Domu doze

/

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Grupa: Dabas sargāšana


Paslēpt atbildes
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] 15 [16] [17] [18] [19] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 170
Secība: v
Gribētu lūgt padomu, kā ir jārīkojās situācijā, kad avarē mazais HES un krastā paliek dažādas gliemenes, vēzīši, nēģu mazuļi un citas dzīvās radības? Par situāciju tika ziņots gan rajonam, gan Vides dienestam, bet nav nekādas konkrētas darbības, lai glābtu šos dzīvniekus!
2006. gada 22. augustā, 22:02Ieva
* Atbildes un piebildes ->

Varētu saprast ka kāds HES jau ir avarējis?...
2008. gada 20. novembrī, 10:43Aigars
Mūsu pļavā aug diezgan daudz savvaļas orhideju (dzegužpirkstītes).Gribētu uzzināt,ko drīkst un ko nedrīkst darīt,ko varbūt vajadzētu darīt šo puķu labā. Un varbūt ir arī kādas Eiropas Savienības programmas,kurās var piedalīties šajā sakarībā?
2006. gada 8. jūlijā, 11:22Agnese
* Atbildes un piebildes ->

Neesmu liela speciāliste, bet par aizsargājamiem augiem šis tas zināms. Dzegušpirkstītes nedrīkst plūkt un pārdot, bet drīkst un vajag apsaimniekot šo pļavu, kā to darījuši zemnieki agrāk - vislabāk, noganīt, vai arī pļaut, pēc iespējas vēlāk, piemēram jūlija vidū. Latvijas Dabas fonds ir organizācija, kuri veic dažādas darbības lai iepazītu vērtīgās pļavas. piemēram, nosaka bioloģiski vērtīgos zālājus, par kuriem pēc tam var saņemt ES papildus maksājumus (lielākus kā parastos platību maksājumus). Par šo projektu var izlasīt šeit:
http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28361
2006. gada 11. jūlijā, 8:19Mikī

Mikī pilnīga taisnība.


piebildīšu tikai, ka šogad Latvijas pļavās un laukos ir milzīgs dzegužpirkstīšu uzplaukums. tās zied ne tikai tur, kur iepriekšējos gados, bet vietās, kur nekad nav manītas, arī kultivētos zālājos bez nevienas neielabotu pļavu indikatorsugas, atmatās, mauriņos utt.


ko darīt?
1. priecāties;
2. pļaut tikai sākot no jūlija otrās puses (lai paspēj vismaz daļa sēklu ienākties);
3. sienu izžāvēt un savākt (šajā procesā sēklas vēl nogatavojas un izbirst).


4. šogad jau ir par vēlu pieteikties uz neielaboto pļavu inventarizāciju (kuras rezultātā var dabūt subsīdijas), un neviens vēl nezina, vai nākošgad tāda inventarizācija notiks. kaut gad šī pieteikšanās līdz šim katrreiz tika kārtīgi izskudināta plašsaziņas līdzekļos. der aprunāties ar lauku atbalsta dienesta vietējo konsultantu.

2006. gada 17. jūlijā, 11:23Vija

ak, jautājums bija par to, ko drīkst un nedrīkst.
nedrīkst nopļaut pārāk agri - bet tas vairs nav aktuāli.
drīkst un vajag pļaut!
nevajag nopļauto zāli atstāt pļavā.


īpašiem puķumīļiem ieteikums - pļaujot atstāt nenopļautus laukumiņus ar jaukākajiem puķu puduriem. būs prieciņš bezmugurkaulniekiem (piem. tauriņiem), un pukes sēklas izkaisīs.

2006. gada 17. jūlijā, 11:29Vija
vai jus nezinat kadu vides aktiivistu biedriibu vai kautko tamlidzigu? velos palidzet aizsargat un sakop latvijas dabu!
2006. gada 5. jūlijā, 23:00žubīte
zubiite-tieksma at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 6. jūlijā, 1:35Zirneklītis

Es gribetu uzinat ka cilveki varetu palidzet dzivniekiem?????
2006. gada 7. jūnijā, 22:33Angelika
http://www.daba.lv
* Atbildes un piebildes ->

www.dzivniekusos.lv
2006. gada 10. jūnijā, 16:07Vija

Kapec cilveki boja dabu!!!!
2006. gada 7. jūnijā, 22:31Angelika
http://www.daba.lv
* Atbildes un piebildes ->

Stulbeņi ir, tāpēc!
2006. gada 10. jūnijā, 11:02Ģederts
kaadi ir aizsargājamie gliemji?
2006. gada 18. maijā, 20:10Dita
* Atbildes un piebildes ->

Latvījā aizsargājamo gliemju sarakstu var atrast Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr.396 «Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu», kurā ir īpaši aizsargājamo sugu saraksts (1. pielikums) un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts (2. pielikums).

Gliemji jāmeklē sadaļās pie bezmugurkaulniekiem:
1. pielikums
5. Bezmugurkaulnieki
5.1. Adatgliemezis, gludais / Acicula polita
5.5. Akmeņgliemezis, upes / Lithoglyphus naticoides
5.6. Bezzobe, dižā / Anodonta cygnea
5.12. Cilindrgliemezis, sūnu / Pupilla muscorum
5.14. Dīķgliemezis, trauslais / Myxas glutinosa
5.27. Gliemezis, liellūpas / Isognomostoma isognomostoma
5.28. Gludgliemezis, lielais / Cochlicopa nitens
5.30. Kailgliemezis, tumšais / Limax cinereoniger
5.48. Micīšgliemezis, ezera / Acroloxus lacustris
5.49. Micīšgliemezis, upes / Ancylus fluviatilis
5.52. Perlamutrene, biezā / Unio crassus
5.63. Pumpurgliemezis, augstkalnu / Vertigo alpestris
5.64. Pumpurgliemezis, četrzobu / Vertigo geyeri
5.65. Pumpurgliemezis, slaidais / Vertigo angustior
5.66. Pumpurgliemezis, spožais / Vertigo genesii
5.67. Pumpurgliemezis, ziemeļu / Vertigo ronnebyensis
5.76. Raibgliemezis, upes / Theodoxus fluviatilis
5.100. Torņgliemezis, lielais / Ena montana
5.101. Torņgliemezis, mazais / Ena obscura
5.102. Tuntuļgliemezis, cilindriskais / Truncatellina cylindrica
5.103. Ūdensspolīte, mirdzošā / Segmentina nitida
5.104. Ūdensspolīte, ribainā / Armiger crista
5.105. Upespērlene, ziemeļu / Margaritifera margaritifera
5.110. Vārpstiņgliemezis, asribu / Clausilia cruciata
5.111. Vārpstiņgliemezis, divzobu / Clausilia bidentata
5.112. Vārpstiņgliemezis, graciozais / Ruthenica filograna
5.113. Vārpstiņgliemezis, krokainais / Macrogastra plicatula
5.114. Vārpstiņgliemezis, kroklūpas / Lacinaria plicata
5.115. Vārpstiņgliemezis, margainais / Clausilia dubia
5.116. Vārpstiņgliemezis, pelēkais / Bulgarica cana
5.117. Vārpstiņgliemezis, skrajribu / Macrogastra latestriata
5.118. Vārpstiņgliemezis, taisnmutes / Cochlodina orthostoma
5.119. Vārpstiņgliemezis, vālīšveida / Clausilia pumila
5.120. Vārpstiņgliemezis, vēderainais / Macrogastra ventricosa
5.122. Vīngliemezis, lēcveida / Helicigona lapicida
5.123. Vīngliemezis, liellūpas / Isognomostoma isognomostoma
2. pielikums
3. Bezmugurkaulnieki
3.2. Vīngliemezis / Helix pomatia

2006. gada 19. maijā, 4:16Zirneklītis
kādi ir Eiropas lielākie dabas rezervāti un parki ???????????????????????????????????????
2006. gada 25. aprīlī, 15:57Edgars
* Atbildes un piebildes ->

Kad būsi izveidojis šādu sarakstu, ieraksti šeit atbidēs. Varu Tevi apgādāt ar norādēm, kur sākt meklēt un apkopot ziņas:

Lai sokas!

2006. gada 27. aprīlī, 8:03Zirneklītis
Labdien! Vēlētos uzzināt, kur var iegūt informāciju regerātam par ekoloģisko risku un ietekme uz vidi novērtējums. Diezgan steidzīgi....
2006. gada 25. aprīlī, 15:16Ilze
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 25. aprīlī, 15:24Vija
Kāds ir Sarkanās grāmatas izveidošanas mērķis?Iespējams ir kāda mājaslapa,kur to var izlasīt nedaudz sīkāk?
PS.Jau iepriekš,paldies!
2006. gada 24. aprīlī, 20:46Siola
* Atbildes un piebildes ->

Sarkanās Grāmatas mērķis ir apzināt noteiktā teritorijā izzudušās, izzūdošās un apdraudētās sēņu, augu un dzīvnieku sugas.

Jau 1934. gadā bija izveidots Starptautiskais dabas aizsardzības birojs, kas pēc UNESCO ieteikuma 1956. gadā tika pārveidots par Starptautisko dabas un resursu aizsardzības savienību. Šīs organizācijas ietvaros tika veidots to augu un dzīvnieku saraksts, kuriem draud iznīkšana, un 1966. gadā bija sastādīts starptautiskās Sarkanās grāmatas (Red Data Book) pirmais variants, ietverot tajā 211 zīdītāju un 312 putnu sugas un pasugas. 1973. gadā tika noslēgta starptautiska konvencija par Sarkanajā grāmatā ierakstīto augu un dzīvnieku aizsardzību, un valstis sāka veidot savas Sarkanās grāmatas. Latvijā darbs pie Sarkanās grāmatas sākās ap 1975. gadu. Pirmā Latvijas Sarkanā grāmata tika apstiprināta 1980. gadā. 1993. gadā iznāca Baltijas reģiona Sarkanā grāmata.

„Sarkanās Grāmatas izveidošanas galvenie priekšnoteikumi ir teritorijas faunistiskās un floristiskās izpētes līmenis, kā arī mūsdienīgas zināšanas dažādu dzīvo organismu grupu taksonomijā. Izpētes līmenis šajā jomā Latvijā ir ļoti atšķirīgs dažādās organismu taksonomiskajās grupās. Par labi izpētītiem jāuzskata augi un mugurkaulnieki, kuru sugu sastāvs gandrīz pilnībā zināms. Turpretī, piemēram, sēnēm un bezmugurkaulniekiem daudzas dzimtas Latvijā nav pētītas vispār, bet citas izpētītas nepieteikami vai arī pētījumu dati ir novecojuši.” [V. Melecis, 2001]

Literatūra

2006. gada 25. aprīlī, 7:38Zirneklītis

Jācer, ka kor. loc. asoc. prof. V. Melecis nepamanīs, kā Zirneklītis viņu te
apsaukā...
2006. gada 25. aprīlī, 10:46Ģederts

Rīta stundai ne vienmēr zelts mutē :( Atvainojos par sagrozīto uzvārdu.
2006. gada 25. aprīlī, 11:45Zirneklītis
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] 15 [16] [17] [18] [19] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 170
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

/Y

Lapu darbina perlā rakstīta Viesu grāmata 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------