Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Plants


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] 13 [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [38] [39] [40] [41] [42] [43] [44] [45] [46] [47] [48] [49] [50] [51] [52] [53] [54] [55] [56] [Next page>>] Records in this group: 497
Order: ^
Vēlos no meža pārnest un dārzā iestādīt dažus paegļus(līdz0,5m).Nevaru saprast vai tas ir atļauts vai tie ir aisargājamie augi?Būšu pateicīga par atbildi.
AR cieņu,
Rita
2, 2006, 16:41Rita
* Answers and Comments ->

Tas ir atļauts un tie nav aizsargājami augi.
Taču uzmanies, vai neposti kādu aizsargājamu biotopu vai privātīpašnieka zemi vai sabiedrības iecienītu pastaigu vietu =)
3, 2006, 9:53Vija

Ā, labi, es izrakšu atkal dažas eglītes un ozolus...
Vai tad VISPĀR, izņemot personīgā īpašumā esošu mežu, drīkst rakt ārā kokus?
Vai valsts mežos (kas Latvijas Valsts Mežu pārziņā drīkst?
3, 2006, 22:29Ģederts

Starp eglēm, ozoliem un kadiķiem ir neliela atšķirība –kadiķi neveidos pirmo stāvu. Bet vispār jautājums labs – ko drīkst un ko nedrīkst darīt valsts mežos.
3, 2006, 23:22Zirneklītis

Laikam gluži tā viss nevar. Vismaz meža likumā nav atrunāts, ka to drīkst, toties, tur ir teikts:

6. pants

Personas pienākums, uzturoties mežā, ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem, kā arī neieiet šā likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajās teritorijās.

..

16. pants

(1) Meža nekoksnes materiālās vērtības - savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus - personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis ierobežojumus saskaņā ar šā likuma 5. panta ceturtās daļas noteikumiem.

(2) Savvaļas dzīvnieku izmantošanas kārtību nosaka sugu un biotopu aizsardzības un medību normatīvie akti.

(3) Valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot šā likuma 5. un 6. panta noteikumus.”

Nebūtu tai 16. panta uzskaitījums, tad varētu gan uz nebēdu visu savākt. No otras puses – puķes arī šeit nav minētas, bet apšaubu, ka man sanāks kādas nepatikšanas, ja saplūkšu birztalu nārbuļus.

3, 2006, 23:39Zirneklītis

Labdien,

Kadiķi nav īpaši aizsargājama suga. Līdz ar to pieļaujama atsevišķu, neliela izmēra kociņu izrakšana savā īpašumā esošajā mežā un pārstādīšana. Kadiķu izrakšana citas personas īpašumā esošā mežā pieļaujama tikai ar attiecīgās meža zemes īpašnieka atļauju.

Liene Suveizda
VMD Vides aizsardzības
daļas vadītāja

4, 2006, 14:15Liene Suveizda
http://www.vmd.gov.lv/
Vēlētos uzzināt, kas kopīgs asterei, dālijai, helēnijai, rudens vēlziedei, čīkstuļu laimiņam, gladiolai un dekoratīvajam sīpolam. Kurš augs neiederas šajā kompānijā ?
3, 2006, 11:13Anita
* Answers and Comments ->

Tās visas ir puķes ;) :
  • astere (Callistephus chinensis, Asteraceae) zied no augusta līdz septembrim;
  • dālija(Dahlia spp., Asteraceae) zied no augusta līdz oktobrim (ja nenosalst);
  • helēnija (Helenium autumnale, Asteraceae) zied no augusta līdz oktobrim;
    rudens vēlziede (Colchicum autumnale, Liliaceae) zied no septembra līdz oktobrim;
  • čīkstuļu laimiņš (Sedum telephium, Crassulaceae) zied no jūlija līdz oktobrim;
  • gladiola (Gladiolas spp., Iridaceae) zied no jūlija līdz septembrim;
  • dekoratīvais sīpols, iespējams, ka ar to tiek domāts (Allium giganteum, Alliaceae, pēc vecās klasifikācijas Liliaceae), kurš zied no maija līdz jūnijam;

Ja biji gana uzmanīga, atšķirīgo pamanīji ;)

3, 2006, 12:57Zirneklītis

man pārskatot šo sarakstu ienāca prātā, ka dārzkopji asteres parasti pavairo ar sēklām, bet pārējās - ar sakneņiem, sīpoliem vai ar stādu dalīšanu, resp., veģetatīvi.
(es tikai nezinu par helēniju)
3, 2006, 14:55Vija

Pamatā jau helēnijas pavairo dalot, bet gan jau ka ar sēklam arī var.
3, 2006, 15:51Zirneklītis

P.S. Asteres pats esmu audzējis no sēklām. Un veikalā jau pārdod tikai asteru sēklas.
3, 2006, 15:56Zirneklītis

nu ja, to es arī biju domājusi.
asteri pavairo ģeneratīvi, pārējos veģetatīvi, tātad astere neiederas.
kopīgais - lv visus audzē dārzos kā dekoratīvus augus.
3, 2006, 16:16Vija

Tad jau esam nonākošī pie vismaz trīs „izlecējiem”: astere, jo pavairo ne tā kā citus, dekoratīvā sīpola, jo zied ne tad, kad citi un čīkstuļu laimiņa, jo lapas biezākas, kā pārējiem. Šo puķi tautā gan pamatā sauc par parasto čīksteni.
3, 2006, 18:12Zirneklītis

čīkstene man likās izlēcēja arī tāpēc, ka viņa vienīgā no minētajām ir lv savvaļas suga. vēlziede arī ir savvaļā, bet tiek uzskatīts, ka tā tur ieviesusies no dārziem. hm, savvaļā ir arī jumstiņu gladiola, bet tā stipri atšķiras no dārzos audzētās. te nāk gaismā, ka jautājums ir nekorekts - dažiem augiem ir zināma suga, bet citiem tikai ģints.
tā jau var turpināt līdz bezgalībai! čīkstene aug sausās vietās, pārējie mēreni mitrās un slapjās utt.
paziņoju, ka no saraksta izkrīt helēnija, jo tās pārējās es pazīstu, bet helēniju nē!
3, 2006, 18:42Vija
Kas lūdzu tas par augli GARCINIA CAMBOGIA un ko tas satur???
3, 2006, 11:17anda
* Answers and Comments ->

Garcinia Cambogia (arī G. gummi-gutta, G. quaesita) aug Indijā un tās kaimiņzemēs. Iedalīts Clusiaceae dzimtā. Pazīstams kā garšvielu un ārstniecisks augs. Pārtikušie ļaudis auglī saskata notievēšanas brīnumlīdzekli. Ka vari iedomāties, indieši no sendienām ar šo augu ārstējuši gan citas vainas. =) Auglis satur hidroksicitronskābi (Hydroxycitric Acid,HCA). Šī skābe, kas pēc uzbūves ir līdzīga citronskābei, samazina apetīti. Laboratorijas eksperimenots (tas ir, kolbā, nevis dzīvē) atklāts, ka HCA apspiež dažu enzīmu darbību, kas nodrošina ogļhidrātu pārvēršanu taukos, kas uzkrājas organismā. Statistiski pierādīt HCA nozīmi svara zaudēšanā nav laikam gan izdevies ;)

Literatūra:
http://www.vitacost.com/science/hn/Supp/Hydroxycitric_Acid.htm
http://en.wikipedia.org/wiki/Gambooge
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/entrez/query.fcgi?cmd=Retrieve&db=PubMed&list_uids=9820262

3, 2006, 18:46Zirneklītis
ieteikums: izveidot sagrupeetu sarakstu ar visiem sugu nosaukumiem. Piem., jautaajums :"Liliju dzimtas viendīgļlapis?" nekur nav iespējams atrast visus shiis dzimtas augu nosaukumus, ir tikai apraksts, kas tas taads vispaar par auga tipu, vai arii tie doti latiinju nosaukumos, kuri parastam cilveekam neko neizsaka.
5, 2006, 11:55Daiga
* Answers and Comments ->

Piedod, bet Tavā ieteikumā ir pārītis dīvainību. Pats augu saraksts ar laiku, cerams, taps, bet, kur Tu tādu jautājumu par lilijām ņēmi? Ja reiz runā par sarakstiem un dzimtu, tad vajadzētu ievērot sistemātiku:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/saturs.shtml

Šajā sarakstā redzams, ka segsēkļi (ziedaugi) tiek iedalīti divdīgļlapjos un viendīgļlapjos, savukārt liliju dzimta ir viena no viendīgļlapju dzimtām.

Otra dīvainība ir jautājumā „kas tas tāds vispār par auga tipu”. Vārdu tips izmanto dzīvnieku valsts sistemātikā. Līdzvērtīgs iedalījums augu valstij ir „grupas”. Izdalītas ir šādas grupas: aļģes, sūnas, staipekņi, kosas, paparde, sēklaugi, ķērpji. Viss, kādreiz bija sēnes, bet nu tām sava valsts. Vai Tu šo iedalījumu biji domājusi prasot par augu tipu?

27, 2007, 7:07Zirneklītis

Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, izplatīts Japānā un Ķīnā ( krustvārdu mīkla Spēles/spoki-Pasmaidi.lv-10.11.2009)- atbilde -HOSTA.Vai jautājums korekti izteikts.
10, 2009, 1:46RUTA

Pēc vienas sistemātikas hostas (Hosta syn.: Funkia) ir pieskaitītas liliju dzimtai (Liliaceae), pēc citas – agāvju dzimtai (Agavaceae). Vēl ir bijuši mēģinājumi izdalīt arī citas dzimtas, piemēram, Hostaceae, Funkiaceae, bet tās nav guvušas plašu atzinību. Pamatā tiek izmantota sistemātika, kurā hostas ietilpst liliju dzimtā.

Hostu dzimtene ir Austrumāzija. Ar viņu kultivēšanu Japānā un Ķinā nodarbojās jau sen. Eiropā hostas tika ievestas no Japānas XIX gs. vidū.

Tā kā jautājums ir gana pareizs.

10, 2009, 8:00Zirneklītis
Sveiki,sveiki!
:( gandrīz visos,ja ne visos parkos sastādītas Holandes liepas,bet nevienā literatūrā ne vārda,vai varbūt nemeklēju tur kur ir!(nu jā augu noteicējos ir)tas pats par Veimuta priedi:bla bla bla aizsargāsim,kopsim,pirksim un stādīsim utt.bet kas viņa un ar ko atšķiras no parastās priedes ne vārda!Varbūt varat palīdzēt? Tātad,varbūt zinat kur meklēt infu par Holanes liepu un Veimuta priedi?Paldies!
11, 2006, 15:57Inese
* Answers and Comments ->

bla bla bla "liepa" un "priede" ir ģinšu nosaukumi ar DAUDZĀm sugām tajās... un
minētās ir atsevišķas sugas ar atšķirīgu morfoloģiju utt. bla bla bla yad kādā
literatūrā meklējāt? Vakara ziņās? =)
12, 2006, 10:01Ģederts

Dažādu autoru viedoklis atšķiras, ko nozīmē „daudz”, – priežu ģintī (Pinus) tiek ieskaitītas no 105 līdz 125 sugām, bet pie liepām (Tilia) – ~30 sugas.

Veimuta priede (Pinus strobus) ir labi atpazīstama ar savām 5 diezgan mīkstajām skujām. Man viņa patīk. =)

Apstādījumos pamatā sastopama gan Holandes liepa (Tilia vulgaris), gan parastā liepa (Tilia cordata). Mežos aug parastā liepa.

Augu noteicējos ir aprakstīti augi, kas sastopami savvaļā. Parkos, dārzos un puķupodos audzēto augu aprakstus jāmēklē dārzkopju literatūrā.

12, 2006, 12:07Zirneklītis

Bij tāda grāmata "Rīgas dārzi un parki", bibliotēkās vajadzētu būt
12, 2006, 12:50Vija

Sveiki!
Nē,Ģedert,vakara ziņās vēl nepaskatijos,vai tad nu tur tas rakstīts!?:p
Zirneklīt,paldies!Jā apstādijumos sastopamas,bet raksturojums?Vai tiešām tikai dārzkopju grāmatiņās!Bāc!
Paldies,Vija,to grāmatiņu jau izlasiju no vāka līdz vākam,bet raksturojuma šīm sugām tur nav!:(
12, 2006, 20:06Inese

Latviešu valodā ar šo sugu aprakstiem varētu būt tā paknapāk :( . Ko tu īsti par šiem kokiem gribi uzzināt?

Par liepām varu vēl piebilst, ka, ja savvaļā mums aug tiekai viena liepu suga – parastaā liepa, apstādījumos tiek audzētas 11 dažādas liepu suga. Holandes liepa ir parastās liepas un platlapju liepas (Tilia platyphyllos) krustojums.

Nelielu ieskatu par dažādiem Latvijas kokiem var iegūt «Meža enciklopēdijā» (apgāds «Zelta grauds», 2003.) un enciklopēdijā «Latvijas daba».

12, 2006, 23:30Zirneklītis

Paldies,Zirneklīt!Tu esi lielisks!
15, 2006, 11:17Inese

Par Veimuta priedi un Holandes liepu var lasīt grāmatā DENDROLOĢIJA
(autori
Lange, Mauriņš, Zvirgzds; "Zvaigzne" 1978.g.). Gan jau arī citās
dendroloģijas
grāmatās kaut kas ir atrodams. Mauriņš tā kā rakstot jaunu
grāmatu
dendroloģijā?
16, 2006, 14:17Ģederts

Precīzāk, Mauriņš + Zvirgzds.
16, 2006, 14:43Zirneklītis

Mauriņš un Zvirgzds "Kokaugi (Mauriņš) un to neredzamā enerģija (Zvirgzds)"?
Starp citu, "Zvirgzds" derētu par labu čehu uzvārdu, tikpat labu, kā "Zmrhala"...
Latvieši parasti ieliek vairākus pastkaņus vārdos.
16, 2006, 18:57Ģederts

Par visnotaļ cienījamo dendrologu Zvirgzdu klīst nostāsts par viņa piedalīšanos vienā konferencē Igaunijā. Vadītājs, Igaunis pēc tautības, viņu pieteica, ka tagad uzstāšoties zinātnieks no Latvijas, kura uzvārds nu ne kādi nav izrunājams ;)
17, 2006, 12:36Zirneklītis
Meklejam augu toretisko pamatojumu uz gaismu un par kairinamibu?
13, 2006, 13:11santa
monky81 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

brrrrrrrrrrrrrrr. :( Es jau tā kā saprotu, ko jūs, meklētāji, vēlaties atrast, bet tie
formulējumi... formulējumi... iespītēšos un neko neteikšu, kamēr netiks radīti
normāli jautājumi. bez tam, par terminu "kairinājums" es jau teicu. augu
fiziologa ausīm skan briesmīgi. tas, ka to lieto skolotāji, nepadara to par
pareizāku terminu.
See also:
Another message ( 9, 2006, 18:03)
13, 2006, 19:11Ģederts

Lai dzīvo c_n_z_r_ ! =)
14, 2006, 15:11Ģederts

Labi, labi. Ne tur iebakstīju norādi. Vairāk tā nedarīšu (mazāk arī ne) ;)
14, 2006, 21:06Zirneklītis
Kas ir augs Agave???Kāda izskatās?Varbūt, kur var nopirkt???
13, 2006, 17:36Karīna
* Answers and Comments ->

Reku-šeku:
http://en.wikipedia.org/wiki/Agave
To ir daudz un tās ir dažādas. Nopirkt var puķu veikalos. Apskatīt var LU
Botāniskajā dārzā...
13, 2006, 19:16Ģederts

Un nevajag sajaukt ar alvejām.
See also:
Another message ( 20, 2006, 8:26)
14, 2006, 4:56Zirneklītis
Lūdzu sīkāku informāciju par rožu dzimtu un krustziežu un nakteņu dzimtu lūdzu lūdzu
13, 2006, 19:10elīza
bello45667 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

14, 2006, 4:38Zirneklītis
Ko varētu man pastaastiit par kairinaamiibu?
plzzz
13, 2006, 19:58X_x es
kriksiitic at inbox.lv
Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] 13 [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [38] [39] [40] [41] [42] [43] [44] [45] [46] [47] [48] [49] [50] [51] [52] [53] [54] [55] [56] [Next page>>] Records in this group: 497
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

The task was not accomplished.

(Resource temporarily unavailable)

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------