Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Plants


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] 11 [12] [13] [14] [15] [16] [Next page>>] Records in this group: 497
Order: v
Vai jūs lūdzu nevarētu pateikt kā vairojas tauriņziežu dzimtas augi?
3, 2007, 20:08Laura
* Answers and Comments ->

Tieši tāpat, kā visu citu dzimtu augi - pārsvarā ģeneratīvi (ar sēklām), bet
atsevišķām sugām - ne tikai ģeneratīvi, bet arī veģetatīvi (t.s. klonālie augi).
Tāds tauriņziežu dzimtas klonālais augs, piemēram, ir āboliņš.
4, 2007, 9:20Ģederts
butu labak ja jums butu vairak informacijas par Pulkstenisu dzimtu.
3, 2007, 12:07jojo
* Answers and Comments ->

drusciņ jau ir.
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/pulksteniites/
vēl vari pameklēt googlē konkrētās sugas, kas uzskaitītas minētajā lapā.
3, 2007, 13:07Vija
kas pupai ir mikropile
28, 2007, 19:24inga
* Answers and Comments ->

Mikropile ir ne tikaui pupai (augam), bet visiem ziedaugiem. Tas atvērums sēklaizmetnī, caur kuru pēc auga aputeksnēšanas dīgļstobrs iekļūst sēklaizmetnī.

Arī kukaiņiem, zirnekļiem un vēl dažiem dzīvniekiem olām ir viena vai vairākoas mikropiles – nelieli izaugumi ar atveri, caur kuru olā iekļūst spermatozoīds.

29, 2007, 9:41Zirneklītis
Pastastiet kautko par Zelta stigu. Jau ieprieks paldies!
26, 2007, 10:33kake
* Answers and Comments ->

Ir sastapt apgalvojums, ka tā saucot smaržīgo kalīziju (Callisia fragrans).
2006. gada 8. martā «Dienas» mājas lapā bija publicēts Aivas Kalves raksts par šo augu „Veselīgā stīgotāja” ( http://www.diena.lv/lasit.php?id=272112 ):
„Zelta stīga jeb kalīzija ir ārēji necils, taču dziedniecisko īpašību dēļ populārs augs
Zelta stīga! Nosaukums vien ir ko vērts! Kāda gan tā izskatās — mirdzoša un starojoša gluži kā princešu loka? Izrādās, augs ir ļoti necils. Taču šī auga popularitāte ir vairāku grāmatu vērta. Kalīzija pie sava otrā vārda — "zelta stīga" ir tikusi savu dziedējošo īpašību dēļ.
..
Viss labums ir stīgās, kas aug pat līdz 1,5 metri garas. Tās ēd svaigas, glabā spirtā. Recepšu ir daudz un dažādas, un katrs savai problēmai atrod piemērotāko. No zelta stīgas lapām un sasmalcinātajām stīgām veido masu, ko izkaltē un pievieno eļļai.
..
Pats par sevi augs ir pieticīgs. Tā dzimtene ir Vidusamerika un Dienvidamerika. Tieši saules stari kalīzijai nepatiks, bet gaiša vieta, +18 grādi un mitrums — tas viss augu apmierina un stīgas stiepjas uz visām pusēm.
http://biologs.bf.lu.lv/scripts/ViesuGramata/vg.cgi?id=1143225154&s=bsa
26, 2007, 20:50milanchix
Kas ir lapu pārveidnes! ludzu paskaidrojiet loti steidzami!=)
24, 2007, 20:48lienīte
* Answers and Comments ->

kaut kur dzirdeeju bet nezinu
25, 2007, 16:01Linda
Kādi ir liliju dzimtas telpaugi?
21, 2007, 20:38gatis
* Answers and Comments ->

Amariļļi jeb hipeastri, klīvijas, zeferantes. Ziedina turēšanai telpās visdažādākās lilijas, narcises, hiacintes.
23, 2007, 9:03Meringija

Cilvēki, nejauciet, Amarillis un Hipeastrs ir DAŽĀDI ziedi!!! Starp .siem nosaukumiem nevar likt "jeb, vai"...
28, 2009, 23:00Ika
Kāpēc Latvijas Zilpodze ir reti sastopama augu suga?
20, 2007, 18:46Ugis Supe
* Answers and Comments ->

spriežot pēc šīs sugas izplatības kartes
http://linnaeus.nrm.se/flora/di/apia/eryng/erynmarn.jpg
un
http://linnaeus.nrm.se/flora/di/apia/eryng/erynmarv.jpg
šī suga pārsvarā sastopama siltākā klimatā nekā ir pie mums. šeit to ierobežo ziemas aukstums.
21, 2007, 9:27Vija

Tas gan neizskaidro to, kāpēc tā iet mazumā Lielbritānijā (Skotijas un Anglijas
austrumos), kā arī to, kāpēc tad VISPĀR tā te aug, ja jau te ir tik SLIKTI!
Taisnība gan, ka tā ir tipiska Vidusjūras un Atlantijas Eiropas dienvidrietumu
suga. Vēl tā reti Latvijā ir tāpēc, ka nezināmu iemeslu dēļ tā aug tikai jūras
piekrastē, un piekrastes "platība" ir salīdzinoši maza pret kopējo platību.
22, 2007, 10:06Ģederts

Vispār, zilpodzes (Eryngium) ir daudzas sugas. Citas Latvijā audzē
dārzos, bet jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum) ir tā apdraudētā...
22, 2007, 10:17Ģederts
kas ir lapu pārveidnes?
20, 2007, 17:19Reinis Vesers
reinisvesers at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Lapu pārveidnes ir lapas, kas pārveidojušās, piemēram, par ērkšķiem, vītnēm vai zvīņlapām. Tās pilda kādu noteiktu funkciju auga dzīvē, piemēram, pasargā no apēšanas, palīdz piestiprināties pie balsta, aizsargā pumpurus u.tml. Kukaiņēdājiem augiem (rasenēm, pūslenēm, kreimulēm)lapas ir pielāgotas kukaiņu noķeršanai un "apēšanai".
20, 2007, 18:06Meringija

Īpaši jauka funkcija ir "pasargā no apēšanas".
=)
22, 2007, 10:08Ģederts
nu man vajag taisit referatu par lapu parveidnem kur es varetu dabut info??
19, 2007, 21:46ivars
* Answers and Comments ->

labaa biologijas graamataa!!!!
25, 2007, 19:24milanchix
Velos lugt jusu palidzibu:tekstus domas u.c par lapu parveidnem
19, 2007, 14:57malvine
Answers and Comments ->
zemei jādod gaisma un siltums
17, 2007, 14:58ericite
Answers and Comments ->
ar ko atšķiras pāksts no pāksteņa???
14, 2007, 21:26vendija
* Answers and Comments ->

pāksts attīstās no auglenīcas, kas saaugusi no vienas augļlapas, atveras ar 2 vārsnēm.
piemēram zirņu pāksts


pākstenis attīstījies no divu augļlapu auglenīcas; ir vismaz 3 reizes garāks nekā plats.
piemēram zobainā pērkonīte
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/55/Erysimum_repandum_Sturm2.jpg/400px-Erysimum_repandum_Sturm2.jpg

15, 2007, 16:37Vija
kaa sauc augus kuriem nav Vadaudu?
Kaa sauc paparžu pirmdīgli?
13, 2007, 21:36Nauris
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

suunaam nav vadaudu!papardeem gan ir!par pirmdigliem gan nezinu
25, 2007, 19:18milanchix
lūdzu pasakiet kas ir sēgsēkļi?man ļoti noderēs jeb kura informācija par šo vārdu!lūdzu palīdziet!
8, 2007, 17:25baiba
* Answers and Comments ->

Sēklaugus (Spermatophyta) iedala kailsēkļos (Pinophyta) un segsēkļos (ziedaugos) (Magnoliophyta).
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/saturs.shtml
9, 2007, 13:07Zirneklītis

taatad:
segseklus sauc ari par ziedaugiem.vairaak nekaa puse no pasaulee zinaamajaam auga sugaam ir segseekli-apm. 300 tukst.sugu.Un visiem ir kopiiga paziime zieds!no zieda veidojas augli un seeklas.taapeec arii segseeklus sauc par ziedaugiem.Segseekli ir gan lakstaugi gan koki, gan krumi,liaanas.tie var buut gan viengadiigi gan divgadiigi gan daudzgadiigi.dziives ilgums var buut no 2nedelam liidz tuukstosiem gadu!!!
Tiem ir labi attiistiiti visi auga organi.
Peec uzbuuves stumbri ir koksnaini un lakstaini.tapeec arii sauc par kokaugiem vai lakstaugiem.stumbrus iedalot peec augsanas veida un virziena tie ir staavi,vijigi, kaapeleejosi, staavi sazaroti, pacili un loznaajosi.
zieds ir segseeklu vairosanaas orgaans.
Gametofiits beidz eksisteet kopaa ar olsunas apauglosanos.
segseeklu loma ir milziiga un gruuti noveerteejama.ziedaugi paliidz uztureet skaabekla saturu atmosfeera,galvenais paartikas avots u.c
25, 2007, 19:11milanchix
kas ir daugavas lilija? kā tā izskatās?
7, 2007, 13:45Ilze
* Answers and Comments ->

Martagonlilija (Daugavas lilija) (Lilium martagon) ir Latvijā vienīgā savvaļā sastopamā liliju suga:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=augi&b=Lilium_martagon&k=Seklaugi/liliju/&M=1
4, 2007, 0:21Zirneklītis
Kopā ar Dabas muzeju un citiem labvēļiem, ir izsludināts lietišķās mākslas konkursiņš, kur "jāuztaisa" kāds Latvijas taurenis vai margrietiņas. Konkursa nolikumu meklēt http://www.ikauseklis.lv
3, 2007, 17:40Dace
* Answers and Comments ->

Ņemot vērā, ka nolikums tur tiešām jāmeklē un nav viņš pieejams kā HTML dokuments, atļāvos šeit ievietot nolikumu kopsavilkumu. Pilns tekstu, kurā ir virāk izskaidrots par darbu noformēšanu, skatiet Bērnu un jauniešu centrs «IK Auseklis» mājas lapā.

Rīgas pilsētas Lietišķās mākslas konkurss „Daba mums apkārt. Pļava 2.”


Konkursa mērķis:

Ieinteresēt bērnus un skolēnus izzināt un pētīt dabu, vienlaicīgi veidojot saudzīgu attieksmi pret to.

Tēma – Latvijā sastopamie taureņi un pļavu puķes – margrietiņas.

Konkursa uzdevumi:

  • Sekmēt bērnu un jauniešu interesi par apkārtējo vidi.
  • Sekmēt bērnu un jauniešu interesi par floru un faunu Latvijas pļavās.
  • Veicināt bērnu un jauniešu saudzīgu attieksmi pret pļavā mītošo dzīvo radību, īpaši pavasarī – kūlas dedzināšanas laikā!!
  • Rosināt bērnus un jauniešus veidot radošus darbus – attēlojot apkārtējo vidi „ļoti lielā palielinājumā”.

Konkursa organizācija:

BJC „IK Auseklis”, sadarbībā ar Latvijas Leļļu teātri, Latvijas Dabas muzeju, Rīgas zoodārzu, Latvijas Zaļais punktu, Radošo darbu galeriju un Rīgas 100.vidusskolu.

Konkursa dalībnieki:

Rīgas pilsētas skolu, pirmskolu un interešu izglītības iestāžu audzēkņi.

Konkursa norise:

Bērni un jaunieši apmeklē Latvijas Dabas muzeju, pēta literatūru un citus pieejamos materiālus, par Latvijas pļavu floru un faunu, īpašu uzmanību pievēršot taureņiem un margrietiņām. Iesakām apmeklēt interneta adresi
http.://latvijas.daba.lv/dzīvnieki/posmkaaji/kukainhi/taurinhi.

Kopā ar pedagogu vai pedagoga klātbūtnē, konkursa dalībnieki veido (vēlams telpisku) „objektu” – margrietiņas un Latvijā sastopamos taureņus „ļoti lielā palielinājumā” jebkurā materiālā (no koka, metāla, māla, u.c. materiāliem, var izmantot arī otreizējās pārstrādes materiālus) vai tos „attēlojotjebkurā tekstiltehnikā (šujot, izšujot, aplicējot, tamborējot, adot, batikojot, zīmējot uz zīda, tekstilmozaikā, filcējot, un citās modernajās tehnikās).

Darbus iesniedz 27.martā Latvijas Leļļu teātrī no plkst. 16.00 līdz 19.00.

Darbu vērtēšana un izstādes iekārtošana līdz 30.martam.

Izstādes atklāšana 4.aprīlī plkst.16.00.

Izstāde ilgst līdz 30. aprīlim, kad darbi jāizņem no plkst. 17.00 līdz 19.00.

Konkursa izvērtēšna:

  • 3 (6) vietas pirmsskolas vecumposmā (5 līdz 7gadiem);
  • 3 (6) vietas sākumskolas vecumposmā (7 līdz 11 gadiem);
  • 3 (6) vietas pamatskolas vecumposmā (12 līdz 16 gadiem);
  • 3 (6) vietas vidusskolas vecumposmā un jauniešiem (17 līdz 21 gadiem).

Konkursa vērtēšnas kritēriji:

  • Margrietiņas vai Latvijas taureņa „pietuvinātākā” kopija.
  • „Objekta” vai „attēlojuma” ideja un realizācija.
  • Rokdarbu tehnikas sarežģītības pakāpe un/vai kvalitāte.

Konkursa darbu iesniegšanas kārtība:

Darbus iesniedz Rīgas pilsētas skolu, pirmskolu vai interešu izglītības iestāžu pedagogi, audzēkņi vai viņu vecāki 27.martā Latvijas Leļļu teātrī no plkst. 16.00 līdz 19.00.

5, 2007, 9:48Zirneklītis
http://www.ikauseklis.lv/ika.htm
Kada nozime auga dzive ir vasas parveidnem?
3, 2007, 13:14Elina
* Answers and Comments ->

Liela, dažiem augiem pat ļoti liela.
6, 2007, 17:18Niekalbis
kur vareetu sameklēt par indīgo augu sastāvu? plz =)
1, 2007, 14:19katy
* Answers and Comments ->

Kornela Universitātes mājas lapa:
http://www.ansci.cornell.edu/plants/
Tur ir arī norādes uz citām lapām. bet vispār jau indīgajiem augiem sastāvs ir
tāds pats, kā neindīgajiem, atšķirība ir tikai tajā, ka ir daži savienojumi, kuri ir
indīgi...
=)
2, 2007, 7:56Ģederts
sveiki! vai zināt kā sauc augu, kas aug Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā (sausuma rajonos). Tas ir 7 tonnas smags un garums sasniedz 15 metrus, tas aug ~ divsimt gadus...
27, 2007, 17:56panda
* Answers and Comments ->

Izklausās pec kaktusa, piemēram, Carnegiea gigantea.
2, 2007, 17:57Zirneklītis

Vēl garāks kaktuss ir Pachycereus pringlei. Garuma rekords ir 19,2 m. Šie kaktusi izaug līdz 1 m diametrā. Tiesa, aug tie tikai Meksikas ziemeļrietumos. Carnegiea gigantea lielākais pārstāvis ir bijis 13,8 m augsts un gandrīz metru diametrā. Sastopami šie kaktusi A.S.V. dienvidos un Meksikas ziemeļos.
6, 2007, 21:22Pēcis

Kaktusi ir ievesti Meksikā vai viņi jau tur visu laiku auguši..?
6, 2007, 16:50piepe.:)

Kaktusu dzimtas (Cactaceae) augi galvenokārt izplatīti Amerikā, kur izplatības centrs ir Meksika, kā arī Āfrikas un Āzijas sausajos un siltajos apgabalos un sekundāri – Austrālijā.

V. Langenfelds, E. Ozoliņa, G. Ābele, 1973., Augstāko augu sistemātika.

7, 2007, 10:38Zirneklītis
varat ludzu atsutit bildes un tas aprakstu luk sadam iedalijumam...arsniecibas augi,kūltur augi ,nezales, dekroatievie augi,telpaugi,partikas augi,tehniskie augi(dod izejvielas rupnicam)partikas augi,un aizasgajamie augi ....lūdzu uz manu e-mailu lita75@inbox.lv gaidishu ar nepacietibu paldies
18, 2007, 8:31lita
lita75 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Lita, piedod, nu nav te štata darbinieku, kuri Tev meklēs bildes, sacerēs
aprakstus un sūtīs Tev uz meilu...
Ja pareizi saprotu, Tev vajag no katras grupas pa vienam piemēram? Un, droši
vien, domāti Latvijā augoši augi?
Tad iesaku Tev izvēlēties šos augus un internetā atrast atbilstošās bildes. Vari
lietot Google un arī Wikipedia .
Ja man būtu jātaisa šāds darbs, mans saraksts būtu sekojošs:
ārstniecības augs - pelašķis
kultūraugs - mieži
nezāle - vārpata
dekoratīvais augs - roze
telpaugs - mājas svētība
pārtikas augs - kartupeļi
tehniskais augs - lini
aizsargājamais augs - jūrmalas zilpodze.
Vai tas palīdzēs?
=) =) =)
18, 2007, 11:16Ģederts
Kādreiz bija pieejama svešo augu saraksti. Laikam tas saucās „Latvijas svešzemju sugu datu bāze” (http://lv.invasive.info/) Izskatās, ka serveris ir miris. Kas šo datu bāzi uzturēju un vai ir iespējams to atkal redzēt tīmeklī?
13, 2007, 10:23Pēteris
* Answers and Comments ->

Labi cilvēki man uzrādija adresi http://www.nobanis.org/ , kurā uzziņas par svešajām sugām Ziemeļeiropā un Batijā ir atrodama, tiesa gan – Angļu valodā.
13, 2007, 12:07Zirneklītitis

Kopija no šī saraksta atrodama šeit:
http://latvijas.daba.lv/sveshie/
4, 2008, 9:19Zirneklītis
saidēšanās gadījumā ko darīt?
13, 2007, 10:09Viktorija
* Answers and Comments ->

Saindēties var ar daudz dažadām lietām un vielām. Dažādos gadījumos rīcība ir atšķirīga, atsakaitot vienu kopēju darbību: NEKAVĒJOTIES MEKLĒT ĀRSTA PALĪDZĪBU.
13, 2007, 10:19Zirneklītis
Kādi ir liliju dzimtas aizsargājamie augi? Man steidzami vajag informāciju kontroldarbam!
13, 2007, 8:42Krišjānis
* Answers and Comments ->

13, 2007, 10:07Vija

Paldies, Vija!=)
19, 2007, 8:09Krišjānis
Vai jus nevarat man dot informaciju kur va atrast par Savvaļas kapostu taksonus
7, 2007, 15:23Inga
* Answers and Comments ->

Kāposti ir krustziežu dzimtas ģints. Zināmas 30 šīs ģints sugas, kas sastopamas Eirāzijā. Latvijā savvaļā ir 3 sugas: lauka kāposts jeb lauka rācenis (Brassica campestris, kuru uzskata par vietējo savvaļas sugu, kā arī Sareptas sinepe (B. juncea un melnā sinepe (B. nigra), kuras ir ieceļotāji kultūrbēgļi. kāpostu ģintī ir ļoti daudz dārzeņu.
8, 2007, 9:20Meringija
vai varat pateikt ķirbju septinjus taksonus? Liels palies...
6, 2007, 15:25Romija
* Answers and Comments ->

Valsts: Plantae
Nodalījums: Magnoliophyta
Klase: Magnoliopsida
Kārta: Cucurbitales
Dzimta: Cucurbitaceae
Ģints: Cucurbita
Suga: Cucurbita maxima
6, 2007, 17:26Zirneklītis

nevarētu kaut kā Latviskāk?
6, 2007, 18:41Romija

Augi
Magnolijaugi
Divdīgļlapji
Ķirbji
Ķirbji
Ķirbji
Ķirbis
Šitā derēs? =) =) =)
8, 2007, 18:23Ģederts
Man Bioloģijā ir jāraksta darbs par sinpēm...vai kāds varētu palīdzēt atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. auga nosaukums - sinepe (bet latīniskais)?
2. Lapas uzbūve
3. Formula (???)
4. Sakņu sistēma
5. Augļi
6. Dzimta
7. Klase
Tas tā... es pat nezinu no kā taisa sinepes... :O
3, 2007, 13:54Ieva Jansone
ieva-jansone at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Sinepes ir krustziežu dzimtas augs (Cruciferae/Brassicaceae). Pieder pie
kāpostu ģints Brassica, bet daži autori izdala atsevišķā sinepju ģintī Sinapis.
Latvijā savvaļā ir divas sugas, kas "izbēgušas no dārziem" - Brassica juncea
(Sinapis juncea) - Ķīnas jeb Sareptas sinepe, un Brassica nigra (Sinapis nigra)
- melnā sinepe. Vēl ir daudzas sinepju sugas, piemēram, Sinapis alba
(Brassica hirta, Brassica alba) - baltā vai dzeltenā sinepe. Visu šo sinepju
sēklas izmanto ēdienu piedevas (sinepju) pagatavošanai, saberžot tās pulverī
un pievienojot ūdeni, etiķi utt. Vēl no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto
kulinārijā, vai arī var ražot biodegvielu. Jaunās lapas lieto kā salātus.
Klase - divdīgļlapji. Par lapas uzbūvi, zieda formulu un sakņu sistēmu lai
pastāsta kāds cits, slinkums meklēt... =) =) =)
4, 2007, 13:38Ģederts

Liels paldies... juus izgalaabaat mani... neizgaaziishos... :*
4, 2007, 18:44Ieva Jansone

3, 2007, 7:37yahoobot
http://Sam[!4]@msn.com
Sveiki, vai Jūs man lūdzu nevarētu pastāstīt kautko sīkāk tieši par kolrābi? Kāds ir viņa izskats, augšanas apstākļi u.c.? Būšu ļoti pateicīga.
Ar cieņu skolniecīte.
2, 2007, 20:48biologijas skolniece
kristelll1993 at inbox.lv
Answers and Comments ->
Vai Jūs nevarētu pateikt, kuri augi pārziemo ar lapām un kuriem augiem ziemā ilgi saglabājas pērnās lapas?
29, 2007, 23:58Kristine
* Answers and Comments ->

Tūlīt atradīsi...!
7, 2009, 12:32Aigars

See also:
Another message ( 28, 2009, 19:22)
7, 2009, 14:55Cits
raksturojiet ložņu gundegu
24, 2007, 22:02Agris
* Answers and Comments ->

Ložņu gundegas (Ranunculus repens) aprakstus var atrast noteicējos, enciklopēdijās, piemēram, enciklopēdijā «Latvijas daba», kas, gan jau ka, ir atronama vairums bibliotēkās. Vari apskatīt arī
http://www.latvijasdaba.lv/2/view_0_descr.asp?id=225
25, 2007, 4:31Zirneklītis
kur lai dabu ginka seklas?? es sava zeme gribu ierikot nelielu dendrologisko darzu ap 5 ha un tur paredzeta vieta ginku birzitei...
21, 2007, 13:10janis
* Answers and Comments ->

Āķis slēpjas iekš tā ka Ginki ir divmāju augi. Pie LU augošais ir ♀ augs. Pirms ~30 gadiem tam uzpotēja ♂ potzaru. Līdz ar to tas reizumis ražo dīgstošas sēklas. Sēklas dikti pie sirds iet grauzējiem.
16, 2009, 14:30Zirneklītis
kādi ir raksturīgie augsanas apstākļi mārpuķītei un virzai?=)
18, 2007, 17:49andya
* Answers and Comments ->

Puķudobe ;) Bildēju Kronvalda parkā pašlaik ziedošās mārpuķītes un tikai pēc tam, aplūkojot fotogrāfiju, pamanīju, ka turpat blakus, kā reiz, virza tūliņ, tūliņ ziedēs.
18, 2007, 20:38Zirneklītis
kas ir 2007 gada augs?
17, 2007, 15:18jana
Musha7 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Par gada augu – 2007 pēc Latvijas Botāniķu biedrības atzinuma kļuvusi apaļlapu rasene (Drosera rotundifolia).
18, 2007, 12:36Zirneklītis
http://botanika.daba.lv/augs2007.htm

Savukārt Latvijas Dendrologu biedrība par 2007. gada koku iecēlusi liepu (Tilia cordata).

Vairāk par šiem augiem var uzzināt «Vides Vēstu» janvāra numurā.

See also:
Another message ( 3, 2007, 11:40)
18, 2007, 20:40Zirneklītis

:( :( :( :( ...
2, 2007, 8:31Nogarlaikojies viesis -\
Continue here -» ...

Hello World!
3, 2007, 7:52yahoobot
http://Axellxf@gmail.com

Hello World!
3, 2007, 7:52yahoobot
http://Axellxf@gmail.com
kuri augi parziemo ar lapam?
kuriem augiem ziema ilgi saglabajas pērnās lapas?
kads iskatas koka vainags ka tam ir nobirušas lapas?
kur atrodas pumpuri,cik talu no zemes?vai tie var atrasties augsne?
kada ir pumpura uzbuve?
14, 2007, 17:58ineta
Answers and Comments ->
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] 11 [12] [13] [14] [15] [16] [Next page>>] Records in this group: 497
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------