Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Fungi


Hide answers
[<< Previous page] [1] 2 [3] [Next page>>] Records in this group: 81
Order: v
Labdien!
Esmu no Ventspils rajona un rakstu jums sakrā ar dabas dīvainību pie mūsu dārza! Tātad, pie mūsu dārza zemē ir izveidojies milzīgs gredzenveida aplis, diametrā no 2-3 metriem,tajā vietā kur ir aplis nokalst zāle un neaug neviens dārzenis, katru gadu tas aplis kļūst ar vien lielāks, vismaz par 1 metru, bet apļa vidū aug bieza un tumši zaļa zāle, kas krāsas ziņa ļoti atšķiras no zāles kas aug ārpus apļa un vēl, šogad, uz apļa gredzena saaugušas milzīgas baltas sēnes, diametrā saniedzot pat vairāk kā 40 cm. Mēs nekādīgi nevaram izprast, kas tas par apli, kā tas radies un cik liels tas izveidosies.
Mans lūgums ir lai jūs palīdzētu mums izsakidrot, kas tas par apli un kā viņs radies!
Ar cieņu Jānis.
P.S. ja vēlaties varu nosūtī bildes.
21, 2008, 18:38Jānis
* Answers and Comments ->

Domāju, ka tas ir „raganu aplis”. Attēlus var sūtīt uz eko at lanet.lv.
22, 2008, 9:43Zirneklītis
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/augsana.shtml#v47

Par to, kas ir raganu aplis, var uzzināt Latvijas sēņu vietnē http://www.fungi.lv , zem apakšsadaļas Fairy rings jeb Raganu apļi.
25, 2008, 20:54Zanda
cik latvijā ir neēdamas sēnes?
21, 2008, 18:01Evija
* Answers and Comments ->

Ievērojami vairāk kā ēdamās :( Ko vieni uzskata par ēdamu sēni, citi sauc par suņu sēni. Jāatceras, ka neēdamas ir visas sēnes, kuras sēņotājs nepazīst!!! Neēdami ir pelējumi, tāpēc sapelējušu maizi nevajadzētu ēst.
22, 2008, 11:53Zirneklītis
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/uzmanies.shtml
Vēlētos kautko vairāk uzzināt par stobriņsēnēm....Jo man ir jātaisa projekts.Lūdzu palīdziet......
Baldone. Līga Kalniņa
18, 2008, 13:57Līga Kalniņa
njika at inbox.lv
* Answers and Comments ->

12, 2008, 11:05Zirneklītis
Dalos ar Indijas jūras rīsa sēni. Rakstat uz caramellee@gmail.com
21, 2007, 0:47Inga
caramellee at gmail.com
Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...
ludzu pasakiet kur var dabut informaciju par ķerpjiem latgalē... plz
5, 2007, 21:03Nauris
* Answers and Comments ->

kaut ko varētu uzzināt, ja iesi uz tuvējo mažniecību - ir tādi mežu ekologi, kuri zina tuvējo mežu retos ķērpjus.
8, 2007, 8:36Vija

Par Latgales ķērpjiem informāciju var dabūt izdevumā „Acta Latgalica”, Nr. 10, 1999. g. izdevums un Nr. 11, 2001. g. izdevums
8, 2007, 10:28AP
veletos zinat vismaz 2 vai3indigas senes kuras satur parasimatiskās sistēmas mediatoru?
31, 2007, 14:05Sanda
Answers and Comments ->
Sveiki, vēlētos zināt, kā sauc palielus kokus ar sarkanām ogām? Rudenī lapas parasti nobirst un tad paliek tumši sarkanas mīkstas ogas. Vai tās ir arī ēdamas?
Un pie reizes vēl viens jautājums- bērnībā dzirdēju, ka pūpēžu sporas ("putekļi"), esot indīgi ieelpojot vai saskaroties, vai tā taisnība?
Liels paldies jau iepriekš!
23, 2007, 23:42gunita
* Answers and Comments ->

Palieli kokaugi, kam birst lapas un ir sarkanas ogas:
Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia)
Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia)
Klinšu pīlādzis (Sorbus rupicola)
Parastais sausserdis (Lonicera xylosteum)
Kāda no vilkābelēm (Crataegus sp.)
Sarkanais plūškoks (Sambucus racemosa).
No šiem neviens tā ritīgi indīgs nav.

Vēl stipri krāsaini augļi ir Eiropas segliņam (Euonymus europaea), bet tie nav ne īsti sarkani un neizskatās pēc ogas. Tas gan ir indīgs :( .

24, 2007, 6:30Zirneklītis

varbūt parastā irbene?
http://images.google.lv/images?q=Viburnum%20opulus
gugles tante stāsta, ka ēdams mazos daudzumos.


ja tā nav irbene, tad pameklē plūškokus.


par pūpēžiem nezinu; nav nācis prātā tos ostīt.

24, 2007, 6:30Vija

Ogābele Malus baccata? Bārbele Berberis vulgaris ?
irbenes regulāri ēdu, pa puslitram vienā reizē svaigas vai zaptē pat vairāk - un nekaitē.
Ieelpotas sporas vismaz tikpat kaitīgas, kā jebkuri putekļi.
Pūpēži ir dažādi, arī ēdami un indīgi. Šaubos, vai pat visindīgākās sporas varētu saturēt bīstamu daudzumu indes, pat ja iešņauc veselu karoti un nemaz nešķauda.
24, 2007, 11:08TAs
Līdz kuram laikam aug ēdamās sēnes?
19, 2007, 14:21Seņotājs
* Answers and Comments ->

kamēr ir pietiekami silts
19, 2007, 22:30Ģederts
kāda auga uzbūvē ir arī sēne?
16, 2007, 15:00Rika
* Answers and Comments ->

ķērpju - bet līdz ar to ķērpji (pēc jaunākās modes) vairs netiek saukti par augiem, jo arī sēnes nav augi.
19, 2007, 15:01Vija
lūdzu varētu pastāstīt vairāk par sēnu uzbūvi
15, 2007, 21:25elina
* Answers and Comments ->

28, 2007, 12:35Zirneklītis
Labvakar!
Vai Jums ir zināmas mīklas par sēnēm?
5, 2007, 23:08Inese
* Answers and Comments ->

Kas tas ir – iet pa mežu un spļaudās?
6, 2007, 12:00Zirneklītis

Kas tad to nezina, tas jau bērzlapju pētnieks ;)
7, 2007, 20:39Pēcis
Sveiki! vai kads zin pastastit ka iespejams iegut gailenju sporas ar merkji tas pavairot un maksligos apstakljos izaudzet gailenes?
1, 2007, 18:16gailene
oscar24 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Kapēc krāmēties ar sīkumiem. Sagriez pāraugušu gaileni gabaliņos un samētā, kur gribi ieaudzēt. Bekas tā var labi ieaudzēt dārzā. Vajag tik atbilstošos kokus tuvumā.
2, 2007, 11:01Zirneklītis

Zirnekļa Mazulis te aizrāda uz to, ka lielākā daļa cepurīšu sēņu veido simbiozes
– mikorīzas – ar augstākajiem augiem, pārsvarā, kokaugiem...
Te viens puisis ir Dr. tēzes izstrādājis par gaileņu simbiozi un apraksta arī
audzēšanu siltumnīcā.
http://www-mykopat.slu.se/Newwebsite/mycorrhiza/kantarellfiler/texter/prod1.phtml
2, 2007, 18:58Ģederts

tas "prod1.phtml" tur adreses galā ir vajadzīgs.
2, 2007, 18:59Ģederts

Vai nevarētu norādīt kādu citu adresi,jo augstāk esošā nedarbojas?
12, 2009, 18:16casanda


Hmm, tikko pārbaudīju, dotā lapa vēl dzīva, norādes no šīs lapas, pašas tēzes ieskaitot, gan ir beigušās :( , jau piecus gadus, kā beigušās.

Atradu pilnu darba nosaukumu:
Danell E (1994) Cantharellus cibarius: Mycorrhiza formation and Ecology. Acta Universitatis Upsaliensis. Comprehensive Summaries of Uppsala Dissertations from the Faculty of Science and Technology 35. 75 pp.

Atradu arī lapas jauno mājvietu. Turpat (gandrīz =) ) vien tā lapa irraid. Tā kā uzklikšķinot uz „Home”, tiek paziņots „This page has been move to the following link..”, atļāvos pievienot disertācijas tekstu (bez attēliem).

13, 2009, 7:47Zirneklītis
http://www-mykopat.slu.se/Newwebsite/mycorrhiza/kantarellfiler/t
Attached file: ftp.odt

Sen jau domāju par to, kā pievilkt gailenes piemājas mežam, lasu vācu un angļu valodā, vācu valodas materiālos tomēr izlasīju informāciju, ka šis pētījums stipri vien balstīts uz ķīmijas pielietojumu un tādejādi, iespējams, ir kārtējais audzēšanas paņēmiens "uz papīra"
21, 2009, 12:43vēl viena gailenīte
vai var ēst pūpēžus?
15, 2007, 7:09ips
* Answers and Comments ->

Var ēst, kamēr pūpēža augļķermenņa mīkstums ir balts un stingrs. Tiesa, dažus var ēst tikai vienreiz, jo ir arī indīgi pūpēži.
22, 2007, 9:27Zirneklītis
vai tā ir taisnība, ka bērzlapes dalās vārāmajās un tādās, kuras var ēst tikai uzcepot bez vārīšanas? Tatā runā: jo tumšāka bērzlapes cepurīte jo indīgāka???
10, 2007, 12:49Elīna
* Answers and Comments ->

Ja par pirmo cilvēku domas dalās, tad par krāsām gan nepareizi runā. Manuprāt nevienu bērzlapi nevar ēst, ja tā iepriekš nav novārīta. Kaut vai tāpēc, ka bērzlapu sugas ir grūti savā starpā atšķirt.

Dažas bērzlapes nevar ēst, jo tās vienkārši ir ļoti sīvas. Pie tam garša būtiski var atšķirties kātiņam no cepurītes, jaunām sēnēm no jau paugušām utt. Garšas īpatnības ir būtisks bērzlapes sugas noteikšanas rādītājs. Ne jau velti ir tāda mīkla: „Kas tas ir – iet pa mežu un spļaudās?”. Atminējums ir – tas ir bērzlapju speciālists.

A. Amoliņa prāt' daļu bērzlapu var ēst nevārītas, daļu var ēst nevārītas, ja novāc vai noplaucē lapiņas, daļa ēdama tikai novārītas, bet daļas nav ēdamas pat novārītas, jo saglabā savu sīvo vai rūgto garšu.

Cepurītes krāsa var mainīties gan sēnei kļūstot vecākai, gan tā ir atkarīga no laika apstākļiem. Lietus bērzlapes parasti izbalina. A. Amoliņš grāmatā «Bērzlapes» raksta, ka krāsu maiņa var būt pārsteidzoša, piemēram, ametista bērzlapes (Russula amethystina) violetā cepurīte pēc lietus nekļūst gaišāka vai zilgana, bet kļūst dzeltena.

Par to tumšo cepurīti un indīgumu nebūs taisnība. Piemēram, tādas ēdamās bērzlapes kā violetzaļā bērzlape (Russula cyanoxantha), vīnsarkanā bērzlape(Russula vinosa) vai veselā bērzlape (Russula integra), ir ar stipri tumšām cepurītēm, toties tāda neēdama sēne kā žults bērzlape (Russula fellea) ir pat ar ļoti gaišu cepurīti. Daļa autoru šo sēni uzskata pat par indīgu.

Vairāk par bērzlapēm:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/vasaras.shtml#v18

10, 2007, 20:55Zirneklītis
Atradu skaistu sēni,vēlētos uzzināt nosaukumu.Kur varu nosūtīt foto?
10, 2007, 22:49Gints
* Answers and Comments ->

Var sūtīt tīmekļa pārraugam uz 'eko at lanet.lv'.
11, 2007, 13:31Zirneklītis

Doc. E. Vimba šo sēni noteica kā samtkāti (samtaino mieteni):
http://www.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=senes&M=1&b=Paxillus_atrotomentosus&k=lapinhseenes/
13, 2007, 18:29Zirneklītis

P.S. Skaitas zemas kvalitātes ēdama sēne.
13, 2007, 18:31Zirneklītis

Vispār samtkāte tagad tiek uzskatīta par neēdamu vai pat indīgu!
17, 2007, 7:18Zanda
pastaastiet luudzu par piena seeni to arsnieciskaam iipassiibaam.
9, 2007, 15:10marins
* Answers and Comments ->

Piena sēnes kultivēšanā piedalījušās Tibetas tautas, un ilgu laiku tā bija viņu medicīnas noslēpums. Pirms 200 - 300 gadiem šī sēne nonāca Bulgārijā un kopš tā laika tiek kultivēta praktiski ikvienā zemnieku ģimenē. Piena sēne ir unikāls dziedniecības līdzeklis. Par tās sastāvā esošajām noderīgajām vielām liecina arī bioķīmiķu pētījumi. Pēc izskata tā ir kā balti bumbiņveida graudiņi. Sākuma stadijā to diametrs ir 5 - 6 mm, vēlāk pieaug līdz pat 40mm diametrā . Šos graudiņus regulāri aplejot ar pienu, rodas kefīram līdzīgs dzēriens.

Viena no piena sēnes vērtīgākajām īpašībām ir spēja izšķīdināt un izvadīt no ķermeņa kaitīgās vielas, kā arī uzlabot orgonisma vitalitāti.

11, 2012, 18:14Lasītājs
http://www.irlaiks.lv/drinks/otherdrinks/others/article.php?id=7
kaada ir galvenaa iipashiiba kaa suuklji atskjiras no seeneem?
25, 2007, 23:57inesis
* Answers and Comments ->

inesi !
suuklji atskjiras no seeneem ar to ka vienam ir divi pāri patskaņu bet otram viens.
1, 2009, 13:54Aigars

Tik pat labi jau var jautāt, lai nosauc galveno īpašību, ar ko piepe atšķiras no cilvēka.
2, 2009, 8:20Pēcis
Sveiki Arvīda kungs!
Runājot par tām sēņu vabolēm,mani interesē tās sugas ,kas barojas ar augļķermeņiem.Man vispār vajadzīgs šo sugu apraksts....
12, 2007, 20:47Martiness
Answers and Comments ->
Sveiki!
Kādas mikroskopiskās, Indīgās un cepurīšu sēnes ir sastopamas Latvijā?
Paldies!!
6, 2007, 17:33Kristīne
* Answers and Comments ->

Cepurīšu sēnes var būt un var nebūt indīgas, tāpat mikroskopiskās. Tad kas tevi interesē – indīgas cepurīšu sēnes, jebšu mikroskopiskas indīgas cepurīšu sēnes ;)

Par sēnēm var palasīties šeit:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/

6, 2007, 18:24Zirneklītis

Cepurīšu sēnes (bet ne pilnīgi visas, kas pēdējos gados konstatētas Latvijā): http://miko.ldm.gov.lv/Senu_latviskie_nosaukumi.htm
Indīgas makroskopiskās sēnes (ne visas): http://www.liis.lv/indigie/senes_saturs.htm
Par mikroskopiskām un makroskopiskām sēnēm - tas ir tikai ļoti nosacīts jēdziens. Tā sēnes nopietni netiek iedalītas.
Indīgas mikroskopiskas sēnes, iespējams, ir ļoti daudz (nezinu, vai kāds tās visas ir licis uz zoba =)) !
10, 2007, 22:33Zanda
gribētu,lai dārzā aug ēdamas sēnes-ko man darīt?
vēl'-manā dārzā ir daudz skudras un kurmju rakumi-kā no tiem atbrīvoties?
6, 2007, 16:30dzintra
* Answers and Comments ->

Tur, kur gribi lai aug ēdamas sēnes, neber minerālmēslus. Un lai tuvumā nav autoceļi, vai kādas citas piesārņotas vietas.
Ja vēlies audzēt dažādu sugu bekas, tad Tava dārza teritorijā jābūt atbilstošiem kokiem, kas veidotu simbiozi jeb mikorizu ar to beku sugu, ko vēlies audzēt.
Egļu baravikas (Boletus edulis) - eglēm,
Dažādas bērzubekas (Leccinum spp.) - bērziem,
Parastās sviestabekas (Suillus luteus)- priedēm, eglēm,
Graudainās sviestabekas (Suillus granulatus) - priedēm,
Parastās apšubekas (Leccinum aurantiacum) - apsēm,
Dzeltenbrūnās apšubekas (Leccinum versipelle) - bērziem, eglēm,
utt.
Var audzēt arī dažādas ēdamas atmatenes jeb šampinjonus, kurām nav nepieciešami koki, bet gan komposts, kā tīruma atmateni (Agaricus arvensis) un lauka atmateni (Agaricus campestris). Tad vēl var audzēt tādas sēnes kā celmenes, kuras gan ir labi jāpazīst, jo savvaļā aug arī indīgas sēnes uz celmiem. Labas ir parastās celmenes (Armillaria mellea), neīstās celmenes jeb mainīgās pacelmenes (Kuehneromyces mutabilis), kā arī var audzēt veikalā nopērkamās austersēnes jeb austeru sānauses (Pleurotus ostreatus).
Neiesaku audzēt bisītes jeb murķeļus (Gyromitra spp.), jo tās tomēr ir indīgas, lai gan tautā par spīti iecienītas.
Kā audzēt?
Vecas, nobriedušas sēnes aplej ar lietusūdeni, ļauj nostāvēties, tad šķidrumu nokāš, lai tajā nokļūtu sēņu sporas (tās atrodas sēņu stobriņos vai lapiņās). Uzirdina augsni (mikorizas sēnēm - koka tuvumā)un tad ielej bedrītē ūdeni ar sēņu sporām (kuras ar neapbruņotu aci nesaskatīsi). Uztraus virsū nedaudz augsnes un zemsedzi, ik pa laikam nedaudz aplej, ja ir sauss, bet ne ļoti!
Sēnes, kas aug uz celmiem. Paņem vecu koka bluķi, dažas dienas paturi dīķī, izvelc ārā, izurb caurumus bluķī, ielej sporas vai iestūķē jau izaudzēto (to var nopirkt austersēņu gadījumā) micēliju, aiztaisi ciet caurumus, turi visu laiku bluķi mitru, neļauj dikti izžūt, ja tas ir jauns. Gaidi ražu (visdrīzāk nākamajā gadā vai mazliet ilgāk).
Par kurmjiem un skudrām prasi padomu dzīvnieku sadaļā, šeit ir sēņu lietas!
10, 2007, 22:18Zanda
kas ir trehaloze?
17, 2007, 15:52Jānis
zaigo3 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Sēņu cukurs!
17, 2007, 16:57Zanda

Lasi: Mikroorganismos, dzīvnieku un zemāko augu šūnās (mūsdienās sēnes netiek uzskatītas par augiem)uzkrājas disaharīds trehaloze (tas ir cukurs). Sīkāk: http://raksti.daba.lv/referaati/2004/IGailite/anhidrobioze.html
17, 2007, 17:16Zanda
Labdien!
Mani interesē sēņu vaboles.Kur es varētu sameklēt lielāku informāciju par tām..??
9, 2007, 11:00martiness
* Answers and Comments ->

Labākie vaboļu speciālisti ir Dmitrijs Teļnovs (telnovs@finieris.lv) un Arvīds Barševskis (beetles@dau.lv). Viņi varētu zināt atbildi.
9, 2007, 13:55Sēņu vabole

Sveiciens
Atvainojos par kaveshanos ar atbildi
Kas tieši Jūs interesē par šīm vabolēm? Ir vairākas grāmatas (piem. krievu val., ari internetresursi). Sēnēs ir sastopamas diezgan daudzas sugas. Ir gan tās, kas barojas ar sporām, augļķermeņiem, gan tādas, kas ēd sēnēs dzīvojošas vaboles un citus kukaiņus...
Ar cieņu,
19, 2007, 13:53Arvīds
vai var atrast informaciju par puupeeziem...kaa tie aug,kur aug?cik ilgi dzivo?
7, 2007, 19:11kikii
* Answers and Comments ->

Pūpēži ir ļoti dažādas sēnes. Daļa ir ar kātiņu, citi bez tā. Daudzi pūpēži ir ēdami, kamēr tie ir jauni, piemēram, kātainais pūpēdis, parastais zaķpūpēdis, kārpainais pūpēdis, milzu apaļpūpēdis. Vairojas ar sporām, kas izsējas caur atveri augļķermeņa augšdaļā. Sporas ir ļti sīkas, tāpēc nav vēlams tās ieputināt acīs. Par pūpēžiem var izlasīt gandrīz jebkurā sēņu grāmatā un internetā.
8, 2007, 9:14Meringija
krustvardu miklas par senem
18, 2007, 14:37sandra
* Answers and Comments ->

Latviski Internetā, manuprāt, nav krustvārdu mīklas par sēnēm, bet ir angļu valodā, bet, protams, tās visas ir jāaizpilda ar angļu terminiem. Lūk, divas interaktīvas krustvārdu mīklas: http://www.countrysideinfo.co.uk/intctve_puzzles/fungi_xwd1.htm
un
http://www.iq.poquoson.org/protistandfungicw.htm
21, 2007, 23:26Zanda
Sveiki! Es tā skatos te gudri cilvēki. Varbūt jūs varētu man palīdzēt. =) Lūdzu!
Man bioloģijā uzdots jautājums - "Ko cilvēki ievāc, lasot sēnes?" Jautājumu neizprotu. Te ir runa par kaut kādām vielām vai kaut ko tml.?
Un vēl kas. Izmeklējos daudzās vietās. Kas ir augu seka?
12, 2006, 19:46Anžela
* Answers and Comments ->

Paldies par skaidrojumu, kas ir augu seka =)
12, 2006, 19:54Anžela

Sēņojot cilvēki ievāc sēņu augļķermeņus. Pati sēne (micēlijs jeb sēņotne) aug
"zem zemes". Sīkāk tas aprakstīts šeit:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/augsana.shtml
12, 2006, 20:20Ģederts

Vienkāršoti – augu seka ir tad, kad katru gadu vienā un tajā pašā laukā audzē ko citu.
2, 2007, 16:34Zirneklītis
bazīdijsēnēm man vajadzetu stastinju par sim senem,kur to var izdarit?
29, 2006, 16:02evita
* Answers and Comments ->

Droši vien burtnīcā, bet var arī uz lapiņas. ;)
1, 2006, 4:56Zirneklītis

Pie bazīdijsēņu nodalījuma pieder sēnes ar labi izveidotu daudzšūnu sēņotni. Bazīdijsēnes galvenokārt ir sēnes ar labi izveidotiem augļķermeņiem. Tādas ir cepurīšu sēnes, piepes, adateņu sēnes un pūpēži. Augļķermeņi neveidojas tādām bazīdijsēnēm kā rūsas sēnes un melnplaukas sēnes. Bazīdijsēnes vairojas ar bazīdijsporām, kas attīstās uz vien- vai četršūnu bazīdijām. Vairumā gadījumu uz katras bazīdijas attīstās 4 bazīdijsporas. Bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās uz šo sēņu augļķermeņu veidojumiem, ko mēs redzam augļķermeņu cepurīšu apakšejā daļā: tās ir lapiņas, stobriņi, adatiņas, labirintam līdzīgas krokas u.c. Šos veidojumus sauc par himenoforu, t.i. himēnija nesēju. Himēniju jeb himēnijslāni veido bazīdijas un sterili izaugumi starp tām.
No: http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/apraksti/bazidijsenes.shtml
P.S. Vajag iemācīties lietot Google.lv , tad atrastu info!
7, 2007, 13:00Zanda
[<< Previous page] [1] 2 [3] [Next page>>] Records in this group: 81
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------