Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Clouds, Stars, Planets


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] 3 Records in this group: 83
Order: v
Interesanti, vai tā ir patiesība, ka mēnesis ar piecām piektdienām, piecām sestdienām un piecām svētdienām gadās tikai reizi pa ļoti daudziem gadiem? Šis, 2010.10-ais, tāds ir.
12, 2010, 20:10Trusene
* Answers and Comments ->

Šodien labi izskatās datuma pieraksts (kā tas tagad pieņemts pie mums):
20.10.2010.
20, 2010, 5:35Novērotājs

Nemaz tik reti tās piecas piekdienas nav. Pirmkārt, vienāds dienu izkārtojums gadā atkārtojas ik pa noteiktu gadu skaitu (februāris un gadsimtu mijas ievieš savas izmaiņas), piemēram, 2010. gada kalendārs atbilst 1954., 1965., 1971., 1982., 1993., 1999., 2021., 2027., 2038. un 2049. gada kalendāriem. Pie tam, 2010. gadā bija divi tādi mēneši – janvāris un oktobris. Retāk sastopami ir tādi gadi kā 2012., 2016 un 2020. –, piemēram, jau iepriekšējā laika intervālā 2012. gadam atbilst tikai 1956., 1984. un 2040. gads.

Otrkārt, līdz 2021.  būs arī citi gadi, kuros ir mēnesis ar piecām piektdienām, sestdienām un svētdienām. Tāds ir arī 2011. gada jūlijs, 2013. gada marts, 2014. gada augusts, 2015. gada maijs, 2016. gada janvāris un jūlijs, 2017. gada decembris, 2019. gada marts un 2020. gada maijs ar atbilstošiem gadiem. Tā kā var drīzāk apgalvot pretējo – ka reti ir tādi gadi, kuros nav kaut viens mēnesis ar piecām piektdienām, sestdienām un svētdienām.

8, 2011, 10:59Matemātiķis
Kā pareizi saka: planētas aizklājums ar Mēnesi; planētas okultācija ar Mēnesi vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi?
26, 2010, 20:46Gita
* Answers and Comments ->

No Astronomijas vārdnīcas:

aizklāšanās, okultācijaoccultation. Zvaigznes vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi, planētas (Merkura vai Venēras) pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, zvaigznes aizklāšanās ar planētu, aptumsuma maiņzvaigznes komponentu savstarpējā aizklāšanās, arī Saules aptumsums.”

Laikam vislabāk lietot „planētas aizklāšanās”.

27, 2010, 11:41Zirneklītis
http://www.liis.lv/astron/Vardnica/Sadaljas/Vardnica_A.htm

Tauteits mani mīļi lūdze:
Nāc, puķit, šoruden!
-Ai, tautiet, nelūdz mīļi,
Gaidi citu rudentiņ';
Būs kuplaka sedzenite,
Dižanaka līgaviņ'.

L.t.dz.

Novēlojies sveiciens Rudenī! Vakar, agri jo agri, Latvijā ieradās Rudens (6:09 pēc tā laika, ko nu mūsu puksten's rāda). Šogad tas sakritis ar pilnmēnesi (12:17), bieži tā negadās.

24, 2010, 9:15Zirneklītis
Answers and Comments ->
Uhū!! Mums ir savs meteorīts!!! Esot 20 m plata un 10 m dziļa bedre. Mums nav meteorīts :(
25, 2009, 20:36Zirneklītis
* Answers and Comments ->

LETA-s DELFI.lv ziņa:

Svētdien Mazsalacas novadā nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni 20 metrus platu krāteri, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses sekretāre Inga Vetere.

Meteorīts nokritis netālu no mājām «Kundrati», taču notikumā cietušo nav.

Kā sacīja Vetere, svētdien ap pulkstens 17:30 VUGD saņēmis izsaukumu no Mazsalacas novada, kur kādā pļavā redzēta uguns.

Ierodoties notikuma vietā, dienesta darbinieki konstatējuši arī 20 metrus platu un piecus metrus dziļu bedri.

Notikuma vietā strādā VUGD darbinieki un Valsts policija, kas norobežojusi notikuma vietu.

Mazsalacā plāno ierasties arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, lai izpētītu notikuma vietu un veiktu radiācijas mērījumus.

25, 2009, 21:45Zirneklītis


Šorīt LR-1 ziņās tika teikts, ka bedre ir visus 14 m dziļa un to visu esot sadarījis tāda liela ābola izmēra ķermenis.
Attēls veidots pēc vietnē Youtube ievietotā video JCZONEpresents.
26, 2009, 10:32Zirneklītis


Būs kāds pajokojis? :(

LETA: „.. Pēc sākotnējās vietas apskates Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālists Ilgonis Vilks konstatējis, ka bedre, ko atstājis iespējamais meteorīts, ir mazāka, nekā ziņots sākumā. Tā ir apmēram 10 metrus plata un divus metrus dziļa.

Ja tas būtu meteorīts, tad šajā vietā visapkārt vajadzētu būt izmētātiem dubļu pikučiem, taču tā nav, teica I. Vilks. Savukārt lielais valnis apkārt bedrei ir raksturīgs meteorīta triecienam.

I. Vilks piebilda, ka konkrētajā vietā nav konstatēta augstas temperatūras iedarbība, kāda parasti esot novērojama meteorīta trieciena rezultātā.”

26, 2009, 15:07Zirneklītis

Mazsalacas „meteorīts” bijis «Tele2» atbalstīts inscenējums – Nothing special.
26, 2009, 19:04Zirneklītis

gan būs cits. Kur ta paliks.
4, 2009, 12:43TAs


Ūū... Mēnesim būs vēl viens robs: Rīt, 9. oktobrī, ap 10:30 pēc Latvijas laika, NASA taisās ietriekt nesējraķeti Kentaurs un, 4 minūtes vēlak, pašu pavadoni LCROSS vienā no Mēness Dienvidpola krāteriem (Cabeus). Paredzēts, ka raķete izveidos 3 m dziļu un 20 platu krāteri radot ap 250 t putekļu. Pavadonis līdz pat pēdējam mirklim sūtīs uz Zemi informāciju par raķetes sacelto putekļu sastāvu. Abu ķermeņu sacelto putekļu mākuli analizēs tuvumā esošie pavadoņi, kā arī observatorijas no Zemes, lai noteiktu, vai uz Mēness ir ūdens. Krāteri sen (kādus pāris miljardu gadu) neesot apspīdējusi Saule, tādēļ ūdens varētu tur būt saglabājies.
LCROSS – Lunar CRater Observation and Sensing Satellite
Attēli no NASA mājas lapas
9, 2009, 16:03Šlopter-Klopsters
http://www.nasa.gov/mission_pages/LCROSS/main/index.html
* Answers and Comments ->
Attached file: 367571main_LCROSScandidates.jpg


Ka-Bummm!!
Attēls no NASA mājas lapas
10, 2009, 12:39Šlopter-Klopsters
Attached file: 392894main_LCROSS_full.jpg

Pastāv liela iespējamība, ka ūdens atradās:
http://www.nasa.gov/mission_pages/LCROSS/main/prelim_water_results.html
27, 2009, 23:01Zirneklītis
Varat luudzu pateikt kur es varu atrast teikas par zvaigznaajiem?
16, 2009, 16:24-==-
* Answers and Comments ->

Pētera Šmita apkopotajās «Latviešu tautas pasakas un teikas» 15 sējumos (1925-1937)
16, 2009, 17:38Zirneklītis
http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/

mūsdienu zvaigžņu kartēs pārsvarā ir grieķu-latīņu cilmes zvaigznāju nosaukumi, un tās teikas arī vairāk jāmeklē Vidusjūras pusē, vai bibliotēkās. Ir dažas redzētas "Zvaigžņotajā debesī", jāpapēta veci astronomiskie kalendāri. Vai tīmeklīt's.
23, 2009, 15:10TAs

Žurnālā «Terra» arī mēdz būt.
23, 2009, 17:40Zirneklītis
Labdien!

2007. gada 7. februārī plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī notiks jauna teleskopa atklāšana. Aktīvi zvaigžņotās debess demonstrējumi Astronomiskajā tornī notiek kopš 1986. gada. Šobrīd sākas torņa darbības trešais gadu desmits. Ir patiess prieks, ka ar LU vadības atbalstu tornī uzstādīts moderns teleskops ar objektīva diametru 20 cm un datorvadību, kas dos iespēju kvalitatīvāk un ērtāk demonstrēt debess objektus lielākam interesentu pulkam.

Jūs esat laipni aicināts (a) piedalīties atklāšanā. Lūdzu paziņojiet arī citiem iespējamiem interesentiem.

Ar sveicienu, Ilgonis Vilks

5, 2007, 19:10Zirneklītis
Answers and Comments ->

Latvijas Astronomijas biedrība aicina Jūs uz sanāksmi, kas notiks trešdien, 2007. gada 7. februārī pulksten 18:00 Latvijas Universitātē, Raiņa bulvārī 19, 13. auditorijā.
Darba kārtībā lekcija "Astrobioloģija! Dzīvības iespējas un tās meklēšana ārpus Zemes." Dainis Draviņš (Lundas Observatorija)
Ieeja brīva! Aicināti visi interesenti.
22, 2007, 21:46Martins
http://www.lab.lv
Answers and Comments ->
pastastiet kaut ko par polarblazmu
28, 2006, 20:34sindija
* Answers and Comments ->

Parasti pie mums to sauc par ziemeļblāzmu. Tas gan tādēļ, ka redzam (paretam) tikai šo gaismu no ziemeļu puses. Dienvidu puslodē arī ir šāda blāzma.
See also:
Another message ( 22, 2001, 13:49)
10, 2007, 11:17Zirneklītis
kā starp iežiem atpazīt meteorus?
25, 2006, 9:49dace
* Answers and Comments ->

Labdien!
Piemēram visizplatītākā m e t e o r ī t u grupa ir dzelzs M., kuriem loģiski piemīt magnētisms. Kopumā cerības Latvijā kaut ko tādu atrast ir niecīgas.
7, 2009, 12:06Aigars

„Uz Zemes nokritušos meteorītus (94% gadījumu sastāvošus no silikātiežiem) ir ļoti grūti identificēt un atšķirt no parastiem Zemes izcelsmes akmeņiem. Metāla meteorītus identificēt ir vieglāk, bet tie ir sastopami ievērojami retāk (6% gadījumu). Tādēl galvenā meteorītu „ieguves” vieta uz Zemes ir biezie Antarktīdas ledāji, uz kuru virsmas atrastie silikātiežu un metāla fragmenti var būt tikai kosmiskas izcelsmes (nevis Zemes ieži, kas neizprotamā veidā izspiedušies no apakšas cauri simtiem metru biezam ledājam!)”
Juris Žagars, Ilgonis Vilks «Astronomija augstskolā», LU Akadēmiskais apgāds, 2005.
8, 2009, 13:30Zirneklītis
kas ir hidra
4, 2006, 18:05Nauris
* Answers and Comments ->

Grieķu mitoloģijā par hidru sauca briesmīgu daudzgalvainu čūsku, kuras galvas atauga, tiklīdz bija nocirstas. Atnāca ļaunais Hērakls un nonāvēja šo reto dzīvnieku. Lai galvas neataugtu, Hērakls nopostīja tuvējo mežu to aizdedzinot, tādējādi nokaudams daudz nevainīgas dzīvības un atņemdas daudziem to mājokli. Pēc katras nocirstās galvas viņš cirtiena vietu piededzināja ar degošu koku. Šis bija viens no Herakla divpadsmit varoņdarbiem.
6, 2006, 17:44Glabātājs

Hidra (latīniski – Hydra) ir visgarākais debess zvaigznājs, kā arī aizņem visvairāk vietas pie debesīm. Ir jāpaiet vairāk kā sešām stundām, lai Hidra pilnībā uzlēktu. Hidras ziemeļpusē atrodas zodiaka zvaigznāji – Vēzis, Lauva, Jaunava un Svari.

Hidras spožākā zvaigzne ir Alfards (Vientuļnieks).

No: http://www.astr.lu.lv/Club/pav_debesis.htm

6, 2006, 17:48Zvaigžņu pētnieks

Hidras ir zarndobumaiņu tipa (Cnidaria) hidrozoju klases (Hydrozoa) pārstāvji. Zarndobumaiņi ir Latvijā maz pētīta grupa. Pašlaik konstatētas 5 hidrozoju sugas. No tām trijās ir vārds hidra (iespējamas vēl 3-4 hidru sugas):
  • zaļā hidra (Chlorohydra viridissima Schulze, 1914);
  • garkāta hidra (Hydra oligactis Pallas, 1766);
  • pelēkā hidra (Hydra vulgaris Pallas, 1766);
  • šķeltzobainā obēlija (Hartlaubella gelatinosa Pallas, 1776);
  • Kaspijas kardilofora (Cordylophora caspia Pallas, 1771);

No http://www.lubi.edu.lv/LES/Cnidaria.htm

6, 2006, 18:24Dabas pētnieks
Pēc kādu dzīvnieku uzvedības var paredzēt laika apstākļus?
30, 2006, 7:47Pēterītis
* Answers and Comments ->

Karikatūrās var redzēt vardes, kas kāpelē pa burkā ieliktām trepītēm.
30, 2006, 14:03Zirneklītis

http://www.ailab.lv/ticejumi/laiks.htm#laiks1


16319. Labs laiks ir gaidāms, kad bezdelīgas un cīruļi
augstu lidinās, kad vālodze dzied mīlīgā balsī,
kad pret sauli uz zemi skatoties redz zirnekļa
audumus, kas rīta ziemelis pūš, kad saulei uzlecot
spožu staru nav, kad lietum līstot priežu mežos
zilgana migla ceļas, kad migla rītos uz zemi nokrīt.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./


16321. Kad var tālu atbalsi dzirdēt, kad bezdelīgas augstu
laižas, kad rīta migla krīt uz zemi, kad dūmi
viegli paceļas, kad saule vakarā skaidri noriet,
tad gaidāms jauks un sauss laiks.
/Zemes Spēks, 1932, 25, 426./


16325. Slikts laiks ir gaidāms, kad zirgi pieguļā klanās,
kad govis stipri bizo, kad suns zāli ēd, kad kaķis
lien krāsnī gulēt jeb skrāpējas ap kokiem, kad
vārnas stipri brēc, kad vālodze brēc ķērstēdama,
kad zvirbuļi krūmos gari dzied, kad bezdelīgas
zemu skrien jeb skriedamas spārnus ūdenī mērcē,
kad čūskas ir žirgtas, kad dēles (lēles) pa zemes
virsu lodā, kad zirnekļi stipri strādā tīklus
auzdami, kad odi kozdami uzmācas cilvēkam, kad
spārnainās skudres skraida, kad priekš saules
uzlēkšanas rīta puse ir stipri sarkana, kad saulei
uzlecot ir lieli stari, kad saulei virsū sarkans
stabs, kad rīta migla gaisā uzkāpj, kad ziemeļos
mākoņi ceļas, kad saulei noejot vējš ceļas, kad
vējš pūš gaudodams, kad dūmi no skursteņa uz zemi
dodas, kad uguns pie katla dibena ķeras, kad ziemu
no jumtiem palāses pil, kad gaisa kuģim [sal. lielā
laiva] gals jūrā, kad cilvēks jūtas noguris, kad
večiem krusti sāp.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

30, 2006, 15:20Vija

Ja suns ienāk no pastaigas ar dubļainām ķepām vai pat pavēderi, tad ir ļoti
iespējams, ka ārā ir slapjš. Ja istabā dzīvojošs kaķis joprojām neiet ārā, tas neko
neliecina par laika apstākļiem.
30, 2006, 20:11Ģederts

kads i agregada stavolis ? ...
12, 2008, 17:14nika
Continue here -» ...

ir pētījumi, ir novērojumi un ir ticējumi.
kad Latvijā ievas (tas gan nav īsts dzīvnieks) zied jau aprīlī un roņu skaits sarūk, gaidāma klimata pasiltnāšanās. Bet, ja pie Rūjienas redzi baltu lāci, gaidāms leduslaikmets.
Kad gulbji aizlido, trešā dienā snigs.
13, 2008, 13:57TAs
luudzu pastaastiet man par varaviiksni,kas taa taada ir un no kaa taa rodas?
21, 2006, 15:46ineta
totilia at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Varavīksne ir norāde uz Elfu zelta podu ;)
21, 2006, 16:01Zirneklītis

Kad aiz Tavas muguras spīd Saule, bet kaut kur Tev priekšā smidzina lietus, tad redzēsi varakvīksni, jo Saule ar Tevi rotājas. Saules gaisma nokļūst līdz ūdens pilieniem un no tiem atstarojas. Saules gaismu veido daudzu krāsu sakopojums. Katra no šim krāsām atstarojas no lietus piliena mazliet savādāk – katra no krāsām aizet mazliet citā virzienā, tādēļ Tu vairs tās krāsas neredzi kopā, bet katru atsevišķi. Pusloks veidojas tādēļ, ka atstarošanās leņķis ir noteikts un Tu redzi atstaroto gaismu tikai no tiem pilieniem, kas atrodas noteiktā vietā attiecībā pret Tevi un Sauli.
21, 2006, 18:43Zirneklītis
Sveikiņi!!!!!Vai jūs lūdzu nevarētu kaut ko pastāstīt par atmosfēru???Lūdzu!man jāraksta ZPD...
16, 2006, 19:50Laura!!!!!!!!!!!
* Answers and Comments ->

Tas ir tas, kā mums ir, bet Mēnesim nav.
17, 2006, 2:28Ceļinieks

atmosfēra ir kaut kas tāds, kas ir labās viesībās, bet kā nav sliktās viesībās...
17, 2006, 19:35Ģederts
Čau!Pasaki man kur varētu atrst kaut ko par atmosfēras optiskajām parādībām!!!!!!!!!!!!!!!!
16, 2006, 19:39Jana!
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 28, 2006, 22:30)
17, 2006, 2:24Lasītājs
kāpēc debesis ir zilā krāsā? gaidīšu atbildes Ineshux@tvnet.lv
21, 2006, 22:09Inese
Ineshux at tvnet.lv
* Answers and Comments ->

Gaiss izkliedē saules gaismu. Dažus metrus biezs gaisa slānis ir pilnīgi caurspīdīgs. Visa atmosfēra, pateicoties tā slāņa lielajam biezumam, veido debesvelves zilo kupolu. Atmosfērā notiek gaismas izkliede gan no gaisa molekulām, gan arī dažāda lieluma un izcelsmes daļiņām. Gaisa molekulas vairāk izkliedē īsviļnu starojums tā radot atmosfēras zilo krāsu. Gaisā esošo daļiņu izkliede ir neitrāla – vienmērīgi izkliedējas visa garuma gaismas viļņi tādējādi debesis padarot baltākas. Jo vairāk daļiņu atmosfērā, jo tās ir bālākas.
22, 2006, 0:53Zirneklītis

Kas ir dispersija???Kur to pielieto?
22, 2006, 13:16Inese
Ineshux at tvnet.lv

Par dispersiju
See also:
Another message ( 22, 2006, 13:19)
22, 2006, 15:03Z.
[<< Previous page] [1] [2] 3 Records in this group: 83
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------