Domu doze

/

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Grupa: Dzīvnieku uzvedība


Paslēpt atbildes
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] 17 [18] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 159
Secība: v
Labdien!
Vai varat pateikt, cik ilgi dzīvo mušas?
Ir ļoti daudz info par sugu kā tādu, bet dzīves ilgums nav norādīts.
paldies.
2005. gada 31. jūlijā, 15:47Indra
* Atbildes un piebildes ->

Videji 1-6 menesi.
2005. gada 1. augustā, 9:39Audzins

Cilvēki ikdienā par mušām sauc ļoti daudzu divspārņu kārtas dažādu dzimtu pārstāvjus – laupītājmušas (Asilidae), ziedmušas (Syrphidae), mušas (Muscidae), kaulmušas (Hippoboscidae), līķmušas (Calliphoridae), gaļasmušas (Sarcophagidae) utt. Domājams, ka vienā pašā mušu dzimtā ir apmēram 450 dažādu sugu.

Par divspārņiem var palasīties http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/divspaarnhi/ .

2005. gada 1. augustā, 11:20Zirneklītis

Paldies par atbildi!
2005. gada 2. augustā, 10:48Indra

Chau,vai jums ir kautkadi materiali par ...
2006. gada 6. februārī, 23:42Diana
Turpinājums šeit -» ...
Vai Jus varētu dod ieteikumu, kā tikt vaļā no sikspārņiem, kas ir iemitinājušies dzīvojamās mājas jumta korē?
2005. gada 28. jūlijā, 16:24Ieva Strazdiņa
* Atbildes un piebildes ->

Ko tad Tev viņi sliktu dara? Lai taču dzīvo – būs ap Tavu māju mazāk odu. Latvija visi sikspārņi pārtiek no kukaiņiem. Nav nemaz daudz tādu māju, kurā dzīvotu sikspārņi. Sikspārņu pētnieki būtu sajūsmā apskatīt tādu māju. Vari sazināties ar Irisu (iice at one.lv).
2005. gada 31. jūlijā, 13:43Zirneklītis

Ieva. Ieva... Ehhh,Jūs! Mēs katru gadu siltos, skaistos vasaras vakaros izejam ārā, klusiņām sēžam tumsā un ar lielu nepacietību gaidām - vai ir pārziemojuši, vai atlidos mūsu 2 sikspārnīši. Un ja viņi neparādās, ir pat nedaudz tā skumji...Un tā katru gadu-kā rituāls, katrs ģimenes pārstāvis ar prieku un lepnumu paziņo, ja pirmais tos saticis! Tas taču ir tik romantiski un jauki!!!
2008. gada 3. septembrī, 14:46Arī dabas bērns
Noskatiijos nesen dazjas BBC filmas par dabu - augiem. Man radaas taads jautaajums:
Runa gaaja par kautkaadu augu , kas aizsargaajoties pret taurenju kaapuriem imitee uz savaam lapaam kaapuru olinjaam liidziigas bumbinjas, lai taurenis nedeetu savas.
Jautaajums man radaas - kaa augs, kam nau ne nervu sisteemas, ne manju orgaanu, kas vispaar neatshkjir ne kraasas, ne smakas, ne garshas, kas pat nezin ka ap vinju lido taads taurenis, un nemaz jau arii nee kaadaa kraasaa vinjam olinjas, kaa taads dziivs organisms, kam nau sevis pashapzinjas, liidzarto nau pashsaglabaashanaas instinkta, jo nau apzinjas, kas gribeetu sevi saglabaat un pasargaat var imiteet uz savaam lapaam shaadas olinjas ar meerkji lai tas liktu taurenim domaat, ka tur jau ir piedeets - tieshi taada bija shii doma filmaa ?
Ja runaajam par mutaacijaam, kas rodas augiem shat tad, tad vareetu domaat ka rodoties shaadai mutaacijai tajaa vietaa - saglabaajaas tieshi shii gjeneraacija, bet par cik man liekas ka shiis mutaacijas rodas diezgan reti, bet dabaa ir diezgan daudz shaadu piemeeru , kad "augi kautko imitee" tas noziimeetu, ka katrai augu sugai bezmaz katru gadu vajadzeetu muteet uz visaam iespeejamaam puseem, lai tad ik pa briidim notraapiit kaads variants, kas piemeeram izskataas un smarzjo peec beiktas kaijas, kuras dziivo tieshi tajaa apkaartnee, piedevaam pievilina tieshi taas vaboles, kas aputeksnee shos augus (laikam taa bija kautkaada stapeelija - preciizi nezinu).
2005. gada 1. jūlijā, 1:53Gato
* Atbildes un piebildes ->

Gribas papildināt vēl šo jautājumu – pārdomas. Runājot par auga ne-maņām, nevajag aizmirst, ka augi kustas. Te es nedomāju augu kustēšanos vējā, bet gan, hm, apzinātu?, kustēšanos – saulespuķe, kas seko saulei, pienenes, kas rītā atveras, bet pēcpusdienā aizveras un kur nu vēl kukaiņēdājaugi, kas „ķer” mušas. Interesanti ir arī apskatīties paātrinātas filmas, kurās redzami, kā vīteņaugi „snaikstās” pēc vietiņas, kur pieķerties. Daba ir izdomas bagāta…
2005. gada 1. jūlijā, 18:00Staipeknis

Ieraksta autors uzdod tiešām pamatotu jautājumu. Tik tiešām, kā augi to
dara? Taisnība arī, ka augiem nevar piedēvēt mērķtiecību, kā citām būtnēm,
kas apveltītas ar attīstītu CNS. Tomēr, ja palūkojamies citās organismu
grupās, tāda parādība kā mimikrija (izskatīšanās pēc tā, kas tu patiesībā neesi
- muša tēlo lapseni, kukainis - zariņu, ir visai izplatīta). Nav gan taisnība, ka
augi neatšķir smakas - šī sazināšanās spēja ir visai attīstīta. Nezinu konkrēto
piemēru ar kukaiņu olām līdzīgu veidojumu attīstīšanos uz auga (varbūt runa
ir par galliem?), bet mūsdienu zinātnei nav labāka izskaidrojuma kā norakstīt
šādus "jokus" uz evolūcijas procesu. Kas tomēr ir ilgstošāks process (gadu
tūkstošu desmiti un simti), nekā autora pieminētās "mutācijas katru gadu". Un
līdz evolūcijas procesa mehānismu izpratnei mums vēl ir gana tālu.
2005. gada 1. jūlijā, 18:24Gedis

Manuprāt, Jūs biedri neesat bijuši pietiekami vērīgi. Pavērojiet cik daudz un dažādi jocīgi veidojumi rodas uz augu daļām. Mēs to nepamanām vai nepievēršam nekādu uzmanību, jo neredzam tam nekādu jēgu. Pavērojiet kādas fantastiskas augu šķirnes tiek izveidotas relatīvi ļoti īsā pārdesmit gadu laikā. Ne jau katrs augs pasaulē ir "iemācījies" šādā interesantā veidā sevi aizsargāt. Ja padomā, cik daudz augu ir pasaulē un cik bieži var novērot dažādas "dīvainības", tad tas un ne tas vien sāk likties ļoti ļoti iespējams un nekā īpaša tur nav. Kapēc nevienu nepārsniedz dzeloņu izveidošanās?
Mazliet paarsteidzoši liekas tas, ka augs it kā sajūt "briesmas" un tad reaģē. Jā, nu visiem augšanas, veidošanās un diferencēšanās parādību pamatā ir bioķīmiski procesi. Ķīmiskie sazināšanās un informācijas nodošanas paņēmieni ir paši izplatītākie dabā. Iedomājieties, kā no sēklas dažas šūnas attīstās par saknēm, citas par stumbru, citas par lapām un tas viss notiek noteiktā secībā un to regulē, gan saules gaismas daudzums, gan virziens. Pēc analoģijas varētu jautāt, kā augs zin, ka iestājies rudens un jānomet lapas, ja vinjam nav nervu sistēmas? Dažas lietas izskatās sarežģītākas, citas vienkāršākas, bet principi ir vieni un tie paši. Visā dzīvā informācijas saņēmšanu un apstrādi nodrošina bioķīmiski procesi (skatt šūnas bioloģiju). Kaut vai padomājiet par ģenētisko kodu un informāciju. Vai kāds jautātu, kā jebkura dzīva organisma ģenētiksias aparāts var nodot informāciju par organisma uzbūves plānu, bez nervu sistēmas? Padomājiet par šīm vienkāršotām pat banālām analoģijām!
Mūs pārsteidz mazliet neparastas lietas, bet apbrīnojamie regulācijas procesi un informatīvie procesi, kas ir visa dzīvā pamatā liekas visai ikdienišķas lietas.
2005. gada 2. jūlijā, 13:06Ingvars

Cik daudz dazadu neizskaidrotu lietu vēl joprojām ir mūsu pasaulē... Tomer Gato bažas ir vienkarši izskaidrojamas. Kā jau koleģis minēja, ka tas viss ir saistīts ar pakāpenisku evolūciju, kas visu laiku noris un protams entās bioķīmiskās reakcijas visos dzīvajos organismos. Lai gan augi anatomiski un fizioloģiski nav tik attīstīti, kā dzīvnieki, tomēr arī to evolūcija ir noritējusi ļoti ilgi, kuras laika posmu mums, ka cilvēkiem ir grūti iedomāties.
Šīs evolūcijas gaitā ir izdzīvojuši tikai pielāgoties mainīgajiem dzīves apstākļiem spējīgākie organismi, kuri nespēja adaptēties mainīgajam klimatam un citiem apstākļiem, tie gāja bojā un to vietā izdzīvoja stiprākie (rūdītākie) vai arī tie, kas spēja mainīties. Nu un tāda pati tendence vērojama arī cilvēku dzīvē - pielīdēji un stiprākie uzvarēs, bet nabagie un vājie pakļauti iznīcībai.
Tava gadijumā augs ilgā evolūcijas procesā ir veidojies, lai neizzustu. Kas attiecas uz mutācijām, tad tās noris visu laiku, taču ir mutācijas, kas organismu ietekmē negatīvi pozitīvi vai neietekmē (vismaz ārēji). Šo mutāciju rezultātā dažkārt var novērot ģenētiskas vai vizuālas pārmaiņas organismā.
Un arī Gato augs pielāgojas ārējiem apstākļiem, šajā gadijumā taurenim.
Lai arī augiem nav CNS, tomēr tie jut un veic kustijas (nastijas), neskatoties uz to vai ir vai nav nervi:)
2005. gada 2. jūlijā, 15:40Cilveks

Cilvek, ko nozīmē vārdi „kustijas (nastijas)"?
2005. gada 4. jūlijā, 8:45Kāpēcītis

atgriezoties pie Gato jautaajuma - es domaaju, ka augi "sajuut" elektromagneetisko lauku. tikai sis mehanisms vel nav pietiekami labi izpeetiits.
2005. gada 4. jūlijā, 11:32V.

Augam, tāpat kā jebkuram dzīvam organismam, piemīt kairināmība uz kuru viņš atbild ar citoplazmas strāvojumiem. Tā varētu rasties dažādi izaugumi, kā atbilde, kas evolūcijas gaitā nostiprinājās, jo bija labvēlīga augam. Tas varētu būt viens no idioadaptācijas veidiem.
2005. gada 5. jūlijā, 1:10I&A

Ko varētu man pastaastiit par ...
2006. gada 13. novembrī, 19:58X_x es
kriksiitic at inbox.lv
Turpinājums šeit -» ...

Labdien!
Vai Jūs varētu plašāk ...
2012. gada 19. jūnijā, 11:42Daina
Turpinājums šeit -» ...
Sveicināti es dzīvoju laukos un katru nakti man pie loga lidinās sikspārņi.Es gribētu uzzināt vai tas ir normāli,ka sikspārņi cenšas tikt mājās iekšā.Ceru no jums ātri sagaidīt atbildi.
2005. gada 13. jūnijā, 16:01Ieva Asne
* Atbildes un piebildes ->

Kā tas izpaužas, „sikspārņi cenšas tikt mājās iekšā”?
2005. gada 14. jūnijā, 18:25Zirneklītis

Sveika, Ieva.
Prieks, ka kāds pamana arī nakts dzīvnieciņus 8o) Jā, dažas sikspārņu sugas savai vasaras guļasvietai izmanto spraugas māju sienās (aiz apšuvuma vai jumta spraugas)un tur pavada dienu guļot, bet naktī izlido baroties. Ja Tu esi redzējusi, ka tieši no tavas mājas izlido sikspārņi, tad vari droši dod man ziņu (jo tādas mājas ir kas īpašs). Var gadīties, ka Tevis pamanīti sikspārņi lidinās gar māju barojoties, bet pa vasaru mitinās netālu no Tavas mājas- kādā koka dobumā vai citā viņiem piemērotā mītnē. Bet noteikti no sikspārņiem nevajag baidīties! Visas Latvijā sastopamās sikpārņu sugas barojas ar kukaiņiem 8o)
2005. gada 14. jūnijā, 18:37Irisa

Kā izpaužas "normāli"? Ja jau dabā kaut kas notiek, tad tas viss ir "normāli".
Subjektīvi vērtējumi "normāli" "nenormāli" "kruti" lai paliek cilvēkiem.
2005. gada 1. jūlijā, 18:43Gedis

zini manaa maajaa vinju ir arii daudz, pa nakti diezgan veelu izlido un ljoti atri lidinaas! apmeram kaadi 15 un kaut arii saka ka siksparni barojas ar kukainiem, ir tomer bail vert pa nakti logu valja! ja nu elido ieksha? un vinjus var kaut kaa "paluugt" doties dziivot citur?
2008. gada 9. jūlijā, 2:09sesa

ir viena lieta ka mana pashas maja ...
2009. gada 10. augustā, 20:02elizabete
Turpinājums šeit -» ...
Vai zirnekļi ēd citus zirnekļus?
(citas sugas)
2005. gada 15. maijā, 15:33liiguciz
* Atbildes un piebildes ->

Ir kas dzer un ir kas nedzer.
2005. gada 16. maijā, 14:36jurniecins

Zirnekļi uzbrūk galvenokārt kukaiņiem, it īpaši tie, kas auž tīklus. Taču ir brīvi dzīvojoši zirnekļi, piemēram, vilkzirnekļi, tarantuli, karakurti, kas uzbrūk mazākam par sevi upurim. Ja zirneklis ir mazāks par uzbrucēju zirnekli, tas var tikt apēsts. Tā dabā ir bieži novērojama parādība. Nereti pēc kopulācijas mātīte apēd arī tēviņu.
2005. gada 16. maijā, 18:58Voldemars

uzraxtiet kautko par zirneklju dziivesveidu.. ...
2005. gada 27. novembrī, 14:14Ievux
Black_cat_kitten at inbox.lv
http://INbox
Turpinājums šeit -» ...
Vai piekrastē dzīvojošie dzīvnieki dzer jūras ūdeni?
2005. gada 15. maijā, 15:30Alfrēds K.
* Atbildes un piebildes ->

Ir kas dzer un ir kas nedzer
2005. gada 16. maijā, 14:37jurniecins
Vai dzīvniekiem kut?
2005. gada 11. maijā, 11:00Aelita
* Atbildes un piebildes ->

Jā, kut gan...
2007. gada 29. aprīlī, 23:31Ķīmiķe
Kur ligzdo kaijas? Taču ne jau pludmalē? Vai tiešām kaijas ligzdo tikai uz Rīgas māju jumtiem? Kur viņas ligzdotu, ja māju nebūtu? Vai tad kaiju būtu mazāk? Vai var teikt, ka cilvēki palīdz kaijām?
2005. gada 2. aprīlī, 12:55Zuze
* Atbildes un piebildes ->

Ligzdas – dažādu augu daļu pasekls krāvums –, parasti, kaijām ir uz zemes. Dažādas kaiju sugas izvēlas dažādas ligzdošanas vietas:
  • Melnspārnu kaija ligzdo jūras piekrastē uz lieliem akmeņiem;
  • Sudrabkaija – seklos ezeros, zivju dīķos, purva ezeriņos uz saliņām, reizēm arī pilsētās uz ēku jumtiem, būvkonstrukcijām;
  • Kajaks – uz saliņām (parasti uz zemes, retāk kokos), pilsētās uz ēku jumtiem;
  • Lielais ķīris – ūdensaugu slīkšņās vai uz salām;
  • Mazais ķīris – dažādās seklās ūdenstilpēs.

Kā redzi, māju jumti nebūt nav tās iecienītākās ligzdošanas vietas. Cilvēku �„palīdzība” kaijām izpaužas citā jomā. Tā kā kaijas ir iemanījušās izmantot pārtikas atkritumus, tad izgāztuves un konteineri nodrošina kaijas ar papildus barību.

Pilsētās mājo arī citi ūdens putni, tai skaitā, upes zīrīņi, kuru kolonija daudzus gadus apdzīvoja preses nama jumtu. Diez vai par palīdzību var nosaukt zīriņa dabīgās ligzdošanas vietas – oļainas pludmales Daugavas krastos – izpostīšanu. Uz preses nama jumta zīriņi apmetās tādēļ, ka tiem vairs nebija citur kur dzīvot.

2005. gada 12. aprīlī, 14:23Zirneklītis
kāpēc dzīvnieki bēg no fotogrāfiem? kāpēc man neizdodas nofotografēt lapsu? lūdzu izstāstiet man visu par lapsu fotografešanu. man rīt jāiet ekskursijā, tāpēc atbildiet ātri.
2005. gada 2. aprīlī, 12:49Āgenskalna Pēterītis
* Atbildes un piebildes ->

Jebkurš savvaļas dzīvnieks cenšas izvairīties no to lielākā ienaidnieka – cilvēka. Tikai pieradināti dzīvnieki un dzīvnieki, kas izmanto cilvēku savām vajadzībām, piemēram, odi ;) , neizvairas no cilvēka.

Ar lapsu Tev ir paveicies – ja citreiz sastopi lapsu, kas no Tevis nebēg, tad Tev jābēg no lapsas, jo, visticamāk, tā ir traka. Ja traka lapsa sakož cilvēku, tad cilvēks var arī nomirt :( .

2005. gada 5. aprīlī, 11:33Zirneklītis

lapsa speej dzirdeet peles piikstienu 100m raadiusaa.un patiesaam jaabeeg no lapsas ja taa nebeeg no tevis!
2005. gada 18. aprīlī, 22:34A.Ds.
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] 17 [18] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 159
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

/Y

Lapu darbina perlā rakstīta Viesu grāmata 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------