Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Nature protection


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] 4 [5] [6] [Next page>>] Records in this group: 170
Order: v
Vai varētu minēt kādus augus, kuri būtu ierakstīti L-jas Sarkanajā grāmatā 0 kategorijā?
29, 2007, 18:36Gunita
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 1, 2007, 11:02)
4, 2007, 7:00Ziirneklītis
kādi ir Latvijas un pasaules aisargājamie putni??
13, 2007, 20:18putni
* Answers and Comments ->

cik dienu laikaa juus atbildat uz shiem jautaajumiem?
13, 2007, 20:26caaliic

Kā maksā, tā atbildam...
(Patiesībā šis nav nekāds "labo pakalpojumu serveris", bet gan vieta, kur ikviens
var pajautāt (ja slinkums pašam meklēt), un ikviens drīkst atbildēt (ja patīk
meklēt vai arī varbūt zina jau). Tā kā, uz neinteresantiem jautājumiem, kurus
uzdod neinteresanti (nepieklājīgi) cilvēki, var arī nesagaidīt atbildi...)
13, 2007, 22:35Ģederts

Aizsargājamie putni ir lieli un ir arī mazi, un ir pavisam maziņi.
14, 2007, 12:10Nerātnelis
kur var atrast aisargājamus dzivniekus
13, 2007, 18:40krista
* Answers and Comments ->

sooloģiskajā dārsā
13, 2007, 19:06Ģederts

Gan jau kāds ir arī patvēries savvaļā ;)
14, 2007, 12:08Nerātnelis

koku dobumos?
16, 2007, 15:56Mirdza
Sveiki, vēlētos zināt, kur varētu iegūt informāciju par piesārņojuma ietekmi uz augu veselību?
11, 2007, 22:38Gunita
* Answers and Comments ->

Briesmīgs jautājuma formulējums... Kur tādus uzdod?
Terminu "veselība" attiecībā pret augiem var lietot, tikai likiet to pēdiņās. Par
kādu piesārņojumu ir runa? Gaisa vai augsnes? Jebkurā gadījumā, piesārņojums
negatīvi ietekmē augu augšanu un attīstību, kā arī uzņēmību pret slimībām.
Informāciju var meklēt Google, lietojot "pollution", "plant growth".
12, 2007, 7:37Ģederts
Kāpēc Latvijas Zilpodze ir reti sastopama augu suga?
20, 2007, 18:46Ugis Supe
* Answers and Comments ->

spriežot pēc šīs sugas izplatības kartes
http://linnaeus.nrm.se/flora/di/apia/eryng/erynmarn.jpg
un
http://linnaeus.nrm.se/flora/di/apia/eryng/erynmarv.jpg
šī suga pārsvarā sastopama siltākā klimatā nekā ir pie mums. šeit to ierobežo ziemas aukstums.
21, 2007, 9:27Vija

Tas gan neizskaidro to, kāpēc tā iet mazumā Lielbritānijā (Skotijas un Anglijas
austrumos), kā arī to, kāpēc tad VISPĀR tā te aug, ja jau te ir tik SLIKTI!
Taisnība gan, ka tā ir tipiska Vidusjūras un Atlantijas Eiropas dienvidrietumu
suga. Vēl tā reti Latvijā ir tāpēc, ka nezināmu iemeslu dēļ tā aug tikai jūras
piekrastē, un piekrastes "platība" ir salīdzinoši maza pret kopējo platību.
22, 2007, 10:06Ģederts

Vispār, zilpodzes (Eryngium) ir daudzas sugas. Citas Latvijā audzē
dārzos, bet jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum) ir tā apdraudētā...
22, 2007, 10:17Ģederts
kas ir daugavas lilija? kā tā izskatās?
7, 2007, 13:45Ilze
* Answers and Comments ->

Martagonlilija (Daugavas lilija) (Lilium martagon) ir Latvijā vienīgā savvaļā sastopamā liliju suga:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=augi&b=Lilium_martagon&k=Seklaugi/liliju/&M=1
4, 2007, 0:21Zirneklītis
Lūdzu, lūdzu kurs var man palidzet....:( vai kads zin kā sauc vienu no pēdējiem senču uzpurozoliem, kura vecums bija ~1000 gadi,tas noluza rudens vetra 1967 gadā. Tad ozola apkārtmērs pie zemes bija 10,5 metri. Ozola atlūzas savos darbos izmantojis koktēlnieks Valters Hirte....
27, 2007, 19:27izmisis
* Answers and Comments ->

28, 2007, 13:22Vija

Man patikās raksta „Latvieši zaudējuši neskaitāmus dabas pieminekļus” (http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=2515) uzskaitītā dabas vērtības – ceļojošās kāpas. Pirmkārt, vai pēc viņām mums vajadzētu skumt un, otrkārt, vai tā vispār ir dabas vērtība jebšu tomēr ekoloģiska katastrofa.
1, 2007, 10:05Zirneklītis

Esošos un bijušos dižozolus būtu pareizāk meklēt Dabas retumu krātuvē:
http://www.dabasretumi.lv/Zudusie/Tutere.htm
http://www.dabasretumi.lv/Zudusie/zudusie.htm
1, 2007, 10:14Zirneklītis
cav! vai varat lūdzu atbildēt kā sauc Eiropas aizsargājamo dabas teretoriju, kuru apņēmušās veidot valstis, kuras parakstījušas Bernes konvenciju? Lūdzu palīdziet! es jau meklēju, bet nevareju atrast tiesi to ka sauc to dabas teretoriju............:(
27, 2007, 19:06aigars
* Answers and Comments ->

1979.g. Bernes konvencija (ratificēta 17.12.1996.) „Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” paredz, ka katrai dalībvalstij ir jāizveido aizsargājamo dabas teritoriju tīkls (saukts par NATURA 2000), kas nodrošinātu direktīvu pielikumos minēto sugu un biotopu adekvātu aizsardzību. MK noteikumi Nr. 199. „Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā” (28.05.2002.) nosaka kritērijus, kuri piemērojami Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanai Latvijā.
28, 2007, 7:50Zirneklītis
Vai kads man nevaretu pateikt tiesam, kapec jaaizsarga daba?It ka par to seit ir runa,bet konkreti nevaru saprast,ludzu palidziet,jo man geografija ir jataisa eseja
14, 2007, 14:34dana
* Answers and Comments ->

Dabas aizsardzība un vides aizsardzība nozīmē apmēram to pašu, tikai domājot par vidi, cilvēks sevi tik ļoti nenorobežo no visas apkārtnes. Rakstot savu eseju, padomā, kāda var būt eksistence izpostītā vidē gan cilvēkiem, gan jebkuram citam dzīvam organismam.
14, 2007, 17:11susurs
Kādreiz bija pieejama svešo augu saraksti. Laikam tas saucās „Latvijas svešzemju sugu datu bāze” (http://lv.invasive.info/) Izskatās, ka serveris ir miris. Kas šo datu bāzi uzturēju un vai ir iespējams to atkal redzēt tīmeklī?
13, 2007, 10:23Pēteris
* Answers and Comments ->

Labi cilvēki man uzrādija adresi http://www.nobanis.org/ , kurā uzziņas par svešajām sugām Ziemeļeiropā un Batijā ir atrodama, tiesa gan – Angļu valodā.
13, 2007, 12:07Zirneklītitis

Kopija no šī saraksta atrodama šeit:
http://latvijas.daba.lv/sveshie/
4, 2008, 9:19Zirneklītis
Kādi ir liliju dzimtas aizsargājamie augi? Man steidzami vajag informāciju kontroldarbam!
13, 2007, 8:42Krišjānis
* Answers and Comments ->

13, 2007, 10:07Vija

Paldies, Vija!=)
19, 2007, 8:09Krišjānis
cau!Vai upes, kur nārsto laši, taimiņi un vimbas sauc par lašupēm?Paldies!
28, 2007, 12:51edgars
* Answers and Comments ->

  • Par Lašupi sauc upi, kas tek Priekules pagastā un kura saplūstot ar Melnupīti izveido Melnupi;
  • Par Lašupi sauc apdzīvotu vietu Lutriņu pagastā;
  • Lašupes (daudzskaitlī) ir apdzīvota vieta Ogresgala pagastā blakus Ogrei;
  • Un visbeidzot, par lašupēm sauc upes, kurā nartsto laši. Pasaules dabas fonda mājas lapā tiek apgalvots, ka „No 130 Latvijas lašupēm, kas savulaik nodrošināja lašu nārstu, šobrīd ir atlikušas vien pārdesmit lašu nārstam noderīgas upes. Daugavas HES kaskādes izbūve ir iznīcinājusi dabisko lašu populāciju Daugavā un tās baseinā, kas pirms HES būvniecības bija viena no nozīmīgākajām Eiropas lašupēm.” „Latvijā ir ap 10 lašupes, no kurām svarīgākās ir Salaca, Gauja un Venta.” – ir rakstīts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas parka „Salacas ieleja” posma Rozēni – Mērnieki dabas aizsardzības plānā. Salaca ir pasaulē atzīta lašupe (salmon index river).
28, 2007, 21:24Zirneklītis
labdien!Kā, lūdzu sauc starptautisko konvenciju par mitrājiem?
28, 2007, 10:48lija
* Answers and Comments ->

Ramsāres konvencija
28, 2007, 12:26Ģederts

See also:
Another message ( 29, 2007, 20:00)
29, 2007, 20:06Zirneklītis
sveiki! kura no LAtvijas upēm bioloģiskās daudzveidības ziņā ir starptautiski atzīta par vienu no 150 Eiropas etalonupēm???
27, 2007, 18:38sigita
* Answers and Comments ->


Salaca ir etalonupe lašiem.
Attēls no http://www.sargidabu.lv/
21, 2008, 22:02Zirneklītis
man patīk aizsargāt dabu.es esmu par
23, 2007, 14:49raivis garbunovs
Answers and Comments ->
Vai ir jāziņo par beigtiem gulbjiem upju krastos? Un ja ir, tad kur un kam?
21, 2007, 15:34Feita
* Answers and Comments ->

ja ir jazinoooooooo
22, 2007, 14:24Es

iesaku pameklet kontaktus ornitologu biedriibaa http://www.lob.lv
un arii http://www.putni.lv.
tur patiesam sadas zinas noderees.
22, 2007, 16:42Vija
Kādu gliemju sauc par Latvijas dabas pieminiekli?
10, 2007, 22:25Marianna
kaila-kaila at one.lv
* Answers and Comments ->

Dzīvu organismu par dabas pieminekili sauc tad, kad tas ir ļoti rets, īpaši ievērojams un saudzējams. Parasti tādi ir iekļauti MK aizsargājamo sugu sarakstā:
http://www.vidm.gov.lv/vad/Latviski/Likumd/MK/153.htm
http://www.vidm.gov.lv/vad/Latviski/Likumd/MK/396.htm
14, 2007, 12:10Zirneklītis

Latvijas Dabas muzeja „Gada dzīvnieks 2007” – smilšu krupis

Latvijas Dabas muzeja „Gada dzīvnieka – 2007” gods ticis smilšu krupim (Bufo calamita). Šis unikālais abinieks ir mazākais no Latvijā konstatētajiem krupjiem un no citiem krupjiem atšķirams pēc dzeltenās svītras uz muguras. Smilšu krupis ir Latvijā un Eiropā aizsargājams dzīvnieks, kura dzīvotnes Latvijā pēdējos gados ir stipri apdraudētas.

Augumā smilšu krupis ir mazākā no mūsu krupju sugām. Pieaudzis šīs sugas īpatnis var sasniegt 6 – 8 cm garumu. Smilšu krupji galvenokārt pārtiek no kukaiņiem, zirnekļiem un tārpiem. Īpaša prasība tiem ir pret nārsta vietām. Nārsts parasti notiek seklās, neaizaugušās saules apspīdētās ūdenstilpnēs.

Smilšu krupji ir interesanti ar to, ka spēj ierakties smiltīs. Gan jaunie, gan pieaugušie īpatņi smiltīs rok alas, kur paslēpties. Nereti krupji atrasti apmēram 1,8 metrus zem zemes, kaut gan vēsturiskie dati liecina, ka reiz smilšu krupi izdevies atrast pat 3 metru dziļumā.

Smilšu krupis kā suga ir unikāla ar to, ka sevī vienlaikus apvieno ļoti specifiskas prasības pēc dzīves apstākļiem un ļoti plašu izplatības areālu, jo spēj dzīvot gan Spānijas, gan Igaunijas klimatā.

Pagājušā gadsimta sākumā Latvijā smilšu krupji dzīvoja galvenokārt jūras piekrastē un upju ielejās, kur pavasarī veidojas nārstam nepieciešamās seklās peļķes. Pēdējos gadu desmitos tie sastopami arī smilšu un grants karjeros. Tomēr šo dzīvnieku skaits ir strauji samazinājies. Piemēram, dabas liegumā „Karateri” Limbažu rajonā 1993. gadā bija konstatēti 500 smilšu krupji, bet 2006. gadā tikai 50. Viens no iemesliem krupju straujai izzušanai ir piemērotu nārsta vietu skaita samazināšanās, ko izraisa gan dabiska šo vietu aizaugšana, gan cilvēka saimnieciskā darbība – intensīva karjeru izstrāde.

Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā kā suga, kuras īpatņu skaits un izplatība samazinās, tāpat smilšu krupis ir iekļauts Eiropas Savienības Biotopu un sugu direktīvas IV. pielikumā un Bernes konvencijas „Par dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” II. pielikumā.

Gada dzīvniekam veltīti pasākumi Latvijas Dabas muzejā notiks visu 2007. gadu un jau janvārī ikviens muzeja apmeklētājs zooloģijas ekspozīcijā speciālā stendā varēs uzzināt papildus informāciju par smilšu krupi.

Sīkāka informācija par šo dzīvnieku pa tālr. 7356040

Cieņā,
Vineta Grigāne
Latvijas Dabas muzeja
Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja
Tālr.: 7356025, 26300952

3, 2007, 11:40Zirneklītis
* Answers and Comments ->

3, 2007, 11:44Zirneklītis

Entomologu biedrība par 2007. gada kukaini izvēlējusies zemesvēzi (Gryllotalpa gryllotalpa).

Par gada gliemezi Latvijas Malakologu biedrība ievēlēja ķiploku gludspolīti (Oxychilus alliarius).

Par gada gliemezi Latvijas Ornitoloģijas biedrība ievēlējusies melno dzilnu (Dryocopus martius).

Vairāk par šiem dzīvniekiem var uzzināt «Vides Vēstu» janvāra numurā.

See also:
Another message ( 17, 2007, 15:18)
18, 2007, 20:52Zirneklītis
Es gribētu iegūt vairāk informācijas par bebru aizsardzību (ja tāda ir) un arī citu informāciju par bebriem! Lūdzu palīdziet man!
28, 2006, 8:53Krišjānis
krissa12 at e-apollo.lv
* Answers and Comments ->

Vai neviens man nevar palīdzēt! :(:(:(:(:(:(
31, 2007, 7:58Krišjānis

31, 2007, 8:32Zirneklītis
Man loti patiiik daba un man ne pavisam nepatiiik taaas izniiicinaaataaaji !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
5, 2006, 18:50Erika
Answers and Comments ->
kadas ir aisargajamas kerpju sugas???
un kur tas var atrast???
26, 2006, 10:09egita
* Answers and Comments ->

12, 2006, 1:05Zirneklītis

Thanks a lot for such a wonderful site i see that you created it going the whole hog!!
3, 2007, 7:52yahoobot
http://Axelgfn@gmail.com
Es vēletos vairāk uzināt par dabas un ūdens aizsargāšanu un to kopšanu.Arī par dzīvnieka aizsargāšanu un tā palīdzēšanu dzīvot.
23, 2006, 17:36paula
Answers and Comments ->
Vēlos no meža pārnest un dārzā iestādīt dažus paegļus(līdz0,5m).Nevaru saprast vai tas ir atļauts vai tie ir aisargājamie augi?Būšu pateicīga par atbildi.
AR cieņu,
Rita
2, 2006, 16:41Rita
* Answers and Comments ->

Tas ir atļauts un tie nav aizsargājami augi.
Taču uzmanies, vai neposti kādu aizsargājamu biotopu vai privātīpašnieka zemi vai sabiedrības iecienītu pastaigu vietu =)
3, 2006, 9:53Vija

Ā, labi, es izrakšu atkal dažas eglītes un ozolus...
Vai tad VISPĀR, izņemot personīgā īpašumā esošu mežu, drīkst rakt ārā kokus?
Vai valsts mežos (kas Latvijas Valsts Mežu pārziņā drīkst?
3, 2006, 22:29Ģederts

Starp eglēm, ozoliem un kadiķiem ir neliela atšķirība –kadiķi neveidos pirmo stāvu. Bet vispār jautājums labs – ko drīkst un ko nedrīkst darīt valsts mežos.
3, 2006, 23:22Zirneklītis

Laikam gluži tā viss nevar. Vismaz meža likumā nav atrunāts, ka to drīkst, toties, tur ir teikts:

6. pants

Personas pienākums, uzturoties mežā, ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem, kā arī neieiet šā likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajās teritorijās.

..

16. pants

(1) Meža nekoksnes materiālās vērtības - savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus - personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis ierobežojumus saskaņā ar šā likuma 5. panta ceturtās daļas noteikumiem.

(2) Savvaļas dzīvnieku izmantošanas kārtību nosaka sugu un biotopu aizsardzības un medību normatīvie akti.

(3) Valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot šā likuma 5. un 6. panta noteikumus.”

Nebūtu tai 16. panta uzskaitījums, tad varētu gan uz nebēdu visu savākt. No otras puses – puķes arī šeit nav minētas, bet apšaubu, ka man sanāks kādas nepatikšanas, ja saplūkšu birztalu nārbuļus.

3, 2006, 23:39Zirneklītis

Labdien,

Kadiķi nav īpaši aizsargājama suga. Līdz ar to pieļaujama atsevišķu, neliela izmēra kociņu izrakšana savā īpašumā esošajā mežā un pārstādīšana. Kadiķu izrakšana citas personas īpašumā esošā mežā pieļaujama tikai ar attiecīgās meža zemes īpašnieka atļauju.

Liene Suveizda
VMD Vides aizsardzības
daļas vadītāja

4, 2006, 14:15Liene Suveizda
http://www.vmd.gov.lv/
Nosauciet kādu augu vai dzīvnieku(vai abas)sugas, kuras nekontrolēta izplatība Latvijā nebūtu vēlama!Paskaidrojet, !kāpēc
13, 2006, 22:37zane
zanns16 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Tīģeris, jo uzbruktu mūsu govju ganāpulkiem ;)

Bet ja nopietni, tad šādas nevēlamas sugas ir visas svešās, ievazātās sugas, kas apdraud mūsu vietējās sugas. Svešvārdā tās sauc par „invazīvajām sugām”. Šādus augus jau vieglāk pamanīt kā dzīvniekus. Paceļo pa Laviju un vienu no slikto augu pārstāvjiem ātri pamanīsi – Sosnovska latvāni (Heracleum sosnowskyi). Dāžādas dzīvotnes ir atšķirīgi jutīgas pret svešiniekiem. Par nevēlamiem augiem jūras piekrastē var apskatīties šeit:
http://piekraste.daba.lv/LV/peetiijumi/ .

Kādreiz bija pieejams «Latvijas svešzemju sugu datu bāze», bet, izskatās, ka kāds aizmirsis samaksāt „elektrības” rēķinu :( un tā pašlaik nestrādā.

No dzīvniekiem, kas apdraud mūsu vietējas sugas, pirmais, kas nāk prātā, ir no zvēraudzētavām izbēgusī amerikas ūdele (Mustela vison) kas ir vietējo putnu bieds. Bebrs (Castor fiber) gan šai sarakstā neideras, jo tas ir „savējais”, par kura darbību daudzi ir sajūsmā, atskaitot cilvēku un upes pērleni.

14, 2006, 3:30Zirneklītis
Sveiki! Palīdzīt lūdzu atrast info par aizsargājamiem dzīvniekiem!
11, 2006, 20:09Liene
* Answers and Comments ->

seit ir aizsargajamo sugu saraksti
http://www.lva.gov.lv/daba/lat/biodiv/
13, 2006, 7:58Vija
Sveiki! Es vēlējos noskaidrot, cik un kādām pludmalēm Latvijā šogad ir piešķirts Zilā karoga statuss?
Paldies.
24, 2006, 17:11Lita
* Answers and Comments ->

Visu par "zilajiem karogiem" var noskaidrot šeit: http://www.videsfonds.lv/zk.html
25, 2006, 10:07janis
Gribētu lūgt padomu, kā ir jārīkojās situācijā, kad avarē mazais HES un krastā paliek dažādas gliemenes, vēzīši, nēģu mazuļi un citas dzīvās radības? Par situāciju tika ziņots gan rajonam, gan Vides dienestam, bet nav nekādas konkrētas darbības, lai glābtu šos dzīvniekus!
22, 2006, 22:02Ieva
* Answers and Comments ->

Varētu saprast ka kāds HES jau ir avarējis?...
20, 2008, 10:43Aigars
Mūsu pļavā aug diezgan daudz savvaļas orhideju (dzegužpirkstītes).Gribētu uzzināt,ko drīkst un ko nedrīkst darīt,ko varbūt vajadzētu darīt šo puķu labā. Un varbūt ir arī kādas Eiropas Savienības programmas,kurās var piedalīties šajā sakarībā?
8, 2006, 11:22Agnese
* Answers and Comments ->

Neesmu liela speciāliste, bet par aizsargājamiem augiem šis tas zināms. Dzegušpirkstītes nedrīkst plūkt un pārdot, bet drīkst un vajag apsaimniekot šo pļavu, kā to darījuši zemnieki agrāk - vislabāk, noganīt, vai arī pļaut, pēc iespējas vēlāk, piemēram jūlija vidū. Latvijas Dabas fonds ir organizācija, kuri veic dažādas darbības lai iepazītu vērtīgās pļavas. piemēram, nosaka bioloģiski vērtīgos zālājus, par kuriem pēc tam var saņemt ES papildus maksājumus (lielākus kā parastos platību maksājumus). Par šo projektu var izlasīt šeit:
http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28361
11, 2006, 8:19Mikī

Mikī pilnīga taisnība.


piebildīšu tikai, ka šogad Latvijas pļavās un laukos ir milzīgs dzegužpirkstīšu uzplaukums. tās zied ne tikai tur, kur iepriekšējos gados, bet vietās, kur nekad nav manītas, arī kultivētos zālājos bez nevienas neielabotu pļavu indikatorsugas, atmatās, mauriņos utt.


ko darīt?
1. priecāties;
2. pļaut tikai sākot no jūlija otrās puses (lai paspēj vismaz daļa sēklu ienākties);
3. sienu izžāvēt un savākt (šajā procesā sēklas vēl nogatavojas un izbirst).


4. šogad jau ir par vēlu pieteikties uz neielaboto pļavu inventarizāciju (kuras rezultātā var dabūt subsīdijas), un neviens vēl nezina, vai nākošgad tāda inventarizācija notiks. kaut gad šī pieteikšanās līdz šim katrreiz tika kārtīgi izskudināta plašsaziņas līdzekļos. der aprunāties ar lauku atbalsta dienesta vietējo konsultantu.

17, 2006, 11:23Vija

ak, jautājums bija par to, ko drīkst un nedrīkst.
nedrīkst nopļaut pārāk agri - bet tas vairs nav aktuāli.
drīkst un vajag pļaut!
nevajag nopļauto zāli atstāt pļavā.


īpašiem puķumīļiem ieteikums - pļaujot atstāt nenopļautus laukumiņus ar jaukākajiem puķu puduriem. būs prieciņš bezmugurkaulniekiem (piem. tauriņiem), un pukes sēklas izkaisīs.

17, 2006, 11:29Vija
vai jus nezinat kadu vides aktiivistu biedriibu vai kautko tamlidzigu? velos palidzet aizsargat un sakop latvijas dabu!
5, 2006, 23:00žubīte
zubiite-tieksma at inbox.lv
* Answers and Comments ->

6, 2006, 1:35Zirneklītis

Es gribetu uzinat ka cilveki varetu palidzet dzivniekiem?????
7, 2006, 22:33Angelika
http://www.daba.lv
* Answers and Comments ->

www.dzivniekusos.lv
10, 2006, 16:07Vija

Kapec cilveki boja dabu!!!!
7, 2006, 22:31Angelika
http://www.daba.lv
* Answers and Comments ->

Stulbeņi ir, tāpēc!
10, 2006, 11:02Ģederts
kaadi ir aizsargājamie gliemji?
18, 2006, 20:10Dita
* Answers and Comments ->

Latvījā aizsargājamo gliemju sarakstu var atrast Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr.396 «Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu», kurā ir īpaši aizsargājamo sugu saraksts (1. pielikums) un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts (2. pielikums).

Gliemji jāmeklē sadaļās pie bezmugurkaulniekiem:
1. pielikums
5. Bezmugurkaulnieki
5.1. Adatgliemezis, gludais / Acicula polita
5.5. Akmeņgliemezis, upes / Lithoglyphus naticoides
5.6. Bezzobe, dižā / Anodonta cygnea
5.12. Cilindrgliemezis, sūnu / Pupilla muscorum
5.14. Dīķgliemezis, trauslais / Myxas glutinosa
5.27. Gliemezis, liellūpas / Isognomostoma isognomostoma
5.28. Gludgliemezis, lielais / Cochlicopa nitens
5.30. Kailgliemezis, tumšais / Limax cinereoniger
5.48. Micīšgliemezis, ezera / Acroloxus lacustris
5.49. Micīšgliemezis, upes / Ancylus fluviatilis
5.52. Perlamutrene, biezā / Unio crassus
5.63. Pumpurgliemezis, augstkalnu / Vertigo alpestris
5.64. Pumpurgliemezis, četrzobu / Vertigo geyeri
5.65. Pumpurgliemezis, slaidais / Vertigo angustior
5.66. Pumpurgliemezis, spožais / Vertigo genesii
5.67. Pumpurgliemezis, ziemeļu / Vertigo ronnebyensis
5.76. Raibgliemezis, upes / Theodoxus fluviatilis
5.100. Torņgliemezis, lielais / Ena montana
5.101. Torņgliemezis, mazais / Ena obscura
5.102. Tuntuļgliemezis, cilindriskais / Truncatellina cylindrica
5.103. Ūdensspolīte, mirdzošā / Segmentina nitida
5.104. Ūdensspolīte, ribainā / Armiger crista
5.105. Upespērlene, ziemeļu / Margaritifera margaritifera
5.110. Vārpstiņgliemezis, asribu / Clausilia cruciata
5.111. Vārpstiņgliemezis, divzobu / Clausilia bidentata
5.112. Vārpstiņgliemezis, graciozais / Ruthenica filograna
5.113. Vārpstiņgliemezis, krokainais / Macrogastra plicatula
5.114. Vārpstiņgliemezis, kroklūpas / Lacinaria plicata
5.115. Vārpstiņgliemezis, margainais / Clausilia dubia
5.116. Vārpstiņgliemezis, pelēkais / Bulgarica cana
5.117. Vārpstiņgliemezis, skrajribu / Macrogastra latestriata
5.118. Vārpstiņgliemezis, taisnmutes / Cochlodina orthostoma
5.119. Vārpstiņgliemezis, vālīšveida / Clausilia pumila
5.120. Vārpstiņgliemezis, vēderainais / Macrogastra ventricosa
5.122. Vīngliemezis, lēcveida / Helicigona lapicida
5.123. Vīngliemezis, liellūpas / Isognomostoma isognomostoma
2. pielikums
3. Bezmugurkaulnieki
3.2. Vīngliemezis / Helix pomatia

19, 2006, 4:16Zirneklītis
[<< Previous page] [1] [2] [3] 4 [5] [6] [Next page>>] Records in this group: 170
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------