Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Plants


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] 15 [16] [Next page>>] Records in this group: 497
Order: v
Viengadīgs un divgadīgs lakstaugs, auglis pogaļa, ļoti indīgs, visas daļas satur atropinu?
5, 2005, 19:41Santa
* Answers and Comments ->

Atropīns ir alkaloīds, kuru var iegūt no vairākiem augiem – melnās velnogas (vilkogas) (Atropa belladonna, Atropa bella-donna), driģenes (Hyoscyamus niger), velnābola (Datura stramonium). Visi trīs ir nakteņu dzimtas (Solanaceae) lakstaugi. Tiesa, velnoga ir daudzgadīga, pie tam, auglis tai ir oga. Driģene ir divgadīga, tai auglis ir pogaļa, velnābols ir viengadīgs, auglis tam – pogaļa.
6, 2005, 10:59Zirneklītis

Kur var dabūt melnās velnogas, driģenes un velnābolu?
15, 2005, 21:36marga

Melnā driģene aug dažādās nezālienēs, ceļu un dzelzceļu malās un izgāztuvēs. Līdzīgās vietās aug arī melnā naktene un parastais velnābols.
16, 2005, 5:48Zirneklītis

Nesakiet, ka mēs Jūs nebrīdinājām! NEAPDOMĪGA INDĪGO AUGU LIETOŠANA
JEBKURĀ VEIDĀ VAR RADĪT NEATGRIEZENISKAS SEKAS! Labāk to nedariet!
20, 2005, 15:09Ģederts

kāds var kaut ko pastāstīt par eņģeļtaurēm jeb daturtām? kur tās aug, u.c
23, 2006, 20:21mmmm.

Par Enģeļtaures tiek saukti visi Brugmansia, gan daži Datura ģints augi. Tiesa, agrāk abas šīs ģintis bija apvienotas vienā ģintī (Datura).

Aug Dienvidamerikā. Brugmansia ģintī sešas sugas, kas ir vai nu krūmi vai mazi kociņi. Datura ģints augi ir lakstaugi.

Kā jau pienākas kārtīgiem nakteņu dzimtas ( Solanaceae) pārstāvjiem, eņģeļtaures ir indīgas.

8, 2007, 1:23Zirneklītis

Vabūt kāds man varētu pateikt konkrētu vietu kur šie augi augstākminētie aug???
Jums būtu jazin kad nepretendeju lietot šos augus kā halocogēnus,bet tīri dziedniecībā.
Būšu ļoti pateicīga.
8, 2007, 11:10Labā sirds.
TEURGS at inbox.lv
Ka cilveki izmanto paparzaugus?
1, 2005, 18:25Edgars
melnais11 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Paparžu pielietojums ir ļoti dažāds, tikpat dažāds, cik ir pašas papardes:
  • kā krāšņumaugu gan āra apstādījumos, gan istabā;
  • kā ārstniecības augus gan tautas medicīnā, gan zāļu ražošanā.
    • papardes esot efektīgs līdzeklis pret reimatismu, tādēļ vecie ļaudis pēļus pildīja ar papardēm;
    • papardes satur antiseptiskas vielas;
    • lenteņu izdzīšanai lieto toksisko melnās ozolpapardes ekstraktu;
  • laiku maiņas noteikšanā. Papardes lapas savijoties, ja gaidāms, ka apmācies laiks mainās uz skaidru laiku;
  • kā siltumizolācijas materiālu, sevišķi to iecienījuši biškopji.
2, 2005, 6:38Zirneklītis

varat pateikt paparzu nozimi daba??un medicina un vel kur jus zinat??
paldies jau ieprieks!!!
18, 2006, 14:18eliina
Vai jums ir mīklas vai tautasdziesamas par tauriņziežu dzimtu ?
20, 2005, 12:33Lelde
* Answers and Comments ->

Mums nav, bet Dainuskapī var atrast tautas dziesmas:

Neba jau visas tās dziesmas par pupām, zirņiem un āboliņu, bet pieminēti šie ir gan, ja ne pamatvariantā, tad kādā no versijām. Protams, vari mēģināt izveidot savus atlasīšanas nosacījumus: http://www.dainuskapis.lv/help.php

Kādreiz bija serveris, kurā bija atrodami tautas ticējumi. Šovakar, diemžēl, viņš nevēlas ne ar vienu runāt :( (http://ai1.mii.lu.lv/ticejumi/index.htm). Toties strādā http://www.ailab.lv/ticejumi/ =) :

Mīklas laikam nāksies meklēt grāmatās. Ja atrodi, atsūti, lai citi arī var palasīties.

20, 2005, 16:56Zirneklītis

20, 2005, 17:02Z.

=8–O
Biblotekaa ir it visss
20, 2005, 18:28zaneeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeee
kas ir e-pasts
labvakarman ir jaraksta referats par augu elpošanas īpatnībām gribeju pajautat vai jusu majaslapa varetu kaut ko man noderigu atrast???
6, 2005, 17:05kristine......
* Answers and Comments ->

7, 2005, 13:06Zirneklītis
labdien. Man jaraksta bakalaurs par aslapju floksu pavairosanu atkariba no spaudenu sprausanas laika. Man patreiz neizdodas atrast zinatnisko literaturu Vai varat Ka palidzet?
4, 2005, 10:58kristine
sisi3 at inox.lv
* Answers and Comments ->

Griezieties pie sava zinātniskā darba vadītāja.
4, 2005, 11:45:/
Man būtu jautājums par baldriāņiem. Kurā vietā aug baldriāņi un kādi tie izskatās? Lūdzu kādas pazīmes.
Sūtiet lūdzu atbildes uz love666@inbox.lv
28, 2005, 19:51Linda
* Answers and Comments ->

(Ārstniecības) baldriāns (Valeriana officinalis) bieži sastopams mitrās un purvainās pļavās, krūmājos, upju krastos. Zied no jūnija līdz septembrim. Ziedi sārti, violeti sārti vai balti, smaržīgi, zarainās čemurveida ziedkopās. Daudzgadīgs, 50 – 100 cm garš. Saknenis un saknes satur ēterisku eļļu ar ļoti specifisku, baldriāna, smaržu. Šī auga preperātus izmanto kā līdzekli nervu sistēmas nomierināšanai, tādēļ jebkurā grāmatā par ārstniecības augiem vajadzētu būt rakstiem par baldriānu. Baldriāns ļoti spēcīgi iedarbojas uz visiem kaķveidīgajiem dzīvniekiem (gan, piemēram, uz mājas kaķiem, gan uz lauvām). Pretēji, kā tas iedarbībā uz cilvēku, kur baldriāns iedarbojas nomierinoši, kaķus tas ļoti spēcīgi uzbudina. Vairumam kaķu baldriāns rada kautko līdzīgi eiforijai. Pēc iztrakošanās seko dziļš, stundām ilgs miegs.

Tīmeklī par baldriānu var apsaktīties:

P.S. Ja kāds vēlas saņemt atbildes arī savā pasta kastē, tad tam ir jāieraksta sava adrese atbilstošajā laukā: [Datorpasta adrese (e-mail) (var izpalikt)].

29, 2005, 0:19Zirneklītis
ka izskataas viigrieze???
16, 2005, 16:51Mareks
* Answers and Comments ->

Atvaino, mūsu serverī, pagaidām, šās puķes attēla nav. Jāizlīdzas ar Googli:
http://images.google.lv/images?q=%22Filipendula%20ulmaria%22
16, 2005, 19:56Zirneklītis
Kur var izlasīt jebkādu informāciju par augu BROMELIA?
14, 2005, 16:48Līga
* Answers and Comments ->

Latviešu valodā par bromēlijām varētu meklēt grāmatās par istabas puķēm, jo bromēlijas dzimtas (Bromeliaceae) augi (~56 ģintis, ~2700 sugas) izplatītas Amerikas (pamatā Dienvidamerikas) tropos un daļēji subtropos. Tikai viena suga (Pitcairnia feliciana) aug tropiskajā Rietumāfrikā. Varētu būt, ka visgaršīgākais šīs dzimtas augs ir ananāss (Ananas comosus = Ananas sativus).

Pie bromēliju dzimtas pieder galvenokārt epifītiski lakstaugi ar ļoti īsu stumbru. Lapas pa lielākai daļai rozetē, cieši aptver cita citu. Ja nāk prātā alvejas, tad, lai arī līdzīga, alveja (Aloe barbadensis) ir iedalīta pavisam citā dzimtā.

Runājot par bromēlijām, parasti tiek runāts par dažādām šis dzimtas ģintīm, ne tikai par bromēlijas ģints (Bromelia) pārstāvjiem.

Literatūra:

Bromēlijas ģints pārstāvju fotogrāfijas:
14, 2005, 21:19Zirneklītis
vaai jums nav kautkas par kokiem. (apraksts)
12, 2005, 14:42solvita
* Answers and Comments ->

Bet kas un par kādiem kokiem Tevi interesē? Traki izplūdis jautājums. Varu piedāvāt apskatīties lapas par Rīgas centra ielas kokiem (http://raksti.daba.lv/referaati/2003/NKabuce/) un par ziedaugiem (http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/). Ir atsevišķas lapas par egli (http://raksti.daba.lv/referaati/2001/GMalceniece/) un bērzu (http://raksti.daba.lv/referaati/2004/AVaivode/).
12, 2005, 18:15Zirneklītis
paliidziet man atrast kaut ko par kaneli un bumbieru!jus esat super!paldies jau tagad!
9, 2005, 17:04milanchux
* Answers and Comments ->

9, 2005, 18:18Zirneklītis

gan tas gan tas!vel man vajaga kau ko par guavo un kabaci!=)
12, 2005, 19:24milanchix

Sakarīgākie apraksti, ko esmu redzējis par kabačiem, ir «Lauku Avizes» 2003. gadā izdotā «Ķirbju avīze». Ja nav atrodama pieejamās grāmatnīcās, tad „L. Grāmata” Internet veikalā varot pasūtīt (http://www.lgramata.lv/lbook/info.php?id=8273&SID=629732662f1d01631187f538d11e4511).
13, 2005, 19:16Zirneklītis

Ar guavo, kas gan, pareizāk, būtu jāsauc par guavi, ir stipri interesanti. Ir vesela virkne augu, kurus latviski tā varētu saukt. Kopīgais viņiem ir tas, ka tie aug Dienvidamerikā un to vārdu izcelme ir no spāņu un portogāļu valodām un dialektiem. Varētu atbilst, piemēram, šādi augi: guamo, guava, guaba, guavas, guave, guavo, guavita, guavito, guazuma, guayaba. Pie tam, viens un tas pats vārds dažādās valstīs apzīmē dažādu ģinšu augus. Ņemot talkā augu zinātniskos nosaukumus, var atrast, ka tās pašas ģintis var arī saukt pavisam savādāk, piemēram, Dogwood, Forte ventura, Palo hediondo, Palo seco, Quassia, Bitter wood, Nulu, Purijo, Hombre Grande, Hombron, Puesilde. Tālākai meklēšanai labāk izmantot latīņu vārdus:
Campomonesia aromatica
Carapa sp.
Crudia sp.
Desmodium sp.
Guama ulmifolia
Guarea sp.
Hirtella sp.
Inga edulis
Inga feuillei
Inga macuna
Inga nobilis
Inga radians
Inga spectabilis
Lindackeria sp.
Lonchocarpus latifolius
Pachyrhizus sp.
Parkia sp.
Pithecellobium sp.
Prosopis dulcis
Psidium araca
Psidium arboreum
Psidium guajava
Quassia amara

Latvijas Republikas Ministru kabineta Augu karantīnas noteikumos ir minētas guavasPsidium ģints sugas. Savukārt Tulkošanas un terminoloģijas centra tulkotajos Eiropas dokumentos, šīs pašas ģints sugas tiek sauktas par gvajavēm.

16, 2005, 17:19Zirneklītis

Ja gribi ko uzzināt par bumbieriem, pašķirti džaādas augļkopības grāmatas. Vai arī uzdod precāzākus jautājumus.
16, 2005, 18:01Dārznieks

Grāmatā „Žizņ rastjēņij” [Tom. 5(2), 1981] par guavi tiek saukta noteikta suga no Psidium ģints:

Psidium ģints pieder mirtu (Myrtaceae) dzimtai. Zināmas ap 100 šai ģintij piederošas sugas. Tie ir mūžzaļi koki vai krūmi, aug Dienvidamerikā. Parasti tiem ir lieli balti ziedi ar ļoti daudzām putekšņlapām. Augļi-ogas apaļas vai bumbierveida, bieži vien lielas un ēdamas. Dažas sugas tiek kultivētas. Viszināmākā ir guava (Psidium guajava), kuru audzē tropu un subtropu valstīs. Augļi gauvai ir aromātiski, saldskābi, sulīgi, vitamīniem bagāti. No tiem gatavo ievārījumus, garšvielas, sulas.
Attēlus var atrast ar tīmeklī: http://images.google.lv/images?q=%22Psidium%20guajava%22&hl=lv&lr=&sa=N&tab=wi

19, 2005, 10:00Z.

paldies!liels paldies!
22, 2005, 19:55milanchix

:0 =) =) ")
26, 2005, 19:01sims
Labdien,
Vai varat nosaukt kaadu labu augu noteiceeju (kraasainu) vaacu vai anglju valodaa?
7, 2005, 21:26Ineta
* Answers and Comments ->

Reku būs „nelieli” sarakstiņi ne tikai ar augu, bet arī dzīvnieku, sēņu, zvaigžņu, akmeņu un kā tik vēl ne noteicējiem:)
http://www.library.uiuc.edu/bix/fieldguides/main.htm
7, 2005, 23:31Zirneklītis

Es lietoju „Pareys” noteicējus (vācu valodā) – „Pareys Buch der Bäume” (A. Mitchell, J. Wilkinson) un „Pareys Blumenbuch” (R. Fitter, A. Fitter, M. Blamey). Apvienojumā ar Pētersones noteicēju var tīri sekmīgi uzzināt kas augam vārdiņā.
28, 2005, 10:25Dabas pētnieks

3, 2007, 7:37yahoobot
http://Sam[!4]@msn.com
kaads ir sods par aisargaajamo augi izraushanu un kaads likums to paredz?
15, 2005, 18:31Beto
* Answers and Comments ->

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 117
Rīgā 2001.gada 13.martā__(prot. Nr. 11, 11.§)
Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu
4. Lai segtu īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanas (dzīvnieku sugas indivīdu nogalināšana, augu sugas indivīdu ciršana, izrakšana, vākšana) vai bojāšanas (dzīvnieku sugas indivīdu ievainošana, augu sugas indivīdu lasīšana, noplūkšana, dzīvotņu postīšana) dēļ radītos zaudējumus, to atlīdzības apmēri ir noteikti atbilstoši īpaši aizsargājamo sugu iedalījumam grupās atkarībā no to apdraudētības, sastopamības un nozīmīguma.
5. Par pirmās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (1.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divdesmit minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
6. Par otrās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (2.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina četru minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
7. Par trešās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (3.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
8. Par to īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanu vai bojāšanu, kuri nav minēti šo noteikumu 1., 2. vai 3.pielikumā, zaudējumus atlīdzina vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katru indivīdu, ja īpaši aizsargājamās sugas indivīds iznīcināts vai bojāts tā aizsardzībai izveidotā mikrolieguma teritorijā.
9. Par biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu (uzaršana, apbūve, zemes transformācija, ūdensrežīma maiņa, derīgo izrakteņu ieguve, meža izciršana vai dedzināšana) zaudējumus atlīdzina vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katriem 10 m² iznīcinātā vai bojātā biotopa.
11. Ja šo noteikumu 1., 2. un 3. pielikumā minētie īpaši aizsargājamo sugu indivīdi iznīcināti vai bojāti dabas rezervātā, dabas liegumā, nacionālā parka vai biosfēras rezervāta dabas rezervāta vai dabas lieguma zonā, kā arī mikrolieguma vai īpaši aizsargājamā meža iecirkņa teritorijā, zaudējumi atlīdzināmi trīskāršā apmērā.

==== tās "grupas" ir uzskaititas so pasu noteikumu pielikumos.
paareejaas sugas ir "Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu"
visi tie noteikumi un saraksti un pielikumi ir atrodami vides ministrijas majas lapaa, http://www.vidm.gov.lv/

16, 2005, 13:11Vija
Noskatiijos nesen dazjas BBC filmas par dabu - augiem. Man radaas taads jautaajums:
Runa gaaja par kautkaadu augu , kas aizsargaajoties pret taurenju kaapuriem imitee uz savaam lapaam kaapuru olinjaam liidziigas bumbinjas, lai taurenis nedeetu savas.
Jautaajums man radaas - kaa augs, kam nau ne nervu sisteemas, ne manju orgaanu, kas vispaar neatshkjir ne kraasas, ne smakas, ne garshas, kas pat nezin ka ap vinju lido taads taurenis, un nemaz jau arii nee kaadaa kraasaa vinjam olinjas, kaa taads dziivs organisms, kam nau sevis pashapzinjas, liidzarto nau pashsaglabaashanaas instinkta, jo nau apzinjas, kas gribeetu sevi saglabaat un pasargaat var imiteet uz savaam lapaam shaadas olinjas ar meerkji lai tas liktu taurenim domaat, ka tur jau ir piedeets - tieshi taada bija shii doma filmaa ?
Ja runaajam par mutaacijaam, kas rodas augiem shat tad, tad vareetu domaat ka rodoties shaadai mutaacijai tajaa vietaa - saglabaajaas tieshi shii gjeneraacija, bet par cik man liekas ka shiis mutaacijas rodas diezgan reti, bet dabaa ir diezgan daudz shaadu piemeeru , kad "augi kautko imitee" tas noziimeetu, ka katrai augu sugai bezmaz katru gadu vajadzeetu muteet uz visaam iespeejamaam puseem, lai tad ik pa briidim notraapiit kaads variants, kas piemeeram izskataas un smarzjo peec beiktas kaijas, kuras dziivo tieshi tajaa apkaartnee, piedevaam pievilina tieshi taas vaboles, kas aputeksnee shos augus (laikam taa bija kautkaada stapeelija - preciizi nezinu).
1, 2005, 1:53Gato
* Answers and Comments ->

Gribas papildināt vēl šo jautājumu – pārdomas. Runājot par auga ne-maņām, nevajag aizmirst, ka augi kustas. Te es nedomāju augu kustēšanos vējā, bet gan, hm, apzinātu?, kustēšanos – saulespuķe, kas seko saulei, pienenes, kas rītā atveras, bet pēcpusdienā aizveras un kur nu vēl kukaiņēdājaugi, kas „ķer” mušas. Interesanti ir arī apskatīties paātrinātas filmas, kurās redzami, kā vīteņaugi „snaikstās” pēc vietiņas, kur pieķerties. Daba ir izdomas bagāta…
1, 2005, 18:00Staipeknis

Ieraksta autors uzdod tiešām pamatotu jautājumu. Tik tiešām, kā augi to
dara? Taisnība arī, ka augiem nevar piedēvēt mērķtiecību, kā citām būtnēm,
kas apveltītas ar attīstītu CNS. Tomēr, ja palūkojamies citās organismu
grupās, tāda parādība kā mimikrija (izskatīšanās pēc tā, kas tu patiesībā neesi
- muša tēlo lapseni, kukainis - zariņu, ir visai izplatīta). Nav gan taisnība, ka
augi neatšķir smakas - šī sazināšanās spēja ir visai attīstīta. Nezinu konkrēto
piemēru ar kukaiņu olām līdzīgu veidojumu attīstīšanos uz auga (varbūt runa
ir par galliem?), bet mūsdienu zinātnei nav labāka izskaidrojuma kā norakstīt
šādus "jokus" uz evolūcijas procesu. Kas tomēr ir ilgstošāks process (gadu
tūkstošu desmiti un simti), nekā autora pieminētās "mutācijas katru gadu". Un
līdz evolūcijas procesa mehānismu izpratnei mums vēl ir gana tālu.
1, 2005, 18:24Gedis

Manuprāt, Jūs biedri neesat bijuši pietiekami vērīgi. Pavērojiet cik daudz un dažādi jocīgi veidojumi rodas uz augu daļām. Mēs to nepamanām vai nepievēršam nekādu uzmanību, jo neredzam tam nekādu jēgu. Pavērojiet kādas fantastiskas augu šķirnes tiek izveidotas relatīvi ļoti īsā pārdesmit gadu laikā. Ne jau katrs augs pasaulē ir "iemācījies" šādā interesantā veidā sevi aizsargāt. Ja padomā, cik daudz augu ir pasaulē un cik bieži var novērot dažādas "dīvainības", tad tas un ne tas vien sāk likties ļoti ļoti iespējams un nekā īpaša tur nav. Kapēc nevienu nepārsniedz dzeloņu izveidošanās?
Mazliet paarsteidzoši liekas tas, ka augs it kā sajūt "briesmas" un tad reaģē. Jā, nu visiem augšanas, veidošanās un diferencēšanās parādību pamatā ir bioķīmiski procesi. Ķīmiskie sazināšanās un informācijas nodošanas paņēmieni ir paši izplatītākie dabā. Iedomājieties, kā no sēklas dažas šūnas attīstās par saknēm, citas par stumbru, citas par lapām un tas viss notiek noteiktā secībā un to regulē, gan saules gaismas daudzums, gan virziens. Pēc analoģijas varētu jautāt, kā augs zin, ka iestājies rudens un jānomet lapas, ja vinjam nav nervu sistēmas? Dažas lietas izskatās sarežģītākas, citas vienkāršākas, bet principi ir vieni un tie paši. Visā dzīvā informācijas saņēmšanu un apstrādi nodrošina bioķīmiski procesi (skatt šūnas bioloģiju). Kaut vai padomājiet par ģenētisko kodu un informāciju. Vai kāds jautātu, kā jebkura dzīva organisma ģenētiksias aparāts var nodot informāciju par organisma uzbūves plānu, bez nervu sistēmas? Padomājiet par šīm vienkāršotām pat banālām analoģijām!
Mūs pārsteidz mazliet neparastas lietas, bet apbrīnojamie regulācijas procesi un informatīvie procesi, kas ir visa dzīvā pamatā liekas visai ikdienišķas lietas.
2, 2005, 13:06Ingvars

Cik daudz dazadu neizskaidrotu lietu vēl joprojām ir mūsu pasaulē... Tomer Gato bažas ir vienkarši izskaidrojamas. Kā jau koleģis minēja, ka tas viss ir saistīts ar pakāpenisku evolūciju, kas visu laiku noris un protams entās bioķīmiskās reakcijas visos dzīvajos organismos. Lai gan augi anatomiski un fizioloģiski nav tik attīstīti, kā dzīvnieki, tomēr arī to evolūcija ir noritējusi ļoti ilgi, kuras laika posmu mums, ka cilvēkiem ir grūti iedomāties.
Šīs evolūcijas gaitā ir izdzīvojuši tikai pielāgoties mainīgajiem dzīves apstākļiem spējīgākie organismi, kuri nespēja adaptēties mainīgajam klimatam un citiem apstākļiem, tie gāja bojā un to vietā izdzīvoja stiprākie (rūdītākie) vai arī tie, kas spēja mainīties. Nu un tāda pati tendence vērojama arī cilvēku dzīvē - pielīdēji un stiprākie uzvarēs, bet nabagie un vājie pakļauti iznīcībai.
Tava gadijumā augs ilgā evolūcijas procesā ir veidojies, lai neizzustu. Kas attiecas uz mutācijām, tad tās noris visu laiku, taču ir mutācijas, kas organismu ietekmē negatīvi pozitīvi vai neietekmē (vismaz ārēji). Šo mutāciju rezultātā dažkārt var novērot ģenētiskas vai vizuālas pārmaiņas organismā.
Un arī Gato augs pielāgojas ārējiem apstākļiem, šajā gadijumā taurenim.
Lai arī augiem nav CNS, tomēr tie jut un veic kustijas (nastijas), neskatoties uz to vai ir vai nav nervi:)
2, 2005, 15:40Cilveks

Cilvek, ko nozīmē vārdi „kustijas (nastijas)"?
4, 2005, 8:45Kāpēcītis

atgriezoties pie Gato jautaajuma - es domaaju, ka augi "sajuut" elektromagneetisko lauku. tikai sis mehanisms vel nav pietiekami labi izpeetiits.
4, 2005, 11:32V.

Augam, tāpat kā jebkuram dzīvam organismam, piemīt kairināmība uz kuru viņš atbild ar citoplazmas strāvojumiem. Tā varētu rasties dažādi izaugumi, kā atbilde, kas evolūcijas gaitā nostiprinājās, jo bija labvēlīga augam. Tas varētu būt viens no idioadaptācijas veidiem.
5, 2005, 1:10I&A

Ko varētu man pastaastiit par ...
13, 2006, 19:58X_x es
kriksiitic at inbox.lv
Continue here -» ...

Labdien!
Vai Jūs varētu plašāk ...
19, 2012, 11:42Daina
Continue here -» ...
Nezinu, kā izskatās tāda puķe, kuru sauc "dzirkstelīte". Kur to varētu ieraudzīt internetā? Varbūt tā ir tā pati bezdelīgactiņa. Diemžēl lauku ļaudis nezina daudzu augu nosaukumus un nespēj noteikt, vai viņu pļavā aug vērtīgie augi vai ne. Arī pagastu lauksaimniecības konsultanti tos, diemžēl, nepazīst.
Veiksmi Jūsu darbā !
21, 2005, 17:23Maiga
* Answers and Comments ->

Labdien,
dzirkstelīte izskatās pēc mazas neļķītes,
noteikti esat to redzejusi sausaas plavaas, mezmalaas
sk attēlu
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=augi&k=Seklaugi/nelkju/&b=Dianthus_deltoides&M=1
21, 2005, 17:24Vija
vai taas pukes, ko sauc par sviesta pikaam, ir aizsargaajamas?
man pie maaajas ir daudz!
13, 2005, 10:28kurmiitis
* Answers and Comments ->

nē, sviesta pikas (īstajā vārdā Eiropas saulpurenes) nav aizsargājamas.
14, 2005, 11:39Vija

Bet tas, ka sviestapika = saulpurene = cāļagalva nav ar likumu aizsargajama, nenozīmē ka viņa būtu ar sakni jāizplēš. Jebkura dzīvība ir saudzējama un bez vajadzības neko nevajadzētu iznīcināt. Tev nu gan ir mitrums pie mājas, ja tur saulpurenes var augt =)
14, 2005, 17:56Zirneklītis

Zirnekliit, es neko negrasiijos pleest, turklaat ar sakni! tikai gribeeju zinaat, vai man nav jaainformee valsts iestaades par aizsargaajamas sugas atradni! :=))
(saulpurenes ir sastopamas mitrā pļavā mazāk nekā 100 metrus no manas mājas; māja ir meža vidū, tādēļ nav tālu arī līdz krūmājiem, kur arī ir šis skaistais augs!)
14, 2005, 18:32kurmiitis
es atradu kur lakshi aug ko man dariit laba zacene pie alus
5, 2005, 2:06martinsh
* Answers and Comments ->

Neplēst „zaceni” ārā ar visu sakni, citādi citu gadu nebūs zacenes :(
5, 2005, 14:13Zirneklītis
Juus vareetu pie augu nosaukumiem pielikt arii ziimeejumus. jo mani intrese dazi augi, bet es vinus paziistu vinus tikai peec izkata, kaa sauc nezinu. Un to gribeeju uzzinaat.
15, 2005, 4:52Slovega
Answers and Comments ->
Vai jus varetu pateikt k'adi ir dekorativie lakstaugi? ieprieks paldies.
4, 2005, 16:54Oksana
* Answers and Comments ->

Lakstaugi, kas labi izskatās dotajā vietā ;)
5, 2005, 11:25Zirneklītis

Dažādi dadži un usnes pat ir ļoti dekoratīvi, ja tie aug tur, kur tiem jāaug:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?q=dadzis+usne&M=1
5, 2005, 11:37Dārznieks

Stādaudzētavās un botāniskajos dārzos var redzēt daudz skaistumu (http://latvijas.daba.lv/Adreses/Latviski.shtml#Darzi). Pagaidām, gan, vēl īpaši daudz nav sazaļojis – pavēss laiks pieturas :(
5, 2005, 14:47Zirneklītis
Kur var atrast rakstus par telpaugiem?
28, 2005, 11:18salavecene
* Answers and Comments ->

Latviešu valodā ir izdots ļoti daudz dažādu grāmatu par telpaugiem, tādēļ iesaku apmeklēt biblioteku. Ja gribi ko atrast tīmeklī, tad , vispirms, jātiek skaidrībā tieši kādi augi un kas tieši interesē.
29, 2005, 4:18Zirneklītis
buutu vienkarsi grandiozi lieliski jajuus man npiesuutiitu kaut ko par klingeriiteem.nokraasosu zalus matus no laimes!;)
28, 2005, 0:06Milana
* Answers and Comments ->

29, 2005, 15:18Zirneklītis:
ludzu atsuti man visas bildes kuras ir naktenu dzimtas auga dalu kura redzmas auga zieds
21, 2005, 17:08ilze
* Answers and Comments ->

23, 2005, 19:23Zirneklītis
vai varētu uzzināt kaut ko par ārstniecības augiem (vienu augu, da jebkādu...) latvijā? lūdzu izpalīdziet!
15, 2005, 17:58Anna
* Answers and Comments ->

16, 2005, 18:25Zirneklītis
labdien loti labi palidz mana majas darba ka teir kau kas par tiruma perkoni neviena cita majas lapa nevareja atrast tikai zeel ka tev navtiruma perkones bilde vai arii es nemaku atrast !! paldies jums par so jauko un labo majas lapu!!
24, 2005, 19:35ilze
* Answers and Comments ->

Mūsu serverī, pagaidām, pieejamais attēlu klāsts ir stipri nepilnīgs. Tīruma pērkones attēlus var meklēt ar «Googli»:
http://images.google.lv/images?q=%22Raphanus+raphanistrum%22&hl=lv&btnG=Google+mekl%C4%93%C5%A1ana

Jāsaka gan, ka ne visi šādi atrastie attēli ir tīruma pēkones.

Par tīruma pērkoni latviešu valodā var apskatīties sugu enciklopēdijā:
http://www.latvijasdaba.lv/2/view_0_descr.asp?id=289

Ja zina auga latīnisko nosaukumu (tīruma pērkonei tas ir Raphanus raphanistrum) augu (un arī dzīvnieku) attēlus iespējams meklēt dažādos serveros, kuros ir lielas attēlu kolekcijas:
http://www.daba.lv/Adreses/Foto.shtml

25, 2005, 13:04Zirneklītis
Labnien,ļoti gribetos uzzīnat vairak par vīršu dārza sastavu
16, 2005, 16:38Lolik
* Answers and Comments ->

Vai tik te nav domāts „iršu dārzs”? Ja tā, tad tas ir tas pats „briežu dārzs”.
25, 2005, 15:07Zirneklītis

daudz informaacijas (ar atteliem) ir angliskaas daarzkopju lapaas,
piemeram,
http://www.fernlea.com/wintergardens/heather.htm
http://www.humeseeds.com/efwheath.htm
http://www.hcp.bc.ca/heather%20pg.htm
lietojiet mekleesanas vaardus heather garden, winter garden, calluna garden utt.
30, 2005, 13:13Vija
Kur var iegādāties orhideju stādus?
9, 2005, 21:04Edgars
* Answers and Comments ->

āfrikā
10, 2005, 9:39sandis

Puķu veikalos pārdod ziedošas orhidejas podiņos. Citu iespēju nezinu (Botāniskais dārzs nepārdod).
10, 2005, 15:00Vija

Edgars Tone audzē orhidejas.
"Brieži"Apgulbe, Dobeles raj. tel. 6411428
18, 2005, 11:46Skimmija
Labdien! Mans vārds ir Žanna. Es rakstu darbu par gurķiem.

Vai varat man palīdzēt atrast atbildes uz jautājumiem?
Kur aug gurķi, kādos apstākļos, kopšanas paņemieni, kukaiņu apkarošna, zemes mēslošana.
Mīļš paldies,

4, 2005, 10:05Žanna
* Answers and Comments ->

Par kaitēkļiem siltumnīcās meklē šeit http://www.llkc.lv/nodalas/Informacija/Biblioteka/zemnieku_izglitosanai/Siltumnicu_kaitekli/1dala.pdf
Bet citādi naķsies vien iet uz bibliotēku un prasīt bibliotekāram.
4, 2005, 15:14Skimmija

var audet laukos
6, 2005, 11:00Katrina

kapec vardes dzīvo ūdēnī
8, 2005, 8:45dens

kapec cilveki piesarno dabu
8, 2005, 8:47retre
kapec te nav pa Latvijas lielako koku apraksts? ievietojiet man tagad vajag.
4, 2005, 9:59skoleens
* Answers and Comments ->

Pārskatu par latvijas dižkokiem var atrast «Latvijas dabas un kultūras pieminekļu datu bāzē»:
http://www.lu.lv/daba/Biologija/_Koki.htm
4, 2005, 11:09Zirneklītis
Es atvainojos, bet varbūt cilvēkiem inresē ne tikai indīgās sēnes bet arī
pārējie Latvija indīgie augi.
4, 2005, 7:59Skolēns
* Answers and Comments ->

Varu ieteikt apskatīt LIIS projektā LU Bioloģijas fakultātes izveidoto materiālu "Latvijas indīgie augi un sēnes" - http://www.liis.lv/indigie/
4, 2005, 9:36Rita Birziņa

Par augu indīgumu var apskatīt citā lapā http://www.liis.lv/indigie/saturs.htm
4, 2005, 10:39Skimmija

Kādi ir indīgie augi-Nakteņu dzimtai?
8, 2007, 17:38peke

See also:
Another message ( 5, 2005, 19:41)
Another message ( 12, 2007, 20:07)
9, 2007, 11:13Zirneklītis
Sveiki!
Izlasiiju, ka smilts neļķe ir aizsargājama. Apskatīju bildi, tieši tāda puķe aug manas tantes dārzā. Vai šis dārzs ir jāaizsargā un puķi nedrīkst plūkt?
3, 2005, 13:57Murkšķis Zaķis
* Answers and Comments ->

Sveiks, Murkšķi =)
Tavai tantei dārzā aug kāda selekcionēta neļķes šķirne, kas ir attāla radiniece piejūras mežos sastopamajai smiltāja neļķei. Nē, tavas tantes dārzs nav jāaizsargā un puķi drīkst plūkt =)
3, 2005, 14:25Vija
Ja varat tad atsuutat, par beerzu dabas skatus! Vajadzīgs priekss diplomdarba!
27, 2004, 23:15juris
* Answers and Comments ->

31, 2004, 10:20Zirneklītis

1, 2005, 13:22Bērzu raibenis
man patīk palasiit dažaadus rakstus par liliju dzimtu

vai varēetu uzrakstiit par aizsargaajamajiem, indiigajiem un kraašnumaugiem tabulaas, bet lai buutu rakstīits kur var sastapt un galvenaas iipassiibas kaa var atpaziit

VAI VAREETU UZRAKSTIIT SSIIIS NEDEELAS LAIKAAA?!!!!!!

3, 2004, 17:17amulets
* Answers and Comments ->

Sveiki,

pašlaik tādi teksti ir atrodami LIIS lapās:

http://www.liis.lv/indigie/

http://www.liis.lv/aizsargajamie/

P.S. Atsauces uz autoriem ir OBLIGĀTAS!!!

3, 2004, 20:39Zirneklītis
Labdien!Gribeetu Jums pajautaat vai nevarat paliidzeet atrast kaadu adresi kur buutu aprakstiits par kokiem,konkreeti par priedi un viiksnu?Beerniem skolaa projektu needeelja!Paldies!
2, 2004, 11:42Alda
* Answers and Comments ->

3, 2004, 4:22Zirneklītis
man vajag darza nezalu aprakstu, ka ar tam cinities, kur tas vairak aug, kur mazak, kas ar vinam notiek ja tas audze kada maza zemes gabalina...
2, 2003, 21:03Ieva
* Answers and Comments ->

Nezāles ir augi, kas aug, cilvēkprāt, nevietā. Kas vienā vietā ir nezāle, tas citur ir noderīgs augs (http://latvijas.daba.lv/scripts/Fluid_Dynamic/search.pl?Match=0&Realm=Latvijas+daba&Terms=nez%E2*). Dārzos un laukos vislabākais līdzeklis cīņā pret nezālēm ir ravēšana, kaplēšana, rušināšana, vagošana, ecēšana, pļaušana… Jo aug tās tur, kur tām patīkas un kur tām ļauj augt.
3, 2005, 6:46Zirneklītis
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] 15 [16] [Next page>>] Records in this group: 497
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------