Domu doze

/

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Grupa: Dabas sargāšana


Paslēpt atbildes
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] 14 [15] [16] [17] [18] [19] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 170
Secība: v

Latvijas Dabas muzeja „Gada dzīvnieks 2007” – smilšu krupis

Latvijas Dabas muzeja „Gada dzīvnieka – 2007” gods ticis smilšu krupim (Bufo calamita). Šis unikālais abinieks ir mazākais no Latvijā konstatētajiem krupjiem un no citiem krupjiem atšķirams pēc dzeltenās svītras uz muguras. Smilšu krupis ir Latvijā un Eiropā aizsargājams dzīvnieks, kura dzīvotnes Latvijā pēdējos gados ir stipri apdraudētas.

Augumā smilšu krupis ir mazākā no mūsu krupju sugām. Pieaudzis šīs sugas īpatnis var sasniegt 6 – 8 cm garumu. Smilšu krupji galvenokārt pārtiek no kukaiņiem, zirnekļiem un tārpiem. Īpaša prasība tiem ir pret nārsta vietām. Nārsts parasti notiek seklās, neaizaugušās saules apspīdētās ūdenstilpnēs.

Smilšu krupji ir interesanti ar to, ka spēj ierakties smiltīs. Gan jaunie, gan pieaugušie īpatņi smiltīs rok alas, kur paslēpties. Nereti krupji atrasti apmēram 1,8 metrus zem zemes, kaut gan vēsturiskie dati liecina, ka reiz smilšu krupi izdevies atrast pat 3 metru dziļumā.

Smilšu krupis kā suga ir unikāla ar to, ka sevī vienlaikus apvieno ļoti specifiskas prasības pēc dzīves apstākļiem un ļoti plašu izplatības areālu, jo spēj dzīvot gan Spānijas, gan Igaunijas klimatā.

Pagājušā gadsimta sākumā Latvijā smilšu krupji dzīvoja galvenokārt jūras piekrastē un upju ielejās, kur pavasarī veidojas nārstam nepieciešamās seklās peļķes. Pēdējos gadu desmitos tie sastopami arī smilšu un grants karjeros. Tomēr šo dzīvnieku skaits ir strauji samazinājies. Piemēram, dabas liegumā „Karateri” Limbažu rajonā 1993. gadā bija konstatēti 500 smilšu krupji, bet 2006. gadā tikai 50. Viens no iemesliem krupju straujai izzušanai ir piemērotu nārsta vietu skaita samazināšanās, ko izraisa gan dabiska šo vietu aizaugšana, gan cilvēka saimnieciskā darbība – intensīva karjeru izstrāde.

Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā kā suga, kuras īpatņu skaits un izplatība samazinās, tāpat smilšu krupis ir iekļauts Eiropas Savienības Biotopu un sugu direktīvas IV. pielikumā un Bernes konvencijas „Par dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” II. pielikumā.

Gada dzīvniekam veltīti pasākumi Latvijas Dabas muzejā notiks visu 2007. gadu un jau janvārī ikviens muzeja apmeklētājs zooloģijas ekspozīcijā speciālā stendā varēs uzzināt papildus informāciju par smilšu krupi.

Sīkāka informācija par šo dzīvnieku pa tālr. 7356040

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja
Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja
Tālr.: 7356025, 26300952

2007. gada 3. janvārī, 11:40Zirneklītis
* Atbildes un piebildes ->

2007. gada 3. janvārī, 11:44Zirneklītis

Entomologu biedrība par 2007. gada kukaini izvēlējusies zemesvēzi (Gryllotalpa gryllotalpa).

Par gada gliemezi Latvijas Malakologu biedrība ievēlēja ķiploku gludspolīti (Oxychilus alliarius).

Par gada gliemezi Latvijas Ornitoloģijas biedrība ievēlējusies melno dzilnu (Dryocopus martius).

Vairāk par šiem dzīvniekiem var uzzināt «Vides Vēstu» janvāra numurā.

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2007. gada 17. janvārī, 15:18)
2007. gada 18. janvārī, 20:52Zirneklītis
Es gribētu iegūt vairāk informācijas par bebru aizsardzību (ja tāda ir) un arī citu informāciju par bebriem! Lūdzu palīdziet man!
2006. gada 28. decembrī, 8:53Krišjānis
krissa12 at e-apollo.lv
* Atbildes un piebildes ->

Vai neviens man nevar palīdzēt! :(:(:(:(:(:(
2007. gada 31. janvārī, 7:58Krišjānis

2007. gada 31. janvārī, 8:32Zirneklītis
Man loti patiiik daba un man ne pavisam nepatiiik taaas izniiicinaaataaaji !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
2006. gada 5. decembrī, 18:50Erika
Atbildes un piebildes ->
kadas ir aisargajamas kerpju sugas???
un kur tas var atrast???
2006. gada 26. novembrī, 10:09egita
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 12. decembrī, 1:05Zirneklītis

Thanks a lot for such a wonderful site i see that you created it going the whole hog!!
2007. gada 3. maijā, 7:52yahoobot
http://Axelgfn@gmail.com
Es vēletos vairāk uzināt par dabas un ūdens aizsargāšanu un to kopšanu.Arī par dzīvnieka aizsargāšanu un tā palīdzēšanu dzīvot.
2006. gada 23. novembrī, 17:36paula
Atbildes un piebildes ->
Vēlos no meža pārnest un dārzā iestādīt dažus paegļus(līdz0,5m).Nevaru saprast vai tas ir atļauts vai tie ir aisargājamie augi?Būšu pateicīga par atbildi.
AR cieņu,
Rita
2006. gada 2. oktobrī, 16:41Rita
* Atbildes un piebildes ->

Tas ir atļauts un tie nav aizsargājami augi.
Taču uzmanies, vai neposti kādu aizsargājamu biotopu vai privātīpašnieka zemi vai sabiedrības iecienītu pastaigu vietu =)
2006. gada 3. oktobrī, 9:53Vija

Ā, labi, es izrakšu atkal dažas eglītes un ozolus...
Vai tad VISPĀR, izņemot personīgā īpašumā esošu mežu, drīkst rakt ārā kokus?
Vai valsts mežos (kas Latvijas Valsts Mežu pārziņā drīkst?
2006. gada 3. oktobrī, 22:29Ģederts

Starp eglēm, ozoliem un kadiķiem ir neliela atšķirība –kadiķi neveidos pirmo stāvu. Bet vispār jautājums labs – ko drīkst un ko nedrīkst darīt valsts mežos.
2006. gada 3. oktobrī, 23:22Zirneklītis

Laikam gluži tā viss nevar. Vismaz meža likumā nav atrunāts, ka to drīkst, toties, tur ir teikts:

6. pants

Personas pienākums, uzturoties mežā, ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem, kā arī neieiet šā likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajās teritorijās.

..

16. pants

(1) Meža nekoksnes materiālās vērtības - savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus - personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis ierobežojumus saskaņā ar šā likuma 5. panta ceturtās daļas noteikumiem.

(2) Savvaļas dzīvnieku izmantošanas kārtību nosaka sugu un biotopu aizsardzības un medību normatīvie akti.

(3) Valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot šā likuma 5. un 6. panta noteikumus.”

Nebūtu tai 16. panta uzskaitījums, tad varētu gan uz nebēdu visu savākt. No otras puses – puķes arī šeit nav minētas, bet apšaubu, ka man sanāks kādas nepatikšanas, ja saplūkšu birztalu nārbuļus.

2006. gada 3. oktobrī, 23:39Zirneklītis

Labdien,

Kadiķi nav īpaši aizsargājama suga. Līdz ar to pieļaujama atsevišķu, neliela izmēra kociņu izrakšana savā īpašumā esošajā mežā un pārstādīšana. Kadiķu izrakšana citas personas īpašumā esošā mežā pieļaujama tikai ar attiecīgās meža zemes īpašnieka atļauju.

Liene Suveizda
VMD Vides aizsardzības
daļas vadītāja

2006. gada 4. oktobrī, 14:15Liene Suveizda
http://www.vmd.gov.lv/
Nosauciet kādu augu vai dzīvnieku(vai abas)sugas, kuras nekontrolēta izplatība Latvijā nebūtu vēlama!Paskaidrojet, !kāpēc
2006. gada 13. septembrī, 22:37zane
zanns16 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

Tīģeris, jo uzbruktu mūsu govju ganāpulkiem ;)

Bet ja nopietni, tad šādas nevēlamas sugas ir visas svešās, ievazātās sugas, kas apdraud mūsu vietējās sugas. Svešvārdā tās sauc par „invazīvajām sugām”. Šādus augus jau vieglāk pamanīt kā dzīvniekus. Paceļo pa Laviju un vienu no slikto augu pārstāvjiem ātri pamanīsi – Sosnovska latvāni (Heracleum sosnowskyi). Dāžādas dzīvotnes ir atšķirīgi jutīgas pret svešiniekiem. Par nevēlamiem augiem jūras piekrastē var apskatīties šeit:
http://piekraste.daba.lv/LV/peetiijumi/ .

Kādreiz bija pieejams «Latvijas svešzemju sugu datu bāze», bet, izskatās, ka kāds aizmirsis samaksāt „elektrības” rēķinu :( un tā pašlaik nestrādā.

No dzīvniekiem, kas apdraud mūsu vietējas sugas, pirmais, kas nāk prātā, ir no zvēraudzētavām izbēgusī amerikas ūdele (Mustela vison) kas ir vietējo putnu bieds. Bebrs (Castor fiber) gan šai sarakstā neideras, jo tas ir „savējais”, par kura darbību daudzi ir sajūsmā, atskaitot cilvēku un upes pērleni.

2006. gada 14. septembrī, 3:30Zirneklītis
Sveiki! Palīdzīt lūdzu atrast info par aizsargājamiem dzīvniekiem!
2006. gada 11. septembrī, 20:09Liene
* Atbildes un piebildes ->

seit ir aizsargajamo sugu saraksti
http://www.lva.gov.lv/daba/lat/biodiv/
2006. gada 13. septembrī, 7:58Vija
Sveiki! Es vēlējos noskaidrot, cik un kādām pludmalēm Latvijā šogad ir piešķirts Zilā karoga statuss?
Paldies.
2006. gada 24. augustā, 17:11Lita
* Atbildes un piebildes ->

Visu par "zilajiem karogiem" var noskaidrot šeit: http://www.videsfonds.lv/zk.html
2006. gada 25. augustā, 10:07janis
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] 14 [15] [16] [17] [18] [19] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 170
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

/Y

Lapu darbina perlā rakstīta Viesu grāmata 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------