Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Gardens and Parks


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] 3 Records in this group: 79
Order: v
No visa augstāk lasītā, saprotu, ka tas ir viens fantastiski pārliecinošs mīts. Bet vai kāds zin kas tās īsti ir par liepām, bērziem, kas izskatās it ka augtu ar saknēm uz augšu? Kur tādas var dabūt?
5, 2006, 21:07Givers
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Var dabūt divējādi. Pirmārt, "nepareizi" apgriežot, lai veidojas pastiprināta
sazarošanās. Otrkārt, dabā eksistē mutanti, kuriem ir traucējumi attīstībā.
Piemēram, pastiprināts sazarojums, vai arī sānu zaru trūkums, vai arī
ģeotropiskās reakcijas traucējumi - zari aug uz leju. Par tām var interesēties pie
stādu audzētājiem.
6, 2006, 10:52Ģederts

Ar „apgriežot” Ģederts domāja „apgriežot ar šķērēm” NEVIS „apgriežot kājām gaisā”. Tas tā, lai te kāds nepārprastu ;)
6, 2006, 10:56Zirneklītis

Hihi... Paldie par komentāru... Manām vīrusa apmiglotajām smadzenēm TAS
neienāca prātā.
6, 2006, 14:16Ģederts
19. februārī Latvijas radio 1. programmā R.Grāveres veidotajā raidījumā "Pagātnes liecības" par Dikļu pagastu stāstīja par Dikļu parka liepu aleju, sauktu par moku aleju, kurā koku vainagi ļoti zaroti un zari izlocīti. Pagasta pārstāve sacīja, ka mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām, ka koki stādīti ar saknēm uz augšu. Šādi ar saknēm uz augšu stādīti koki esot zināmi vēl divās vietās.
21, 2006, 13:21miks
* Answers and Comments ->

Droši vien domājusi vēl Katvaru parku. Tur tās nabaga liepas arī ir traki samocītas un kroplīgas. Tas mīts par ačgārni iestādītiem kokiem gan ir dzīvelīgs. Grāveres kundze gan jāapbēdina, ka zinātnieki turpina ietiepīgi apgalvot, ka kokiem saknes ir tur, kur tām jābūt – zemē.
21, 2006, 14:18Zirneklītis

Tās ir sekundārās saknes attīstījušās zemē, bet primārās pārveidojušās par
zariem, tāpēc arī ir stipri atšķirīgi. Bonzai!
21, 2006, 19:01Ģederts

Tik tiešām šie ir iestādīti kājām gaisā? Jebšu kas viņiem nodarīts?
22, 2006, 6:51Zirneklītis

A pirmkārt i pa priekšu: R.Grāveres raidījumu nesauc vis "Pagātnes liecības" bet gan "Gadsimtu liecības".
A otrkārt un vispār: minētās muļķības izskanēja nevis iepriekšminētajā raidījumā, bet gan I.Mačas veidotajā raidījumā "Dzīvesziņa", kurš skan uzreiz pēc "Gadsimtu liecībām" (ieejiet Latvijas Radio mājaslapā un noklausieties, - par Dikļu parka jocīgajiem kokiem saruna ir ap 7:30 (ieraksta hronometrāža).
A treškārt un ja godīgi: tā frāze "..mēs šodien kā gudri cilvēki izskaidrojam ..(seko Mika pārstāstītais sviests)" skan tiešām jauki.
Skaistākais jau ir tas, ka šīs ultradzīvelīgās muļķības noteikti tiek iedzītas skolasbērniem un sētas un kaisītas ikvienā pateicīgā substrātā (a ļa lētticīgu ekskursantu izskatā).
BET !!!
Tā kā par tautas gara mantām ir jārūpējas, es domāju, ka mēs varētu apspriest, ko vēl (NE)varēja (NE)darīt sentēvu dārznieki pēc tam, kad bija iestūķējuši ar galotni pa priekšu koku zemē. Kā, piemēram, notika gaisā palikušo sakņu aplaistīšana un, galvenais, mēslošana (vismaz pirmajā laikā, kamēr stulbie zari iemācās pildīt viņiem jaunatvēlētās funkcijas).
UN VISPĀR:
Kādas vēl rituālās (NE)darbības (NE)varēja (NE)tikt (NE)veiktas vai bija pat obligātas, lai koka zari augtu uz leju.
Piedāvāju:
1. Broutegāna pamestas žēlabās mirušas jaunives ierakšana zem koka saknēm (lai koks aug vēl sērīgāks).
2. Bakšteina siera iekāršana virs koka pavasarī(lai jaunie dzinumi riebumā grīļodamies nevis vienkārši augtu bet až kristu uz leju.
3. Pumpuru apkaisīšana ar sikspārņa nagu pelniem pilnmēness naktī, skrienot ap koku pretēji pulksteņa rādītāja virzienam un izkliedzot neartikulētas skaņs.
Biedri! Domāju, ka mūsu šodien kā gudru cilvēku sviekstaināko ideju izkristalizēšana caur paralēli perpendikulāro garamantu diagonālo prizmu varētu būt nozīmīgs ieguldījums mūsu kopējā SVIEKSTA druvā!!!
22, 2006, 12:14garamantu apkopējs

es dom., šāds stāsts bagātina vietējo kultūrvidi vai kaut ko tamlīdzīgu.
kāda vaina ir stāstam, ka lubāna ezers ir nokritis no gaisa, ka velnezeri radušies no velna nepareizas darba organizācijas utt? arī mūsdienās var rasties šādi jauni sāsti, kās sākumā daudziem liekas ticami, un kā tādi tiek izplatīti, bet gadsimtu gaitā iegūst citu vērtējumu. vai cilvēki tic vai netic teikām, kuras stāsta, un, ja netic, tad kāpēc stāsta to, kam netic, tas ir man ne pārāk saprotams jautājums.
22, 2006, 13:54saaukstēšanās

Nu tak jau, ka nekādas vainas. Aiz to jau es aicinu bagātināt un liriski tālāk izdaiļmālēt šīs folkloras pērles.
22, 2006, 16:59garamantu apkopējs

Stāstot teikas, parasti netiek apgalvots „..mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām..”.
23, 2006, 19:13Vērotājs

jā, bet "industriālajās balādēs" tieši zinātniskums rada visvairāk šausmu
elementu...
23, 2006, 19:21Ģederts

Vaiī, dieniņ cik lustīga diskusija! To augšminēto raidījumu es reizes divas dzirdēju un patika man tas stāsts par ačgārnajiem kokiem. Ir gadijies tādus arī redzēt un bija pat doma savā dārzā tādu eksperimentu izmēģināt. Tak palika tomēr žēl nabaga koku - par ko viņi pelnījuši augt ar kājām gaisā? Un pareizi nosaukta moku aleja - laikam kociņi ne pa jokam nomocijās, kamēr ieauga. :(
24, 2006, 12:36Mikī

No visa augstāk lasītā, saprotu, ka tas ...
5, 2006, 21:07Givers
Continue here -» ...

Reku var apskatīties uz Katvaru muižas parka liepu stādījumiem:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=ainavas&M=1&k=parki/Katvari/&t=1
6, 2006, 12:27Zirneklītis
Kalsnavas arborētums jeb interesanto koku dārzs un Kalsnavas kokaudzētava aicina visus Latvijas iedzīvotājus informēt par neparastām koku formām pilsētu parkos un mežaudzēs.

Informējiet par dažādu koku sugu vējslotām (raganu slotām), interesantām koku vainagu formām, dīvainām lapām, neparastiem zariem un tamlīdzīgi!

Vārdu sakot, ja ieraugāt kaut ko tādu, kam patiesībā nevajadzētu izskatīties tā, kā tas izskatās, tad ziņojiet pa epastu: <j.zilins@lvm.lv > vai faksu 4826568!

Savvaļā radušās neparastās formas un mutanti ir ļoti nozīmīgi jaunu šķirņu un formu izveidei un kolekcijas papildināšanai. Kalnsnavas arborētums pieder valsts akciju sabiedrībai «Latvijas valsts meži».

6, 2006, 15:31Vija pārsūta no Zaļās Skolas
* Answers and Comments ->

Vai tiešām jūs interesē visas vēja slotas. Arī tās, kas ir bērziem? Ir taču ļoti daudz bērzu ar vēja slotām.
6, 2006, 21:41Ceļinieks

Vai autortiesības tiks atradējam?
6, 2006, 23:16Ģederts

Ceļiniekam un ne tikai.
Ir jāatšķir tās vējslotas jeb raganu slotas, kuru veidošanos izraisa parazītiskas sēnes (piemēram Taphrina ģints sēnes bērziem, alkšņiem u.c.) un "slotas", kuru veidošanos izraisa gēnu mutācijas (priedēm, eglēm, ginkam, parastajai kļavai u.c.).
Pēdējās ir tās, kuras ir interesantas kā jaunu skujkoku dekoratīvo formu "izejmateriāls". Faktiski lielākā daļa skujkoku zemo (un ne tikai zemo)šķirņu ir veģetatīvi pavairotas raganu slotas. Salīdzinoši neliela daļa šķirņu ir izveidota no mutantiem sējeņiem (piemēram skaistākā Latvijas vietējās izcelsmes egļu šķirne 'Dundanga' jeb tā sauktā Dundagas kadiķegle).
Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī un Kalsnavas arborētumā ir savāktas, pieticīgi izsakoties, visai labas skujkoku formu un šķirņu kolekcijas, tai skaitā vietējās izcelsmes manta.
Bet tas jau nenozīmē, ka process ir beidzies. Gluži otrādi - vēl jo vairāk tāpēc, ja jums trāpās pa acij kāda sakarīga raganu slota, neturiet sveci zem .... un sūtiet ziņu uz Nacionālā botāniskā dārza (Salaspilī)Dendrofloras nodaļu un/vai Kalsnavas Arborētumu.
Liela daļa raganu slotu ar laiku aiziet bojā un šādā veidā ir iespējams saglābt dažu labu interesantu "spoku"
Par autortiesībām. Pretendēt uz savu izvēlētu šī klona vai nākamās šķirnes nosaukumu (saprāta robežās), es domāju, atradējs noteikti var. Līdzšinējā prakse ir bijusi vairāk balstīta uz tās vai tuvākās apdzīvotās vietas vārda iemūžināšanu, kuras tuvumā mutantiņš atrasts.
Slēdzot līgumu, protams, var pretendēt arī uz kaut kādu procentu daļu no peļņas, ja šī šķirne tiek laista komerciālā pavairošanā un tirdzniecībā. Protams, tad atradējam ir šis atradums jāreģistrē kā jauna šķirne. BET....zinot skujkoku zemo formu tirgu, nedomāju, ka ar to var iekāst baigo piķi (teorētiski jau var, bet nu tad tai jaunajai zoršai jābūt nu vienkārši TĀĀĀĀDDDAI (ar tikpat platu Ā kā burts Ē vārdā THĒĒĒJA Stūres ielas koju folklorā - savējie sapratīs).
Ak Stūres ielas koju anarhistu republika.....
28, 2006, 17:17garamantu apkopējs

kur ir par selekcionariem
17, 2006, 13:50Anastasija
http://inbox.lv
* Answers and Comments ->

http://izgudrojumi.lza.lv/latv/izgudrotaji/
Lapas apakšdaļā labajā pusē ir norāde uz pieciem selekcionāriem.
17, 2006, 17:46Zirneklītis

17, 2006, 18:09Z.
Es gribētu uzzināt kā, kad un kas Latvijā ieveda augļu kokus un (augļu) krūmājus.(Varētu izsmeļošas atbildes).
16, 2006, 18:31Aija
* Answers and Comments ->

Vai jautājums ir par dārzkopības vēsturi, t.i., kad Latvijā sāka kultivēt augļu
kokus un ogulājus?
16, 2006, 19:59Ģederts

Jā, par interducētiem augļu kokiem un ogulājiem.
18, 2006, 12:15Aija

«Latviešu konversācijas vārdnīcā» zem šķirkļa „dārzkopība” tiek apgalvots, ka muižās lielākus dārzus ierīkoja 19. gs. sākumā. Savukārt pirmie plašākie zemnieku dārzi ierīkoti 19. gs. 50-os gados Valmieras un Dobeles apkārtnē. 1803. gadā iznāca pirmā dārzkopības grāmata Latviešu valodā – Johans Hermans Cigra (Zigra) «Tas Ābolu Dārznieks jeb pilnīga Pamācīšana visādus auglīgus Dārza Kokus audznāt un kopt». Šis pats vīrs 1798. gadā Rīgā ierīkoja priekšzīmīgu dārzniecību.

Protams, ka šie gada skaitļi nenorāda kad Latvijas teritorijā sāka audzēt augļkokus un krūmus. Piemēram, vīnogas jau piecpadsmitajā gadsimtā diezgan lielās platībās tika audzētas Ventspils apkārtnē, vēlāk arī Ventas un Abavas krastos Kandavā, Rendā, Sabilē un citur. (G. Dobeli «Vīnogas», Rīga, Avots, 1989.).

22, 2006, 17:42Zirneklītis
es vēlos uzzināt kautko par kartupeli! atraxtat man uz e-mailu marija12@inbox.lv
14, 2006, 17:54laura
* Answers and Comments ->

«Enciklopēdija *Latvija un Latvieši*, Latvijas Daba», 2. sējums:

kartupelis (Solanum tuberosum; vācu Kartoffel, angļu potato, kr. картофель ) — nakteņu ģints suga. Kā vieng. kultūraugu plaši audzē mērenajās joslās. Pasaulē izveidoti <2000 ∆ šķirņu. Savvaļā (D-Amerikā) ∆ ir daudzg. lakstaugs. Eiropā ievests 16. gs. 2. p. (Spānijā 1565); Ljā pirmoreiz ievests Kurzemē (1673). ..”
G. Ābele

16, 2006, 12:35Grāmatnieks
Vai jus varetu pateikt k'adi ir dekorativie lakstaugi? ieprieks paldies.
4, 2005, 16:54Oksana
* Answers and Comments ->

Lakstaugi, kas labi izskatās dotajā vietā ;)
5, 2005, 11:25Zirneklītis

Dažādi dadži un usnes pat ir ļoti dekoratīvi, ja tie aug tur, kur tiem jāaug:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?q=dadzis+usne&M=1
5, 2005, 11:37Dārznieks

Stādaudzētavās un botāniskajos dārzos var redzēt daudz skaistumu (http://latvijas.daba.lv/Adreses/Latviski.shtml#Darzi). Pagaidām, gan, vēl īpaši daudz nav sazaļojis – pavēss laiks pieturas :(
5, 2005, 14:47Zirneklītis
buutu vienkarsi grandiozi lieliski jajuus man npiesuutiitu kaut ko par klingeriiteem.nokraasosu zalus matus no laimes!;)
28, 2005, 0:06Milana
* Answers and Comments ->

29, 2005, 15:18Zirneklītis:
Vai nebūtu kāds labs padoms par gliemežu izplatības ierobežošanu dārzā? Negribas uzreiz uzbrukt ar ķīmiju. Pagājušo vasar, pateicoties lielajam mitrumam vispār nav iespējams novākt jebkādu normālu ražu, par ziediem nemaz nerunājot.
23, 2005, 19:22Kurmītis
* Answers and Comments ->

Ja negribas lietot ķīmiju, tad ieteikums ir ļoti vienkāršs: dārzam jābūt perfekti koptam un rušinātam, tad gliemežiem nebūs kur patverties. Tas nav tik neiespējami kā varbūt izklausās, tādi dārzi patiešām man ir zināmi. Vienīgā problēma ir tāda, ka gliemeži nāk iekšā no ne tik labi koptajiem kaimiņu dārziem. Rušinot tiek iznīcinātas olu dēšanas un ziemošanas vietas, parasti tas ir zem ogulājiem, dārzu stūros, kur pietiekami irdena zemes virskārta. Jārušina regulāri.
Var arī izmantot pievilinātājus, t.i., izlikt dēlīšus, mizu gabalus, zem kuriem gliemeži meklē patvērumu saulainā un siltā laikā. Tad tos ir vieglāk nolasīt. Var šīs mākslīgās slēptuves papildināt ar kaut ko smaržīgu, piemēram, alu vai kefīru. Bet galvenais - to visu darīt ilgstoši un regulāri, tikai tad būs jūtams rezultāts.
24, 2005, 12:12Mudīte Rudzīte, LU Zooloģijas muzejs
Labnien,ļoti gribetos uzzīnat vairak par vīršu dārza sastavu
16, 2005, 16:38Lolik
* Answers and Comments ->

Vai tik te nav domāts „iršu dārzs”? Ja tā, tad tas ir tas pats „briežu dārzs”.
25, 2005, 15:07Zirneklītis

daudz informaacijas (ar atteliem) ir angliskaas daarzkopju lapaas,
piemeram,
http://www.fernlea.com/wintergardens/heather.htm
http://www.humeseeds.com/efwheath.htm
http://www.hcp.bc.ca/heather%20pg.htm
lietojiet mekleesanas vaardus heather garden, winter garden, calluna garden utt.
30, 2005, 13:13Vija
Labdien! Mans vārds ir Žanna. Es rakstu darbu par gurķiem.

Vai varat man palīdzēt atrast atbildes uz jautājumiem?
Kur aug gurķi, kādos apstākļos, kopšanas paņemieni, kukaiņu apkarošna, zemes mēslošana.
Mīļš paldies,

4, 2005, 10:05Žanna
* Answers and Comments ->

Par kaitēkļiem siltumnīcās meklē šeit http://www.llkc.lv/nodalas/Informacija/Biblioteka/zemnieku_izglitosanai/Siltumnicu_kaitekli/1dala.pdf
Bet citādi naķsies vien iet uz bibliotēku un prasīt bibliotekāram.
4, 2005, 15:14Skimmija

var audet laukos
6, 2005, 11:00Katrina

kapec vardes dzīvo ūdēnī
8, 2005, 8:45dens

kapec cilveki piesarno dabu
8, 2005, 8:47retre
[<< Previous page] [1] [2] 3 Records in this group: 79
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------