Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Events


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] 27 Records in this group: 870
Order: v
Labdien!Es gribētos piedalīties kādā konkursā (vai arī saistīts ar fotogrāfēšanu), kas saistīts ar bioloģiju.Vai jūs nevarētu pateikt kādus konkursus, kuros varētu piedalīties?
20, 2006, 11:45ilze)
* Answers and Comments ->

Latvijas Dabas muzejs katru gadu organizē fotokonkursu Putnu dienu ietvaros.Šogad tas jau ir beidzies, bet tev ir visas iespējas piedalīties nākamā gada putnu dienu fotokonkursā. Seko līdzi informācijai http://www.dabasmuzejs.gov.lv.
21, 2006, 12:50Mārtiņš
http://www.dabasmuzejs.gov.lv

Fotogrāfiju konkursu katru gadu organizē arī Latvijas ornitoloģijas biedrība, http://www.lob.lv
tur ir atsevišķs konkurss jaunatnes grupā.


vēl ir skolēnu zinātnisko darbu konkursi, tajos skolēni startē no savām skolām.
kaut ko varētu piedāvāt jauno biologu skola (adresi nezinu) - ja ne konkursu, tad zināšanas, ar kurām vinnēt konkursos =)

22, 2006, 10:14Vija

Re ku viens fotokonkurss pieteikts:
See also:
Another message ( 2, 2006, 17:43)
2, 2006, 17:45Zirneklītis

Muzeju nakts un cūkdelfīna diena Latvijas Dabas muzejā

Nedēļas nogale Latvijas Dabas muzejā paies ūdens zīmē, jo tikai vienu nakti – sestdien, 20.maijā no plkst.19:30 – 1:00 visiem Latvijas Dabas muzeja apmeklētājiem būs vienreizēja iespēja ielūkoties jūras un okeāna dzelmē - šajā brīnumainajā naktī virszemē pacelsies paši dziļākie zemūdens slāņi, jo Latvijas Dabas muzejā notiks pasākums „20000 ljē pa jūras dzelmi”.

Savukārt svētdien 21. maijā muzejā tiks svinēta cūkdelfīna diena.

Sestdien, 20.maijā Muzeju nakts pasākumā apmeklētājiem tiks atklāta brīnumainā ūdens pasaule, jo viens muzeja stāvs pārtaps par jūras un okeāna dzelmi. Apmeklētājiem būs iespēja ne vien aplūkot dažādus ūdens dzīlēs mītošus radījumus, bet arī izjust šo vidi trijās dimensijās, dodoties ekskursijā pasakās un teiksmās apcerētajā zemūdens pasaulē, ienirt lamināriju audzē un mēģināt izkļūt no zemūdens labirinta, ieklausīties kotiku mīlas dziesmās un iepazīt noslēpumaino, mazliet spokaino, bet tajā pašā laikā skaisto jūras dzelmi. Interesenti varēs apmeklēt arī paleontoloģijas, ģeoloģijas un entomoloģijas ekspozīcijas.

Svētdien, 21.maijā no 11:00 līdz 14:00 visus muzeja apmeklētājus gaidīs cūkdelfīns – apmeklētājiem būs iespēja pildīt krustvārdu mīklu par cūkdelfīnu, uzzināt atbildes uz jautājumiem par šo dzīvnieciņu un saņemt cūkdelfīna drauga pasi.

Cūkdelfīni ir mazākie vaļu kārtas pārstāvji. Parastais cūkdelfīns sastopams ziemeļu puslodes mērenās un aukstās joslas jūrās un okeānos. Ģenētiskās analīzes ļauj domāt par atsevišķas, 10 līdz 1000 dzīvnieku Baltijas jūras cūkdelfīnu populācijas pastāvēšanu. Parastais cūkdelfīns ir vienīgā vaļveidīgo suga Baltijas jūrā.

Starptautiskajā Muzeju nakts pasākumā Latvijas Dabas muzejs piedalās otro reizi, savukārt cūkdelfīna dienu atzīmē jau trešo gadu.

Ieeja Muzeju nakts pasākumā – bez maksas, savukārt cūkdelfīna diena – ar muzeja ieejas biļeti.

Sīkāka informācija: muzejā pa tel.7356025

19, 2006, 11:06Mārtiņš
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
Answers and Comments ->

Sveiciens!

Visupirms vēršu jūsu uzmanību, ka ir nelielas izmaiņas Zaļās skolas darba ritmā un nākamā nodarbības notiks 31. maijā (tikšanās vieta un laiks ir nemainīgi – plkst.18:00 Krāmu ielā 3, 3. stāvā).

Šajā nodarbībā uzzināsim par alternatīvajiem enerģijas ieguves veidiem, jeb par saules un zemes siltuma zaļu, lietderīgu un saprātīgu izmantošanu. Pateicoties saules stariem, uz zemeslodes ir radusies un pastāv dzīvība. Saules starojums sasilda Zemes virsmu, atmosfēras gaisu, rada vēju un upju plūsmu, vilņus jūrās un okeānos un nodrošina visu biolōģisko procesu norisi. Saules siltumu siena, salmu, malkas, drēbju, graudu, augļu, ogu, zivju, gaļas un citu produktu un lietu žāvēšanai cilvēki ir izmantojuši jau kopš seniem laikiem. Saules stari nodrošina fotosintēzi – biolōģisku enerģijas uzkrāšanās procesu dabā. Tā rezultātā uz zemeslodes veidojas biomasa: koki, augi, dzīvie organismi. Arī mūsdienās tik plaši izmantotajos fosilajos kurināmajos – naftā, akmeņoglēs un dabas gāzē –, kas veidojusies pirms daudziem gadu tūkstošiem, ir akumulēta saules enerģija.

Par to, kā izmantot saules enerģiju un pašu rokām pagatavos saules kolektoru, stāstīs Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Imants Ziemelis, savukārt par jaunākajām iespējām un atklājumiem, kā pat ziemā apsildīt māju ar siltumu, kas nāk no zemes, tuvējās ūdenskrātuves, ventilācijas cirkulācijas vai dziļurbuma stāstīs "Divine Heat Company" direktors, siltumsūkņu eksperts Stefans Vestbergs

Visapkārt ir siltums, kas to vien gaida, lai siltummīlošais cilvēks to pārvērstu vēl augstvērtīgākā komfortā.

Zaļo skolu atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Visi esat laipni aicināti un gaidīti!

18, 2006, 10:31(Vija pārsūta no Zaļās skolas)
http://www.vak.lv
* Answers and Comments ->

Ir jau joki ar to Zaļo krāsu kā dzīvības simbolu. Patiesībā augi izskatās zaļi, jo šī
garuma gaismas viļņi ir galīgi nevajadzīgi un tiek atstaroti atpakaļ. Dzīvības
krāsas viļņa garums atbilst sarkanajai gaismai, un tieši tā tiek uztverta un
izmantota fotosintēzes nodrošināšanai. Bet Zaļā gaisma vienalga tiek uztverta kā
Dabas krāsa. Humors nudie... No bioloģijas viedokļa minētā "zaļā izmantošana"
ir analoga nederīgu lietu izmešanai.
18, 2006, 19:11Ģederts

Aicinājums skolēniem un bioloģijas skolotājiem

Latvijas Malakologu biedrība uzaicina skolēnus piedalīties eseju konkursā, kura devīze ir „Es novēroju gliemežus dabā!”. Konkurss veltīts parka vīngliemezim Helix pomatia, kuru biedrība ievēlējusi par „Gada gliemezi 2006”
(http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2006.shtml).

Konkursa noteikumi:

  1. Izvēlēties tēmu un formulēt devīzei atbilstošu esejas nosaukumu.
  2. Esejas apjoms 4-6 A4 formāta lapas datordrukā, Times New Roman fontā 12 ar 1,5 līniju atstarpi. Eseja drīkst būt arī dzejoļa formā.
  3. Eseju vēlams papildināt ar fotogrāfijām un zīmējumiem, bet tā var būt arī tikai teksta formā.

Esejas sūtīt uz e-pastu Mudite.Rudzite@lu.lv vai pa pastu izdrukātu vienu eksemplāru un disketē uz adresi Kronvalda bulv. 4, Rīga LV-1586 līdz 2006. gada 6. oktobrim.

Konkursa uzvarētāji tiks uzaicināti piedalīties „Gada gliemeža 2006” noslēguma pasākumā 2006. gada 21. oktobrī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Labāko darbu autorus gaida balvas un iespēja publicēt savus darbus Latvijas Malakologu biedrības mājas lapā un saīsinātā veidā žurnālos „Vides Vēstis” un „terra” (protams, ja autori to vēlēsies).

Vērtēšanas kritēriji (piecu ballu sistēmā no 0 līdz 5 ballēm par katru):

  1. atbilstība devīzei;
  2. atbilstība noformējumam;
  3. satura atbilstība nosaukumam;
  4. izvēlētās tēmas aktualitāte;
  5. literārās valodas kvalitāte;
  6. ilustratīvie materiāli.
17, 2006, 18:44LMB
http://gliemji.daba.lv/
Answers and Comments ->

Zalajaa skolaa par Latvijas sveetvietaam

Latvijaa uzejamas dazas vietas, kuras uzluuko par sveetniicaam plasaakaa noziimee. Pie taadaam pieder Zilaiskalns Valmieras tuvumaa. Kalnaa augosajaa birzee nedriiksteeja aiztikt ne zarina. No plasas apkaartnes Jaanos kopaa sanaakdami, latviesi sai kalnaa ziedoja saviem dieviem un gariem, dedzinaadami Jaanu ugunis birzij blakaam staavosaa kalninaa, no kura senaak teceejis sveets, dziedinoss uudens.

/Teodors Zeiferts, «Latviesu rakstnieciibas veesture»/

Sveets, sveetums - tie ir vaardi, kuri vairaak attiecinaami uz kristiesu terminoloģiju. Siim vietaam ar kristietiibu nav nekaada sakara. Vietas, kuras sodien saucam par sveetbirziim, sveetkalniem utt, ir loti daudzveidiigas peec savas buutiibas.

Seno baltu cilsu priesteri, pamatojoties uz savu sveetuma un Dieva izpratni, veica se savus reliģiskos rituaalus. Citur atrodamas vietas, kur akmenu izkaartojums uz sveetkalniem vai gravaas paredzeets tiesi dziednieciskiem noluukiem. Citviet ir sveetvietas, kuras bija paredzeetas maģiskaam darbiibaam, ko sodien sauc par meditaacijaam, meditatiivajiem vingrinaajumiem.

Sveetvietu tapsana ilgusi daudzus gadu simtus, pat tuukstosus, prasot iipasu darba precizitaati. Dazaadi senie raksti, Latvju Dainas un daudzi citi noveerojumi peetniekam laavusi secinaat, ka senci senajaas sveetvietaas vareeja panaakt labveeliigu ietekmi uz augiem un dziivniekiem, ietekmeet laika apstaaklus, paredzeet naakotni un dziedeet cilveekus, ieguut darba prieku un paliidzeet taalumaa nelaimee nonaakusiem saimes locekliem. Igauni, latviesi, lietuviesi un liibiesi ir siis senaas civilizaacijas tiesie peecteci.

Latvijas Sveetvietu apzinaasana un seno zinaasanu atjaunosana ir kaa mozaiika, kura tiek likta kopaa no pagaatnes lauskaam, bet tas ir ilgs un gruuts cels ...

So tresdien, 10.maijaa Vides aizsardziibas kluba Zalajaa skolaa viesosies VAK «Mantojums» Valdes loceklis un kultuurveestures peetnieks Aivars Jakovics. Nodarbiibas teema – Latvijas sveetvietas. Tiksanaas laiks un vieta nemainiigi: Riiga, Kraamu iela 3, 3.staavs plkst. 18:00.

Nodarbiiba ir bez maksas, jo Zalo skolu atbalsta Latvijas Vides aizsardziibas fonds un Riigas vides aizsardziibas fonds.

Ilze Liepa

9, 2006, 10:09Vija pārsūta no Zaļās skolas
http://www.vak.lv
* Answers and Comments ->

Jā, "zaļā skola" atkal izceļas... Šitas vien ir ko vērts no bioloģiskā viedokļa:
"senci senajaas sveetvietaas vareeja panaakt labveeliigu ietekmi uz augiem un
dziivniekiem"...
Citā aspektā, apgalvojums, ka igauņi, latvieši, lietuvieši un lībieši ir "šīs senās
civilizācijas tiešie pēcteči" arī ir SUPERTOPŠA vērts.
Varbūt nevajadzētu piesārņot "nopietnu mājas lapu" ar šādām lietām?
9, 2006, 13:17Ģederts

labi, labi, nokaunējos =)
turpiniet vien par bebru zobiem runāt =)
9, 2006, 13:25Vija

Šāds sludinājums ir n-reizes saturīgāks par kārtējām skolēnu gaudām par referātu, kas bija jau jānodod vakar.

Par svētvietām mana pārliecība ir – nav dūmu bez uguns. Mūsu patreizējā civilizācija vēl ļoti daudz ko neizprot, nesaprot un, diemžēl, dažreiz pat nemēģina izprast. Vieglāk taču ir noliegt – tas tā nav jo tā nevar būt.

Par konkrēto tekstu runājot – tāds īpatnējs jau nu padevies viņš ir un ļoti atgādina automātiski ģenerētos referātus par uzdotu tematu, piemēram, krievu valodā tādus var sagūt lapā http://vesna.yandex.ru/ =)

9, 2006, 14:01Zirneklītis

OK dažādības (daudzveidības) saglabāšanas nolūkos būs labais! Es jau arī ne
NOLIEGŠANAS nolūkos pīkstu, bet gan tāpēc, ka minētajam "pētniekam" ir vēl
mazāk iespēju skaidrot reālos mehānismus, nekā man, bet viņš tomēr to dara...
Un tā, aizslēpušies aiz pseidozinātniskuma maskas, tādi "pētnieki" turpina savu
darbu "tautas masu" izglītošanā... Un tad mēs te brīnāmies par alejām, kas
stādītas ar saknēm gaisā. Varbūt nelaime tā, ka aug pārāk tuvu "svētvietai"?
9, 2006, 14:19Ģederts

kamēr netiek apdraudēta cilvēku veselība un īpašums - man nav iebildumu pret to, ko sauc par pseidozinātni =)

daži dzīvo rīgā, tic aparātiem, ar tiem lepojas, un tas viņus un viņu naudu piesaista rīgai.
citi dzīvo krūmos, ne viņiem laboratorijas, ne lielveikala, ne vecpilsētas, un ir apsveicami, ka viņi atrod savā apkaimē interesantus objektus, apvij tos ar stāstiem vai sameklē vecus stāstus, lepojas ar tiem, un šādā veidā glābj mūsu valsts aizmirstos nostūrus. reģionālā politika un tamlīdzīgi. saku paldies svētvietu pētniekiem (kamēr viņi nerauj no akmeņiem nost sūnas, kuru vidū ir arī aizsargājamas sugas).

9, 2006, 14:53Vija

Ir viens lies BET – tā robeža starp zinātni un pseidozinātni ir tāda stipri izplūdusi un brīžiem var arī nepamanīt kurā lauciņā esi sācis dūšīgi rakņāties. Un vēl – socioloģija un psiholoģija arī ir zinātnes un neba viss pasaulē darbojas tikai pēc mechānikas likumiem.

Svētvietas ir svarīgs kultūrvides sastāvdaļa un, kā rāda pokaiņi, var tīri labi piesaistīt tūristus (ar viņu maciņiem).

Par Vijas pēdējo piezīmi – man liekas, lielākie sūnu naidnieki ir dižakmeņmīļi.

9, 2006, 15:21Zirneklītis

var jau novest dažādus izziņas veidus līdz vienkārši dzīvesveidam, laika
pavadīšanai utt. es dzīvoju krūmos bet man pie rokas ir loģika un vēl pāris
maziņi aparātiņi un zināšanas par (iespējamām) likumsakarībām. tie, kas
izzina pasauli dejojot vai stāstot teikas un pasakas arī ir jauki cilvēki,
nenoliedzami. bet tas, ko es apsaukāju par "pseidozinātni" nav ne viens ne
otrs, bet gan zinātniskā formā ietērptas informācijas drumslas, kas iesējas
cilvēku prātos un laupa spēju spriest LOĢISKI (iedarbojoties arhetipu līmenī ?).
nu un tad mēs svēti ticam, ka eksistē Vispasaules Sazvērestība, ka Visi Melo,
ka ĢM pārtika ir kaitīga pēc definīcijas... vienvārdsakot ne jau dzīvesveids un
dzīvesvieta nosaka cilvēka spriešanas spējas. drīzāk otrādi.
P.S. es dzīvoju ciematā Salaspils blakus ātomureaktoram.
9, 2006, 15:23Ģederts

Kāds tam visam sakars ar dabu. Īstenībā vistiešākais. Pirmie dabas liegumi pasaulē bijā svētbirzes, bet mikroliegumi varētu būt dažādi upurakmeņi, upuralas, svētkoki utt.
9, 2006, 15:25Zirneklītis

Loģika dažreiz var pievilt ;) Pēc loģikas saule ap zemi riņķo nevis otrādi. Gaisma – daļiņa vai vilnis – vēl viens pamācošs piemērs.
9, 2006, 15:32Zirneklītis

zirneklim - nelaiķis svētvietnieks I.Vīks īpaši aktīvi rāva no svētakmeņiem sūnas nost - lai akmeņi ar kosmosu var sazināties =)

piekrītu Ģedertam par tām ietērptajām drumslām =)
tomēr esmu pieradusi uz šīm lietām skatīties pēc iespējas priecīgi. turklāt mani personiskie novērojumi ir, ka cilvēki šos stāstus stāsta, bet paši netic. piem., cilvēki stāsta par veļu laiku un veļu piebarošanu, bet, kad mēģināju stāstīt, ka manā mājā bijis velis (kāds bija pannu izēdis neizskaidrojamos apstākļos), tad visi skatījās lielām acīm un teica, ka tie jau tikai tādi stāsti =)

vēl par drumstalām. ir cilvēki, kas vienkārši tic, loģiku neizmantojot, un viņiem arī tā zinātniskā informācija paliek kā no konteksta izrauts kaut kas. par ĢM ir pietiekami daudz dažādas informācijas; ja kāds neuztver, nu tad neuztver. un katrs savu ceļu izvēlas.

9, 2006, 15:55Vija

aspekts nākamais.
padomju laikos cilvēki tika rūpīgi sargāti no info par nlo un tamlīdzīgi. rezultātā padomju laikiem beidzoties šāda informācija bija pacelta gandrīz vai valsts līmenī, visas avīzes bija pilnas, tik ļoti cilvēkiem tas interesēja. cilvēki lasīja, kamēr uzzināja pietiekami daudz, lai varētu sākt spriest un izvēlēties. tagad par nlo avīzēs diezgan grūti atrast kaut ko, jo cilvēkiem jau ir pieticis =) nu tātad nevajag ierobežot informāciju =) cilvēks, kas ir izvēlējies, kam ticēt (kaut vai GMO), ir mazāk manipulējams nekā tāds, kam tikai 1 tipa informācija barota =)
9, 2006, 16:13Vija

Zemes diena 2006

Vides aizsardzības klubs

Zeme ir atmodusies pēc ziemas un ir gatava pavasarim un ziedēsanai. Pateiksimies Zemei un palīdzēsim tai!

Pirmā pasaules Zemes diena notika 1970.gadā, piedaloties ap 20 miljoniem cilvēku, kuri izmantoja izdevību izteikt savas rūpes par apkārtējo vidi. Sabiedrībā pirmo reizi tika apzināti ekologiskās katastrofas draudi mūsu planētai. 1990.gadā Zalajās demonstrācijās visā pasaulē piedalījās jau aptuveni 100 miljoni cilvēku 115 valstīs, tajā skaitā arī Latvijā. Earth Day Network veido 12 000 biedru un NVO no 174 valstīm, tajā skaitā arī Vides aizsardzības klubs.

2006.gads ir starptautiski izsludināts par pirmo no trim gadiem, kuros galvenā visu Zemes dienu aktivitāsu uzmanība tiks vērsta uz klimata izmainām un to, kā globālā, kā arī lokālā līmenī ietekmēt un risināt so izmainu radītās sekas.

Zemes dienu izglītojoso, kultūras aktivitāsu un praktisko nodarbību mērkis ir izglītot un motivēt visu līmenu sabiedrības slānus, sākot ar skolēniem, studentiem un beidzot ar Valdības pārstāvjiem, dazādām biedrībām utt., par vides aizsardzībā aktuāliem tematiem un apdraudējumiem, kā arī pasākumiem, kas so apdraudējumu ierobezotu un novērstu. Kaut arī sie pasākumi nespēs pilnībā novērst cilvēka radīto Zemes postījuma iespaidu, ar Zemes dienas akciju starpniecību ir iespējams parādīt, kādas vides, klimata un sabiedrības attīstības izmainas ir prognozējamas mūsu un mūsu bērnu nākotnē.

Vides aizsardzības klubs Zemes dienas ietvaros (22.aprīlis līdz 1.maijs) organizē dazādas akcijas visā Latvijā.

  • Nedēla no 24.aprīla līdz 30.aprīlim ir arī koku nedēla. VAK turpina apkopot informāciju par koku cirsanu Rīgas pilsētā un aicina rīdziniekus zinot VAK zalajam telefonam 7226042.
     
  • 26.aprīlis pasaules ekologisko katastrofu kartē iezīmējas kā diena, kad pirms 20 gadiem notika Cernobilas katastrofa. Šajā sakarā Vides aizsardzības kluba Zalajā skolā Rīgā, Krāmu ielā 3, 3.stāvā plkst.18:00 viesosies Paula Stradina klīniskās universitātes slimnīcas arodslimību speciāliste Tija Zvagule. Tiks runāts par to, kas īsti notika Cernobilā, kādas sekas sī katastrofa uz mums ir atstājusi, kas ir radiācija un ko tā mums nodara. Tiks demonstrēta arī Oskarotā dokumentālā filma „Cernobilas sirds”.
     
  • 27.aprīlī Rīgā, Krāmu ielā 3, 3.stāvā plkst. 18:00 notiks pasvaldības pārstāvju, zinātnieku un sabiedrisko iniciatīvas grupu un vides aktīvistu seminārs – diskusija „Koki Rīgā”. Darba kārtībā: koks pilsētā, tā nozīme pilsētas ainavas veidosanā un gaisa tīrības uzturēsanā; kā pilsētā izcērt kokus; Rīgas pilsētas Apstādījumu saglabāsanas komisijas darbs; Mārupītes, Arkādijas parka un Botāniskā dārza liktenis nākotnē, kā arī darba grupu priekslikumu izstrādāsana, pienemsana un iesniegsana Rīgas domei. aicināti ir piedalīties visi rīdzinieki.
     
  • 29.aprīlī Mārupītes krastu sakopsanas talka. Pulcēsanās plkst.11:00 pie Tēlnieku dārza. Talkas laikā notiks arī jaunatklāta dizkoka melnalksna iekonservēsana un vārda dosana. Pēc talkas kopīgs ugunskurs, izglītojoss pārgājiens pa Mārupītes dabas parku botāniku vadībā
     
  • 30.aprīlī notiks koku stādīsanas svētki Burtniekos – Pīlādzu alejas stādīsana.
     
  • 1.maijā pārgājiens „Zemes pēdās”.

Visi ir aicināti pasniegt Zemei dāvanu, – attīrīt to!

VAK aicina atbalstīt dazādu organizāciju rīkotās talkas.
Zemes dienu 2006 finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.

Ilze Liepa
Vides aizsardzības kluba
Vides izglītības programmu vadītāja

Elita Kalnina
Vides aizsardzības kluba viceprezidente

(kontktinformāciju meklējiet http://www.vak.lv)

24, 2006, 10:02Vija pārsūta no VAK Zaļās skol
Answers and Comments ->

Pārpublicēju informāciju par Latvijas Dabas muzeja rīkotu akciju:

Akcijas „Meklējam lidvāveri” nolikums

  1. Akcijas mērķis: Iesaistīt sabiedrību lidvāveres izplatības izpētē Latvijā.
  2. Akcijas rīkotājs: Latvijas Dabas muzejs.
  3. Akcijas mērķauditorija:
    • meža nozarē strādājošie;
    • skolēni;
    • visi citi interesenti.
  4. Akcijas apraksts:

    Dabas muzejs, pievēršot sabiedrības uzmanību „Gada dzīvniekam 2006” rīko akciju „Meklējam lidvāveri”, kuras ietvaros notiks lidvāveres (Pteromys volans) meklētāju sacensības (1. pielikums), atmiņstāstu konkurss (2. pielikums), muzeja darbinieku un žurnālistu ekspedīcija uz potenciālajiem lidvāveres biotopiem, kā arī citas aktivitātes. Akcijas noslēgumā lidvāveres vai tās atstāto pēdu atradēji un atmiņstāstu konkursa uzvarētāji tiks godināti īpašā pasākumā un saņems balvas no Latvijas Dabas muzeja.

    Katru gadu Latvijas Dabas muzejs izvēlas gada dzīvnieku. Gada dzīvnieka godā nokļūst kāds rets dzīvnieks, kuram Dabas muzeja darbinieki vēlas pievērst lielāku sabiedrības uzmanību. Šogad „Gada dzīvnieks 2006” ir lidvāvere. Pēc sava dzīves veida lidvāvere ir nakts dzīvnieks, un viena no iespējām, kā konstatēt tās klātbūtni, ir uz zemes pie koka pamatnes atrasti ekskrementi.

    Akcijas ietvaros Latvijas Dabas muzeja darbinieki aicina sniegt jebkādu rakstisku, elektroniski sūtītu vai telefonisku informāciju par lidvāveri.

    Akcijas sadarbības partneri: Žurnāls „Medības. Makšķerēšana. Daba”, Gaujas Nacionālā parka zoologs Valdis Pilāts.

  5. Papildus informācija:
    Una Bērziņa: tel.7356041, mob.tel. 9508823, e-pasts: una@dabasmuzejs.gov.lv.
    Digna Pilāte : tel.7356040, e-pasts: digna.pilate@dabasmuzejs.gov.lv.
8, 2006, 11:44Zirneklītis
http://www.dabasmuzejs.gov.lv
* Answers and Comments ->

1.pielikums

Lidvāveru meklētāju sacensības „Lidvāveres atradējs”

  1. Sacensību uzdevums: Apsekot iespējamās lidvāveru atrašanās vietas Latvijā.
  2. Sacensību dalībnieki: Ikviens, kurš dodas mežā.
  3. Sacensību norise: Sacensībās dalībnieki piedalās individuāli. Sacensību dalībniekiem, atrodoties jauktā egļu vai lapu koku mežā, jāpievērš uzmanība iespējamām lidvāveru mītnes vietām – dobumainiem kokiem. Īpaši uzmanība jāpievērš šo koku stumbru pamatnei, kur uz pēdējā sniega vai zemes var ieraudzīt lidvāveru darbības pēdas – dzeltenīgus, rīsu graudu lieluma ekskrementus. Vislielākās iespējas atradumiem ir Latvijas ziemeļaustrumu rajonos.
  4. Rezultātu noformēšana: Ziņojot par dabā pamanītām lidvāveres „pēdām”, jānorāda un jāraksturo to atrašanas vieta, datums, ja iespējams, precīzas ģeogrāfiskās koordinātes, neaizmirstot minēt atradēja vārdu, uzvārdu, adresi un tālruņa numuru. Noteikti jāievāc atrastie lidvāveres ekskrementi. Informāciju un ekskrementus līdz 2006. gada 1. oktobrim jānogādā Latvijas Dabas muzejā Rīgā, Kr. Barona ielā 4, LV­-1050.
8, 2006, 11:48Z.

2.pielikums

Atmiņstāstu konkurss „ Es redzēju lidvāveri!”

  1. Konkursa mērķis: Papildināt ziņas par lidvāveres izplatību Latvijā dažādos laikposmos.
  2. Konkursa dalībnieki: visi, kas paši ir redzējuši lidvāveri, vai dzirdējuši par to stāstām citus cilvēkus.
  3. Konkursa darbu veids: Savi, savu vecāku, vecvecāku vai jebkura cita cilvēka atmiņstāsti „Es redzēju lidvāveri” par tikšanos ar lidvāveri Latvijas dabā.
  4. Darbu noformēšana: Darba apjoms nedrīkst pārsniegt 5 lapaspuses datorrakstā vai salasāmā rokrakstā. Jābūt norādītai lidvāveres novērošanas vietai, stāstītāja vārdam, uzvārdam, adresei un pierakstītāja koordinātām.
  5. Darbu iesniegšana: Darbus iesniegt līdz 2006. gada 1. oktobrim Latvijas Dabas muzejā Rīgā, Kr. Barona ielā 4, LV­-1050, vai elektroniskā formātā: una@dabasmuzejs.gov.lv ar norādi - „atmiņstāstu konkursam”.
  6. Vērtēšanas kritēriji: Stāsta realitāte, lidvāveres apraksta kvalitāte, stāstījuma valoda un atbilstība darba noformējuma prasībām.
8, 2006, 11:51Z.
LOB aicina piebarot laukirbes, lai palīdzētu tām izdzīvot bargajā salā

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina lauku iedzīvotājus piebarot laukirbes, lai palīdzētu tām pārciest bargos laika apstākļus, kas iestājušies pēdējās dienās.

Laukirbes ir nometnieku putnu suga, kas pārziemo Latvijā. Ilgstošā salā un sērsnas laikā tām ir grūti sameklēt barību, un bez cilvēka palīdzības laukirbes pastiprināti iet bojā. Šos putnus var piebarot, attīrot no sniega laukumus laukos un pļavās netālu no lauku mājām un regulāri izberot tur graudus un sēklas – auzas, miežus, griķus, ķimenes, kaņepes, linsēklas, lobītas saulespuķu sēklas, iespējams arī izkaisīt pelavas vai siena smalkumus. Šādas barotavas apmeklēs ne tikai laukirbes, bet arī citi lauku putni, piemēram, dzeltenās stērstes, zvirbuļi un zīlītes. Laukirbēm var palīdzēt arī, radot tām iespēju pa nelielu eju iekļūt siena šķūnī vai siena zārdos – šeit laukirbes atradīs gan vietu, kur pārnakšņot, gan barību.

Lai gan laukirbju skaits vienmēr bijis svārstīgs un atkarīgs no ziemas barguma, laukirbes vēl līdz pagājušā gadsimta vidum bija parasta putnu suga Latvijas laukos. Taču kopš 20. gadsimta 40. gadu beigām notikusi nepārtraukta irbju skaita un izlatības samazināšanās, jo šos putnus nelabvēlīgi ietekmēja gan lauksaimniecības intensifikācija (mehanizēta, agra pļauja, monokultūru lauku palielināšanās, pesticīdu lietošana), gan agrāk Latvijas laukiem raksturīgo siena šķūņu izzušana. Tieši iespēja bargās, sniegotās ziemās sameklēt barību šķūņos un uz pievedceļiem izkaisītos siena smalkumos palīdzēja laukirbēm pārciest bargās ziemas. Šobrīd arvien sarūkošās laukirbju populācijas izdzīvošana ir atkarīga no cilvēku palīdzības.

Šoziem atsevišķās vietās Latvijas laukos cilvēki jau sekmīgi piebaro laukirbes. Piemēram, Saldus rajonā, atsaucoties ornitoloģes, LOB biedres Zigrīdas Jansones aicinājumam, laukirbes piebaro vairākas zemnieku saimniecības un šo cilvēku iekārtotās barotavas regulāri apmeklē laukirbju ģimenes.


Informāciju sagatavoja Ilze Štrausa, tālr.: 7221580, e-pasts: ilze@lob.lv

Papildu informācija:
23, 2006, 9:33Vija pārsūta no Latvijas Ornit
Answers and Comments ->
Šis ir mans lūgums visiem, kam ir labas zināšanas (enciklopēdiskas) savā nozarē un atbalstīt, rakstot par jums zināmajām lietām iekš: http://lv.wikipedia.org/wiki/Main_Page
Savadāk, nepaies nedz 100 gadu, ka mēs visi ar visām savām zināšanām būsim atkal kopā, bet nu jau citā saulē, un saviem pēcnācejiem atstāsim tikai piegānītu zemi un bēdīgu vispārējo izglītību.
Ar cieņu ...
8, 2005, 0:37Wiki
Answers and Comments ->
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] 27 Records in this group: 870
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------