Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Plants


Hide answers
[<< Previous page] [1] 2 [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [Next page>>] Records in this group: 497
Order: v


Dzijas krāsošanas noslēpumi izstādē „Daba krāso”

No 25. janvāra līdz 4. martam Latvijas Dabas muzejā pirmoreiz būs skatāma izstāde „Daba krāso”. Izstādē varēs iegūt plašu informāciju par seno prasmi – dzijas krāsošanu ar augu izcelsmes krāsvielām. Apmeklētāji varēs apskatīt augos krāsotu dziju paraugus un audumus, tiks rādīta videofilma par krāsošanas gaitu, notiks krāsošanas meistarklases.

Izstādē „Daba krāso” centrālā vieta būs atvēlēta Latvijā bieži sastopamiem augiem, kurus var ērti savākt un izmantot dziju krāsošanā. Par tiem būs pieejams informatīvais materiāls, droga sausā veidā, kā arī krāsoti dziju paraugi ar meistaru komentāriem.

Lai iepazīstinātu ar krāsošanas procesa gaitu, tiks rādīta speciāli izstādei gatavota videofilma, kuras autore ir topošā operatore Zane Pērkone. Filmā meistare Anete Karlsone rādīs tradicionālo krāsošanas veidu ar Latvijā bieži sastopamas augu sugas – ziemeļu madaras (Galium boreale) – sakneņiem. Izstādē varēs apskatīt Tukuma muzeja Audēju darbnīcas meistaru darinātās segas, kas austas ar augos krāsotām dzijām. Īpašu akcentu izstādei būs sarūpējusi folkloras kopa „Savieši” – tautasdziesmas ir vērtīgs izziņas materiāls par augu vākšanas un krāsošanas gaitu senākajos laikos.

Uz meistarklasēm ir jāpiesakās iepriekš, sūtot pieteikumu uz e-pastu: ekskursijas@ldm.gov.lv vai zvanot pa tālruni: 67356051. Viena nodarbība ilgs aptuveni 3 stundas, nodarbības maksa – ieejas biļete izstādē. Pirmā nodarbība notiks 28. janvārī plkst. 11:00 muzeja 2. stāva izstāžu zālē.

Izstādi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Izstādes atklāšana notiks 25. janvārī plkst. 12:00 muzeja 2. stāva izstāžu zālē.

Laipni aicināti Latvijas Dabas muzejā – Rīgā, Kr. Barona ielā 4!

Informāciju sagatavoja:
Ilze Štrassere
Latvijas Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67356025
20, 2012, 11:18Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv/
Answers and Comments ->
Attached file: LDM_ielugums_Daba_kraso.jpg


Ziemassvētku izstāde „Meklējam eglīti”

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā

Sākoties adventes laikam, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā no 26. novembra līdz 8. janvārim apskatāmas dažādu sugu un šķirņu eglītes. Fantāzijas par Ziemassvētku tēmu savos darbos atklāj Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņi izstādē „Meklējam eglīti”.

Jau vairākus gadsimtus eglīte ir neatņemama Ziemassvētku noskaņas radītāja. Pēdējā laikā svētkos greznojam ne tikai Latvijas dabai raksturīgo parasto egli, bet arī citu sugu un dažādu šķirņu egles, piemēram, aso un Serbijas egli. Pasaulē ir apmēram 50 sugu egles, kas visas dabā ir sastopamas tikai Ziemeļu puslodē. Cilvēku nerimstošā interese par jaunām formām un skuju nokrāsām liek meklēt arvien jaunas egļu šķirnes, kas rotātu dārzus un svētku brīžus. Oriģināls skatījums uz eglīti un Ziemassvētku noskaņu ir Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas jaunajiem māksliniekiem, kuri savos darbos izmantojuši dažādas eglītes. Izstādē redzamās eglītes ir izaudzētas Latvijas kokaudzētavās: AS „Latvijas valsts meži”, Zaļenieku kokaudzētavā un stādaudzētavā „Dimzas”.

5, 2011, 8:06Zirneklītis
http://www.botanika.lu.lv/zinas/t/9398/
Answers and Comments ->
Attached file: eglites_plakats.png

Baltijas Efeja ir sastopama brīvā dabā arī Jūrmalā. Es to atklāju netālu no Kauguriem mežā dažus gadus atpakaļ. Pievienoju saiti uz toreiz veikto fotogrāfiju http://www.flickr.com/photos/31270795@N06/3640768572/.
Ja Jums ir interse par to, kur augs atrodas, mani var saktontaktēt abruvelis@gmail.com
23, 2011, 15:01Aigars Brūvelis
Answers and Comments ->
Attached file: Hedera_helix.jpg
Interesanti, no kurienes radies auga nosaukums "Polijlapu andromēda"? Vai tam kāds sakars ar poļu būšanām?
23, 2011, 18:08TAs
* Answers and Comments ->

Tas „j” burts pa vidu tieši tā liek domāt. Bet nē, tas saistoties ar daudzām lapām. Tā ar dažreiz šo augu sauc – par daudzlapu andromedu.
23, 2011, 21:41Zirneklītis
Ķīšezera krastā Saulesdārza teritorijā aug suņuburkšķis ar violetu stumbru,kura lapas, ja tās saspiež izdala sulu, kas rada ādas apsārtumu.
24, 2011, 8:29Agra
* Answers and Comments ->

Pēc 2-3 dienām uz ādas parādās apdeguma čūlas.
26, 2011, 16:34Agra

Mantegaci latvānis (Heracleum mantegazzianum)?
25, 2011, 14:49Zirneklītis
Zirņiem ir viendzimumu vai divdzimumu ziedi?
15, 2011, 11:10Nigers
* Answers and Comments ->

divdzimumu ziedi
27, 2011, 13:54sad
KO jūs varat pastāst\it par aveni kā krūmu.?
27, 2011, 20:20Viktorija
* Answers and Comments ->

Meža avene (Rubus idaeus L.).
28, 2011, 12:42Zirneklītis
Kas tas par augu, ko piemin Saulcerīte Viese savā grāmatiņā "DIEVIENA : Novada eps".- Zvaigzne ABC, 1994.- 174(2) lpp.?
Teksts:"Tur, sētu iekopuši, sestdienas vakaros skatītos, kā mercenes izvadā pīlēnus, kā ūdenī grozās cekuldūkuri, kā līdzīgi zvaigznītēm līčos līgojas balto kundziņu ziedi (teksts 74.lpp.)!" Tālāk tekstā ir arī "uzlika memītei uz kapa balto kundziņu vaiņagu"...
Kas tas par augu??? Vai tas ir "tautas" nosaukums? Runāts tiek par Gaiziņkalna apvidu...
20, 2011, 15:18Vija
birzulu-bible at inbox.lv
* Answers and Comments ->


Līdz šim par „kungiem” vai „kundzenēm” biju dzirdējis, ka sauc Eiropas saulpurenes (Trollius europaeus), bet tām ziedi dzeltenāki par dzeltenu ;)

Pēc vietas un auga apraksta teiktu kā tā ir vai nu baltā vai arī sniegbaltā ūdensroze (Nymphaea alba un Nymphaea candida). Grāmatā „Latviešu valodas augu nosaukumi” atrodams tikai nosaukums „ezerkaraliene”.

Vēl varētu būt (ziedi, balti vai viegli sārti, bet samērā sīki, tā kā par kungu diezvai kāds tās sauktu) parastā bultene (Sagittaria sagittifolia), šaurlapu cirvene (Alisma lanceolatum), parastā cirvene (Alisma plantago-aquatica) un parastais elsis (Stratiotes aloides, angliski water-soldier). Čemurainais puķumeldrs (Butomus umbellatus) neizkatās pēc „zvaigznītem”.

28, 2011, 11:52Zirneklītis
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?q=Nymphaea

P.S. Ir tāda kora dziesma „Ūdensrožu vainags” (Alfrēda Kalniņa mūzika A. Ķēniņa vārdi). Elzes Ķezberes dzejolī „Dziesma vieniem Līgo svētkiem” arī pieminēts ūdenrožu vainags.
28, 2011, 12:07Zirneklītis
Sveiki, es vēlējos jums paprasīt, vai kāds nevarētu man uzrakstīt sistemātiku Čili paparam?
Atbildes sūtīt uz e-pastu.
Paldies.
2, 2011, 21:09Andris
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 15, 2006, 10:48)
3, 2011, 8:36Zirneklītis
Kur var uzzināt par tādu briesmoni Erythrina variegata Linn., var., Orientalis (Linn) Merr. – ķīmiskais sastāvs visām auga daļām?
21, 2011, 10:04I.
* Answers and Comments ->


Auga vispārīgs aprakst rodams klāt pievienotajā dokumentā (izcelsme:
http://www.agroforestry.net/tti/Erythrina-coraltree.pdf).

Neesmu pats redzējis, bet ir tāda grāmata:
Herbs of Commerce
Michael McGuffin, Art Tucker, Albert Y. Leung, John T. Kartesz
American Herbal Products Assocation (2000.10.10.)
442 lappuses
angļu valodā
ISBN-10: 0967871905
ISBN-13: 978-0967871905

21, 2011, 10:27Zirneklītis
Attached file: Erythrinacoraltree.pdf

Medicinal Plants : Chemistry and Properties
Daniel, M.
Pages: 270
Publisher: Science Publishers
Date Published: 01/2006
Language: en
ISBN: 9781578085934
 
Illustrated Chinese Materia Medica
Wu, Jing-Nuan
Pages: 715
Publisher: Oxford University Press
Date Published: 04/2005
Language: en
ISBN: 9780198032144
 
Compendia of Medicinal Plants of the World
Singh, Amritpal
Pages: 357
Publisher: Science Publishers
Date Published: 11/2006
Language: en
ISBN: 9781578085989
21, 2011, 10:59Zirneklītis

Man liekas, ka jums vajadzētu ievietot informāciju par Latvijas mežos sastopamajām ogām! Jo man ir jāraksta savs projekta darbs"Mežs"
19, 2011, 17:54Asnā†e
http://www.latvijas.daba.lv
* Answers and Comments ->

ogas mežos ir dažādas pēc lieluma, krāsas, biežuma un ēdamības pakāpes.
20, 2011, 17:47TAs

28, 2011, 13:38Jānis

un kur tad ir labāko ogu vietu karte?
31, 2011, 16:59ogotājs
Izlasīju recepšu grāmatā lašu zupas recepti ar sālszāli (Lielbritānijas virtuve). Iepriekš par tādu augu neko neesmu dzirdējusi. Jūsu mājas lapā atradu, ka jūrmals smiltīs arī pie mums aug sālszāle. Vai tas varētu būt receptē minētais ēdamais augs? Priecāšos lasīt komentārus.
15, 2011, 16:12Laura
* Answers and Comments ->

Sālszales (Salsola) nav nekāda zāle, bet gan ir balandu dzimtai (Chenopodiaceae) piederoši augi. Dažu labu šis dzimtas pārstāvi cilvīki lieto pārtikā. Latvija sastopamas vairākas sugas: kālija sālszāle (Salsola kali, angliski prickly saltwort) (aug tikai jūras piekrastē), Krievijas sālszāle (Salsola australis, sin: Salsola ruthenica, Salsola kali ssp. ruthenica, angliski spineless saltwort) un pakalnu sālszāle (Salsola collina). Lapas sālzālēm ir pacietas. Manuprāt, kālija sālzāle ir ezelīša I-ā cienīga pārtika ;) Bet lieto jau arī nātras.
19, 2011, 10:45Zirneklītis

BET – angļu valoda ir un paliek angļu valodu – tur ar sālzāli apzīmē stipri atšķirīgus augus (Batis – Latvijā neaug, Salicornia – Latvijā neaug, Salsola – sālzāles, Latvijā trīs sugas., izlasi manu iepriekšējo ierakstu, nebrīnītos, ja vēl kāda ģints tiktu pārstāvēta). Uzmini nu, kas domāts pāvārgrāmatā =)
19, 2011, 11:16Zirneklītis

zinātnieka cienīgi būtu to noteikt eksperimentāli. Bet kādas sugas lasi vajag?
20, 2011, 17:05TAs

Batis, Salicornia, Salsola ir atšķirīgām augu dzimtām piederoši augi, pie tam Batis ir vienā rindā (Kaperu rinda – Capparales) ar kāpostiem un sinepēm, bet Salicornia, Salsola – ar balandām un neļķēm (Neļķu rinda – Caryophyllales).

21, 2011, 9:54Zirneklītis

Paldies par komentāriem!
Kā saprotu, tad man nekas cits neatliek, kā eksperimentālā kārtā noskaidrot, kura ir īstā, zupā minētā sālszāle (diemžēl recepte tulkota Latviski un es nezinu kā tā sākotnēji tikusi dēvēta). =)
Man vispievilcīgākā šķiet Batis, jo tuvinās kāpostiem un sinepēm.
26, 2011, 0:58Laura
1.Kādas ir iespējas virtuāli aplūkot K.R.Kupfera Herbarium Balticum?
2. Ukraiņu botāniķis M.Klokovs Kupfera vārdā nosauca vienu vijolīšu sugu Kaukāzā. Kur sameklēt šīs vijolītes attēlu?
11, 2011, 17:47Iveta
* Answers and Comments ->


Vijolītes attēlu vislabāk meklēt pēc auga latīniskā vārda – Viola kupfferi Klokov. Bet jāmeklē būs cītīgi un, visticamāk, grāmatās. ;) K. R. Kupfers pats šo sugu agrāk bija izdalījis kā trejkrāsu vijolītes varietāti – Viola tricolor L. var. caucasica Kuppfer. Tādēļ pieņemu, ka Kupfera vijolīte pēc izskata varētu būt līdzīga trejkrāsu vijolītei.
Foto: Arthur Chapman
http://www.flickr.com/photos/arthur_chapman/4906482998/
12, 2011, 0:51Zirneklītis
http://www.biodiversity-georgia.net/index.php?taxon=Viola%20kupf

Ak jā, cik man zināms LU Herbārijs datorā vēl nav ieviesies.
12, 2011, 10:48Zirneklītis

Virtuāli Herbarium Balticum 28 000 eks. nav iespējams aplūkot. Varbūt, ka vijolītes attēls ir kaut kur literatūrā, bet ja tā būtu arī HB, tad pēc pierasījuma LU ZTVM varētu to ieskenēt.

Parasti, ja ir vēlme saņemt informāciju, tad raksta e-pastu, mēs noskaidrojam, vai interesējošie materiāli ir herbārijā. Notiek sarakste. Vēlamo sugu atrodam, skenējam vai fotografējam un nosūtam.

LU Muzeja mājas lapā ir mūsu koordinātes.

12, 2011, 11:01Irēna
http://www.lu.lv/par/strukt/muzejs/
vai kamēr lielziedu amarillis zied lapas atstāt vai labāk nogriezt?
9, 2011, 23:06Beāt
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Lapas griež pirms ieziemošanas, pirms sīpols dodas gulēt. Neredzu iemeslu, kādēļ ziedošam amarillim būtu jānogriež lapas.
10, 2011, 7:52Zirneklītis

Tas amarillis ar savām necilajām lapām podā vienmēr izskatījies tāds kā papliks, tomēr katru gadu februārī, martā mamma manos svētkos mani sveica ar burvīgiem ziediem. Mammas vairs nav.Viņas puķu sīpoli, laikam jau nepareizas kopšanas rezultātā, nīkuļola, neziedēja. Šopavasar brīnums ir noticis un vienam no sīpoliem degunu bāž trekns zieds.
Tomēr man ir daži jautājumi:
-zieds pieteicās tiki tad, kad lapas jau bija krietni izstiepušās,- vai tas ir pareizi?,
-aprakstos lasu par sīpola "saknīti", bet manām puķēm podu aizņem tāds sakņu mudžeklis, ka nezinu, ko ar tām iesākt! Vi kaut kas ir nepareizi?
16, 2012, 22:22Dace
Labdien! dažos avotos ir rakstīts, ka egles zied, citos, ka nezied. Kā ir pareizi?
9, 2011, 17:57liene
* Answers and Comments ->

Eglēm nav ziedu, tādēļ nebūtu pareizi teikt, ka egles zied.
10, 2011, 7:49Zirneklītis

Paldies! Bēdīgi, ka nopietnos izdevumos informācija ir arī maldīga.
12, 2011, 10:02Liene

Jā, bet saka taču „ūdens zied” un tur nav nekā nepareiza, lai gan patiesībā tā ir masveidīga mikroskopisko aļģu savairošanās.
12, 2011, 10:06Pēcis

kā pareizi saukt to zieda un ziedēšanas analogu kailsēkļiem - strobils un strobilēšana, fertīlie dzinumi? Un augļa analogu (čiekuru, čiekurogu, īves ogu)?
12, 2011, 11:16TAs

Neraugoties uz manu pirmo ierakstu, jāsaka, ka skatoties uz dzeltenām peļķēm, esmu piesaucis priežu ziedēšanu. Valoda jau nekad tā īsti nepakļaujas binārai loģikai.
12, 2011, 11:51Zirneklītis

nenocietos pastāstīt, ka saka arī "ziedoša veselība" un "vaigos uzziedēja rozes"; pārnestā nozīmē par ziediem var saukt jebko, ja grib; nebūs nepareizi!


Meža enciklopēdijā (2003) par priedēm teikts:
Zied V b - VI. Apputeksnē vējš. ... Pēc noziedēšanas makrostrobili (čiekuru aizmetņi) noliecas uz leju un ... Izaug čiekurs... Sēklas ienākas ... izbirst ...
(autori A.Zviedre, I.Mangalis; pirmo zinu kā autori vairākām populārām grāmatām par LV koku sugām)


nu tātad var notikt ziedēšana bez zieda, tāpat kā var būt dūmi bez uguns.

12, 2011, 13:23Mirdziš

Karbona periodam raksturīgs paparžu un staipekņveidīgo uzplaukums. Kā pa Jāņiem!
20, 2011, 17:23TAs

Egļu un priežu „ziedēšana” moca ne Tevi vien. Šeit būtu jāatrod kāds piemērotāks vārds, bet līdz šim tas nav noticis. Viņas nezied, bet tomēr tā saka.
24, 2011, 12:27Valdis
Nosakt ludzu visus indigus augus. u ja var paradit zimejumus. paldies!
6, 2010, 21:04Давид
* Answers and Comments ->

11, 2012, 17:51Zirneklītis
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/indigie/
Vai varētu lūdzu pateikt, kur var uzzināt par istabas augu (jebkādu) morfoloģiskajām pazīmēm? (zieds, auglis, lapa, saknes veids, stumbrs)
Vai arī nosaukt iepriekšminētās lietas 5 istabas augiem? (jebkuriem)
28, 2010, 16:26Eva
Answers and Comments ->
Ļoti interesē receptes, kā mājas apstākļos pagatavot aloe veras uzlējumu iekšķīgai lietošanai,kas paradzēts imunitātes stiprināšanai. Esmu dzirdējusi, ka šīs augs stiprina gan imunitāti, gan regulē kuņģa trakta darbību.
23, 2010, 21:00Eva
Answers and Comments ->
var man luudzu paliidzeet par kurvjziezzu dzimtu
29, 2010, 13:02laasmukssssss
* Answers and Comments ->

20, 2010, 5:37Lasītājs
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/kurvjziezhi/

Labdien!
Kas ir šis augs? Vai tas ir aizsargājams?
5.septembrī to atradu lielā daudzumā kādā ezerā.
No virspuses atgādina palmu. Tam nav sakņu.
(bildi, nosutiju administratoram eko@latnet.lv)
Ar cieņu,
Ingus
6, 2010, 12:54Ingus
* Answers and Comments ->
Attached file: augs0089.jpg
Attached file: augs0090.jpg
Attached file: augs0092.jpg


Izskatās pēc parastā elša (Stratiotes aloides). Parastais elsis veido blīvas, vienlaidu audzes pārpurvotos, aizaugušos dīķos, ezeru līčos un vecupēs ar dūņainu, irdenu pamatu. Latvijā sastopams diezgan bieži visā teritorijā.
Attēls no British Flora (1924)
6, 2010, 14:02Zirneklītis

Liels paldies par atbildi!
6, 2010, 15:31Ingus


Pie mājas ozolam parādījušies - domāju ka sveķi.
Kas tas ir?
24, 2010, 14:36Ints Sedlenieks
http://www.sedlenieks.lv
Answers and Comments ->
Attached file: Ozola_svekji_1.jpg
Attached file: Ozola_svekji_2.jpg
Kā pavairot alkšņus?
19, 2010, 18:39Andris
* Answers and Comments ->

Sveiki!
Parasti alxņui pavairojas paši un tik cik nevajag. Bet man izdevās ar sēklām, visprastākajā veidā izmētājot bērnu savāktos čiekuriņus kaimiņa labības lauka arumos. Pie šī paņēmiena jārēķjinās ar stratifikācijas laiku.
Būs atšķirība balt- vai meln-alksnim.
26, 2012, 21:29Ai Gars
[<< Previous page] [1] 2 [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [Next page>>] Records in this group: 497
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------