Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Geography and Geology of Latvia


Hide answers
[<< Previous page] [1] 2 [3] [Next page>>] Records in this group: 68
Order: v
Kas ir evaporits? Vai ari pasakat kur sameklet?
20, 2007, 14:10Undita
* Answers and Comments ->

Šo vārdu var atrast Angļu valodas vārdnīcā. Tā angliski sauc nogulumiežus, kas radušies iztvaikojot ūdenim, kas satur sāļus. Ūdenim pamazam iztvaikojot, sāļu koncentrācija tajā pieaug tik ļoti, ka sākas kristalizācijas process. Šādu iežu piemēri ir ģipsis un dolomīts.
20, 2007, 21:51Zirneklītis

21, 2007, 10:04Wikija
aa un vel kuras upes krastaa atrodas Atrais kalns?=) tas ir Latvijaa...
28, 2007, 20:44pele
* Answers and Comments ->

Ātrais kalns atrodas Nīkrāces pagastā pie Ventas. Tuvākā lielākā apdzīvotā vieta ir Dzelda.
2, 2007, 12:46Zirneklītis
Sveiki! vai jus varetu ludzu pateikt kura ezera krastaa atrodas Kuzu alas(ar mikstinajuma zimi raxtaas...)=)
28, 2007, 20:42pele
* Answers and Comments ->

Grūti biju uzlikt mīkstinājuma zīmi uz pareizā burta? Citādi sanāk Ķuzu, bet izrāda, ka jāmeklē Kužu:
Kužu ala – gaišā smilšakmens ala Vaidavas ezera R krasta nogāzē, apm. 250 m uz ZA no Kužu mājām un nepilnus 2 km no Rīgas - Valmieras šosejas (http://www.alas.lv/).
4, 2007, 0:38Zirneklītis
kā sauc instrumentu ar kuru var noteikt Zemes Virsmas punkta augstuma starpību un mērīt paagstinājumus? :(
28, 2007, 19:27(
* Answers and Comments ->

Šādu ierīci sauc par nivelieri, bet pašu darbību par nivelēšanu.
1, 2007, 9:50Zirneklītis
Sveiki!
Kas ir dabas resursi? Kā tie iedalās!?
22, 2007, 18:40anaa
* Answers and Comments ->

Dabas resursi ir civēku eksistences līdzekļi, kas radušies neatkarīgi no cilvēku darbības. To iedalījums ir atkarīgs no tā, ko mēs gribam uzsvērt, piemēram, var iedalīt atjaunojamos un neatjaunojamos, vai – cietie, šķidrie, gāzveida, vai – biotiskie un abiotiskie un tā bez gala.
22, 2007, 21:15Zirneklītis
Labdien!
Vai nevariet lūdzu pateikt,kur var sameklēt materiālus. Tema ir "Grunts stiprības parametri un tās sagraušanas dinamiskie un statiskie procesi".
Liels paldies.
7, 2007, 9:58Krista
* Answers and Comments ->

Labdien Krista!
vienu iespēju varu pateikt - tā ir tīmekļa biblioteka Atlants.lv. Lai izdodas !
13, 2009, 11:07Aigars

Apšaubāmas izcelsmes un apšaubāmas kvalitātes darbus tur var nopirkt. Silti neiesaku.
13, 2009, 12:58Zirneklītis
Kaa sauc starpvaļņu pārpurvotās ieplakas Slīteres nacionālajā pakā???
29, 2007, 23:00zobs
* Answers and Comments ->

30, 2007, 3:22Zirneklītis

ka sauc latvijas upes
10, 2009, 17:25ivars
http://www.latvijas.daba.lv

Upe, strauts, strautiņš, upīte, straume, čurkste, urdaviņa, urdze, urga, odzīte, tērce, valks.
11, 2009, 20:09Zirneklītis
kāds ir degslānekļa otrs nosaukums?
28, 2007, 14:01evitucis
* Answers and Comments ->

degakmens, bitumena slāneklis
30, 2007, 21:40Zirneklītis
Lūdzu paskiet kā sauc lielus kūdras kalnus????
27, 2007, 19:37sisy
* Answers and Comments ->


Augstie (sūnu) purvi.
Attēls pielāgots no http://academic.emporia.edu/aberjame/wetland/baltic/baltic.htm
21, 2008, 22:35Zirneklītis
kas ir lielākais kanāls Baltijas valstīs?
26, 2007, 17:50agnese
* Answers and Comments ->

Lielākais kanāls Baltijas valstīs varētu būt Meirānu kanāls, kas lielu daļu Lubānā ieplūstošo upju, apejot Lubānu, aizvada tieši uz Aivieksti. Sākts rakt pērnā gadsimta 30-os gados. Atšķirībā no lielākajiem kanāliem pasaulē, tas netika izrakts kuģošanai :( . Kanāla garums ~25 km, platums sasniedz pat 80 m, bet dziļākā vieta – 10 m.
26, 2007, 19:51Zirneklītis
Vai latviešu valodā tiek lietoti jēdzieni: stratigrāfiskā ģeoloģija, stratigrāfiskā paleontoloģija? Cik saprotu, stratigrāfija ir ģeoloģijas nozare, bet angļu valodas dokumentā atradu formulējumu: Stratigraphic geology un Stratigraphic paleontology.
24, 2007, 17:26Ginta
* Answers and Comments ->

Es domāju, ka stratigrāfiskā ģeoloģija ir liekvārdība, jo stratigrāfija, kā jau teici, ir ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās secību, vecumu, hronoloģisko kopsakaru un izplatību («Ilustrētā svešvārdu vārdnīca», Avots, 2005.). Nesaka taču zooloģiskā bioloģija. ;)

Paleontoloģiskā stratigrāfija (nevis otrādi) gan varētu būt lietojams termins un varētu raksturot atrasto fosīliju izmantošanu uzslāņojumu secības pētīšanai.

5, 2007, 11:32Zirneklītis
Labdien!Ludzu pasakiet,kur var atrast mareriālus - grunts dinamika,visu par grunti.Paldies.
2, 2007, 15:20Krista
* Answers and Comments ->

Baidos, ka... Neesmu īsti drošs, kas ir "grunts" bioloģijas kontekstā. Vienīgais,
kas nāk prātā, ir "atklātās grunts augi". Vai te tomēr nav runa par ģeoloģiju?
2, 2007, 17:18Ģederts

Vārdu „grunts” var uzvert arī pārnestā nozīmē, kad kaut kas tiek nolaists „uz grunti” ;) .

Vēl jau ar grunti saprot to, ko uzklāj pirms krāsošanas, kas aizpilda virsmas poras, veicina pamatnes un krāsas saķeri, aizsargā virsmu pret koroziju, bet tas laikam nav tas, kas Tevi interesē.

Ģeoloģijā un būvniecībā gruntis ir jebkuri drupieži, kas atrodas litosfēras dēdēšanas zonā (Zinātnes un Tehnoloģijas vārdnīca), t.i. zemes garozas virskakārtas sairusī daļa. Ir birstošas, saistīgas un klints gruntis. Varbūt būtu jāmeklē grāmatas par augšņu veidošanos, erozijāmm, pamatu sagatavošanu dažādām celtnēm?

Tīmeklī var sākt šeit:

3, 2007, 11:26Zirneklītis
Vai Latvijā ir vietas, kur iegūst granītu? Vai tikai granīta šķembas? Kur var palasīt vairāk par granītu?
29, 2006, 12:58Inga Miķelsone
ingha at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Sveika Inga!
Var nopirkt kā būvmateriālu un var iet pats skaldīt laukmalā. Zelta viidusceļš -
Protams Latvijā vienīgais ieguves avots ir laukakmeņi. Tuvākā vieta virszemē Somija.
7, 2009, 12:37Aigars
kā starp iežiem atpazīt meteorus?
25, 2006, 9:49dace
* Answers and Comments ->

Labdien!
Piemēram visizplatītākā m e t e o r ī t u grupa ir dzelzs M., kuriem loģiski piemīt magnētisms. Kopumā cerības Latvijā kaut ko tādu atrast ir niecīgas.
7, 2009, 12:06Aigars

„Uz Zemes nokritušos meteorītus (94% gadījumu sastāvošus no silikātiežiem) ir ļoti grūti identificēt un atšķirt no parastiem Zemes izcelsmes akmeņiem. Metāla meteorītus identificēt ir vieglāk, bet tie ir sastopami ievērojami retāk (6% gadījumu). Tādēl galvenā meteorītu „ieguves” vieta uz Zemes ir biezie Antarktīdas ledāji, uz kuru virsmas atrastie silikātiežu un metāla fragmenti var būt tikai kosmiskas izcelsmes (nevis Zemes ieži, kas neizprotamā veidā izspiedušies no apakšas cauri simtiem metru biezam ledājam!)”
Juris Žagars, Ilgonis Vilks «Astronomija augstskolā», LU Akadēmiskais apgāds, 2005.
8, 2009, 13:30Zirneklītis
kā nosaka fosīliju vecumu???
25, 2006, 9:45anita
* Answers and Comments ->

pēc izotopiem, t.i. radioaktīvā datēšana
6, 2006, 20:21viesis

This site is the best!
3, 2007, 7:51yahoobot
http://Axeltvv@gmail.com

This site is the best!
3, 2007, 7:51yahoobot
http://Axeltvv@gmail.com
pastāstiet par latvijas valsti
21, 2006, 15:34edgars4882
* Answers and Comments ->

21, 2006, 19:22Zirneklītis
es gribētu uzzināt vai latvijas valsts atrodas labā ģeogrāfiskā stāvoklī
19, 2006, 15:08edgars4882
* Answers and Comments ->

Kalnu slēpotāji tā nedomā. Krokodilu mīlētāji arī uzskata, ka stāvoklis ir slikts. Tropu tauriņi pie mums nedzīvo. Asu izjūtu cienītājiem nav ne kolosālu plūdu ne grandiozu virpuļviesuļu. Nu kur tas der. ;) Parfrāzējot angļu teicienu, ka nav slikti laika apstākļi, bet ir tikai nepiemērots apģērbs, var teikt, ka nav slikti ģeogrāfiskie stāvokļi, ir tikai nepiemērotas velmes.
20, 2007, 9:20Nebēdnieks
Kas ir paleohidroloģija (paleohydrology)?
22, 2006, 10:45Inga
* Answers and Comments ->

Šis termins sastāv no trīs vārdiem:
  • paleo: [gr. palaios – sens] tāds, kas saistīts ar aizvēsturi;
  • hidro [gr. hydōr – ūdens] tāds, kas saistīts ar ūdeni;
  • loģija [gr. logos – jēdziens, mācība] zinātne.

Tādejādi paleohidroloģija ir zinātne, kas pēta aizvēsturisko Zemes hidrosfēru (ūdens apvalku). Par to, kāda ir bijusi hidrosfēra, spriež pēc tās atstātām pēdām litosfērā (Zemes cietajā apvalkā) – nogulumiem, erozijas un citām izmaiņām.

22, 2006, 22:17Zirneklītis
Sveiki!Man ļoti vajadzīgs jūsu padoms,kas attiecas uz pasaules ģeogrāfiju.Cik procentuāli mūsu planētu klāj meži un cik - pilsētvide? Atbildi man vajadzētu cik vien iespējams precīzu.
Paldies!
11, 2006, 11:52Ieva
* Answers and Comments ->

Rakstā Steffen Fritz, Andrew Hartley, Etienne Bartholomé and Alan Belward, 2005, GLC- 2000:A New Global Data Base for Environmental Monitoring and Resource Management. (Proceedings of the Second International VEGETATION User Conference) tiek apgalvots, ka urbanizēta vide aizņem 0,19% no sauszeme, bet dažādi meži 27,1%. Skaitļus vari pārbaudīt pati, jo zemes izmantošanas karte pieejama ikvienam:

http://www-gvm.jrc.it/glc2000/Products/fullproduct.asp

Pieminētais raksts atrodams:

http://www.vgt.vito.be/vgtapen/proceedings/p423%20Fritz.pdf

Bet nevajag aizmirst, ka mežu platības dramatiskā ātrumā samazinās, bet pilsētvide pieaug. «Ilustrētās Zinātnes» jūnija numurā ir teikts, ka pēc jaunākiem pētījumiem pilsētas aizņem 3% no sauszemes. Tiesa tik dramatiskas izmaiņas gan liecina par dažādu izmantoto metožu pilsētvides atpazīšanai atšķirību, nevis par patieso pieaugumu.

Tā nu ir ar to precizitāti pasaules mērogā. Īstenībā jau Tavs jautājums ietver neprecizitātes, jo dažādiem cilvēkiem ir dažādi pieņemumi par to, kas ir pilsētvide un kas ir mežs. Kad biju Uzbekijā, tur par mežu vietēji lepni devēja to, ko mēs šeit Latvijā saucam par krūmāju. Dažs labs no, piemēram, Vācijas mežiem mūsu izpratnē drīzāk ir parks.

22, 2006, 22:10ZIrneklītis
sveiki man vajag par MADONAS RAJONU
28, 2006, 18:22SANITA
emuks at inbox.lv
* Answers and Comments ->

29, 2006, 20:38Zirneklītis
Vai Jums lūdzu būtu kāda informācija par Latvijas purvu (īpaši Cenas tīrelis, Palšu purvs, Vesetas purvs)fiziski-ģeografiskajiem aprakstiem?
19, 2006, 13:47anastasija
* Answers and Comments ->

ļoti maz.
http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28159
iesaku tālāk vērsties pie šajā lapā minētajiem cilvēkiem
19, 2006, 19:03Vija

Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā (http://www.dap.gov.lv/) var pameklēt dabas aizsardzības plānus. Tajos parsti ir iekšā arī vietas apraksti, piemēram:
20, 2006, 6:39Zirneklītis

Liels paldies par palīdzību, bet to visu esmu izskatījusi līdz tam.
20, 2006, 9:06Anastasija
man ir projektu nedeelja un man vajadzeetu zinaat Kāpēc taupa dabas resursu jau tagad paldies =)
14, 2006, 14:36MaNs)
* Answers and Comments ->

tāpēc, ka ir atjaunojamie un neatjaunojamie dabas resursi. neatjaunojamie ir
jātaupa, atjaunojamie ir jāatjauno. piemēri: atjaunojamie - koksne,
neatjaunojamie - nafta, ogles
14, 2006, 20:31Ģederts
Sveiki!
Vai ir iespējams kaut kur atrast Inčukalna gāzes krātuves aptuveno pazemes karti ar teritoriju kurā šajās nogulsnēs uzkrāj gāzi? Zinu ka tā ir apm. 20km2, bet karti nevaru atrast.
12, 2006, 3:12MB4U
* Answers and Comments ->

Karte diez vai būs vienkāršiem mirstīgiem pieejama. Varu piedāvāt dažus faktus:

„Inčukalna pazemes gāzes krātuve nodota ekspluatācijā 1968. gada 9. augustā. Kopējā ietilpība 4,400 miljardi m³ dabasgāzes, t.sk., 2,145 miljardi m³ bufergāzes un 2,255 miljardi m³ aktīvās gāzes. Platība 23,2 km². Atrodas Rīgas rajona Sējas, Krimuldas un Inčukalna pagastos apmēram 700 m dziļumā. Pēc juridiskais statusa tā ir a/s «Latvijas Gāze» Ekspluatācijas un tehniskā departamenta struktūrvienība.”

(Izvilkums no http://www.lg.lv/pub/default.php?lapa=1&oid=72 ).

14, 2006, 10:18Zirneklītis
luudzu pasakiet man wisas salas Daugavā...???
11, 2006, 14:15edzeniite
* Answers and Comments ->

Pilnīgi visas, vai tikai tās, kas Latvijs teritorijā? Un vai tiešām pilnīgi visas, vai tikai lielākās?
12, 2006, 15:04Zirneklītis

man vajadzeetu atteelus un aprakstus kaa zied kljavas, ozoli, beerzi!!!luudzu paliidziet...man vajag ljoti steidzami....
19, 2006, 19:37driska
Cik tālu no jūras krasta sastopamas kāpas?
4, 2005, 15:09Pēteris
* Answers and Comments ->

Tālu. Tā saucamās iekšzemes (kontinentlās) kāpas sastopamas pat Daugavpils apkārtnē. Augstas kāpu grēdas un pauguri paceļas ap Taurklani, Streņčiem, apvidū starp Pededzi un Balupi. Šīs kāpas ir veidojušās ļoti sen – galvenokārt leduslaikmeta beigu posmā sausa kontinentāla klimata apstākļos.
4, 2005, 16:00Zirneklītis
Kaadi ir geograafiskie atklaajumi Latvijaa?
9, 2005, 20:56Anna
* Answers and Comments ->

Kādu alu var atrast, kādu kriteni.
10, 2005, 22:21Zirneklītis

Ja ļoti ilgi meklē, tad var atrast kādu vēl neatklātu iezemiešu cilti, kas runā tikai Ņam-ņam valodā, katru teikumu beidzot ar b... ;)
10, 2005, 22:27Pēcis

Latvijas ģeoloģiskie pieminekļi
http://www.lu.lv/daba/Geologija/_Ievads.htm
12, 2005, 5:36Zirneklītis
Stāvot jūras krastā var novērot, ka laivas paslēpjas aiz horizonta. Kāpēc to nevar redzēt stāvot ezera krastā?
30, 2005, 23:50Pēcis
* Answers and Comments ->

Zemes virma ir izliekta, tāpat tas ir ar ūdens virsmām. Tādēļ, ka jūra liela, aiz šī ūdens izliekuma var „paslēpties” ne tikai laiva, bet pat vesels kuģis ar visiem mastiem. Ezeri, parasti, ir maziņi un to izliekums nav augsts. To, cik lielam jābūt ezeram, lai laiva paslēptos aiz horizonta, var izrēķināt. Lai vienkāršotu aprēķinus, pieņemsim, ka zemei ir lodes forma, kuras diametrs ir 6 372 000 m. Vēl jāsaprot, ka attālums starp diviem punktiem tiek mērīts pa lodes virsmu, nevis pa taisni caur lodes iekšieni. Tatad, var izmantot formulu:


__________
( √2*R*h - h² )
π * R * 2 * arcsin|-------------|
( R )
l = -------------------------------------- ,
180
kur:
π - pī (~3.142);
R - riņķa rādiuss, šinī gadījumā 6372000 m;
h - izliekuma augstums mēro no iedomātas taisnes,
kas savieno divus punktus uz lodes virsmas
caur lodes iekšpusi.

Pieņemsim, ka ezera kupolam jāpaceļas par 2 m, lai aiz tā kupola varētu paslēpties laiva no tā cilvēka, kas stāv krastā. Izmantojot redzamo formulu, varam aprēķinat, ka laivai ir jābūt vismaz 10,1 km no krasta. Latvija ir atrodomi šāda garuma ezeri, piemēram, Rāzna (12,1 km), Dridzis (11 km), Engures ezers (19 km), Lubāns (15,6 km), Burtnieks (13,3 km), Usmas ezers (13,5 km).

Protams, guļot, nevis stāvot, ezera krastā, ezera kupols var būt uz pusi mazāks (bet ne attālums līdz laivai, cik tālu jābūt laivai – izrēķini pats), lai laiva pazustu skatienam.

4, 2005, 16:47Zirneklītis
Cik dziļa ir Baltijas jūras dziļākā vieta? Kur tā atrodas?
29, 2005, 11:42Evija
* Answers and Comments ->


Jūras daļa platība, tilpums, lielākais vidējais
m² km³ dziļums, m dziļums, m
__________________________________________________________
Botnija līcis 115 638 6 381 293 55
Somu līcis 29 509 1 104 115 37
Rīgas līcis 18 558 412 56 22
Baltijas jūras
centrālā daļa 207 911 13 006 451 63
Dāņu jūra 10 660 138 54 13
Kategats 22 088 506 100 23
___________________________________________________________
Kopā 404 364 21 547 451 53

Avots: The Baltic Marine Environment 1999–2002, Baltic Sea Environment Proceedings No. 87, Helsinki Commission, Baltic Marine Environment Protection Commission, 2003
29, 2005, 16:16Zirneklītis

te nekas nenotiek tur nav rakstiits kur tas ir
13, 2007, 21:17es
Bet vai mūsdienās upes pārvietojas?
28, 2005, 17:42Pēcis
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Pārvietojas gan. To sauc par krastu izskalošanu. To, kā upe maina savu izskatu, nosaka atšķirīgo iežu izskalojamība, ūdens daudzums, hidroloģiskai režīms, kritums, zemes garozas kustība un cilvēku darbība. Upe var iegrauzties gan dziļumā, gan uz sāniem. Ir upes, kuras gadiem nemaina savu gultni. Toties, piemēram, Gaujā vietumis ir novērota krastu erozija līdz 4 m gadā. To, kā pārvietojusies upe, liecina dažādās vecupes.

Sīkāk par to var palasīties enciklopēdijas «Tava labākā grāmata par Latviju» 5. sējuma 253. lappusē.

28, 2005, 17:50Zirneklītis
Vai tagadējās upes ir līdzīgas tām upēm, kādas Latvijā bija pirms ledus laikmeta?
28, 2005, 17:16Pēcis
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Citāts no enciklopēdijas «Tava labākā grāmata par Latviju» 5. sējuma 249. lappuses:

„..Speciālie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pētījumi, .., jau sen pierādījuši, ka daudzu tagadējo upju ieleju lielāki vai mazāki posmi sakrīt ar senām kvartāra nogulu aizpildītām ielejām (pirmielejām). Tās bijušas nesalīdzināmi dziļākas par tagadējām. ..

Tagadējās upes tikai daļēji sakrīt ar seno upju ielejām. .. Precīzi salīdzinot seno un tagadējo upju tīklu, var konstatēt, ka tagadējās upes no senajām novirzās uz dienvidiem. ..”

28, 2005, 17:28Zirneklītis
kur var atrast kā ir cēlušās Latvijas upes??
28, 2005, 16:16ieva
* Answers and Comments ->

Saule Latvi sēdināja
Baltas jūras maliņā:
Vēji smiltis putināja,
Ko lai dzēra latvju bērni?

Saule lika dieviņam,
Lai tas raka Daugaviņu -
Zvēri raka, dieviņš lēja
No mākoņa dzīvūdeni.

Dzīves ūdens, nāves ūdens
Daugavā satecēja -
Es pamērcu pirksta galu,
Abus jūtu dvēselē.

Jānis Rainis „Daugava”

28, 2005, 16:45Spēlmanītis

Citāts no «Latvijas Dabas Enciklopēdijas» 6. sējuma:

„.. Upju hidroloģisko režīmu nosaka fizioģeogrāfiskie apstākļi, galveno kārt klimats un reljefs. Liela nozīme ir augšņu īpašībām .., ģeoloģiskai uzbūvei, baseina mežainuma, purvainuma un ezerainuma pakāpei. Latvijas upēm ir jaukta ūdens pieplūde (sniega kušana, lietus un pazemes ūdeņi). ..”

28, 2005, 17:09Zirneklītis

28, 2005, 17:11Zirneklītis

hehe, ainavaa ir augstaakas vietas un zemaakas vietas.
noliist lietus, un kur šis liksies? no avotiem arī izplūst ūdens. uudens jau parasti tek no augsas uz leju, un kaut kā satek kopaa =)
taalaak notika taa
"Zaķis upi mērījis un kurmis vagu dzinis, tādēļ
visas upes esot līkas."
(http://ai1.mii.lu.lv/ticejumi/upe.htm)
Izņēmums ir Daugava. to visu izraka dažādi zvēri:) No kādas teikas atceros, ka organizācija bijusi tik teicama, ka tikai viens zvērs esot slinkojis, par ko viņš vēl aizvien izcieš sodu :(
vēl upju gultnes mēdz būt pa ledāja kušanas ūdeņu izgrauztām gravām =)
lasi vēl:
Glaževiča, L., 1975. Virszemes ūdeņi. Latvijas ģeogrāfija, „Zinātne”, Rīga, 74. – 89. lpp
28, 2005, 17:12Kājas sausumā

Vai tagadējās upes ir līdzīgas tām upēm, kādas Lat ...
28, 2005, 17:16Pēcis
Continue here -» ...

atvainojos, bet es nejauši atradu


Reiz pasaulē bijuši lieli plūdi, tā ka pat putniem nav bijis vietas, kur atmesties. Putni nu nosprieduši rakt upi, lai ūdens notecētu. Visi putni stājušies pie darba un rakuši ar saviem knābjiem. Tikai krauklis bijis ļoti slinks un negājis ar citiem putniem rakt upes. Krauklis toreiz bijis gluži balts, bet lai nu viņu arī noturētu par racēju, tad viņš nosmērējies gluži melns ar dubļiem. Līdz ar citiem racējiem viņš nu atkal gribējis iet upē mazgāties, bet citi putni, zinādami kraukļa viltību, nav viņa nemaz laiduši pie ūdens. Krauklis nu gribējis ar visu varu tikt pie mazgāšanās un sācis nejaukā balsī brēkt, bet viss tas nekā nepalīdzējis.
No tā laika nu krauklim palikušas melnas spalvas un nejauka balss.


Senāk nebijis upju. Te kādreiz Dievs visiem dzīvniekiem pavēlējis iet upes rakt (vietām saka: Daugavu rakt). Vanags nepaklausījis tādai pavēlei, paturējis gan tīras, dzeltenas kājas, bet ieguvis lielu sodu. Dievs aizliedzis viņam dzert no upēm, ezeriem un citiem zemes ūdeņiem, bet atļāvis slāpes dzesēt tikai ar tiem rasas pilieniņiem, kas lietum līstot uz lapām paliek. Tādēļ tad vanags skraida, sausā laikā — augstu gaisā pacēlies — lūdzas: "Pil, pil, pil!" lai lietus lītu, pilētu un viņam būtu ko dzert.


Iesākumā vēl nebijis ne upju, nedz ezeru, bet visiem vajadzējis iztikt no lietus un rasas. Tad Dievs pavēlējis visiem dzīvniekiem iet upes un ezerus rakt. Bet vālodze nav gājuse. Dievs viņai par sodu pavēlējis no zemes ūdeņiem nedzert, bet iztikt no rasas un lāsēm. Tādēļ arī vālodze brēcot uz lietu.

un visbeidzot


14. St.Ulanowska, Lotysze Inflant Poliskich,86. O.Dähnhardt, Natursagen, III, 314. :bdfz cnfhbyf 5, 439.


Lietus putns [falco milvus] negribēja iet upes rakt, kad visi citi putni raka. Viņš sacīja, ka viņam pietikšot ar to ūdeni, kas būšot uz lapām un akmeņiem. Dievs par to saskaitās un aizliedza viņam dzert ūdeni no upēm. Tādēļ viņš arī vienādi kliedz: "Dzert, dzert!" Lai varētu padzerties, viņam nu arvien jāgaida, kamēr uzlīst lietus.

ar vārdu sakot, visi melnie un bļaustīgie putni ir agrākie haltūristi.


http://www.ailab.lv/pasakas/gr01/01218.htm

28, 2005, 17:33Kājas sausumā

Bet vai mūsdienās upes pārvietojas? ...
28, 2005, 17:42Pēcis
Continue here -» ...

Citēju Kājas sausumā „..Dievs viņai par sodu pavēlējis no zemes ūdeņiem nedzert, bet iztikt no rasas un lāsēm. Tādēļ arī vālodze brēcot uz lietu..” un tālāk „.. ar vārdu sakot, visi melnie un bļaustīgie putni ir agrākie haltūristi..”

Tad nu gan melnu putnu atraduse ;)

28, 2005, 18:18Zirneklītis
Labdien,
Vai Kurzemē ir randu pļavas? Ja ir, tad kur?
Paldies!
15, 2005, 18:02Andris
* Answers and Comments ->

Ar Randu pļavām tiek saprastas jūrmalas pļavas Ziemeļvidzemē. Tas ir drīzāk kā vietvārds un nevis pļavas tips.
Taču jūrmalas pļavas (pļavas jūras krastā ar sāļainām augsnēm raksturīgām sugām) ir sastopamas arī Rīgas līča rietumou pusee - Mērsragā.
15, 2005, 18:16Vija
Sveiki! Es ceru, ka varētu sagaidīt arī atbildi =)
Grasos rakstīt magjistra darbu par purvu nosaukumiem Kurzemē. Varbūt Jūs varētu palīdzēt ar info - kur iegūt mūsdienīgus materiālus par šo tēmu?
Paldies =)
10, 2005, 0:03Deina
* Answers and Comments ->

Tai sauktajā «Latvijas Satelītkartē» (VZD 2000. gada izdevums) ir diezgan bagātīgs vietvārdu slānis, tai skaitā, tur ir atrodami lielāko purvu patreizējie nosaukumi. Tas varētu kalpot kā vispārīgs pārskats par patreizējo situāciju. Universitātēs šai kartei vajadzētu būt pieejamai arī ARC coverage formātā.

Jautājums, protams, cik mazs ir mazākais purvs, kas vēl izraisa interesi, jo kartes ir veidotas mērogam 1 : 5o ooo – visi purveļi, kam ir nosaukumi, tur virsū nav.

10, 2005, 1:54Zirneklītis

Varbūt bibliotekās var atrast:
  • Endzelīns J. Latvijas vietu vārdi. 2. d. Kurzemes un Latgales
    vietu vārdi. - R., 1925.
  • Endzelīns J. Latvijas PSR vietvārdi. - R., 1956.
    - 1.d. 1. sēj., 1961. - 1.d. 2.sēj.
  • Goba Z. Kuldīgas rajons: Dabas objektu nosaukumu vārdnīca. Rīgā:
    LU, 1994. - 142 lpp.
  • Latvijas PSR ūdensteču nosaukumi: Īsa izziņa/ Sast. R. Avotiņa, Z. Goba.-Rīgā: LVU, 1986.; 1. burtn. (A-I)-74 1pp.; 2. burtn. (L-M)-671pp.; 3.
    burtn. (N-R)-44 1pp.; 4. burtn. (S-Ž)-68 1pp.
  • Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi / Sast. R. Avotiņa. -Rīgā:
    LVU, 1984.; 1. burtn. (A-D)-8l lpp.; 2. burtn. (E-K) -- 79 lpp.; 3. burtn. (I: M)71 lpp.;
    4. burtn. (N-R) -58 lpp; 5. burtn. (S-T) -59 lpp.; 6. burtn. (U-Ž) 44 lpp.
  • Plāķis J. Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi. 1.d. Kurzemes
    vārdi //
    Latvijas Universitātes raksti. - R., 1936.
10, 2005, 2:12Grāmattārps

Sveiciens,

ja tas saistās vairāk ar toponīmiku, tad var meklēt palīdzību VZD Toponīmikas laboratorijā. Laboratorijas vadītāja – Vita Strautniece tel. 7815458,7815448 vai
karte@vzd.gov.lv

10, 2005, 13:25IG

PALDIES VISIEM!!! =)
Labpraat sanjemshu veel info, ja kaads varees pateikt veel ko jaunu!!! =)Paldies!
12, 2005, 1:24Deina

populārākie būs enciklopēdījās, piem., Latvijas daba. Enciklopēdija 1. - 6. sējums. R., 1994.-1998.
18, 2009, 19:43TAs
[<< Previous page] [1] 2 [3] [Next page>>] Records in this group: 68
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------