši ziemā ar pārliešanu jāuzmanās, kad ir maz
gaismas fotosintēzes nodrošināšanai. TV ietekme uz augiem eksperimentāli nav
pierādīta. =)
2006. gada 8. decembrī, 19:34Ģederts
es nevaru nekur atrast ziņas par ziemeļbriežiem !!!
latviešu valodā.... lai buutu uzrakstīts kur dzīvo, vairojās, viņa ienaidnieki un ko viņš ēd !!
liels paldies!
2006. gada 7. decembrī, 14:59betucis
Atbildes un piebildes ->
Sakiet, lūdzu, kas par dzīvnieku ir pangolīns, un vai tam ir zobi kuņģī?
2006. gada 7. decembrī, 0:49Modra
* Atbildes un piebildes ->

Lai arī Angliski jau visus Manis ģints dzīvniekus sauc par Pangolin, Latviski viņi būtu jasauc par Zvīņnešiem. Zvīņnešiem ir gan pašiem sava zvīņnešu dzimta (Manidae), gan zvīņnešu kārta (Pholidota). Zvīņnesis izskatās kā tāds staigājošs čiekurs ;) :
http://savci.upol.cz/gal/09_pholidota.htm
http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/pictures/Manis.html

Jau nu zīdītājiem ir zobi, tad tie ir mutē. Zvīņnešiem zobu nav, toties ir gara mēle, lieli siekalu dziedzeri, kas izdala lipīgas siekalas padarot mēli par „skudrpapīru”, un ļoti vareni priekškāju nagi, ar ko uzlauzt skudru un termītu mītnes.

Zvīņnešus nevajag jaukt ar bruņnešiem (Dasypodidae dzimtas pārstāvji), kuriem bruņu plātes ir salīdzinoši palielas un veido „jostas”:
http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/pictures/Dasypodidae.html

2006. gada 11. decembrī, 5:01Zirneklītis
Ja siksparni
2006. gada 6. decembrī, 22:02Angela
angelik9a at inbox.lv
Atbildes un piebildes ->
kur es varu kautko atrast par glimjiem??
2006. gada 6. decembrī, 20:05GLiemji
* Atbildes un piebildes ->

Tāds vārds 'glimji' latviešu valodā nav.
2006. gada 7. decembrī, 15:11Gliemezis
Kur es varu atrast materjālu par leopardiem??? Manj jāraksta referāts...
2006. gada 6. decembrī, 19:40EGA
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 6. decembrī, 23:40Zirneklītis
Kas ir Simpodiālās ziedkopas? Kur, varētu atrast sīkāku informāciju par šo ziedkopu veidu?
Paldies!
2006. gada 6. decembrī, 1:38Evita
* Atbildes un piebildes ->

Man nav ne jausmas, kas ir simpodiālās ziedkopas!
2006. gada 6. decembrī, 8:02Krišjānis
xxx at inbox.lv
http://www.daba.lv

no augu noteicēja:
simpodiāls zarojums -
galotnes ass vai zaru galotnes augšanas punkts pārstāj augt vai pilnīgi panīkst, bet tā vietā sāk attīstīties kāds pumpurs zem galotnes pumpura, pie tam jaunais zars aug vertikāli un aizstāj galveno asi.


bildites ir seit, varbut kada der
http://images.google.lv/images?q=sympodial&nojs=1&svnum=10&hl=lv&lr=&start=0&sa=N

2006. gada 7. decembrī, 15:34Vija
Kādi ir Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos ssastopamie gliemji?
2006. gada 5. decembrī, 19:02Jānis Āboltiņš
* Atbildes un piebildes ->

Tie ir: (manai sirdij ne tik tuvās, bet tomēr) 4 gliemeņu sugas - lielā smilšgliemene, Baltijas plakangliemene, ziemeļu ēdamgliemene, Lamarka sirsniņgliemene; un (mani tuvākie radinieki) 3 gliemežu sugas - slaidā hidrobija, uzpūstā hidrobija un Jaunzēlandes jostiņhidrobija.
2006. gada 7. decembrī, 15:20Gliemezis
kādi ir Latvijā sastopamie ēdamie gliemji?
2006. gada 5. decembrī, 18:56Jānis Āboltiņš
* Atbildes un piebildes ->

Man ir nepatīkami to atzīt, bet principā visi Latvijā sastopamie gliemji ir ēdami pēc prinicipa - kas nav indīgs, tas ir ēdams, un, kas ir sakožams, tas arī ir ēdams.
2006. gada 7. decembrī, 15:14Gliemezis

Kur var atrast atēlus un aprakstus par edamajiem gliemežie Latvijas teritorijā?
2013. gada 26. oktobrī, 11:51andris

2013. gada 27. oktobrī, 6:45Zirneklītis
Man loti patiiik daba un man ne pavisam nepatiiik taaas izniiicinaaataaaji !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
2006. gada 5. decembrī, 18:50Erika
Atbildes un piebildes ->
Šī gada 9. decembrī pamatskolas pēdējo klašu (8. – 9. klašu) un vidusskolas klašu skolēni tiek aicināti piedalīties konkursā „Jauno Biologu skola (JBS)” par tēmu – mikrobioloģija, ģenētika, bioķīmija, šūnas bioloģija.
Par konkursu:
o Norises vieta: Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte
(Rīga, Kronvalda bulvāris 4), 2. auditorija;
o Reģistrācija no plkst. 10:00, sakums plkst. 11:00
JBS struktūru veido konkurss ar jautājumiem kādā no bioloģijas apakšnozarēm ar uzvarētāju apbalvošanu un lekcija par tēmu, kas saistīta ar konkrēto bioloģijas apakšnozari.
Konkurss noris valsts valodā.
2006. gada 5. decembrī, 12:39LU Bioloģijas fakultātes stude
jbs.pasts at gmail.com
Atbildes un piebildes ->
Tillandsia usneoides - sakiet, lūdzu, kā varētu vēl pateikt? Vai tā ir
Spāņu sūna (Spanish moss)?
2006. gada 3. decembrī, 14:53Vinčiks
* Atbildes un piebildes ->

Angliski tā viņu sauc, bet šis augs nav ne ķērpis, ne sūna (lai arī izskatās tāda pa gabalu), bet gan ziedaugs. Aug Dienvidamerikā. Nokarājas no kokiem kā tāds Usnea ģints ķērpis, no kā ar ieguvusi savu latīnisko nosaukumu. Iedalīts bromēliju dzimtā Bromeliaceae. Vācieši šo augu sauc arī par Louisianamoos. Ka sinonīms tiek lietots Dendropogon usneoides.
2006. gada 11. decembrī, 4:18Zirneklītis

kur var dabuut latvijaa Spāņu sūnas
2007. gada 10. decembrī, 7:37jautaataajs
izlasi!!!!!!!!!!!!!!
2006. gada 3. decembrī, 11:51keita
Atbildes un piebildes ->
kas ir organiskā ķīmija?
2006. gada 2. decembrī, 15:06sauljuks
* Atbildes un piebildes ->

Organiskā ķīmija ir organisko savienojumu ķīmija pretstatā neorganiskajai
ķīmijai, kas pēta neorganisko savienojumu īpašības.
2006. gada 3. decembrī, 10:44Ģederts
Maijvaboles.Kādas ir to pazīmes, uzbūve un dabiskā mītne?
2006. gada 1. decembrī, 21:03Nora
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 11. decembrī, 5:06Zirneklītis
Sarkanais āboliņš, gladiolas, pelargonijas,ābeļziedi, kreses, kāršrozes,klinģerītes . Kas vēl kopīgs šiem ziediem bez tā , ka tie visi zied vienā laikā,mēdz izmantot eksotiskos ēdienos, tie visi ir ārstniecības augi un atrodami jebkurā pasaules dārzā ?
2006. gada 1. decembrī, 15:19Anita
* Atbildes un piebildes ->

Jautājuma sarežģīto jēgu man tiešām nav pa spēkam atšifrēt. Vēlos tikai atzīmēt,
ka tie nebūt nav atrodami "jebkurā pasaules dārzā" un nekādā gadījumā tie
nezied "vienā laikā". Nu, padomājiet par ābeļziedu laiku un gladiolu ziedēšanas
laiku... "Eksotiskie ēdieni" arī ir drusku aizdomīga īpašība... Ja vien "eksotisks"
nenozīmē "vienreiz ēdams"... =)
2006. gada 1. decembrī, 21:58Ģederts
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Citu mēnešu ieraksti

[2016.11] [2016.05] [2016.04] [2016.02] [2015.12] [2015.10] [2015.09] [2015.08] [2015.07] [2015.05] [2015.04] [2015.03] [2015.01] [2014.12] [2014.11] [2014.10] [2014.09] [2014.08] [2014.07] [2014.06] [2014.05] [2014.04] [2014.03] [2014.02] [2014.01] [2013.12] [2013.11] [2013.10] [2013.09] [2013.08] [2013.07] [2013.06] [2013.05] [2013.04] [2013.03] [2013.02] [2013.01] [2012.12] [2012.11] [2012.10] [2012.09] [2012.08] [2012.07] [2012.06] [2012.05] [2012.04] [2012.03] [2012.02] [2012.01] [2011.12] [2011.11] [2011.10] [2011.09] [2011.08] [2011.07] [2011.06] [2011.05] [2011.04] [2011.03] [2011.02] [2011.01] [2010.12] [2010.11] [2010.10] [2010.09] [2010.08] [2010.07] [2010.06] [2010.05] [2010.04] [2010.03] [2010.02] [2010.01] [2009.12] [2009.11] [2009.10] [2009.09] [2009.08] [2009.07] [2009.06] [2009.05] [2009.04] [2009.03] [2009.02] [2009.01] [2008.12] [2008.11] [2008.10] [2008.09] [2008.08] [2008.07] [2008.06] [2008.05] [2008.04] [2008.03] [2008.02] [2008.01] [2007.12] [2007.11] [2007.10] [2007.09] [2007.08] [2007.07] [2007.06] [2007.05] [2007.04] [2007.03] [2007.02] [2007.01] [2006.12] [2006.11] [2006.10] [2006.09] [2006.08] [2006.07] [2006.06] [2006.05] [2006.04] [2006.03] [2006.02] [2006.01] [2005.12] [2005.11] [2005.10] [2005.09] [2005.08] [2005.07] [2005.06] [2005.05] [2005.04] [2005.03] [2005.02] [2005.01] [2004.12] [2004.11] [2004.10] [2004.07] [2004.06] [2004.05] [2004.04] [2004.03] [2004.02] [2004.01] [2003.12] [2003.10] [2003.06] [2003.05] [2003.04] [2003.03] [2003.02] [2003.01] [2002.10] [2002.04] [2001.05]

/Y

Lapu darbina perlā rakstīta Viesu grāmata 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------