Domu doze

/

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Grupa: Dzīvnieku uzvedība


Paslēpt atbildes
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] 16 [17] [18] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 159
Secība: v
caur cik biezu zemes kārtu kurmis var saost slieku???
2006. gada 20. janvārī, 22:11xenos
* Atbildes un piebildes ->

Kurmim ir laba dzirde un ļoti laba oža, ko viņš liek lietā lai pazemes labirintos sameklētu ar ko pāroties, vai sugas brāļus, kas iemaldījušies citu kurmju teritorijā. Ir uzskats, ka kurmji uztver elektromagnētisko lauku, kas ļauj dzīvnieciņam pārvietoties pa pazemes tumsību. Kurmis medījumu varot sajust līdz 10 cm attāluma. Pamatā jau kurmji ķer tās sliekas un citus bezmugurkaulniekus, kas paši iemaldas kurmju alās. Encikopēdijā «Žizņ životnij» tiek apgalvots, ka sliekas pašas rokas uz kurmju alu, jo tās pievilinot kurmju izdalītais smaržas, kā arī alās esošais siltais gaiss.

Tīmeklī atronamās lapas:
2006. gada 21. janvārī, 13:50Zirneklītis

Kāpēc bebri tā savairojas un apdraud ...
2006. gada 21. janvārī, 19:31Zane
kakeens1995 at inbox.lv
Turpinājums šeit -» ...

Good site! I found lots of intresting things here. Nice site! Very useful. I will be back!
2007. gada 17. decembrī, 12:36n00bicals
Vai aizmigušu sikspārnīti var, un vai vajag pārvietot no pagraba priekštelpas, kur temperatūra ziemā var noslīdēt zem nulles, uz pagrabu?
2005. gada 5. decembrī, 11:17Zaiga
* Atbildes un piebildes ->

Atbilde uz šo jautājumu ir, ka visticamāk neko nevajag darīt, jo uznākot aukstumam, sikspārnis pats pamodīsies un ielīdīs siltākā vietā. Ziemas sākumā sikspārņiem ir "ekonomiski izdevīgāk" gulēt vietās ar zemāku temperatūru, jo tādējādi vieglāk uzturēt zemu vielmaiņu un ietaupīt tauku rezerves. Uznākot nopietnam salam (pagraba priekštelpai izsalstot), sikspārnis pamodīsies un pats pārvietosies uz vietu ar optimālu temperatūras režīmu - visticamāk, uz pagrabu.
Bet reizēm viņiem patīk gulēt priekštelpās arī ziemas vidū, ja vien tur ir atbilstoši stūrīši, piemēram, neizsalstošas griestu plaisas, gar kurām cirkulē siltais gaiss no pagraba. Mums ir zināmi sikspārņiem pat visnotaļ piemēroti pagrabi, kuros viņi nepārziemo, bet tā vietā guļ daudz vēsākās to pašu pagrabu priekštelpās.
2005. gada 6. decembrī, 11:45Viesturs Vintulis
http://www.kemeri.gov.lv

uzraxtiet kautko par zirneklju dziivesveidu..
2005. gada 27. novembrī, 14:14Ievux
Black_cat_kitten at inbox.lv
http://INbox
* Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...

Diez gan daudz jau ir kas uzrakstīts:
http://latvijas.daba.lv/scripts/Fluid_Dynamic/search.pl?Match=0&Realm=Latvijas+daba&Terms=zirnek*+-zirnekl%EEtis
Uz tik vispārīgu jautājumu atbildes vietā varu tikai ieteikt apmeklēt biblioteku.
2005. gada 28. novembrī, 5:09Zirneklītis
Kā griezes skrienot pa zemi var nokļūt Āfrikā?
2005. gada 26. septembrī, 13:19Pēcis
* Atbildes un piebildes ->

Griezes tik tiešam ir gājputni, kas ziemo Āfrikā. Tikai skriešus tur gan viņas neskrien, bet gan, tāpat kā citi gājputni, aizlido. Mīts par to, ka griezes iet uz Āfriku, acīmredzot, radies no tā, ka griezes iztraucētas parasti cenšas aizlavīties pa zemi, nevis aizlidot, kā to dara citi putni.

Griezes parasti ceļo naktīs, tādēļ tās novērot grūtāk. Lai arī spārni griezēm ir salīdzinoši īsi, tās uz ziemošanas vietu spēj nolidot 6 000 līdz 10 000 kilometrus lielus attālumas no savām ligzdošanas vietām.

2005. gada 26. septembrī, 13:27Zirneklītis
Es sen atpakaļ lasīju kādā ornitoloģijas grāmatā, ka gājputnu kāsī lidojošam pirmajam putnam ir visgrūtāk, jo viņam sanāk šķelt gaisu, bet, kad es to pastāstīju draugam, viņš sāka smieties. Vai tad tā nav patiesība?
2005. gada 30. augustā, 19:37Māra
* Atbildes un piebildes ->

Ir, ir visgrūtāk un tādēļ jau pirmie putni pa reizei nomainās. Kaut ko līdzīgu var novērot riteņbraukšanā grupās.
2005. gada 31. augustā, 19:05Zirneklītis

Pastāv arī uzskats, ka, liedojot kāsī, pilnīgi visiem šajā kāsī lidojošiem putniem ir lidot vieglāk, ieskaitot arī to putnu, kas ir kāša spicē. Ned Rozell (http://www.gi.alaska.edu/ScienceForum/ASF12/1248.html) atsaucoties uz Larry Gedney rakstu (http://www.gi.alaska.edu/ScienceForum/ASF5/559.html) apgalvo, ka 25 putni lidojot kāsī var nolidot par 70% tālāk kā lidojot pa vienam. Rakstos tiek apgalvots, ka pat kāša barvedis gūst labumu no gaisa plūsmām, kuras rada aiz viņa lidojošie putni, tikai nedrīkst par daudz izrauties uz priekšu.

Tomēr kāša spicē lidojošam putnam tiek visvairāk, tādēļ laiku pa laikam notiek „kāšveža” nomaiņa. (http://physicsforums.com/archive/t-7728 , http://www.physlink.com/Education/AskExperts/ae78.cfm).

2005. gada 1. septembrī, 22:50Zirneklītis
Cik ilgi zirneklis var izdzivot bez ēšanas?
2005. gada 29. augustā, 10:04Kristine
* Atbildes un piebildes ->

Ir dažādi zirnekļi. Varbūt iesākumā par to, cik ilgi zirnekļi dzīvo. Tas atkarīgs no sugas. Latvijā diez vai kāds zirneklis dzīvo ilgāk par gadu. Daži sīkie zirneklīši dzīvo tikai pāris dienas. Milzīgie zirnekļi, piemēram, putnu zirnekļi, dzīvo vairākus gadus. Kāda tarantulu matīte esot nodzīvojusi ap divdesmit gadiem (http://druniverse.wsu.edu/QandA.asp?questionID=28436). Tikpat cik dažāds ir zirnekļa mūža ilgums, tikpat dažāda ir zirnekļu spēja badoties.

Zirnekļi vairākas dienas badojas pirms sava ārējā apvalka nomaiņas. Jo lielāks zirneklis, jo ilgāk badojas (http://www.earthlife.net/chelicerata/s-ecology.html). Zirnekļi bez ēšanas var iztikt sākot no vairākām dienām līdz pat vairakām nedēļām. Ilgāk bez ēšanas var iztikt tie zirnekļi, kas laupījumu ķer ar tīkliem – tie var sēdēt nekustīgi un gaidīt, līdz medījums ieskries tīklā. Tiesa, tīkla veidošana pati par sevi daudz prasa no zirneklīša. Pie tam tīklu nākas šad tad pielabot un pārbūvēt. Ir zirnekļi, kas regulāri apēd paši savu veco tīklu un noauž jaunu. Daži zirnekļi iztiek bez barības mēnešiem.

2005. gada 1. septembrī, 23:53Zirneklītis
kaa var peetiit sikparnjus, un vai tie var dzivot pie mana diika?
2005. gada 27. augustā, 21:54edgars
* Atbildes un piebildes ->

Sveiks, Edgar!
Sikspārņi ir nakts dzīvnieki, līdz ar to viņus vislabāk var novērot vēlās vakar stundās un naktī.
Par cik Latvijā sastopamie sikspārņi ir kukaiņēdāji, tie vakaros barojas virs dīķiem un citām ūdenskrātuvēm ar mušām un odiem.
Ja vēlies nodarboties vai līdzdarboties sikspārņu pētījumos, vari sazināties ar kādu no sikspārņu pētniekiem/aktīvistiem, kurus var atrast mājaslapas adresē: http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/ziidiitaaji/sikspaarnhi/
2005. gada 30. augustā, 18:21Irisa
Cik ilgi dzīvo krusta zirnekļi?
2005. gada 20. augustā, 12:26muša
* Atbildes un piebildes ->

Latvijā ir 34 krusta zirnekļu dzimtas sugas. Visi tie dzivo vienu gadu: tagad mēs redzam pieaugušos zirnekļus, vasaras beigās tie kopulē, tad tēviņš nomirst vai tiek apēsts, tad mātīte izveido kokonu ar olām, kas pārziemo. Pavasarī no pārziemojušām olām, kas pārziemojušas kokonā, izšķiļas jaunie zirneklēni, kas vasaras gaitā pieaug, līdz sasniedz dzimumgatavību. Tad attīstības cikls ir noslēdzies.
2005. gada 25. augustā, 19:48V.
Vai krupji dziivo juuras krastaa? ja es juras krastaa redzu krupi, tad ko vins tur dara - ker kukainus, jeb vinam tur ir maajas?
2005. gada 15. augustā, 11:47Ansis
* Atbildes un piebildes ->

Visticamāk, ka esi redzējis smilšu krupi (Bufo calamita), kas liedagā gan dzīvo, gan barojas, gan vairojas. Smilšu krupis ir mazāks par parasto krupi un to viegli atšķirt pēc raksturīgās dzeltenās svītras pāri mugurai. Dienu viņš pavada ieracies zemē. Uzturas galvenokārt stāvošu ūdeņu tuvumā, sausās, smilšainās vietās. Sastopams jūrmalas kāpu zonā.

Narstošanai (maijs – jūnijs) parasti izvēlas nelielus dīķus, smilšu vai grants karjerus, bieži vien arī dziļākas peļķes ar jūras ūdeni liedagā, jo smilšu krupis, atšķirībā no pārējiem mūsu abiniekiem, ir mazjutīgs pret ūdens sāļumu.

Tās smilšu krupja populācijas, kas dzīvo jūrmalā, pastāvīgi svārstās uz iznīcības robežas. Atšķirībā no samērā stabilās un drošās iekšzemes dzīvesvides, ūdenstilpes liedagā negaidīti izveidojas un pazūd ikgadējās vētrās. Parasti peļke krupjiem šķiet īpaši pievilcīga uzreiz pēc izveidošanās, taču tajā vēl nav izauguši ūdensaugi vai izveidojušās citas slēptuves, un kurkuļi izrādās viegli pieejams laupījums plēsoņām. Šādās ūdenstilpēs kurkuļi parasti neizdzīvo līdz metamorfozei. Nākamajā gadā tāda ūdenstilpe krupjus joprojām interesē un tie tur veiksmīgi vairojas, taču trešajā gadā tā vai nu izzūd, vai arī ir pilnībā aizaugusi un nārstam nepiemērota, tāpēc ne katrs gads ir krupju populācijai veiksmīgs.

Zināšanas tika pasmeltas no http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/hordainhi/raapinieki/#v137 un http://www.latvijasdaba.lv/9/view_0_descr.asp?id=118 .

2005. gada 16. augustā, 0:45Zirneklītis
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] 16 [17] [18] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 159
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

/Y

Lapu darbina perlā rakstīta Viesu grāmata 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------