Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Plants


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] 12 [13] [14] [15] [16] [Next page>>] Records in this group: 497
Order: v
Kurš ir pasaulē lielākais koks?..=))
Jau iepriekš liels paldies..=))
14, 2007, 12:19kristine
* Answers and Comments ->

Par garākajiem kokiem tiek uzkatītas sekvojas (Sequoia sempervirens), kuras ir izaug līdz 115,5 m garas un 7 m diametrā. Mūsdienās garākais koks esot 112 m augsts. Mamutkoks jeb milzu sekvoja (Sequoiadendron giganteum) varot izaugt līdz 93.6 m gara un 8.85 m diametrā. Eikalpti arī nav nekādi mazulīši, piemēram, suga Eucalyptus regnans var sasniegt 90 m un vairāk diametrā piebriestot no 5 līdz 15 metriem. Garākais eikalipts, kas esot sastapts, bijis 150 m garš.
14, 2007, 13:21Zirneklītis
Sakiet, vai ir kāda sīpolu (ēdamo, parasto galda)šķirne, kurai būtu nevis brūna vai violeta ārējā miza, bet gan zaļa ārējā miza?
Vai Latvijā ir kādi sīpolu un ķiploku selekcionāri?
13, 2007, 17:31Asariņa
* Answers and Comments ->

Katrs mazdārziņa īpašnieks, kas audzē sīpolus, ir selekcionārs ;) , jo „ilgus gadus veģetatīvi pavairojot, ir pārveidojušās vairākas savstarpēji atšķirīgas un radušās vietējiem apstākļiem piemērotas sīpolu formas”.

Par zaļiem sīpoliem nezinu, bet ir baltie sīpoli, kuriem caur mizu daudz labāk var redzēt sulīgās zvīņlapas. Atkarībā no augšanas apstākļiem, sulīgās zvīņlapas var būt zaļgani baltas. Tādejādi sīpols izskatās iezaļgans. Kā balto sīpolu šķirņu un hibrīdu piemērus varētu minēt 'Queen Silvato', 'White Lisbon', 'Albion F1', 'Sterling F1', 'Stardust F1'.

Pēc Ilmārs Birulis «Sīpolu un ķiploku avīze», 1999.

14, 2007, 10:31Zirneklītis
Lūdzu palīdziet atrast! Nakteņu dzimtas augu, kura saknei senāk piedēvēja maģiskas īpašības! Jau iepriekš pateicos!
12, 2007, 20:07Jānis!
* Answers and Comments ->

Nakteņu dzimtā (Solanaceae) jau bez visas piedēvēšanas ir maģiski augi ņemot vērā, ka viņi ir vairāk vai mazāsk indīgi. No nakteņu dzimtas Latvijā aug bebrukārkliņš (Solanum dulcamara), Krainas dievazāle (Scopolia carniolica), melnā driģene (Hyoscyamus niger), kartupelis (Solanum tuberosum), parastais fizālis (Physalis alkekengi), parastā līcija (Lycium barbarum), spuldzeņu nikandra (Nicandra physalodes), dzeltenā naktene (Solanum luteum), melnā naktene (Solanum nigrum), ragainā naktene (Solanum cornutum), žodzeņlapu naktene (Solanum sisymbriifolium), tomāts (Lycopersicon esculentum), parastais velnābols (Datura stramonium), violetais velnābols (Datura tatula), melnā velnoga (Atropa bella-donna). Man liekas, ka visiespaidīgākie pazemes veidojumi ir kartupelim ;)

Lai varētu pacelties gaisā, raganas taisījušas no visādām zālēm smērus. Par šādām zālēm daudzina visvairāk indīgus augus, tai skaitā dažādas driģenes. Driģenes ir minētas arī kā mīlas dzēriena sastāvdaļa.

12, 2007, 20:42Zirneklītis
Sameklējiet un atsūtiet kautko par Lietuvas nacionāliem augiem un dzīvniekiem! =)***
luC! =)
jau iepriekšliela pateicība! :* :*
e-pasts nikola27@inbox.lv
10, 2007, 19:43ANNA
nikola27 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Lietuvieši nacionālais putns ir baltais stārķis (Ciconia ciconia). 25. martā tiekot svinēta stārķu diena. Vēl īpaši starp putniem tiek izcelta dzeguze un balodis.

Par nacionālo zvēra esamību man liela pārliecība nav, bet kā īpašie dzīvnieki būtu jāmin vilks un lācis, varbūt arī alnis.

Nacionālais augs ir rūta (Ruta graveolens). Kā īpašie augi būtu jāmin ozols, bērzs, liepa un egle. Bērzam un liepai ir pašiem savi mēneši (birželio menesis – jūnijs un liepos menesis – jūlijs).

11, 2007, 13:32Zirneklītis

Vēl kā Lietuviešiem nozīmīgu zvēru jāmin tauru.
16, 2010, 7:16Zirneklītis
Labdien!'Man ir tāds jautājums kādas atšķiribas ir šiem ziediem:
tulpes ziedam,Ķirša ziedam,Lazdas sievišķajam ziedam un Lazdas vīrišķajam ziedam! Ceru ka palidzesiet!!Liels paldies jau iepriekš!
6, 2007, 21:39Ilze!
* Answers and Comments ->

Un vēl:

Dažreiz skolas grāmatās Ca apzīmē ar K, bet Co ar V;

∞ nozīmē, ka ir varāk kā 12;

Svītra virs cipara pie G norāda, ka ir apakšējā sēklotne, svītra zem cipara – augšējā;

12, 2008, 12:22Zirneklītis
Vai ir iespējams, ka mūsu apstākļos Vidzemē nogatavojas rikstkoka augli- valrieksti?? (juglus)
18, 2006, 13:24Ilmars
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Pats esmu vācis pa zemi sakritušus valriekstu (Juglans) augļus, kas izskatījās nobrieduši. Tiesa, neesmu pārbaudījis šo augļu dīkstspēju. Vai sēklas var nogatavoties ir atkarīgs no sugas, jo, piemēram, melno valriekstu (J. nigra) iesaka audzēt Latvijas rietumu daļā. Cietiem Latvijā introducētiem valriekstiem ziemcietība ir daudz labāka. Kaut vai Mandžūrijas valriekstam (J. mandshurica), kas ražo daudz dīgstošu sēklu. Pelēkais valrieksts (J. cinerea) zied maija beigās, jūnija sākumā, augļi ienākas oktobrī –Latvijas apstākļiem gana pieņemams „gada režīms”.

Par valriekstiem un citiem kokiem Latvijā var palasīties jauniznākušājā Artūra Mauriņa un Andra Zvirgzda grāmatā «Dendroloģija» (LU Akadēmiskais apgāds, 2006.).

31, 2006, 0:12Zirneklītis

A kādā augsnē un vietā valrieksti aug?
28, 2008, 19:06Linda

Konstēju intresantu lietu.
1981 gadā ietādiju divis valrieksta stādus.
Pirmos riekstus es ieraudziju uz šiem kokiem tikai pēc aptuveni 14 gadiem. It ka tas ir normali, tā bija rakstīts kādā grāmatā.
Pagāja laiks, viens no riekstkokiem sāka slimot un es biju spiests to nocirst ( 25 gadu vecuma).
Atvases, kuras bija izaugušas no stumbra pie pašas zemes man bija žēl sviest ārā un es tos iestādiju citā vietā.
Mani ļoti izbrīnija tas, ka nakošā vasarā uz stādiem parādijas rieksti!?
Ko tas varētu nozīmēt? Kas to var paskaidrot?
Literatūrā ir rakstīts, ka valriekst dod pirmo ražu tikai 15-17 gadu vecumā.
17, 2008, 17:05Aleksandrs
Pasakiet vismaz 5 aizsargājamos augus to latīnisko nosaukumu un dzimtu. Būšu jums parādā!
13, 2006, 22:21rolands
* Answers and Comments ->

14, 2006, 8:02Ģederts
vai, juus vareetu, luudzu, man nosaukt 2 jaunākās Latvijas nezāles.
12, 2006, 19:59Kristina
* Answers and Comments ->

Interesants jautājums. Nezinu, vai kādam ir tāds uzskaitījums pa gadiem. Man
arī liekas mazliet divdomīgs, jo, ja runa ir par Latvijas vietējām nezālēm, tad tam
ir maz jēgas, bet, ja par invazīvajiem augiem - nezālēm, tad vēl kaut kas varētu
sanākt. Varbūt vēl kāds invazīvo augu speciālists varētu izteikties, bet es teikšu
- latvāņi.
12, 2006, 20:23Ģederts

bet vai tad Latvijaa latvaanji nav jau kopsh kuriem laikiem...
12, 2006, 22:46Kristina

laikam tiek gaidīta atbilde no manis.
nezinu.
jaunas nezāles Latvijā ienāk diezgan bieži. tās ieved gan ar dažādiem augu stādiem un sēklām, gan arī tās ienāk pašas. nereti tās pieder pie krustziežu dzimtas un atrodamas dzelzsceļu malās.


ar viņām ir ķēpa kaut vai tādēļ, ka viņas ir jaunākas par LV augu noteicēju un tādēļ grūti nosakāmas. kāds no LU Bioloģijas institūta varbūt viņas vāc, nosaka, bet ne pārāk steidzas ar nosaukumu publicēšanu. šajā iestādē Tev varētu palīdzēt.


vai arī pagaidi pāris dienas, paprasīšu kādam.

13, 2006, 9:04Vija
Lūdzu man paskaiet kā izstenībā sauc vaska puķu?Vaska puķe tā ir iesaukta vienkāršākā veidā,bet vai kāds zin kaa vinnu sauc iisteniibaa?
12, 2006, 17:13linda
* Answers and Comments ->

veel vinu sauc par maajas sveetiibu
12, 2006, 17:14linda

Vaska puķe tā arī saucās - "vaska puķe". Jeb hoija, no latīņu ģints nosaukuma
Hoya. Palasīt un paskatīt bildes var šeit:
http://en.wikipedia.org/wiki/Hoya
"Mājas svētība" ir pilnīgi cits augs, dižā aspidistra. Par telpaugiem aktuālu
informāciju latviski var dabūt šeit:
http://www.apollo.lv/portal/life/1816/articles/87853
12, 2006, 17:33Ģederts

liels paldies!
12, 2006, 19:29linda
Kādi higrofīti aug Latvijā?
11, 2006, 15:02Inguna
* Answers and Comments ->

11, 2006, 15:10Vija

See also:
Another message ( 21, 2006, 20:29)
12, 2006, 0:00Zirneklītis
Kas ir Simpodiālās ziedkopas? Kur, varētu atrast sīkāku informāciju par šo ziedkopu veidu?
Paldies!
6, 2006, 1:38Evita
* Answers and Comments ->

Man nav ne jausmas, kas ir simpodiālās ziedkopas!
6, 2006, 8:02Krišjānis
xxx at inbox.lv
http://www.daba.lv

no augu noteicēja:
simpodiāls zarojums -
galotnes ass vai zaru galotnes augšanas punkts pārstāj augt vai pilnīgi panīkst, bet tā vietā sāk attīstīties kāds pumpurs zem galotnes pumpura, pie tam jaunais zars aug vertikāli un aizstāj galveno asi.


bildites ir seit, varbut kada der
http://images.google.lv/images?q=sympodial&nojs=1&svnum=10&hl=lv&lr=&start=0&sa=N

7, 2006, 15:34Vija
Tillandsia usneoides - sakiet, lūdzu, kā varētu vēl pateikt? Vai tā ir
Spāņu sūna (Spanish moss)?
3, 2006, 14:53Vinčiks
* Answers and Comments ->

Angliski tā viņu sauc, bet šis augs nav ne ķērpis, ne sūna (lai arī izskatās tāda pa gabalu), bet gan ziedaugs. Aug Dienvidamerikā. Nokarājas no kokiem kā tāds Usnea ģints ķērpis, no kā ar ieguvusi savu latīnisko nosaukumu. Iedalīts bromēliju dzimtā Bromeliaceae. Vācieši šo augu sauc arī par Louisianamoos. Ka sinonīms tiek lietots Dendropogon usneoides.
11, 2006, 4:18Zirneklītis

kur var dabuut latvijaa Spāņu sūnas
10, 2007, 7:37jautaataajs
Sarkanais āboliņš, gladiolas, pelargonijas,ābeļziedi, kreses, kāršrozes,klinģerītes . Kas vēl kopīgs šiem ziediem bez tā , ka tie visi zied vienā laikā,mēdz izmantot eksotiskos ēdienos, tie visi ir ārstniecības augi un atrodami jebkurā pasaules dārzā ?
1, 2006, 15:19Anita
* Answers and Comments ->

Jautājuma sarežģīto jēgu man tiešām nav pa spēkam atšifrēt. Vēlos tikai atzīmēt,
ka tie nebūt nav atrodami "jebkurā pasaules dārzā" un nekādā gadījumā tie
nezied "vienā laikā". Nu, padomājiet par ābeļziedu laiku un gladiolu ziedēšanas
laiku... "Eksotiskie ēdieni" arī ir drusku aizdomīga īpašība... Ja vien "eksotisks"
nenozīmē "vienreiz ēdams"... =)
1, 2006, 21:58Ģederts
kas ir hidrofīdi , higrofīdi, mezofīdi, kserofīdi un piemērus lūdzu varat patiekt??
21, 2006, 20:29Laura
* Answers and Comments ->

Tā ir augu klasifikācija attiecībā pret ūdens pieejamību to augšanas vidē.
Hidrofīti - aug ūdenī.
Higrofīti - aug pastāvīgi slapjās vietās.
Mezofīti - aug ar mitrumu labi nodrošinātās vietās.
Kserofīti - aug vietās ar samazinātu ūdens pieejamību.
22, 2006, 20:00Ģederts

Ak tā, piemēri. Nu, tas ir pavisam vienkārši.
Hidrofīti - visi, kas aug ūdenī (piem. ežgalvīte), higrofīti - aug ūdeņu malās
(niedres), mezofīti - lielākā daļa augu mērenajā joslā, kserofīti - lielākā daļa
tuksnešu augu.
22, 2006, 20:06Ģederts
Vai kāds,lūdzu, nezina kur un kas Latvijā nodarbojas ar aroniju audzēšanu?
21, 2006, 15:48Laurita
* Answers and Comments ->

es zinu, ka Līgatnē...
21, 2006, 15:49Raisa

Zemnieku saimniecībā «Ziediņi» Višķu pagastā.
8, 2007, 0:15Zirneklītis

Hey super Webseite, find ich gut.
3, 2007, 7:49yahoobot
http://Axelldm@gmail.com
nu luudzu kads pasaka paparzu nozimi ???kur to izmanto!!!!
obligati uz ritdienu vajag!!!!
19, 2006, 14:57eliina
* Answers and Comments ->

Lūk, kas rakstīts šeit http://www.nybg.org/bsci/herb/ferns.html (mans brīvs
saīsināts tulkojums):
Praktiskā paparžu izmantošana: medicīnā, pārtikā, kā dekoratīvos augus.
Paparžu sugas Asplenium ruta-mauraria, Dryopteris crisata un Pellaea
atropurpurea izmanto parazītisko tārpu izdzīšanai no kuņģa un zarnu trakta.
Papardes Adiantum phillipense and Asplenium adiantum-nuigrum izmanto
caurejas un zarnu saslimšanu ārstēšanai. Daudzu paparžu sugu sakneņus
izmanto pārtikā, jo tie satur cieti. Pārtikā izmanto arī jaunos paparžu
dzinumus, salātos vai vārītus sālsūdenī. Dažas papardes izmanto dzērienu
sagatavošanai. No kaltētiem Drypteris fragrans dzinumiem izgatavo tēju.
Citas papardes izmanto apiņu vietā alus fermentācijas procesā. Āzijā Azolla
ģints papardes izmanto zaļmēslojuma sagatavošanai rīsu lauku mēslošanai.
Šīs papardes satur simbiotiskās aļģes, kas fiksē gaisa slāpekli. Ļoti daudzas
papardes audzē dekoratīviem nolūkiem. ASV paparžu sugu Polystichum
acrostichoides pārdod īpaši uz Ziemassvētkiem.
Ja jau Tev ir internets, kāpēc nemeklē informāciju pati?
19, 2006, 17:45Ģederts

See also:
Another message ( 18, 2006, 17:26)
20, 2006, 11:44Zirneklītis

Rokas un prāts neīstajā vietā.
12, 2009, 20:04Andris
varat pateikt paparzu nozimi daba un kur to izmanto varbuut arii medicina???
18, 2006, 17:26elinite
* Answers and Comments ->

protams ka ta var but ...
18, 2006, 18:20liga
Continue here -» ...

Paparžu nozīme dabā? – nu kā jau jebkuram augam, – pārvērš saules gaismu augēdājiem saprotamā enerģijas formā ;)

Kaltētas paparžu lapas var izmantot kā pakojamo materiālu bišu stropos. Var pildīt matračus un spilvenus.

See also:
Another message ( 19, 2006, 14:57)
20, 2006, 11:38Zirneklītis

Nice site!
3, 2007, 7:48yahoobot
http://Axelxnk@gmail.com
Ko varētu man pastaastiit par kairinaamiibu?
plzzz
13, 2006, 19:58X_x es
kriksiitic at inbox.lv
Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...
Lūdzu sīkāku informāciju par rožu dzimtu un krustziežu un nakteņu dzimtu lūdzu lūdzu
13, 2006, 19:10elīza
bello45667 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

14, 2006, 4:38Zirneklītis
Kas ir augs Agave???Kāda izskatās?Varbūt, kur var nopirkt???
13, 2006, 17:36Karīna
* Answers and Comments ->

Reku-šeku:
http://en.wikipedia.org/wiki/Agave
To ir daudz un tās ir dažādas. Nopirkt var puķu veikalos. Apskatīt var LU
Botāniskajā dārzā...
13, 2006, 19:16Ģederts

Un nevajag sajaukt ar alvejām.
See also:
Another message ( 20, 2006, 8:26)
14, 2006, 4:56Zirneklītis
Meklejam augu toretisko pamatojumu uz gaismu un par kairinamibu?
13, 2006, 13:11santa
monky81 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

brrrrrrrrrrrrrrr. :( Es jau tā kā saprotu, ko jūs, meklētāji, vēlaties atrast, bet tie
formulējumi... formulējumi... iespītēšos un neko neteikšu, kamēr netiks radīti
normāli jautājumi. bez tam, par terminu "kairinājums" es jau teicu. augu
fiziologa ausīm skan briesmīgi. tas, ka to lieto skolotāji, nepadara to par
pareizāku terminu.
See also:
Another message ( 9, 2006, 18:03)
13, 2006, 19:11Ģederts

Lai dzīvo c_n_z_r_ ! =)
14, 2006, 15:11Ģederts

Labi, labi. Ne tur iebakstīju norādi. Vairāk tā nedarīšu (mazāk arī ne) ;)
14, 2006, 21:06Zirneklītis
Sveiki,sveiki!
:( gandrīz visos,ja ne visos parkos sastādītas Holandes liepas,bet nevienā literatūrā ne vārda,vai varbūt nemeklēju tur kur ir!(nu jā augu noteicējos ir)tas pats par Veimuta priedi:bla bla bla aizsargāsim,kopsim,pirksim un stādīsim utt.bet kas viņa un ar ko atšķiras no parastās priedes ne vārda!Varbūt varat palīdzēt? Tātad,varbūt zinat kur meklēt infu par Holanes liepu un Veimuta priedi?Paldies!
11, 2006, 15:57Inese
* Answers and Comments ->

bla bla bla "liepa" un "priede" ir ģinšu nosaukumi ar DAUDZĀm sugām tajās... un
minētās ir atsevišķas sugas ar atšķirīgu morfoloģiju utt. bla bla bla yad kādā
literatūrā meklējāt? Vakara ziņās? =)
12, 2006, 10:01Ģederts

Dažādu autoru viedoklis atšķiras, ko nozīmē „daudz”, – priežu ģintī (Pinus) tiek ieskaitītas no 105 līdz 125 sugām, bet pie liepām (Tilia) – ~30 sugas.

Veimuta priede (Pinus strobus) ir labi atpazīstama ar savām 5 diezgan mīkstajām skujām. Man viņa patīk. =)

Apstādījumos pamatā sastopama gan Holandes liepa (Tilia vulgaris), gan parastā liepa (Tilia cordata). Mežos aug parastā liepa.

Augu noteicējos ir aprakstīti augi, kas sastopami savvaļā. Parkos, dārzos un puķupodos audzēto augu aprakstus jāmēklē dārzkopju literatūrā.

12, 2006, 12:07Zirneklītis

Bij tāda grāmata "Rīgas dārzi un parki", bibliotēkās vajadzētu būt
12, 2006, 12:50Vija

Sveiki!
Nē,Ģedert,vakara ziņās vēl nepaskatijos,vai tad nu tur tas rakstīts!?:p
Zirneklīt,paldies!Jā apstādijumos sastopamas,bet raksturojums?Vai tiešām tikai dārzkopju grāmatiņās!Bāc!
Paldies,Vija,to grāmatiņu jau izlasiju no vāka līdz vākam,bet raksturojuma šīm sugām tur nav!:(
12, 2006, 20:06Inese

Latviešu valodā ar šo sugu aprakstiem varētu būt tā paknapāk :( . Ko tu īsti par šiem kokiem gribi uzzināt?

Par liepām varu vēl piebilst, ka, ja savvaļā mums aug tiekai viena liepu suga – parastaā liepa, apstādījumos tiek audzētas 11 dažādas liepu suga. Holandes liepa ir parastās liepas un platlapju liepas (Tilia platyphyllos) krustojums.

Nelielu ieskatu par dažādiem Latvijas kokiem var iegūt «Meža enciklopēdijā» (apgāds «Zelta grauds», 2003.) un enciklopēdijā «Latvijas daba».

12, 2006, 23:30Zirneklītis

Paldies,Zirneklīt!Tu esi lielisks!
15, 2006, 11:17Inese

Par Veimuta priedi un Holandes liepu var lasīt grāmatā DENDROLOĢIJA
(autori
Lange, Mauriņš, Zvirgzds; "Zvaigzne" 1978.g.). Gan jau arī citās
dendroloģijas
grāmatās kaut kas ir atrodams. Mauriņš tā kā rakstot jaunu
grāmatu
dendroloģijā?
16, 2006, 14:17Ģederts

Precīzāk, Mauriņš + Zvirgzds.
16, 2006, 14:43Zirneklītis

Mauriņš un Zvirgzds "Kokaugi (Mauriņš) un to neredzamā enerģija (Zvirgzds)"?
Starp citu, "Zvirgzds" derētu par labu čehu uzvārdu, tikpat labu, kā "Zmrhala"...
Latvieši parasti ieliek vairākus pastkaņus vārdos.
16, 2006, 18:57Ģederts

Par visnotaļ cienījamo dendrologu Zvirgzdu klīst nostāsts par viņa piedalīšanos vienā konferencē Igaunijā. Vadītājs, Igaunis pēc tautības, viņu pieteica, ka tagad uzstāšoties zinātnieks no Latvijas, kura uzvārds nu ne kādi nav izrunājams ;)
17, 2006, 12:36Zirneklītis
ieteikums: izveidot sagrupeetu sarakstu ar visiem sugu nosaukumiem. Piem., jautaajums :"Liliju dzimtas viendīgļlapis?" nekur nav iespējams atrast visus shiis dzimtas augu nosaukumus, ir tikai apraksts, kas tas taads vispaar par auga tipu, vai arii tie doti latiinju nosaukumos, kuri parastam cilveekam neko neizsaka.
5, 2006, 11:55Daiga
* Answers and Comments ->

Piedod, bet Tavā ieteikumā ir pārītis dīvainību. Pats augu saraksts ar laiku, cerams, taps, bet, kur Tu tādu jautājumu par lilijām ņēmi? Ja reiz runā par sarakstiem un dzimtu, tad vajadzētu ievērot sistemātiku:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/saturs.shtml

Šajā sarakstā redzams, ka segsēkļi (ziedaugi) tiek iedalīti divdīgļlapjos un viendīgļlapjos, savukārt liliju dzimta ir viena no viendīgļlapju dzimtām.

Otra dīvainība ir jautājumā „kas tas tāds vispār par auga tipu”. Vārdu tips izmanto dzīvnieku valsts sistemātikā. Līdzvērtīgs iedalījums augu valstij ir „grupas”. Izdalītas ir šādas grupas: aļģes, sūnas, staipekņi, kosas, paparde, sēklaugi, ķērpji. Viss, kādreiz bija sēnes, bet nu tām sava valsts. Vai Tu šo iedalījumu biji domājusi prasot par augu tipu?

27, 2007, 7:07Zirneklītis

Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, izplatīts Japānā un Ķīnā ( krustvārdu mīkla Spēles/spoki-Pasmaidi.lv-10.11.2009)- atbilde -HOSTA.Vai jautājums korekti izteikts.
10, 2009, 1:46RUTA

Pēc vienas sistemātikas hostas (Hosta syn.: Funkia) ir pieskaitītas liliju dzimtai (Liliaceae), pēc citas – agāvju dzimtai (Agavaceae). Vēl ir bijuši mēģinājumi izdalīt arī citas dzimtas, piemēram, Hostaceae, Funkiaceae, bet tās nav guvušas plašu atzinību. Pamatā tiek izmantota sistemātika, kurā hostas ietilpst liliju dzimtā.

Hostu dzimtene ir Austrumāzija. Ar viņu kultivēšanu Japānā un Ķinā nodarbojās jau sen. Eiropā hostas tika ievestas no Japānas XIX gs. vidū.

Tā kā jautājums ir gana pareizs.

10, 2009, 8:00Zirneklītis
Kas lūdzu tas par augli GARCINIA CAMBOGIA un ko tas satur???
3, 2006, 11:17anda
* Answers and Comments ->

Garcinia Cambogia (arī G. gummi-gutta, G. quaesita) aug Indijā un tās kaimiņzemēs. Iedalīts Clusiaceae dzimtā. Pazīstams kā garšvielu un ārstniecisks augs. Pārtikušie ļaudis auglī saskata notievēšanas brīnumlīdzekli. Ka vari iedomāties, indieši no sendienām ar šo augu ārstējuši gan citas vainas. =) Auglis satur hidroksicitronskābi (Hydroxycitric Acid,HCA). Šī skābe, kas pēc uzbūves ir līdzīga citronskābei, samazina apetīti. Laboratorijas eksperimenots (tas ir, kolbā, nevis dzīvē) atklāts, ka HCA apspiež dažu enzīmu darbību, kas nodrošina ogļhidrātu pārvēršanu taukos, kas uzkrājas organismā. Statistiski pierādīt HCA nozīmi svara zaudēšanā nav laikam gan izdevies ;)

Literatūra:
http://www.vitacost.com/science/hn/Supp/Hydroxycitric_Acid.htm
http://en.wikipedia.org/wiki/Gambooge
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/entrez/query.fcgi?cmd=Retrieve&db=PubMed&list_uids=9820262

3, 2006, 18:46Zirneklītis
Vēlētos uzzināt, kas kopīgs asterei, dālijai, helēnijai, rudens vēlziedei, čīkstuļu laimiņam, gladiolai un dekoratīvajam sīpolam. Kurš augs neiederas šajā kompānijā ?
3, 2006, 11:13Anita
* Answers and Comments ->

Tās visas ir puķes ;) :
  • astere (Callistephus chinensis, Asteraceae) zied no augusta līdz septembrim;
  • dālija(Dahlia spp., Asteraceae) zied no augusta līdz oktobrim (ja nenosalst);
  • helēnija (Helenium autumnale, Asteraceae) zied no augusta līdz oktobrim;
    rudens vēlziede (Colchicum autumnale, Liliaceae) zied no septembra līdz oktobrim;
  • čīkstuļu laimiņš (Sedum telephium, Crassulaceae) zied no jūlija līdz oktobrim;
  • gladiola (Gladiolas spp., Iridaceae) zied no jūlija līdz septembrim;
  • dekoratīvais sīpols, iespējams, ka ar to tiek domāts (Allium giganteum, Alliaceae, pēc vecās klasifikācijas Liliaceae), kurš zied no maija līdz jūnijam;

Ja biji gana uzmanīga, atšķirīgo pamanīji ;)

3, 2006, 12:57Zirneklītis

man pārskatot šo sarakstu ienāca prātā, ka dārzkopji asteres parasti pavairo ar sēklām, bet pārējās - ar sakneņiem, sīpoliem vai ar stādu dalīšanu, resp., veģetatīvi.
(es tikai nezinu par helēniju)
3, 2006, 14:55Vija

Pamatā jau helēnijas pavairo dalot, bet gan jau ka ar sēklam arī var.
3, 2006, 15:51Zirneklītis

P.S. Asteres pats esmu audzējis no sēklām. Un veikalā jau pārdod tikai asteru sēklas.
3, 2006, 15:56Zirneklītis

nu ja, to es arī biju domājusi.
asteri pavairo ģeneratīvi, pārējos veģetatīvi, tātad astere neiederas.
kopīgais - lv visus audzē dārzos kā dekoratīvus augus.
3, 2006, 16:16Vija

Tad jau esam nonākošī pie vismaz trīs „izlecējiem”: astere, jo pavairo ne tā kā citus, dekoratīvā sīpola, jo zied ne tad, kad citi un čīkstuļu laimiņa, jo lapas biezākas, kā pārējiem. Šo puķi tautā gan pamatā sauc par parasto čīksteni.
3, 2006, 18:12Zirneklītis

čīkstene man likās izlēcēja arī tāpēc, ka viņa vienīgā no minētajām ir lv savvaļas suga. vēlziede arī ir savvaļā, bet tiek uzskatīts, ka tā tur ieviesusies no dārziem. hm, savvaļā ir arī jumstiņu gladiola, bet tā stipri atšķiras no dārzos audzētās. te nāk gaismā, ka jautājums ir nekorekts - dažiem augiem ir zināma suga, bet citiem tikai ģints.
tā jau var turpināt līdz bezgalībai! čīkstene aug sausās vietās, pārējie mēreni mitrās un slapjās utt.
paziņoju, ka no saraksta izkrīt helēnija, jo tās pārējās es pazīstu, bet helēniju nē!
3, 2006, 18:42Vija
Vēlos no meža pārnest un dārzā iestādīt dažus paegļus(līdz0,5m).Nevaru saprast vai tas ir atļauts vai tie ir aisargājamie augi?Būšu pateicīga par atbildi.
AR cieņu,
Rita
2, 2006, 16:41Rita
* Answers and Comments ->

Tas ir atļauts un tie nav aizsargājami augi.
Taču uzmanies, vai neposti kādu aizsargājamu biotopu vai privātīpašnieka zemi vai sabiedrības iecienītu pastaigu vietu =)
3, 2006, 9:53Vija

Ā, labi, es izrakšu atkal dažas eglītes un ozolus...
Vai tad VISPĀR, izņemot personīgā īpašumā esošu mežu, drīkst rakt ārā kokus?
Vai valsts mežos (kas Latvijas Valsts Mežu pārziņā drīkst?
3, 2006, 22:29Ģederts

Starp eglēm, ozoliem un kadiķiem ir neliela atšķirība –kadiķi neveidos pirmo stāvu. Bet vispār jautājums labs – ko drīkst un ko nedrīkst darīt valsts mežos.
3, 2006, 23:22Zirneklītis

Laikam gluži tā viss nevar. Vismaz meža likumā nav atrunāts, ka to drīkst, toties, tur ir teikts:

6. pants

Personas pienākums, uzturoties mežā, ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem, kā arī neieiet šā likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajās teritorijās.

..

16. pants

(1) Meža nekoksnes materiālās vērtības - savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus - personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis ierobežojumus saskaņā ar šā likuma 5. panta ceturtās daļas noteikumiem.

(2) Savvaļas dzīvnieku izmantošanas kārtību nosaka sugu un biotopu aizsardzības un medību normatīvie akti.

(3) Valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot šā likuma 5. un 6. panta noteikumus.”

Nebūtu tai 16. panta uzskaitījums, tad varētu gan uz nebēdu visu savākt. No otras puses – puķes arī šeit nav minētas, bet apšaubu, ka man sanāks kādas nepatikšanas, ja saplūkšu birztalu nārbuļus.

3, 2006, 23:39Zirneklītis

Labdien,

Kadiķi nav īpaši aizsargājama suga. Līdz ar to pieļaujama atsevišķu, neliela izmēra kociņu izrakšana savā īpašumā esošajā mežā un pārstādīšana. Kadiķu izrakšana citas personas īpašumā esošā mežā pieļaujama tikai ar attiecīgās meža zemes īpašnieka atļauju.

Liene Suveizda
VMD Vides aizsardzības
daļas vadītāja

4, 2006, 14:15Liene Suveizda
http://www.vmd.gov.lv/
Kur var atrast Latvijas augu(augļukoku,krūmu,u.c.)šķirņu nosaukumus?
P.S.Kas izgudroti Latvijā un ne tikai.
24, 2006, 17:24māra
* Answers and Comments ->

Izgudrot var nosaukumus, nevis pašas šķirnes. Ar selekciju Latvijā nodarbojas, piemeram, Valsts Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā (http://www.ddsis.lv/), Valsts Stendes selekcijas stacijā (http://www.stendeselekcija.lv/), LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā «Babīte» (http://rododendri.lu.lv/) u.c. Par selekcionariem var izlasīt LZA lapā par izgudrotājiem (http://inventions.lza.lv/latv/izgudrotaji/). Vari ieskatīties Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas mājas lapā (http://www.seklaudzetaji.lv/).
3, 2006, 19:14Zirneklītis
kada ir lilaka egle
22, 2006, 11:20nils ikaunieks
* Answers and Comments ->

Vislillīgākā egle, ja neņem vērā dažādas šķirnes, varētu būt asā egle (Picea pungens). Skujas gan ir zilganas, bet jaunie čiekuri violetīgi.
23, 2006, 9:31Zierneklītis

kada ir vis garākā egle cik kara viņa ...
24, 2008, 7:28nils ikaunieks
Continue here -» ...
palīdziet noteikt dažadus lapu veidus
9, 2006, 18:14ieva
* Answers and Comments ->

Bija kādreiz tāda grāmatiņa latv. val. - "Lapa". Autore, ja nemaldos, Ģ. Gavrilova.
11, 2006, 17:14Ģederts
lūdzu palīdzat man biologija atrast informaciju par kokiem busu pateiciga:D..!!
9, 2006, 15:50Ivita
* Answers and Comments ->

vajadzētu drusku konkretizēt, kādu tieši info par kokiem -
- par koku uzbūves īpatnībām (morfoloģija),
- par koku fizioloģijas īpatnībām,
- par koku daudzveidību????????
11, 2006, 17:13Ģederts
Pie kādas dzimtas pieder puķe "Mājas svētība", un "Smalkziedu narcise"?
6, 2006, 21:55Ilga
* Answers and Comments ->

Mājas svētība Aspidistra elatior ir ievietota Liliju dzimtā (Liliaceae).

Vai ar „smalkziedu narcise” ir domāta kāda no Narcissus poeticus šķirnēm? Jebkurā gadījumā – narcises arī ir ievietotas Liliju dzimtā (Liliaceae).

7, 2006, 15:28Zirneklītis
Veidoju herbāriju pēc ziedu horoskopa saviem tuviniekiem.Tiem kas dzimuši laikā no 11.01. līdz 20.01. atbilstošais zieds ir Dzelkšņi.Tuvāka paskaidrojuma nav.Kādi tie izskatās?
2006. gada 6. septembrī, 17:00 Ingrīda
--------------------------------------------------------------------------------
6, 2006, 17:08Ingrīda
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Kas tas ir par horoskopu? Ja latviski tulkots ārzemju darinājums, tad tam
vispār ir maza jēga. Cik var saprast, ar vārdu "thistles" apzīmē dažādus
dadžus un usnes gan no Cirsium ģints, gan citām radniecīgām.
http://www.ext.nodak.edu/extpubs/plantsci/weeds/w799w.htm
http://www.nwcb.wa.gov/weed_info/Silybum_marianum.html
Vienkāršības labad varētu pieņemt, ka tas ir DADZIS. Tikai, starp mums
runājot, šādiem horoskopiem NAV nekādas jēgas... =)
6, 2006, 19:52Ģederts
Varbūt mans jautājums nebūs visai iederīgs šai vietā, bet mani interesē vai izrokot papardi mežā, to var iestādīt mājās , dārzā un tā augs? Vai jebkuras sugas papardes iedzīvojas mājas apstākļos?
Paldies jau iepriekš?
5, 2006, 11:18marika
* Answers and Comments ->

dārzos audzē parasto strauspapardi, bet tā savvaļā ir diezgan reti, turklāt tādās vietās (veci meži, nogāzes), kuras nevajadzētu izrakņāt. par pārējām - domāju, ka tās varētu ieaugt, ja tu izvēlēsies vietu ar līdzīgiem noēnojuma un augsnes apstākļiem kā mežā.
6, 2006, 2:36Vija

vai varat pateikt paparzu noziimi!!???
gan medicina gan dabaa nu visur kur zinat!!???
17, 2006, 19:02eliina

Elīnai:
See also:
Another message ( 1, 2005, 18:25)
Another message ( 19, 2006, 14:57)
7, 2007, 21:33Zirneklītis
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] 12 [13] [14] [15] [16] [Next page>>] Records in this group: 497
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------