Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Plants


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] 14 [15] [16] [Next page>>] Records in this group: 497
Order: v
variet lūdzu nosauks rožu dzimtas 10 ārstniecības augus?
28, 2006, 18:04zane
* Answers and Comments ->

parastā vīgrieze, dziedniecības ancītis, dziedniecības brūnvālīte, maura retējs, stāvais retējs, parastais rasaskrēsliņš, dažādu sugu rozes, meža avene, parastais pīlādzis, parastā ieva. kāds varbūt ārstējas arī ar ābelēm, ķiršiem, plūmēm, bumbieriem, meža zemenēm, lācenēm un vilkābelēm.
28, 2006, 18:13V.

Par vilkābelēm jau nu nevar teikt kāds varbūt ārstējas. Tā ir sastoma dažu labu sirdspilienu sastāvā.
3, 2006, 11:16Zirneklītis
Palīdziet!=)
Vai koks,ko sauc krieviski "javor" ir "kalnu kļava"?
23, 2006, 13:15vivita
* Answers and Comments ->

Krievijas eiropas daļā, Baltkrievijā un Ukrainā (Малороссия ) tā tas ir:
(Клен ) явор - Acer pseudoplatanus - Kalnu kļava
Kaukāzā:
явор - Platanus orientalis - Platāna
23, 2006, 16:20Zirneklîtis
19. februārī Latvijas radio 1. programmā R.Grāveres veidotajā raidījumā "Pagātnes liecības" par Dikļu pagastu stāstīja par Dikļu parka liepu aleju, sauktu par moku aleju, kurā koku vainagi ļoti zaroti un zari izlocīti. Pagasta pārstāve sacīja, ka mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām, ka koki stādīti ar saknēm uz augšu. Šādi ar saknēm uz augšu stādīti koki esot zināmi vēl divās vietās.
21, 2006, 13:21miks
* Answers and Comments ->

Droši vien domājusi vēl Katvaru parku. Tur tās nabaga liepas arī ir traki samocītas un kroplīgas. Tas mīts par ačgārni iestādītiem kokiem gan ir dzīvelīgs. Grāveres kundze gan jāapbēdina, ka zinātnieki turpina ietiepīgi apgalvot, ka kokiem saknes ir tur, kur tām jābūt – zemē.
21, 2006, 14:18Zirneklītis

Tās ir sekundārās saknes attīstījušās zemē, bet primārās pārveidojušās par
zariem, tāpēc arī ir stipri atšķirīgi. Bonzai!
21, 2006, 19:01Ģederts

Tik tiešām šie ir iestādīti kājām gaisā? Jebšu kas viņiem nodarīts?
22, 2006, 6:51Zirneklītis

A pirmkārt i pa priekšu: R.Grāveres raidījumu nesauc vis "Pagātnes liecības" bet gan "Gadsimtu liecības".
A otrkārt un vispār: minētās muļķības izskanēja nevis iepriekšminētajā raidījumā, bet gan I.Mačas veidotajā raidījumā "Dzīvesziņa", kurš skan uzreiz pēc "Gadsimtu liecībām" (ieejiet Latvijas Radio mājaslapā un noklausieties, - par Dikļu parka jocīgajiem kokiem saruna ir ap 7:30 (ieraksta hronometrāža).
A treškārt un ja godīgi: tā frāze "..mēs šodien kā gudri cilvēki izskaidrojam ..(seko Mika pārstāstītais sviests)" skan tiešām jauki.
Skaistākais jau ir tas, ka šīs ultradzīvelīgās muļķības noteikti tiek iedzītas skolasbērniem un sētas un kaisītas ikvienā pateicīgā substrātā (a ļa lētticīgu ekskursantu izskatā).
BET !!!
Tā kā par tautas gara mantām ir jārūpējas, es domāju, ka mēs varētu apspriest, ko vēl (NE)varēja (NE)darīt sentēvu dārznieki pēc tam, kad bija iestūķējuši ar galotni pa priekšu koku zemē. Kā, piemēram, notika gaisā palikušo sakņu aplaistīšana un, galvenais, mēslošana (vismaz pirmajā laikā, kamēr stulbie zari iemācās pildīt viņiem jaunatvēlētās funkcijas).
UN VISPĀR:
Kādas vēl rituālās (NE)darbības (NE)varēja (NE)tikt (NE)veiktas vai bija pat obligātas, lai koka zari augtu uz leju.
Piedāvāju:
1. Broutegāna pamestas žēlabās mirušas jaunives ierakšana zem koka saknēm (lai koks aug vēl sērīgāks).
2. Bakšteina siera iekāršana virs koka pavasarī(lai jaunie dzinumi riebumā grīļodamies nevis vienkārši augtu bet až kristu uz leju.
3. Pumpuru apkaisīšana ar sikspārņa nagu pelniem pilnmēness naktī, skrienot ap koku pretēji pulksteņa rādītāja virzienam un izkliedzot neartikulētas skaņs.
Biedri! Domāju, ka mūsu šodien kā gudru cilvēku sviekstaināko ideju izkristalizēšana caur paralēli perpendikulāro garamantu diagonālo prizmu varētu būt nozīmīgs ieguldījums mūsu kopējā SVIEKSTA druvā!!!
22, 2006, 12:14garamantu apkopējs

es dom., šāds stāsts bagātina vietējo kultūrvidi vai kaut ko tamlīdzīgu.
kāda vaina ir stāstam, ka lubāna ezers ir nokritis no gaisa, ka velnezeri radušies no velna nepareizas darba organizācijas utt? arī mūsdienās var rasties šādi jauni sāsti, kās sākumā daudziem liekas ticami, un kā tādi tiek izplatīti, bet gadsimtu gaitā iegūst citu vērtējumu. vai cilvēki tic vai netic teikām, kuras stāsta, un, ja netic, tad kāpēc stāsta to, kam netic, tas ir man ne pārāk saprotams jautājums.
22, 2006, 13:54saaukstēšanās

Nu tak jau, ka nekādas vainas. Aiz to jau es aicinu bagātināt un liriski tālāk izdaiļmālēt šīs folkloras pērles.
22, 2006, 16:59garamantu apkopējs

Stāstot teikas, parasti netiek apgalvots „..mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām..”.
23, 2006, 19:13Vērotājs

jā, bet "industriālajās balādēs" tieši zinātniskums rada visvairāk šausmu
elementu...
23, 2006, 19:21Ģederts

Vaiī, dieniņ cik lustīga diskusija! To augšminēto raidījumu es reizes divas dzirdēju un patika man tas stāsts par ačgārnajiem kokiem. Ir gadijies tādus arī redzēt un bija pat doma savā dārzā tādu eksperimentu izmēģināt. Tak palika tomēr žēl nabaga koku - par ko viņi pelnījuši augt ar kājām gaisā? Un pareizi nosaukta moku aleja - laikam kociņi ne pa jokam nomocijās, kamēr ieauga. :(
24, 2006, 12:36Mikī

No visa augstāk lasītā, saprotu, ka tas ...
5, 2006, 21:07Givers
Continue here -» ...

Reku var apskatīties uz Katvaru muižas parka liepu stādījumiem:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=ainavas&M=1&k=parki/Katvari/&t=1
6, 2006, 12:27Zirneklītis
Atļaušos pārpublicēt jau sen «Latvijas dabai» iedotu Dr. biol. emer. Edgara Vimbas iedotu rakstiņu:
----------------

Iepazinos ar žurnāla «Dārzs» 2001. gada 8. numuru. Pārsteidz tas aplamību klāsts, kas lasāms citādi lieliski iecerētajā rakstā „Vai tie ir dadži?” (bez autora) un kroplie augu latīniskie nosaukumi A.Tereško rakstā „Vesels kā rutks”.

Sāksim ar pirmo rakstu. „Īstais dadzis latīņu valodā saucas Carduus…”. Nesaucas! „Carduus” latviski ir „dzelkšņi”. „Neīstie dadži Cirsium…”. Nu visīstākie dadži! Nav arī tādas pļavu usnes (Cirsium arvense). Ir gan tīruma usne, uz ko arī norāda auga latīņu nosaukuma sugas epitets. Ģints Onopordon nez kāpēc saukta par ēzeļu dadžiem, lai gan to latviskais nosaukums ir „baltdadži”, kā tas pareizi lietots Tereško rakstā 33. lappusē.

Augu latīniskos nosaukumus mēs lietojam ne jau lai parādītu savu gudrību, bet lai lasītāji pēc šiem nosaukumiem literatūrā, kas rakstīta citās valodās, varētu atrast informāciju par šiem augiem, nezinot to nosaukumus šajās valodās.

A.Tereško rakstā minētie augu latīniskie nosaukumi ir izcila aplamu šo nosaukumu kolekcija.


Dotais latviskais Dotais latīniskais Pareizais nosaukums
nosaukums nosaukums
-----------------+---------------------------+-------------------------
gaiļbikši Primula vera Primula veris
sveķenes Viscaria vesca Viscaria vulgaris
dižzirdzene Angelika arhangelika Angelica archangelica
mātere Leonurus cordatus Leonurus cardiaca
zaķpēdiņa Gnaphalium uliginozum Gnaphalium uliginosum
baltdadži Onopordus acanthium Onopordon acanthium
vērmeles Arthemisia absinthus Artemisia absinthium
pūķgalve Drachocephalum moldavicum Dracocephalum moldavicum
mārdadzis Sillibum marianum Silybum marianum
kaķpēdiņas Chelicrhizium arenarium Helichrysum arenarium
lielā nātre Utrica dioica Urtica dioica
ceļmallapas Plantagus maior Plantago major

Turklāt būtu jāievēro, ka atbilstoši ZA Terminoloģijas komisijas atzinumam augu ģinšu nosaukumi rakstāmi daudzskaitlī, bet sugu nosaukumi vienskaitlī. Tātad „sveķenes, zaķpēdiņas, māteres” ir ģinšu nosaukumi, bet „lipīgā sveķene, dumbrāju zaķpēdiņa un sirds mātere” – sugas nosaukumi. Ja mēs rakstām „sveķene Viscaria vulgaris” – saprast jau var, bet precīzi gan tas nav. Ja nu nebūtu literatūras! Bet mums ir Latvijas Dabas enciklopēdija sešos sējumos! Vai tad ne autori, ne arī redakcija to nezin ?

Nebūtu minēto kļūdu un neprecizitāšu, par «Dārza» augusta numuru varētu teikt visu to labāko.

21, 2006, 13:05Zirneklītis
* Answers and Comments ->

Tā jau tas ir, kļūdas nebūtu pieļaujamas, it īpaši, pretenedējot uz
zinātniskumu... Bet parastam lasītājam tiešām ir vienalga, vai latīniski ir pareizs/
nepareizs/nav vispār nosaukuma. Tas, protams, nepaslīd garām nepamanīts
profesionālim... Bet tādiem jau tas žurnālītis nav domāts...
22, 2006, 10:02Ģederts

Tā jau var aizrunāties līdz tam, ka pareizrakstība ar' ir tikai priekš valodniekiem. Ja nu reiz liek latīniskos nosaukumus, tad jāliek tos ir pareizi. Galu galā, tie ir vienīgie, pēc kuriem var samērā droši doto augu atrast kaut vai internetā.
23, 2006, 18:58Zirneklītis

Nujaja... Piemēram, Google uz Utrica dioica dod 253 adreses. Sākumā gan lapni
pajautā: Did you mean: "Urtica dioica"? Valodai jau arī jāattīstās...
23, 2006, 23:37Ģederts

njaa ... ta nu gadas :(
15, 2008, 16:11...
Man So nedel ir projektu nedela es taisu projektu par Pundurbērzu - 2005. gada koks ! Man vajadzetu cik vien vairak informacijas! Ja kaut ko atrodat inresantu (raksti,foto,apraksti,statistika utt.) rakstiet man ketlina_kafaso@yahoo.com vai ketlina@mits.lv! Jau ieprieks Paldies!!!
20, 2006, 12:15ketlina
ketlina_kafaso at yahoo.com
* Answers and Comments ->

Pundurbērzs latīniski ir Betula nana, angliski dwarf birch, krieviski Береза карликовая. ja man vajadzētu informāciju par pundurbērzu, es meklētu googlē ar šiem atslēgvārdiem!


vēl paskaties šeit
http://linnaeus.nrm.se/flora/di/betula/betul/betunan.html
tur labajā pusē ir linki uz izplatības kartēm,
un apskaties, vai tas ir aizsargājamo sugu sarakstos.

20, 2006, 12:34Vija
Sweiki!Man būtu ļoti nepieciešams viss par rozēm (ne jau rožu dzimtu bet par rozēm).Kādas ir rozes,rožu,šķirnes un veidi...arī vajadzētu latīniskos nosaukumus...vismaz ku rt vareetu atrast???jau iepriekš paldies... paldies!!!
18, 2006, 14:40marija
* Answers and Comments ->

Mēs te vairāk ar savvaļas sugām nodarbojamies, tādēļ neesam lieli rožu speciālisti.
Iesaku:
1. noskaidrot, kādas rožu sugas ir savvaļā (grāmatas par Latvijas floru);
2. meklēt grāmatas un žurnālus par dārzkopību. droši vien kādas pašlaik ir grāmatnīcās.
20, 2006, 12:40Vija

bet arii nodereetu tas - kaadas rozu sugas ir Latvijaa.... =)
27, 2006, 13:08marija

Saskaņā ar LZA Bioloģijas Institūta sniegto informāciju, Latvijā ir šādas rožu sugas:
Rosa acicularis
Rosa caesia
Rosa canina
Rosa canina subsp. canina
Rosa canina subsp. virens
Rosa ciesielskii
Rosa coriifolia
Rosa glabrifolia
Rosa glauca
Rosa gorinkensis
Rosa majalis
Rosa mollis
Rosa pimpinellifolia
Rosa pomifera
Rosa pomifera subsp. glandulosa
Rosa pomifera subsp. pomifera
Rosa pratorum
Rosa rubiginosa
Rosa rugosa
Rosa sherardii
Rosa subcanina
Rosa vosagiaca
Latviskie nosaukumi varētu būt Latvijas PSR augu noteicējā.
Zirnekli, varbūt Tu varētu palabot, kā pareizi nosaukt šo informācijas avotu, kas kādreiz bija BI mājas lapā, bet tad viņiem laikam nomira serveris ar visu informāciju.
27, 2006, 13:13Vija

Tur bija teikts „Latvijas vaskulāro augu floras taksonu saraksts ir papildināts un labots 1999. gadā izdotais pārskats (Ģ. Gavrilova, V. Šulcs. Latvijas vaskulāro augu flora : Taksonu saraksts. Rīga).”
27, 2006, 13:19Zirneklītis
Labdien,es vēlētos palūgt vai nevarat seit paradiit kā var saglabat rakstu savā datorā=)liliju dzimtas aprakstins kur:)
18, 2006, 13:07Daidzinja
* Answers and Comments ->

Diemžēl videkonferences iespējas man nav.
21, 2006, 11:21Zirneklītis

pē, ļaunais Zirnēklis... no www lapām tekstu var ieselektēt gluži kā teksta
redaktorā un ar Copy Paste palīdzību iedabūt teksta redaktorā. tā gan būs teksta
zagšana, un ne visas www lapas to gribēs pieļaut. ieliec vismaz uz to www
atsauci savā rakstudarbā. var protams saglabāt dokumentu tieši www lapas
veidā, tad tas atvērsies brovzerī.
22, 2006, 15:33Ģederts

Jä, bet Daidziņa prasīja, lai parāda, bet kā es lai to varu, ja nav pa kurieni parādīt =)
23, 2006, 16:38Zirneklītis,
Labdien!Vai Jūs lūdzu varētu pateikt rožu dzimtas un krustziežu dzimtas latīniskos nosaukumus?Kā latīniski ir mežrozītes, suņurozes, ābeles, bumbieres, ķirši, rapši, lefkojas. Jau iepriekš liels paldies Jums!
14, 2006, 16:45Lēdija
* Answers and Comments ->

to var uzzināt kādā enciklopēdiskajā vārdnīcā. vai arī pameklējot šeit
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/
14, 2006, 20:46Ģederts
man ljoti vajadzeetu zinaat shaadas lietas - kaadi ir latiinieskie nosaukumi shaadiem augiem - kāposts, burkāns, baziliks, kolrābis, lapu bietes, monarda (garšaugs) un citrusa augļiem ( citronam, greipfrūtam, apelsīnam), bumbieriem, papardēm, pupām......un vajadzeetu arii pie kaadas dzimtas pieder... =) =) =)
12, 2006, 20:11kuka
* Answers and Comments ->

Ja nav noslēpums, kam Tev tas viss? Un vai maz pate aptver, ko esi paprasījusi, piemēram, vai tu zini, ka papardes pēc sistemātikas ir vesels nodalījums, kurā ir pāri par 350 dzimtām no kurām Latvijā ir deviņas – ēnpaparžu (Latvijā viena suga), ērgļpaparžu (1), marsileju (1), purvpaparžu (2), saldsaknīšu (1), sievpaparžu (2), sīkpaparžu (2), strauspaparžu (1) un vairogpaparžu (10) dzimtas?
14, 2006, 12:58Zirneklītis

1. grāmatas par ārstniecības augiem un par garšaugiem
2. smadzenes
14, 2006, 13:09pūznis
vareetu par valriekstiem...kaadai dzimtai...un latiiniskais nosaukums....
10, 2006, 22:37hhh
* Answers and Comments ->

Valrieksti ir riekstkoku dzimtas (Juglandaceae) riekstkoku ģintij (Juglans) piederoši koki. Valriekstus, kurus lieto pārtikā, iegūst no dažādu sugu, hibrīdu un šķirņu riekstkokiem. Pavisam ir 21 suga, cik ir šķirņu un krustojumu – neņemos teikt. Latvijas apstākļos aug, un no parkiem ir pasprukuši, vai var pasprukt savvaļā, Zībolda riekstkoks (Juglans ailanthifolia) un pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea).
12, 2006, 7:25Zirneklītis

Vai ir iespējams, ka mūsu apstākļos ...
18, 2006, 13:24Ilmars
Continue here -» ...
vareetu pateikt kaut ko par paegljiem un cipreseem, kadikjiem kazaku kadikji un visus latiiniskos nosaukumus.....
9, 2006, 19:24kikka
* Answers and Comments ->

Vai Tev nevajadzētu sākt nopietni apsvērt iespēju nopirkt kādu augu noteicēju?

Bet par kadiķiem un cipresēm:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/cipreses/

9, 2006, 21:05Zirneklītis
ir taada pukje kaa nigella....vai vareetu pateikt pie kuras dzimtas shii pukje pieder un vajadzeetu arii kaadu bildi...to pashu vajadzeetu par avakado, zemesrieksti, lazdu rieksti, mandeles, citrons, apelsīns, mandarīns, burkaani, lini, greipfrūts un luudzu vajadzeetu latiiniskos nosaukumus.......jau ieprieksh paldies..... =)
8, 2006, 19:40kuka
* Answers and Comments ->

Sveiciens puķu draugam!
  • nigella – Nigella sativa, apskaties uzmanīgi ziedu un tad mēģini atsaukt atmiņa pavasari un vasaru ar pie mums ziedošām puķēm. Nenāk nekas līdzīgs prātā, piemēram, silpurenes? Vai gundegas. Kaut kāda līdzība taču ir, un skatāmies – tiešām – tā ir gundegu dzimtai (Ranunculaceae) piederoša puķe;
  • avakado – Persea americana. Lauraceae dzimta, sanāk tā kā radinieks lauru kokiem;
  • zemesrieksti – zinātnisko nosaukumu daļēji gan jau būsi dzirdējusi ikdienā – Arachis hypogaea. Ar cietiem riekstiem nav īpši tuvās attiecībās. Toties esot radinieks pupām, zirņiem un āboliņam, jo pieder tauriņziežu (pupu) dzimtai (Leguminosae sin. Papilionaceae, Fabaceae);
  • lazdu rieksti – rieksti jau nepieder dzimtai ;) , bet pašai lazdai (Corylus avellana) ir sava, lazdu dzimta (Corylaceae);
  • mandeles – taču ne jau tās, kas kaklā ;) . Kuram augam sēklas garšo līdzīgi mandelēm – plūmēm. Izrādas, ka šie ir ļoti tuvi radinieki, jo mandeles pieder tai pašai ģintij kā plūmes (Prunus dulcis sin. Prunus amygdalus, Amygdalus dulcis, Amygdalus communis). Un kādai dzimtai pieder plūmes, bumbieres, ābeles? Rožu, taču (Rosaceae).
  • citrons, apelsīns, mandarīns, greipfrūts – par citrusaugiem parunāsim vēlāk. Latviešu valodā ar vienu un to pašu vārdu apzīmē ļoti dažādus augus;
  • burkāns – droši vien Tu domā dārza burkānu (Daucus sativus). Latvijā savvaļā aug savvaļas burkāns (Daucus carota). Dzimtā tā pati, kas latvāņiem, dillēm, suņuburšķiem. Atļauj burkānam otrā gadā uzziedēt un redzēsi, cik šie līdzīgi. Tātad – čemurziežu dzimta (Umbelliferae sin. Apiaceae);
  • lini – pilnā nosaukumā sējas lins (Linum usitatissimum). Šim pašam sava, linu dzimta (Linacea).
9, 2006, 9:48Zirneklītis

liels paldies....tas man ljoti paliidzees.... =)
9, 2006, 18:08kuka
ka var uzinat cik kokam gadu
7, 2006, 22:01krista
* Answers and Comments ->

Pie mums koka vecumu var noteikt skaitot gadskārtas. Tādos klimatiskos apstākļos, kā pie mums, kur atšķiras ziema no vasaras, kokiem veidojas gadskārtas – pavasarī un vasarā viņi aug straujāk (veidojot gaišāku koksni) nekā rudeņos (kad veidojas tumšāka koksne). Ziemā koki neaug vispār. Līdz ar to koksnē veidojas ar aci redzamas joslas – gadskārtas. Lietusmežos koki neveido gadskārtas.

Ja koks ir nozāģēts, tad gadskārtas var saskaitīt kaut vai uz celma virsmas. Ja koks ir augošs, tad koksnes parauga iegūšanai izmanto speciālus urbjus.

Pēc koka resnuma un garuma vien noteikt tā vecumu nav iespējams. Piemēram, purvā augoša 400 gadīga priede būs daudzkārt mazāka nekā silā augoša 30 gadiniece.

7, 2006, 22:54Zirneklītis

Tikai jāņem vērā, ka vasarās ar sausumu pa vidu ( apmēram tā:jūnijs lietains, jūlijs sauss, augustā atkaļ šļakst)kokiem var veidoties divas "gadskārtas" vienā gadā. Bet nu, es domāju, ka šāda kļūda nav mirstamā vaina ...
28, 2006, 17:30garamantu apkopējs
Kalsnavas arborētums jeb interesanto koku dārzs un Kalsnavas kokaudzētava aicina visus Latvijas iedzīvotājus informēt par neparastām koku formām pilsētu parkos un mežaudzēs.

Informējiet par dažādu koku sugu vējslotām (raganu slotām), interesantām koku vainagu formām, dīvainām lapām, neparastiem zariem un tamlīdzīgi!

Vārdu sakot, ja ieraugāt kaut ko tādu, kam patiesībā nevajadzētu izskatīties tā, kā tas izskatās, tad ziņojiet pa epastu: <j.zilins@lvm.lv > vai faksu 4826568!

Savvaļā radušās neparastās formas un mutanti ir ļoti nozīmīgi jaunu šķirņu un formu izveidei un kolekcijas papildināšanai. Kalnsnavas arborētums pieder valsts akciju sabiedrībai «Latvijas valsts meži».

6, 2006, 15:31Vija pārsūta no Zaļās Skolas
* Answers and Comments ->

Vai tiešām jūs interesē visas vēja slotas. Arī tās, kas ir bērziem? Ir taču ļoti daudz bērzu ar vēja slotām.
6, 2006, 21:41Ceļinieks

Vai autortiesības tiks atradējam?
6, 2006, 23:16Ģederts

Ceļiniekam un ne tikai.
Ir jāatšķir tās vējslotas jeb raganu slotas, kuru veidošanos izraisa parazītiskas sēnes (piemēram Taphrina ģints sēnes bērziem, alkšņiem u.c.) un "slotas", kuru veidošanos izraisa gēnu mutācijas (priedēm, eglēm, ginkam, parastajai kļavai u.c.).
Pēdējās ir tās, kuras ir interesantas kā jaunu skujkoku dekoratīvo formu "izejmateriāls". Faktiski lielākā daļa skujkoku zemo (un ne tikai zemo)šķirņu ir veģetatīvi pavairotas raganu slotas. Salīdzinoši neliela daļa šķirņu ir izveidota no mutantiem sējeņiem (piemēram skaistākā Latvijas vietējās izcelsmes egļu šķirne 'Dundanga' jeb tā sauktā Dundagas kadiķegle).
Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī un Kalsnavas arborētumā ir savāktas, pieticīgi izsakoties, visai labas skujkoku formu un šķirņu kolekcijas, tai skaitā vietējās izcelsmes manta.
Bet tas jau nenozīmē, ka process ir beidzies. Gluži otrādi - vēl jo vairāk tāpēc, ja jums trāpās pa acij kāda sakarīga raganu slota, neturiet sveci zem .... un sūtiet ziņu uz Nacionālā botāniskā dārza (Salaspilī)Dendrofloras nodaļu un/vai Kalsnavas Arborētumu.
Liela daļa raganu slotu ar laiku aiziet bojā un šādā veidā ir iespējams saglābt dažu labu interesantu "spoku"
Par autortiesībām. Pretendēt uz savu izvēlētu šī klona vai nākamās šķirnes nosaukumu (saprāta robežās), es domāju, atradējs noteikti var. Līdzšinējā prakse ir bijusi vairāk balstīta uz tās vai tuvākās apdzīvotās vietas vārda iemūžināšanu, kuras tuvumā mutantiņš atrasts.
Slēdzot līgumu, protams, var pretendēt arī uz kaut kādu procentu daļu no peļņas, ja šī šķirne tiek laista komerciālā pavairošanā un tirdzniecībā. Protams, tad atradējam ir šis atradums jāreģistrē kā jauna šķirne. BET....zinot skujkoku zemo formu tirgu, nedomāju, ka ar to var iekāst baigo piķi (teorētiski jau var, bet nu tad tai jaunajai zoršai jābūt nu vienkārši TĀĀĀĀDDDAI (ar tikpat platu Ā kā burts Ē vārdā THĒĒĒJA Stūres ielas koju folklorā - savējie sapratīs).
Ak Stūres ielas koju anarhistu republika.....
28, 2006, 17:17garamantu apkopējs
kadi augi parziemo ar lapam?kuriem augiem ziema ilgi saglabajas pernas lapas?kads izskatas koku vainags kad tiem nobirusas lapas?kadi izskatas pumpuri ziema!!!????
5, 2006, 12:59zane
* Answers and Comments ->

Ar lapām pārziemo ziemzaļie vai mūžzaļie augi. Tādi ir, piemēram, brūklenes un
mellenes, daļa rododendru u.c. Lielākā daļa skujukoku arī pārziemo ar lapām,
tās gan sauc par skujām. Ilgi vecās lapas saglabājas ozoliem, reizēm arī citiem
kokiem. Bet "kādi izskatās" Tu uzzināsi, izejot ārā un uzmanīgi pavērojot kokus
un to pumpurus.
5, 2006, 14:49Ģederts
KADA IR LIELAKA SEKLA PASAULE.
31, 2006, 20:30KRISTINE
* Answers and Comments ->

Seišelu palmu (Lodoicea maldivica) sēklas var sasniegt 20 kg svaru. Šis augs tiek dēvēts arī par milzu vēdekļpalmu kā arī par dubulto kokospalmu. Aug tikai Seišelu (Seychelles) salās. Sākumā eiropieši, kas redzēja šīs milzu sēklas peldam pa Indijas okeānu, uzskatīja, ka augs aug okeāna dzelmē. Vēlāk ticēja, ka augs ir no Maldivu salām, no kā radies šīs palmas latīniskais nosaukums. Šīs palmas angliskie nosaukumi: Coco-de-mer, Double cocount, Coco fesse.
5, 2006, 20:39Zirneklītis

Latvijā lielākā sēkla ir kastanis.
6, 2006, 21:49Ceļinieks
Kādu labumu egle sniedz cilvēkiem ?
28, 2006, 12:32Edgars
* Answers and Comments ->

Egli nocērt vai nozāģē un ienes istabā uz Ziemassvētkiem. Tāds labums mums
tiek - smuki. Tikai egle ir mirusi.
28, 2006, 23:23Ģederts

No eglēm var veidot dzīvžogus, kas lieliski aiztur vēju un trokšņus.
31, 2006, 9:08Zirneklītis
Vai nav kāda lapa, kur būtu rakstīts par viendīgļlapjiem un divdīgļlapjiem (vajadzētu diezgan daudz)?Paldies...!
22, 2006, 14:47Ilga
* Answers and Comments ->

Cik vārdu var būt vienam jautājumu uzdevējam, jebšu jūs tur esat daudzas + čukča?
22, 2006, 14:52Zirneklītis

22, 2006, 16:10Zirneklītits
Vai Jūs lūdzu nevarētu pateikt, kas notiek ziemā ar viengadīgajaiem un divgadīgajiem augiem ziemā?Kā tie sagatavojas ziemai?Jau iepriekš liels paldies!!!
22, 2006, 14:36Dace
* Answers and Comments ->

Kā gatavojas? Tāpat kā visi – ada cimdus, zeķes un biezas šalles. ;)
22, 2006, 16:13Pēcis

Ko tad citu var darīt ziemā, ja ne pārziemot. Tikai kā nu katrs to dara. Īstenībā Tu esi aizmirsusi, ka ir arī daudzgadīgi augi. Latvijā divgadīgi augi savvaļā nemaz nav tik daudz.

Viengadīgs augs – Augs, kurš visu savu attīstības ciklu iziet vienā gadā vai vienā veģetācijas periodā.

Divgadīgs augs – Augs, kam pilns dzīves cikls – no sēklas dīgšanas līdz sēklu ražošanai un bojāejai – ilgst divus gadus. Pirmajā gadā tas uzkrāj barības vielas, kas otrajā gadā tiek izmantotas ziedu un sēklu veidošanai.

Daudzgadīgs augs – Augs, kam dzīves cikls ilgst daudzus veģetācijas periodus (daudzus gadus).

22, 2006, 16:23Zirneklītis

ka pukes kaka un cura vai tas parojas
15, 2009, 14:52baiba
sumahers at inbox.lv
Continue here -» ...
gribeetu pajautaat kas notiek ziemaa ar
1. viendīgļapjiem (vajadzētu arī augu piemērus)
2. divdīgļlapjiem 9vajadzētu arī augu piemērus)????
Kuri augi pārziemo ar lapām???
Kuriem augiem ziemā ilgi saglabājas pērnās lapas???
Kāds izskatās koku vainags, kad nobirušas lapas???
Kur atrodas pumpuri, cik augstu no zemes????Vai tie var atrasties augsnē???
Kāda ir pumpura uzbūve ziemā, kāds izskatās, kas ar viņu notiek???
UN vispār vajadzētu par augiem ziemā (kas ar tiem notiek u.t.t.)
LUUDZU PALIIDZIET ATBILDEET UZ SHIEM JAUTAAJUMIEM!!!!
JAU IEPRIEKSH PALDIES....
20, 2006, 18:38chukcha
* Answers and Comments ->

chukcha,
Šīs atbildes ir apmēram 50 Ls vērtībā, ja tās Tev raksta cits. Par velti, ja Tu pats
tās atrodi... Tas viss prasa ilgu darbu ar literatūru, bet atrast var visu.
(Cita starpā, dažu Tavu jautājumu nostādne ir visai savāda... ja neizteiktos vēl
skarbāk. Piemēram, ne jau dīgļlapu skaits nosaka, kas ar augu ziemā notiek.)
20, 2006, 22:58Ģederts

Un vispār, atraujies no datora un izej ārā, tad Tu redzēsi, „kāds izskatās koku vainags, kad nobirušas lapas”.
21, 2006, 11:04Zirneklītis

tas tacu ir 7. klases uzdevums!!!
9, 2008, 19:55hemoglobins

eej.. es kaa reize pildu shitos uzdevumus! ;DDD
23, 2008, 21:48AI

vispār jā.. es arī tagad pildu, un tiem , kas šo te vel arī kaādreiz pildīs, ietektu pašiem iziet ārā un kārtīgi visu izpētīt.. turklāt tas taču nav nekas sarežģits, tikai raksti ko redzi.. un jā. jāuzsver, ka jābūt galīgai nullei bioloģijā, ja nezini kādi koki pārziemo ar lapām.. SKUJAS TAČU ARĪ IR LAPAS =)
1, 2009, 16:24paulaa

Hah. es ar tieši tagad pidu šos uzdevumus. Bet es gan iesprūdu pie jautājuma par pumpuriem.
26, 2010, 13:18elīnaaa
man ljoti vajadzeetu bildes, aprakstus un visu iespeejamo informaaciju par to kaa zied ozoli, beerzi un kļavas!!!!luudzu paliidziet!!!
19, 2006, 19:39driska
* Answers and Comments ->

Savvaļa Latvijā ir pa vienai ozola un kļavas sugai un veselas četras bērzu sugas. Visiem šiem kokiem ziedēšanā ir kopīgs tas, ka tie zied lapām plaukstot.

Bērzu ziedi var būt nav paši izcilākie, jo viņus apputeksnē vējš. Bieži vien cilvēki priecājas par pirmajām lapiņām, bet spurdzes, kas uzzied daudz agrāk, nepamana. Parasti spurdžu ir daudz un tās piedod bērzam zeltainu nokrāsu:

http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=augi&k=Seklaugi/beerzu/&b=Betula_pendula

Vispamanāmāk zied kļavas. Maijā, ar savām dzeltenzaļajām ziedu kupenām, kļavas ir košākie koki:

http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=augi&k=Seklaugi/kljavu/&b=Acer_platanoides

Ozolu ziedēšnu laikam ievēro vismazāk. Diemžēl arī mūsu attēlu krātuvē nav ozolu attēlu. Varu ieteikt meklēt google, atceroties, ka ozola latīniskais vārds ir Quercus robur. Paskaties kaut vai:
http://pharm1.pharmazie.uni-greifswald.de/gallery/moenchgu.htm (šajā sarakstā meklē Quercus robur .. inflorescences
http://popgen0146uns50.unimaas.nl/~jlindsey/commanster/Plants/Trees/Trees/Quercus.robur.html
http://linnaeus.nrm.se/flora/di/faga/querc/querrob.html

20, 2006, 14:21Zirneklītis
Es gribētu uzzināt kā, kad un kas Latvijā ieveda augļu kokus un (augļu) krūmājus.(Varētu izsmeļošas atbildes).
16, 2006, 18:31Aija
* Answers and Comments ->

Vai jautājums ir par dārzkopības vēsturi, t.i., kad Latvijā sāka kultivēt augļu
kokus un ogulājus?
16, 2006, 19:59Ģederts

Jā, par interducētiem augļu kokiem un ogulājiem.
18, 2006, 12:15Aija

«Latviešu konversācijas vārdnīcā» zem šķirkļa „dārzkopība” tiek apgalvots, ka muižās lielākus dārzus ierīkoja 19. gs. sākumā. Savukārt pirmie plašākie zemnieku dārzi ierīkoti 19. gs. 50-os gados Valmieras un Dobeles apkārtnē. 1803. gadā iznāca pirmā dārzkopības grāmata Latviešu valodā – Johans Hermans Cigra (Zigra) «Tas Ābolu Dārznieks jeb pilnīga Pamācīšana visādus auglīgus Dārza Kokus audznāt un kopt». Šis pats vīrs 1798. gadā Rīgā ierīkoja priekšzīmīgu dārzniecību.

Protams, ka šie gada skaitļi nenorāda kad Latvijas teritorijā sāka audzēt augļkokus un krūmus. Piemēram, vīnogas jau piecpadsmitajā gadsimtā diezgan lielās platībās tika audzētas Ventspils apkārtnē, vēlāk arī Ventas un Abavas krastos Kandavā, Rendā, Sabilē un citur. (G. Dobeli «Vīnogas», Rīga, Avots, 1989.).

22, 2006, 17:42Zirneklītis
es vēlos uzzināt kautko par kartupeli! atraxtat man uz e-mailu marija12@inbox.lv
14, 2006, 17:54laura
* Answers and Comments ->

«Enciklopēdija *Latvija un Latvieši*, Latvijas Daba», 2. sējums:

kartupelis (Solanum tuberosum; vācu Kartoffel, angļu potato, kr. картофель ) — nakteņu ģints suga. Kā vieng. kultūraugu plaši audzē mērenajās joslās. Pasaulē izveidoti <2000 ∆ šķirņu. Savvaļā (D-Amerikā) ∆ ir daudzg. lakstaugs. Eiropā ievests 16. gs. 2. p. (Spānijā 1565); Ljā pirmoreiz ievests Kurzemē (1673). ..”
G. Ābele

16, 2006, 12:35Grāmatnieks
ko noziimee jeedziens - vaskulaarie augi?????
1, 2006, 17:29u2
* Answers and Comments ->

Vaskulārie augi ir augi, kuriem vielu transportēšanai izveidojušies vadaudi. Vaskulārajiem augiem pieskaitāmi paparžaugi un sēklaugi. Vaskulārajiem augiem nav pieskaitāmas sūnas.
2, 2006, 15:21Zirneklītis

kaa sauc augus kuriem nav ...
13, 2007, 21:36Nauris
Continue here -» ...
kur vareetu iegut informaaciju par kailseekljiem latvijaa???
un veel arii par latvijas dizhkokiem (kailseekljiem)???
25, 2005, 15:35kikka
* Answers and Comments ->

27, 2005, 15:13Zirneklītis
kaadas ir interneta maajas lapas adreses par ziedaugiem un par aizsargājamaiem ziedaugiem (arī bildes)???
25, 2005, 15:32...
* Answers and Comments ->

27, 2005, 15:20Zirneklītis
Kur varētu atrast informāciju par sūnām!???
11, 2005, 19:36Nezinoshais
* Answers and Comments ->

Pašlaik top sūnu lappuse. Lai arī gada beigas nav tālu, ir cerība, ka lapa tiks šogad pabeigta. Aderse būs http://latvijas.daba.lv/augi_senes/suunas/
12, 2005, 11:59Apņēmības pilns Zirneklītis

Latvijā satopamo sūnu sarakstu var apskatīt šeit:
http://latvijas.daba.lv/scripts/db/saraksti/saraksti.cgi?d=suunas
12, 2005, 13:02Zirneklītis

12, 2005, 13:19Zirneklītis

Sūnu lappusīte sākusi savu dzīvi:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/suunas/
5, 2006, 16:29Zirneklītis
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] 14 [15] [16] [Next page>>] Records in this group: 497
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------