Domu doze

/

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Grupa: Dzīvnieki


Paslēpt atbildes
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] 30 [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 333
Secība: v
Kas tas par dzīvnieku, kas ēd trīsreiz mūžā?
2005. gada 16. novembrī, 18:11Dabaspētnieks
* Atbildes un piebildes ->

Viendienīte ... brokastis, pusdienas un vakariņas ... =)
2005. gada 16. novembrī, 19:00Džekijs Nazis

Nav taisnība. Pieaugušie īpatņi barību vispār neuzņem. Un dzīves ilgums pieaugušajiem arī ir kāds nu kurai sugai – no pāris stundām līdz kādām desmit dienām.

Savukārt viendienīšu kāpuri ieturas kārtīgi. Galu galā – šiem taču jāaug un jāpārtop par lidoņiem.

2005. gada 17. novembrī, 8:24Nopietnais Zirneklītis

Pareizā atbilde esot ērce. Tai ir divas nimfas stadijas. Lai varētu augt un attīstīties, mazajai nimfai jāpieķeras un jāpiesūcas, tad tā var izaugt un kļūt par otro nimfas stadiju. Pēdējai jāatkārto vēlreiz to pašu, tikai tad tā rezultātā kļūst par pieaugušu ērci. Tātad - trīsreiz mūžā ...
Starp citu - jautājums no skolēnu bioloģijas olimpiādes ...
Ja tā filozofiski vērtē, tad, protams, kāpura nodzīvoto laiku varētu pieskaitīt ērces mūžam. Bet labi, ka zinātniskā valodā vārdu 'mūžs' neattiecina uz dzīvniekiem.
Morāle - olimpiādē jābūt uz visu gatavam!
2005. gada 17. novembrī, 13:56Zinātnieks
Kā sauc Latvijas vislielāko gliemezi?
Un cik liels ir pasaules vislielākais gliemezis?
Vai lieli gliemeži pārvietojas ātrāk nekā mazi gliemeži?
2005. gada 16. novembrī, 17:01Planārija
* Atbildes un piebildes ->

Latvijā lielākais gliemezis ir parka vīngliemezis Helix pomatia. To noteikti visi ir redzējuši un pazīst, čaulas augstums ap 4,5 cm. Taču pēc pēdas garuma lielāks ir milzu kailgliemezis, izstiepjoties tas sasniedz 15 cm un lielāku garumu. Kailgliemeži parasti pārvietojas ātrāk nekā čaulgliemeži, jo tiem nav jānes līdzi čaulas svaru. Lielāki gliemeži nepārvietojas ātrāk nekā mazi gliemeži. Gliemeža pārvietošanās ātrums atkarīgs no gļotu slāņa un pēdas muskuļu kustībām. Lielākam gliemezim vajag vairāk gļotu un aktīvāku muskuļu darbību, jo tas ir smagāks nekā mazs gliemezis. Bet dažādām sugām ir dažādas īpatnības, tāpēc nevar vienmēr tā salīdzināt. Liels četrkājains dzīvnieks var noskriet mazāku četrkājainu dzīvnieku, bet gliemezis pārvietojas it kā stumjot sevi uz priekšu pa paša izdalītajām gļotām. Bez tām tas nespētu savu ķermeni pārvietot.
Pasaulē lielākais gliemezis ir milzu sīrings, tā čaulas augstums pārsniedz 70 cm, tas ir okeānu iemītnieks.
2005. gada 16. novembrī, 18:02Mudīte Rudzīte

Paldies, es esmu pilnīgi laimīga par šo izsmeļošo informāciju par gliemežiem !!!
2005. gada 16. novembrī, 18:13Planārija
No kā pārtiek jūrmalas smilšvabole?
no citiem kukaiņiem (un tāpēc viņa prot ātri skriet, jo jādzenas tiem kukaiņiem pakaļ)?
jeb viņa ēd no jūras izskalotos mēsliņus?
kāpēc smilšvabole ir raiba?
kas smilšvabolēm ir nepieciešams, lai tās kādā teritorijā dzīvotu lielā skaitā?
cik daudz smilšvaboļu vienā barā ir nepieciešamas, lai varētu teikt, ka tā ir veselīga un ģenētiski daudzveidīga populācija?
šī informācija man ir nepieciešama skolas referātam.
2005. gada 16. novembrī, 11:37Toms un Džerijs
* Atbildes un piebildes ->

Jūrmalas smilšvaboļu barība ir galvenokārt krastmalmušas, kas attīstās jūras izskalojumos. Mušam ir īpatnējs lidojums: tās lido zemu, strauji paceļas un nosēžas. Tāpēc vabolei jābūt īpaši ātrai. Tās medī no augāja brīvajos laukumos.Kāpuri rok vertikājas alas un sēž pie alas ieejas. Tie medī dažādus kukaiņus, kas tuvojas alas atverei. Briesmu gadījumā kāpurs slēpjas 15-25 cm dziļajā alā.
Smilšvaboles krāsojums imitē jūras liedaga krāsas: smiltis un dažādus jūras izskalojmus. Raibums sadala ķermeni laukumos un plēsējiem, piemēram, putniem, grūtāk saskatīt ķermeņa kontūras.
Smilšvabolei nepieciešama smilšaina augsne, kurā dzīvot kāpuriem un atklātai teritorijai, kurā medīt. Smilti nedrīkst pārpūst vējs, tai jābūt stabilizētai ar augu saknēm vai mitrumu. Tāpēc alas ir mitrā smiltī un vietās ar skraju augāju. Izmīdīšana var negatīvi ietekmēt kāpurus un nakšņojošas vaboles (tās ierokas smiltīs). Vaboļu populācijas ir nepastāvīgas, lielas vētras tās iznīcina un viss jāsāk no jauna. Dabiskās pludmalēs smilšvaboles var savairoties lielā skaitā, bet cilvēku apmeklētās - sastopamas reti. Vaboles apdzīvo galvenokārt liegadu, viegli pārvietojas un gēnu plūsma, acīmredzot, arī ir aktīva. Par ģenētisko daudzveidību nebūtu jāuztraucas.
Paskaties failu: http://priede.bf.lu.lv/ramis.shtml tad Studiju materiali, tad Zoologijas/ tur ir fails Dunes.doc
2005. gada 16. novembrī, 17:29Kukainis

Paldies, nu es tiešām daudz jauna uzzināju par smilšvabolēm :=)) :=))
2005. gada 16. novembrī, 17:53Toms un Dzerijs
kur ir par dzivniekiem visssssssssssssss.
2005. gada 14. novembrī, 13:44fcnmjmmh gbnfnhg
* Atbildes un piebildes ->

2005. gada 14. novembrī, 14:03Zirneklītis

Man arī grbētos par majaslapām kurās ir rakstīts ...
2005. gada 23. novembrī, 18:57Kitija
kikinshteins at e-apollo.lv
Turpinājums šeit -» ...
Kur šajā mājas lapā varētu atrast kaut ko par Latvijas grauzējiem.
Paldies
2005. gada 8. novembrī, 15:26Zanīte
* Atbildes un piebildes ->

2005. gada 8. novembrī, 20:02Zirneklītis
Labdien!!! Man skola jaraksta par jantarpiniem.Bet nevaru atrast.
2005. gada 7. novembrī, 18:52Kristine
* Atbildes un piebildes ->

Ķīniešiem ir tāds teiciens, ka grūti atrast melnu kaķi tumšā istabā, it sevišķi, ja viņa tur nemaz nav.

Redzi, jāņtārpiņi NAV nekādi TĀRPI, bet gan kukaiņi. Matītēm, kuras kā reiz spīdina savus punčus, lai pievilinātu tēviņus, nav spārnu un tās atgādina kāpurus:
http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/vaboles/#v72
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&k=kukaini/Vaboles/Spiidvaboles/&t=1&M=1

Tā ka meklē grāmatās par vabolēm. Tīmeklī vari meklēt pēc latīniskā vārda Lampyris noctiluca.

2005. gada 7. novembrī, 21:57Zirneklītis

hello... atradu jūs google viss o.k. bet kur ir kaut kas par medūzām un koraļļiem un hidrām ja kāds kaut ko zin tad lūdzu uzrakstiet man uz e-pastu sosa@inbox.lv kaut ko par zarndobumaiņiem
2005. gada 26. oktobrī, 12:39Maija Svikliņa
sosa at inbox.lv
http://sosa@inbox.lv
Atbildes un piebildes ->
Sveicinaati!
Vakar gadijaas satikt liidz shim neredzeetu krupiiti. Peec sugu apraksta spriezot - zalais krupis. Kur? - Riigaa, Sarkandaugavaa. Varbuut veertiiga info ?
2005. gada 3. oktobrī, 11:25Janis
* Atbildes un piebildes ->

Paldies par ziņu,

Zaļie krupji dzīvo ļoti dažādos biotopos. Vairojas dažādos ūdensbaseinos ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni - purvos, dīķos, ezeros, grāvjos, kanālos, upju līčos un citur. Parasti izvēlas seklas ūdenstilpes. Dienā slēpjas zem dažādiem priekšmetiem un alās. Ziemo pagrabos, bedrēs, alās. Labprātāk uzturas urbanizētās teritorijās.

2005. gada 3. oktobrī, 16:37Zirneklītis
Dzīvoju pirmajā stāvā un mani satrauc viena lieta, proti- spīļastes. Tās salien uz balkona izkārtā veļā, lien istabā. Esmu izmisumā. Kā ar to var cīnīties un tikt vaļā no šiem kukaiņiem??? Jau iepriekš Paldies!
2005. gada 27. septembrī, 11:46Ilze
* Atbildes un piebildes ->

Nak rudens - ražas laiks! Arī kukaiņu pasaulē, kurš dēj olas, kurš meklē ziemas mītni. Spīļastes tieši tagad ir pieaugušas un meklē vietu ziemošanai un ligzdas taisīšanai. Pavasarī ligzdā tās "auklē" jaunos spīļastēnus.
Spīļastes ir vieni no derīgākajiem kukaiņiem, jo lielā mērā izēd citus kukaiņus, it īpaši "kaitēkļus", lai gan ēd arī dazādus daŗzeņus un augļus. Spīļastu klātbūtne liecina par bioloģiski daudzveidīgu apkārtni.
Spīļastes izskatās briesmīgas, bet tā tas nemaz nav. Cilvēki tikai izbīstas un viss. Spīles paredzētas biedēšanai un aizsardzībai, ja uzbrūk putns vai lielāks kukainis, kā arī tēviņu spēka noskaidrošanai savstarpējās cīņnās.
Nu nevajag no spīļastēm baidīties! Līdz ar vēsāka laika iestāšanos spīļastes vairs nebūs manāmas.
Ja bailes nav pārvaramas, tad iesaku viņas pārvietot tālāk no savas dzīves vietas. Bet pirms tam tās ir jānoķer. Ķeršanai var izmantot priekšmetu, kurā spīļastes labprāt ielīstu, piemēram, koka kasti ar puvušu ābolu un saburzītiem papīriem, lupatām, olu paliktņiem utt. Kukaiņi apkārt klejo tikai naktī, šo kasti dienā var pārnest tālāk no mājas. Balkonā nedrīkst būt nekādu citu lielu priekšmetu, lai spīļastēm nebūtu motivācija tajos iemesties un vēlāk līst iztabā. No mājas tās var izslaucīt, izkratīt, sasūkt utt.
Insekticīdus cilvēka un spīļastu veselības saglabāšanai neiesaku lietot!!!!!!
Ja nu spīļastes vienā vietā dzīvo, tad uz ilgu laiku, un vienkārši jāpierot, ka tās ir tāda pat apkārtnes sastāvdaļa kā putni, tauriņi, lapsenes utt.
2005. gada 27. septembrī, 12:47Voldemars

Paldies Voldemār, bet tas mani nemaz nenomierināja, ka man ar to ir jāsamierinās:((( Man ir nepieciešama informācija ar ko es tos "mīļos kukainīšus" varu IZNĪDĒT !!!
2005. gada 27. septembrī, 14:26Ilze

Daba nemīl tukšumu - iznīdēto vietā nāks citi, ja ne spīļastes, tad kas cits. Paskaties, vai nevar padarīt balkonu nepiemērotāku dzīvošanai - jātiek vaļā no visām šķirbām, gan tām, kas radušās plaisājot apmetumam, gan tām, kas starp dažādiem priekšmetiem, kas izlikti uz balkona. Spīļastes ir gana lādzīgi kukaiņi, lai tās nevis iznīdētu, bet tikai aizbiedētu.

Der arī atcerēties, ka jebkura inde iedarbojas ne tika uz indējamo, bet arī uz pašu indētāju. Ja vide ir tik tālu sagandēta, ka tur vairs negrib dzīvot NEKĀDI dzīvnieciņi (kukaiņi tai skaitā), tad, parasti, tā vide vairs nav nemaz tik jauka cilvēkam pašam.

2005. gada 27. septembrī, 15:23Zirneklītis

Es saprotu, ka šeit ir sapulcējušies īsti dabas draugi, bet vai tad jums piemēram pret blusām, prusakiem utt. insektiem ir tik pat saudzējoša attieksme? Man piemēram viņi visi ir vienādi jo tas traucē manu dzīvi un komfortu.
2005. gada 27. septembrī, 15:43Ilze

Varbūt neticēsis, bet odus un dundurus es nositu (nevis apēdu, kā do dara mani vārda brāļi), kad tie man kož ;)

Tas pats attiecas uz blusām, prusakiem un citiem, kas tieši nodara man kaitējumu, nevis vienkārši man komfortu bojā.

P.S. „Komforts” – tas tāds stiepjams jēdziens, kas vienam komforts, otram – neciešami dzīves apstākļi.

2005. gada 27. septembrī, 16:05Zirneklītis

utis un blusas ir cilveeka paraziiti, un skaidrs, ka mees negribam atrasties vinju bariibas kjeedee.
spiilastes tavaa balkonaa ir vienkaarsi iemaldiijusaas no citas ekosisteemas.
labaak nedaudz norobezo so ekosisteemu no sevis. jo kaada jeega indeet? ja atstaasi savaa balkonaa spiilasteem patiikamaas skirbas vai kas nu tev tur ir, allaz jaunas spiilastes pinaaks klaat noindeeto vietaa. jo spiilastu pasaulee ir daudz.
varbuut kaiminos ir kaada kaudze, kur vinas vairojas, vai kadas mitras grabazas. tad tas vajag novaakt.
2005. gada 27. septembrī, 16:12Vija

Tā nu ir iekārtots, ka uz pasaules katram ir sava vieta: blusai, dunduram, Ilzei, spīļastei ....
2005. gada 27. septembrī, 16:16Voldemārs

Paldies jums, ka piedalijāties un mēģinājāt mani pārliecināt. Taču man nav slēgtā balkona, kur varu aiztaisīt šķirbas, un par to kaitējumu?, ne reizi vien tie "mīlīgie kukainīši" ir ielīduši bērna gultā un ar savām spīlēm, vai ar ko tur, sakoduši bērnu... Vēlreiz paldies bet laikam šī nebūs tā i-neta adrese, kur rast atbildi uz manu jautājumu. :(
2005. gada 27. septembrī, 16:23Ilze

Kukaiņu - odu, blusu, dunduri kodumi veicina nespecifisko imunitāti. Ja kads iekož, tad bērnam ir tikai labāk. Viņš būs izturīgāks un mazāk slimos ar, piemēram, ARS. Jo bērnu vairāk izolēsiet no dzīvās dabas, jo viņš būs mazāk izturīgs pret dažādiem vides ļaunumiem - mikroorganismiem, vīrusiem, E vielām, alergēniem ...
Tā teikt profilaksei noder.
Spīļastes nebija kodēju vidū!
2005. gada 27. septembrī, 16:44Voldemars

Pieķēri šīs „kožot”? Vai arī spried pēc sasārtumiem uz ādas? Ja pēdējais, varbūt pie vainas ir blusas? Ja reiz var ierasties spīļastes, tad kas var aizliegt nākt ciemos blusām.

Nav nekur lasīts, ka viņas uzbruktu zīdītājiem. Mītiskai ticējums, ka šis iegraužas ausī un ielien cilvēka smadzenēs (no tā tatas nosaukums „ausurbelis”) ir muļķības. Vienīgie kaitējumi, kas dzirdēti, ka siltumnīcās apgrauž (nevis nograuž) jaunās gurķu, salātu, tomātu lapiņas.

Ja istabā ir bērns, tad vēl jo vairāk NEDRĪKST lietot insekticīdus. Viens veids, kā cīnīties ar šādiem nelūgtiem ciemiņiem, ir bieža un rūpīga istabas mazgāšana, protams, NELIETOJOT bakteoricīdus mazgāšanas līdzekļus.

2005. gada 27. septembrī, 16:47Zirneklītis

sakiet ludzu ka var tikt vala no blusam
2008. gada 10. augustā, 19:44sikan

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2008. gada 10. augustā, 22:43)
2008. gada 19. augustā, 11:16Zirneklītis

Pilnīgas muļķības, spīļastes kož un nepajokam. Nav patīkami.
2009. gada 21. jūlijā, 12:48Ēvis

Nevajag šīs bakstīt ar pirkstu.
2009. gada 22. jūlijā, 14:18Pēcis

kas par mulkibam,nabaga mate! man arii ir beerni,un lloti labi zinu,ka spillastes kozz.no passas beerniibas atceros,kaa no ssiem miilajiem kukainniem baidijos,jo vini liida katraa lietaa,kas vasaraabija atrodama araa,nevis es vinus bakstiju,bet gan vinni mani!tie kas nav to jutussi,noveelu sajust!bet nedomaju ka ar viniem var ciiniities,vieniigi varu ieteikt paarvaakties uz augstaaku staavu.
2010. gada 1. februārī, 22:32valentina

Ir cilvēki, kas lec pa gaisu ieraugot zirnekli vai peli. Tā vienkārši ir mūsu attieksme pret līdziemītniekiem. Bubuļi skapjos un pagultēs dzīvo tikai tiem, kuri no bubuļiem baidās. Spīļastes cilvēkiem neuzbrūk.
2010. gada 1. februārī, 23:45Zirneklītis

ceru, ka balkona veļā tagad vairs nekas nelien.
2010. gada 12. februārī, 16:05TAs

Un ko jūs teiktu, ka man naktī par ...
2010. gada 3. augustā, 11:46Spīlis
Turpinājums šeit -» ...

Un ko jūs teiktu, ka man naktī par pārsteigumu nācās satruakties kājās, jo mīļais spīļkastis bija izdomājis pastaigāties pa manu seju un acīm :((((((
2010. gada 3. augustā, 11:47Spīlis

Pie draudzenes lauku mājās iemitinājušās spīļastes... Traki dziivnieki,nevar normāli teltīs gulēt salien pilna telts, nevar saulē pagulēt lien virsū, un kož(kniebj) tiem kas tos dzīvniekus aizstāv iesaku padomāt kā jūs paši justos ja viņi ir visur tas nemaz nav tik patīkami ja pat savā pagalmā nejūties droši, ja nu kāda spīļaste parādās un iekniebj.... Es saprotu ka katram sava vieta un dziivnieciņi dziivo, jūtās apdraudēti no mums, bet nav patīkami ja iekniebj viņi;(
2011. gada 25. jūlijā, 23:54Sakostāaa

šonakt pamostos puspiecos - ir 17.jūnija rīts, diena aust un spīļaste rāpo pa manu spilvenu, mēģinu noķert ar mušu pletni, jo muša arī ir pamodusies un negribot sāku rīta vingrošanu, atgaiņādamās no mušas, bet spīļaste kļūst vēl jo mundrāka un aizbēg turp, no kurienes nākusi - zem manas gultapakšas starp sienu un grīdu. vai tā bija spīļaste vai muša, kas mani pamodināja???
2013. gada 18. jūnijā, 0:06aste
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] 30 [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 333
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

/Y

Lapu darbina perlā rakstīta Viesu grāmata 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------