Guest Book

Gaiši plankumi uz ...

Konkurss „Zaļākā klase”

 1. kārta

3. novembris – 30. novembris. Vēlākais atbilžu
iesniegšanas laiks līdz š.g. 30. novembra pl. 17:00.

Katrā kārtā katrai klasei jāatbild uz 5 jautājumiem un
jāizpilda viens radošais uzdevums. Atbildes sūtīt uz
e-pastu: zaiga.pulkstene@ldf.lv

Radošais uzdevums visām klasēm

„Kā mūsu klase dzīvo „zaļi”?”

Ziņojiet
par to ko jūsu klase dara, lai saudzētu apkārtējo vidi? Vai jūs un jūsu
klasesbiedri cenšas ievērot „zaļo dzīvesveidu” ikdienā gan skolā, gan
mājās – kā tas izpaužas? Vai iesaistiet un pamāciet arī citus skolēnus
vai savus vecākus? Papildiniet savu stāstu ar ilustrējošām fotogrāfijām!

Jautājumi klašu grupām:

1.–4. klašu grupa

1. Kādā krāsā Latvijā ir konteineris papīra atkritumiem?

Atbilde Latvijā atkritumu konteineris papīram ir zilā krāsā.

2. Kāpēc daļa putnu aizlido uz siltajām zemēm, taču daļa pa ziemu
paliek uz vietas pie mums?

Atbilde Jau
rudenī, sākoties aukstam laikam, daudziem putniem, īpaši kukaiņēdājiem,
ir arvien grūtāk atrast barību. Ziemā tās var nebūt vispār. Pie tam
aukstumā ir jāpatērē krietni vairāk barības, lai sasildītos un
izdzīvotu. Tāpēc gājputni aizlido un pavada ziemu vietās, kur ir
pietiekami silts un pietiek barības

3. Kas ir apaļlapu rasene, un kur tā sastopama?

Atbilde Apaļlapu rasene ir viens no nedaudzajiem Latvijas
kukaiņēdājiem augiem, dzīvo augstajos jeb sūnu purvos.

4. Kā sauc Latvijas nacionālo putnu, kur tas dzīvo un no kā pārtiek?

Atbilde
Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, uzturas galvenokārt
apdzīvotu vietu tuvumā, gan laukos, gan pilsētā, un pie ūdenstilpnēm.
Tā ēd kukaiņus, to kāpurus, gliemežus.

5. Kāpēc ir svarīgi saudzēt dabu?

Atbilde
Cilvēks ir dzīvās pasaules sastāvdaļa, tāpēc daba ir cilvēka
eksistences pamats. Tā nodrošina mūs ar tīru ūdeni, gaisu un pārtiku.
Dabā mēs varam smelties iedvesmu, atpūsties no pilsētas kņadas.

5.–8. klašu grupa

1. Kas ir dabas daudzveidība un kāpēc tā jāsaudzē?

Atbilde
Dabas daudzveidība ir visu dzīvo būtņu - augu, dzīvnieku, sēņu un
mikroorganismu daudzveidība uz Zemes. To veido arī šo dzīvības formu
sabiedrības un biotopi, kur tie dzīvo. Bioloģiskā daudzveidība nozīmē
dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras
un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru
sastāvdaļas ir; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un
starp ekosistēmām. Bioloģiskā daudzveidība nav visu ekosistēmu, sugu un
ģenētiskā materiāla summa. Tā ir to dažādība. Daba tiecas pēc līdzsvara
un katrai sugai dabā ir sava vieta un funkcijas. Ja kāda no sugām
izzūd, tad līdzsvars tiek izjaukts, un tas nozīmē, ka tiek apdraudētas
arī citas sugas. Piemēram, ja izzūd bites, augi netiks apputeksnēti –
tie nedos sēklas un ražu.

2. Kurā pilsētā atrodas Baltijas valstīs vienīgo PET pudeļu
pārstrādātāju jaunā ražotne?

Atbilde Baltijas valstīs vienīgo PET pudeļu pārstrādātāju AS
PET Baltija jaunā ražotne atrodas Jelgavā.

3. Kas ir ekoskola un kā par tādu iespējams kļūt?

Atbilde
Ekoskolas ir videi draudzīgas skolas. Ekoskolā aptver daudzas vides
aizsardzības un vides izglītības jomas. Galvenās tēmas ir atkritumi –
to daudzuma samazināšana un dalīta vākšana –, ūdens, elektroenerģijas
un siltuma taupīšana. Ekoskolas strādā arī pie skolas apkārtējās vides,
transporta, veselīga dzīvesveida un klimata pārmaiņu tēmas, izzina mežu
un atzīmē vides iezīmju dienas. Skola katru gadu izvēlas vienu no šīm
tēmām, veltot tai īpašu vērību un cenšoties panākt uzlabojumus šajā
jomā. Arī projektu nedēļas laikā skolēni strādā galvenokārt pie šīs
tēmas. Liela vērība tiek veltīta šo tēmu integrācijai mācību saturā –
šeit izšķirīga loma ir skolotāju iniciatīvai un apņēmībai pašiem
iedziļināties vides jautājumos.

Mācību gada sākumā tiek
izveidota vai atjaunota skolas Ekopadome, kurai skolēni paši izvirza
savus pārstāvjus. Septembrī un oktobrī Ekopadomei ir jānovērtē skolas
vide, analizējot gan skolas resursu patēriņu, atkritumu ražošanu un to
dalītu vākšanu, gan skolas apkārtni, pēc iespējas iesaistot šajā darbā
gan skolas saimnieku, gan arī atbilstošās nozares speciālistus.
Pamatojoties uz skolas vides novērtējumu, Ekopadome sagatavo darbības
plānu mācību gadam, kuru apspriež arī visās klasēs. Tāpat Ekopadome
aptaujā skolēnus un vienojas par skolas vides kodeksu. Mācību gada
laikā Ekopadome turpina sanākt uz sēdēm, novērtējot darbības plāna
izpildi un vienojoties par darāmajiem darbiem un nepieciešamajām
izmaiņām. Būtisks uzdevums ir iesaistīt pēc iespējas plašu sabiedrību
eko-skolas aktivitātēs.

Skolas padarīto darbu mācību gada
beigās izvērtē eko-skolas žūrija, kuras sastāvā ietilpst vairāku valsts
un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Atkarībā no sekmēm skola var
saņemt Latvijas ekoskolas nosaukumu un sertifikātu vai arī Zaļo karogu
un starptautiskās ekoskolas vārdu. Šīs balvas skolai katru gadu ir
jānopelna no jauna.

4. Kas ir invazīvās sugas? Miniet vismaz piecus piemērus Latvijā.

Atbilde
Invazīvās sugas ir svešās augu un dzīvnieku sugas, kas atnākušas
(ievestas) un spēj izdzīvot jaunās teritorijās ārpus savas dabiskās
dzīves vietas un kas ir iekļāvušās jaunajās ekosistēmās un rada draudus
šo ekosistēmu vietējiem organismiem. Piemēri Latvijā - jūras krauklis
(kormorāns), jenotsuns, Amerikas ūdele, Sosnovska latvānis, ošlapu
kļava, kartupeļu lapgrauzis, utt.

5. Cik kilogramus papīra kopš
septembra viena mēneša laikā ietaupīja pirmā Swedbank „Zaļā filiāle”
apdomīgāk rīkojoties ar papīru un pārejot uz vieglāka papīra
izmantošanu (no 80g/m² uz 75g/m²)?

Atbilde Pirmā Swedbank
„Zaļā filiāle” apdomīgi rīkojoties ar papīru un pārejot uz vieglāka
papīra izmantošanu (no 80g/m² uz 75g/m²) viena mēneša laikā ietaupīja
20 kg papīra.

9.–12. klašu grupa

1. Cik Natura 2000 teritoriju nāktos šķērsot, ejot kājām gar
Latvijas jūras piekrasti no Ainažiem līdz Nidai?

Atbilde Ejot kājām gar Latvijas jūras piekrasti no Ainažiem
līdz Nidai nāktos šķērsot 14 Natura 2000
teritoriju. Tās ir – dabas parks „Pape”, dabas parks „Bernāti”, dabas
liegums „Ziemupe”, dabas liegums „Užava”, dabas liegums  „Ovīši”,
nacionālais parks „Slītere”, dabas liegums „Ģipka”, dabas parks
„Engure”, dabas liegums „Plieņciema kāpa”, nacionālais parks „Ķemeri”,
dabas parks „Ragakāpa”, dabas parks „Piejūra”, dabas liegums „Vidzemes
akmeņainā jūrmala”, dabas liegums „Randu pļavas”. Natura 2000 ir
Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto
aizsargājamo teritoriju tīkls.

2. Latvijas teritorija ir sadalīta vairākos atkritumu
apsaimniekošanas reģionos. Kurā no tiem ietilpst tava skola?

Atbilde
Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģioni Latvijā ir šādi: Rīgas SAA
reģions, Ziemeļvidzemes SAA reģions, Liepājas SAA reģions, Ventspils
SAA reģions, Austrumlatgales SAA reģions, Dienvidlatgales SAA reģions,
Malienas SAA reģions, Piejūras SAA reģions, Viduskurzemes SAA reģions,
Vidusdaugavas SAA reģions, Zemgales SAA reģions.

3. Kas ir sezonāla pārtika un kāpēc mums tā būtu jāēd?

Atbilde
Sezonālā pārtika ir pārtika, kas nogatavojas dabiskos apstākļos
noteiktā gadalaikā. Katrai valstij sezonālā pārtika atšķīrās atkarībā
no klimata un citiem apstākļiem. Latvijā tāda, piemēram, būtu – zemenes
vasarā, burkāni rudenī, rabarberi pavasarī. Lietojot uzturā sezonālu
pārtiku, tiek mazāk kaitēts videi, jo tās audzēšanai un uzglabāšanai
tiek patērēti mazāk resursi. Pie tam tā ir arī veselīgāka.

4.
Anniņa kopā ar ģimeni devās ceļojumā uz siltajām zemēm ar nolūku
atpūsties nirstot zem ūdens. Viņa ļoti vēlējās no ceļojuma paņemt līdzi
kādu suvenīru, tāpēc mājup devās ar zilajiem koraļļiem somā. Lidostā
Anniņai pārbaudīja bagāžu un zilos koraļļus atņēma, lai nosūtītu uz
ekspertīzi. Pēc kāda laika tika sastādīts administratīvā pārkāpuma
protokols par muitošanai pakļauto vērtību ievešanu Latvijas Republikas
muitas teritorijā, apejot muitas kontroli vai noslēpjot šīs vērtības.
Ko Anniņa izdarīja nepareizi? Kas viņai bija jādara, lai koraļļi
netiktu atņemti un netiktu sastādīts administratīvā pārkāpuma
protokols?

Atbilde Zilie koraļļi ir CITES
aizsargājamais dzīvnieks. CITES (the Convention on International Trade
in Endangered Species of Wild Fauna and Flora) ir Vašingtonas
konvencija, kas regulē tirdzniecību ar retām un aizsargājamām augu un
dzīvnieku sugām. Lai ievestu vai izvestu no valsts CITES aizsargātos
dzīvniekus, augus, vai to izstrādājumus, ceļotājam ir jāsaņem
attiecīgās valsts CITES uzraudzības iestādes izsniegta atļauja. Šī
atļauja kopā ar priekšmetiem muitas kontroles punktā jāuzrāda muitas
amatpersonai. Latvijā atbildīgā uzraudzības iestāde, kas izsniedz
atļaujas aizsargāto dzīvnieku vai no tiem izgatavoto priekšmetu
ievešanai vai izvešanai, ir Vides ministrijas Dabas aizsardzības
pārvalde.

5. Nosauciet piecus Latvijā reģistrētus uzņēmumus, kas ražo preces
no otrreizēji pārstrādātiem izejmateriāliem.

Atbilde Šādi uzņēmumi Latvijā ir, piemēram:

Līgatnes papīrfabrika – izstrādājumi no makulatūras;

SIA „VLT”- olu iepakojums no makulatūras;

SIA „Vekover” – ekovate no makulatūras;

Liepājas
Metalurgs – no metāllūžņiem ražo stieņus māju celtniecībai, tiltiem,
pamatiem. Lējumi – zvani, enkuri – no tērauda un čuguna metāllūžņiem;
 

Poliurs - cauruļvadu apvalki, plastmasas stabiņus autoceļu apmaļu
marķēšanai – no pvc, polietilēna, pp;

Politempo - ražo no polietilēna tehniskās mucas alum, degvielai,
dažādas kanniņas;

Partneri.lv – ražo bruģa ķieģeļus no polimēru atkritumiem.

Sinigrin (a crystalline glucoside C₁₀H₁₆KNO₉S₂ found in the seeds of black mustard (Brassica nigra)).

Jaunās lapas var veidoties cianīdi

Tas jau jāprasa tam jampampiņam, kurš šo teikumu ir „tulkojis”

Angļu valodā ir vārds dilution, kas varētu tikt tulkots kā atšķaidīšana; šķīdums; atšķaidījums; šķīdinājums.

Viekārši pārdomām, kas mums nodarīts likvidējot cukura rūpniecību.

Lauku mājās mēdz būt dažādi apakšīrnieki, peles un strupastes tai skaitā. Kuras bija pie vainas – nepateikšu. Vienreiz zem motoreļļas kanniņas pamanīju tumšu plankumu – kanna caura, eļļa sākusi sūkties ārā. Papētot tuvāk varēja redzēt zobu pēdas. Kāds grauzējs bija iecirtis savus zobus kanna, bet nu dikti nav garšojis. Varu iedomāties, kā astainis staigāja apkārt spļaudīdamies, nevarēdams tikt vaļā no riebīgās garšas mutē.

Tagad pavasari tīrot peļu sastrādātos nedarbus, bija redzams, kas šim iet pie sirds un kas ne pārāk. Virtuvē stāvēja divas cukurpakas – viena Jelgavas ražojums, uz otras bija drukāts, ka ražots Dānijā. No Jelgavas pakas bija palicis tikai apvalciņš. Viss cukurs notiesāts pa tīro. Toties Dāņu cukuru grauzējs bija novērtējis tikpat lietojamu kā mašīneļļu – bija atgrauzts mazs stūrītis, pagaršots saturs un novērtēts par neēdamu.

• Cilvēks ir vienīgais HIV pārnēsātājs. Vīrusam nav starpsaimnieka - nokļūstot kukaiņa vai dzīvnieka organismā, HIV iet bojā.
  (http://www.sva.lv/aids/parHIV_AIDS/nevar_infic.php);
• Neredzu iemeslu, kāpēc lai odu mamma, ja tā ir tikusi iztraucēta, (bet nav nosista) nevarētu papildināt asins krājumus pie cita cilvēka;

Ja reiz ir kur audzēt kartupeļus, tad būtu jāparūpējas, kur glabāt. Siltā pagrabā jau nu sēklas kartupeļus nevajag glabāt. Stādīšanai domātiem kartupeļiem asnus nemēdz lauzt.

Bezgalīgi asnus lauzt diezi vai sanāks. Cik tad to pumpuru var vienā kartupeļu acī būt? Kādi trīs, četri. Savukārt, ja neaplauzīsi, tad pašam būs gan grūti mizot, gan mazāk būs ko ēst. Jo, no kurienes tad tas kartupeļa asns ņem vielas un enerģiju?