Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Plant anatomy and physiology


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] 4 [5] [Next page>>] Records in this group: 141
Order: v
kur vareetu sameklēt par indīgo augu sastāvu? plz =)
1, 2007, 14:19katy
* Answers and Comments ->

Kornela Universitātes mājas lapa:
http://www.ansci.cornell.edu/plants/
Tur ir arī norādes uz citām lapām. bet vispār jau indīgajiem augiem sastāvs ir
tāds pats, kā neindīgajiem, atšķirība ir tikai tajā, ka ir daži savienojumi, kuri ir
indīgi...
=)
2, 2007, 7:56Ģederts
Vai Jūs nevarētu pateikt, kuri augi pārziemo ar lapām un kuriem augiem ziemā ilgi saglabājas pērnās lapas?
29, 2007, 23:58Kristine
* Answers and Comments ->

Tūlīt atradīsi...!
7, 2009, 12:32Aigars

See also:
Another message ( 28, 2009, 19:22)
7, 2009, 14:55Cits
kā lai nodefinē kas ir transpirācija? Un kas ir šmerliņš? Paldies iepriekš!
26, 2007, 21:07agnese
* Answers and Comments ->

transpirācija – Ūdens fizioloģiski regulēta iztvaikošana no dzīvajām augu šūnām.

Šmerliņš ir:

  1. Rīgas daļa Šmerlis mīļformā ;) ;
  2. uzvārds;
  3. Bārdainais akmeņgrauzis (Noemacheilus barbatulus (L.), syn. Nemachilus barbatulus, Nemacheilus barbatulus, Cobitis barbatula) – padsmit centimetrus gara saldūdens zivs;
27, 2007, 8:24Zirneklītis
Kas ir vasas pārveidnes?
20, 2007, 17:59Marija
* Answers and Comments ->

Vasas pārveidnes jeb metamorfozes augu daļu dažādi pārveidojumi, kas saistīti ar rezerves barības vielu uzkrāšanos un veģetatīvo vairošanos. Iedalās pazemes un virszemes vasas pārveidnes
Piemēri(pazemes):bumbulis – paresnināta galotne, kurā uzkrājas rezerves barības vielas, piemēram, kartupelim;
sīpols – pārveidne, kam raksturīgas sausas un sulīgas zvīņlapas, pumpuri un piesaknes, piemēram, tulpei un ķiplokam;
bumbuļsīpols – sīpolam līdzīga pārveidne, kuras pamatne atgādina bumbuli, piemēram, gladiolai, krokusam.
Piemēri(virszemes):Stīgas – garvasas ar gariem, tieviem posmiem, mezglu vietās veidojas virszemes vasas un piesaknes, piemēram, maura retējam, zemenēm;
Ērkšķi – īsvasu pārveidnes, kas attīstās no lapas žākles pumpuriem, piemēram, vilkābelei:
Filokladiji – pārveidojušās vasas, kuras pēc ārējā izskata atgādina un veic to funkcijas, piemēram, adatenēm;
Sukulentu stumbri – reducējoties lapām, stumbrs veic to funkcijas un uzkrāj ūdeni, arī rezerves barības vielas;
Zieds – vasas virszemes pārveidne ar sarukušu stumbru – ziedgultni. Zieds nodrošina segsēkļu vairošanās funkcijas.
29, 2007, 23:27Ķīmiķe

Kā notiek veģetatīvā vairošanās ar stīgām? (piemēram zemenēm)
18, 2010, 19:08kārlis
kaadc var man pateikt kaadu lapu par lapas piestiprināšanās veidiem??
19, 2007, 20:47kikinjad
* Answers and Comments ->


Tas taču vienkārši – vai nu lapai ir kātiņš, vai nav. 1980. gadā izdotajā «Latvijas PSR augu noteicējā» izdalīti seši lapu piestiprinājuma veidus: ar kātu, sēdoša, skaujoša, cauraugusi, nolaidena un saaugušas.
21, 2008, 21:12Zirneklītis
kuri augi parziemo ar lapam?
kuriem augiem ziema ilgi saglabajas pērnās lapas?
kads iskatas koka vainags ka tam ir nobirušas lapas?
kur atrodas pumpuri,cik talu no zemes?vai tie var atrasties augsne?
kada ir pumpura uzbuve?
14, 2007, 17:58ineta
Answers and Comments ->
Labdien!'Man ir tāds jautājums kādas atšķiribas ir šiem ziediem:
tulpes ziedam,Ķirša ziedam,Lazdas sievišķajam ziedam un Lazdas vīrišķajam ziedam! Ceru ka palidzesiet!!Liels paldies jau iepriekš!
6, 2007, 21:39Ilze!
* Answers and Comments ->

Un vēl:

Dažreiz skolas grāmatās Ca apzīmē ar K, bet Co ar V;

∞ nozīmē, ka ir varāk kā 12;

Svītra virs cipara pie G norāda, ka ir apakšējā sēklotne, svītra zem cipara – augšējā;

12, 2008, 12:22Zirneklītis
Esmu LLU LF 2.kursa students. Ludzu nosuti man materialus par augu fiziologiju, jo man bus kontroldarbs, ieskaite un eksamens. Busu pateicigs...
4, 2007, 19:45Raitis P.
raitis_35 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Atbilstošie studiju kursa materiāli ir jānodrošina atbilstošajam LLU
pasniedzējam, kuram par to maksā naudu. LU studiju kursu materiāli paredzēti
LU studentiem, jo par to, savukārt, tērēti LU līdzekļi.
5, 2007, 7:32Ģederts

Tā kā, vajadzēs vien meklēt pašam. Noteikti pasniedzējs ir norādījis
izmantojamo literatūru. Angļu valodā var atrast ļoti daudz. Bet pamata līmenim
augstākajā izglītībā pietiks ar H. Mauriņas grāmatu "Augu fizioloģija", kāda
noteikti ir arī LLU bibliotekā.
5, 2007, 8:19Ģederts
Vai jūs varētu atbildēt uz maniem jautājumiem?
kas ir kopīgs visām augu lapām? vai tie nevarētu būt hloroplasti? un kāpēc augu sēklas ilgstoši saglabā dīgtspēju? Jau iepriekš paldies.
13, 2006, 18:08Rincis
* Answers and Comments ->

Ja pirmais jautājums ir tieši par lapām, tad pareizu variantu ir bezgala daudz
- lapas sastāv no šūnām, fotosintezējošās šūnas satur hloroplastus,
hloroplasti satur hlorofilu, lapu šūnas elpo, visām lapām ir atvārsnītes utt.
Sēklas ilgstoši saglabā dīgstspēju tāpēc, ka tajās ir rezerves barības vielas, tās
ir aizsargātas no vides nelabvēlīgās ietekmes, liela daļa sēklu var paciest
izžūšanu līdz gaissausam stāvoklim, tām ir miera periods - sēklas nedīgst,
kamēr nonāk specifiskos apstākļos... Nav vienas atbildes, tāpat, kā uz pirmo
jautājumu.
13, 2006, 18:52Ģederts

Cik tad ilgi sēklas var saglabāt dīgtspēju?
2, 2007, 16:44Pēcis
Kas ir Simpodiālās ziedkopas? Kur, varētu atrast sīkāku informāciju par šo ziedkopu veidu?
Paldies!
6, 2006, 1:38Evita
* Answers and Comments ->

Man nav ne jausmas, kas ir simpodiālās ziedkopas!
6, 2006, 8:02Krišjānis
xxx at inbox.lv
http://www.daba.lv

no augu noteicēja:
simpodiāls zarojums -
galotnes ass vai zaru galotnes augšanas punkts pārstāj augt vai pilnīgi panīkst, bet tā vietā sāk attīstīties kāds pumpurs zem galotnes pumpura, pie tam jaunais zars aug vertikāli un aizstāj galveno asi.


bildites ir seit, varbut kada der
http://images.google.lv/images?q=sympodial&nojs=1&svnum=10&hl=lv&lr=&start=0&sa=N

7, 2006, 15:34Vija
Kur varētu atrast hloroplasta sastāvdaļu nosaukumus?
26, 2006, 20:00Solvita
es_un_es at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Nav jau tur nekādu īpašu "sastāvdaļu" tajos hloroplastos. Pamatviela - stroma,
un tajā iekšā atsevišķi tilakoīdi (stromas tilakoīdi) un tilakoīdu apkopojumi -
granas. No ārpuses - 2 membrānu apvalks. Vēl stromā ir cietes graudi un
hloroplastu DNS. Šķiet, ka viss?
28, 2006, 19:01Ģederts

Kā tā nav īpašu sastāvdaļu? Sastāvdaļas tur bez sava gala, hloroplasti burtiski pārblīvēti ar sastāvdaļām, ka praktiski tur nekā cita izņemot sastavdaļas nav =)
srtomules, granas, tilakoīdi, dezoksiribonulkeīnskābes, ribonukleīnskabes, citohromu kompleksi, nikotīnamīdadenīndinukleotīdi, nikotīnamīdadenīndinukleotīdfosfāti, ciete, adenozīntrifosfāti, adenozīndifosfāti, (cikliskie)adenozīnmonofosfāti, formilmetionīns, lizīns, adenīns, hlorofils alfa, hlorofils beta, stroma, lamellas, timīni, guanīni, citozīni, adenīni, uracili, triglicerīdi, fosfolipīdi, valīni, serīni, tirozīni, transporta ribonukleīnskābes, ribosomālās nukleīnskābes, piruvāti, ūdens, rns polimerāzes, topoizomerāzes, helikāzes, dns polimerāzes, endonukleāzes un tā var veselu grāmatu vēl pierakstīt =)
6, 2006, 20:18viesis
Varētu man ko pastāstīt par kairināmību?
13, 2006, 20:16Loll_x
* Answers and Comments ->

Lielākai daļai civēku kut ;)
7, 2007, 21:22Zirneklītis
Ko varētu man pastaastiit par kairinaamiibu?
plzzz
13, 2006, 19:58X_x es
kriksiitic at inbox.lv
Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...
Meklejam augu toretisko pamatojumu uz gaismu un par kairinamibu?
13, 2006, 13:11santa
monky81 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

brrrrrrrrrrrrrrr. :( Es jau tā kā saprotu, ko jūs, meklētāji, vēlaties atrast, bet tie
formulējumi... formulējumi... iespītēšos un neko neteikšu, kamēr netiks radīti
normāli jautājumi. bez tam, par terminu "kairinājums" es jau teicu. augu
fiziologa ausīm skan briesmīgi. tas, ka to lieto skolotāji, nepadara to par
pareizāku terminu.
See also:
Another message ( 9, 2006, 18:03)
13, 2006, 19:11Ģederts

Lai dzīvo c_n_z_r_ ! =)
14, 2006, 15:11Ģederts

Labi, labi. Ne tur iebakstīju norādi. Vairāk tā nedarīšu (mazāk arī ne) ;)
14, 2006, 21:06Zirneklītis
Ka mainas koku lapu krasa rudeni? ludzu atbildat!
12, 2006, 15:26NEzi
* Answers and Comments ->

"Kā" mainās? Parasti no zaļas uz dzeltenu un sarkanu... "Kāpēc" mainās? Tāpēc,
ka zaļo gaismu atstarojošais pigments hlorofils sadalās pirmais un kļūst
redzama dzelteno pigmentu (karotīni) krāsa, kuru daudzums gan nepalielinās.
Un vēl sintezējas sarkanu toņu pigmenti (antociāni u.c.). Šo procesu ierosina
pirmās salnas. Visiem kokiem gan lapas nekrāsojas.
12, 2006, 17:30Ģederts
NOsauciet divus svarigakos processus , kuru rezultata mainas bumbulu masa?
12, 2006, 15:22sofija
* Answers and Comments ->

Hej, Sofija, par ko Tu vēlies pajautāt? Par to, kāpēc kartupeļu bumbuļi izaug lieli?
Tad es teiktu, ka vajag minerālvielas, ūdeni un Saules gaismu... Vai arī kādi citi
buumbuļi? Kuru masa "mainās"?
12, 2006, 17:27Ģederts

NOsauciet divus svarigakos processus , kuru rezultata mainas kartupela bumbulu masa?
12, 2006, 19:39sofija

Augšanas laikā tikai pieaug. Varbūt runa ir par uzglabāšanu? Tad intensīva
elpošana var samazināt cietes saturu. Arī ūdens zudums var samazināt masu.
Nezinot kontekstu, nevaru atbildēt uz jautājumu...
12, 2006, 21:21Ģederts
kāda ir kairināmība augam uz temperatūras maiņām?
kā tas izpaužas?
11, 2006, 19:39nika
* Answers and Comments ->

"kairināmība" patiesībā ir cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas termins. augu dzīves
parādību apzīmēšanai tādu parasti nelieto. ja nu tomēr skolotāja jautājumu
uzdevusi tieši šādā formā, tad jāsaka, ka tā izpaužas kā auga pakāpeniska
bioķīmiskā pielāgošanās, ja temperatūras izmaiņas ir pietiekami lēnas.
11, 2006, 19:52Ģederts
Kaads nevar man paliidzeet atrast informaaciju par augu kairinaajumu uz pieskaarieniem... neko nevaru atrast...
9, 2006, 18:03ieva
ieva-jansone at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Augu atbilde uz pieskārienu? Ja lasi angliski, www ir pārpilns ar informāciju.
Sākot no zinātniskām publikācijām līdz pat populāriem aprakstiem. Var
meklēt Google uz ["touch response" plants].
Piemēram, http://www-bioc.rice.edu/~braam/DOE.project.html
Latviski būs mazāk iespēju. Pirms gadiem 30 iznākusi O. Kreicberga
grāmatiņa "Augu kustības", kur apskatītas arī augu kustības kā atbildes
reakcija uz pieskārienu.
9, 2006, 20:26Ģederts
Kāds varētu pateikt kā iedalās segaudi un vadaudi?
9, 2006, 19:53Krista
* Answers and Comments ->

Bojātos un veselos.
9, 2006, 22:21Praktiķis

zīdītājiem? vai augiem? =)
12, 2006, 11:58Ģederts

Tie audi tak tikai augiem, Ģedert, vai ne?
16, 2008, 17:49daina
palīdziet noteikt dažadus lapu veidus
9, 2006, 18:14ieva
* Answers and Comments ->

Bija kādreiz tāda grāmatiņa latv. val. - "Lapa". Autore, ja nemaldos, Ģ. Gavrilova.
11, 2006, 17:14Ģederts
Paldies! Kādi izskatās dzelkšņi?
23, 2006, 9:13Ingrīda
* Answers and Comments ->

Dzelkšņi kam?
23, 2006, 10:15Zirneklītis

Veidoju herbāriju pēc ziedu horoskopa saviem tuviniekiem.Tiem kas dzimuši laikā no 11.01. līdz 20.01. atbilstošais zieds ir Dzelkšņi.Tuvāka paskaidrojuma nav.
6, 2006, 17:00Ingrīda

Veidoju herbāriju pēc ziedu horoskopa ...
6, 2006, 17:08Ingrīda
Continue here -» ...
Kāpēc siltumnīcā kalst nost aizmetušies gurķīši?Vai augiem kas trūkst?
26, 2006, 15:31Silva
Answers and Comments ->
19, 2006, 19:48Ģederts
* Answers and Comments ->

„Materiāls publicēts sadarbībā ar «Vakara Ziņas»” – tas izsaka visu. Varbūt tas raksts ticis uzcepts, lai cilvēkiem rastos priekšstats, ka ar augiem var darīt visu, lai varētu attaisnot nevajadzīgi izpostītu augāju? Iestāsti nu pēc tam kādam, ka arī augi ir dzīvi organismi un bez vajadzības tie nav jātraumē. Uzrunātais sitīs pie deniņiem un jautās – Tu tici tam murgam, kas tur bija sarakastīts?.
20, 2006, 7:52Zirneklītis

Rakstu izlasīju, bet kur solītā augu dvēsele? Rakstā nav ne pušplēsta vārda par dvēseli. Idiotisms nevis raksts.
22, 2006, 15:11Pēcis
Vai driks parstādīt ģerberas,kad viņas zied?
Jau iepriekš paldies.
10, 2006, 21:23Evita
* Answers and Comments ->

Es to nedarītu ...
10, 2006, 21:38Zirneklītis

Ģederts audzēja ģerberas... A kāpēc pārstādīt? Kas vainas?
10, 2006, 21:45Ģederts

nu īstenībā ģerberas pārstāda,tad ja podiņš palicis par mazu.(vismaz man tā šķiet)=)
24, 2006, 14:22neitral
Labdien!
Man jāliek eksāmens botānikā,bet nekur nevaru atrast stumbra un lapas anatomisko uzbūvi!:(Palīdziet!!!
10, 2006, 15:45Inese
* Answers and Comments ->

Ūja, kurā skoliņā tad nav vienkāršākās botānikas mācību grāmatas, kurās visās ir
gan stumbra, gan lapas uzbūve??? Kautkas traks. Mums te BiolFak serverī ir šādi
tādi studiju palīgmateriāli augu anatomijā, bet tie vairāk tā kā LU studentiem
domāti. Bet, ja māki meklēt google.lv, tad jau atradīsi... Laikam gan nemāki
meklēt, tikai žēloties?
10, 2006, 15:49Ģederts
man lloti wajag zinaat kaadas ir telpaugu slimiibas un kaa taas ir aarsteejamas man tas ir wajadziiigs nelilam skolas projetam luudzu atraxtiet peec iespeejaas aatraak jo driizz jaanodod darbs!paldies:)
18, 2006, 16:08Diāna
* Answers and Comments ->

Vislabāk paņem kādu grāmatiņu bibliotekā par telpaugiem latviešu valodā, tur
būs galveno slimību uzskaitījums. Runāt par "ārstēšanu" augu kontekstā gan nav
pieņemts.
18, 2006, 18:36Ģederts
No visa augstāk lasītā, saprotu, ka tas ir viens fantastiski pārliecinošs mīts. Bet vai kāds zin kas tās īsti ir par liepām, bērziem, kas izskatās it ka augtu ar saknēm uz augšu? Kur tādas var dabūt?
5, 2006, 21:07Givers
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Var dabūt divējādi. Pirmārt, "nepareizi" apgriežot, lai veidojas pastiprināta
sazarošanās. Otrkārt, dabā eksistē mutanti, kuriem ir traucējumi attīstībā.
Piemēram, pastiprināts sazarojums, vai arī sānu zaru trūkums, vai arī
ģeotropiskās reakcijas traucējumi - zari aug uz leju. Par tām var interesēties pie
stādu audzētājiem.
6, 2006, 10:52Ģederts

Ar „apgriežot” Ģederts domāja „apgriežot ar šķērēm” NEVIS „apgriežot kājām gaisā”. Tas tā, lai te kāds nepārprastu ;)
6, 2006, 10:56Zirneklītis

Hihi... Paldie par komentāru... Manām vīrusa apmiglotajām smadzenēm TAS
neienāca prātā.
6, 2006, 14:16Ģederts
19. februārī Latvijas radio 1. programmā R.Grāveres veidotajā raidījumā "Pagātnes liecības" par Dikļu pagastu stāstīja par Dikļu parka liepu aleju, sauktu par moku aleju, kurā koku vainagi ļoti zaroti un zari izlocīti. Pagasta pārstāve sacīja, ka mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām, ka koki stādīti ar saknēm uz augšu. Šādi ar saknēm uz augšu stādīti koki esot zināmi vēl divās vietās.
21, 2006, 13:21miks
* Answers and Comments ->

Droši vien domājusi vēl Katvaru parku. Tur tās nabaga liepas arī ir traki samocītas un kroplīgas. Tas mīts par ačgārni iestādītiem kokiem gan ir dzīvelīgs. Grāveres kundze gan jāapbēdina, ka zinātnieki turpina ietiepīgi apgalvot, ka kokiem saknes ir tur, kur tām jābūt – zemē.
21, 2006, 14:18Zirneklītis

Tās ir sekundārās saknes attīstījušās zemē, bet primārās pārveidojušās par
zariem, tāpēc arī ir stipri atšķirīgi. Bonzai!
21, 2006, 19:01Ģederts

Tik tiešām šie ir iestādīti kājām gaisā? Jebšu kas viņiem nodarīts?
22, 2006, 6:51Zirneklītis

A pirmkārt i pa priekšu: R.Grāveres raidījumu nesauc vis "Pagātnes liecības" bet gan "Gadsimtu liecības".
A otrkārt un vispār: minētās muļķības izskanēja nevis iepriekšminētajā raidījumā, bet gan I.Mačas veidotajā raidījumā "Dzīvesziņa", kurš skan uzreiz pēc "Gadsimtu liecībām" (ieejiet Latvijas Radio mājaslapā un noklausieties, - par Dikļu parka jocīgajiem kokiem saruna ir ap 7:30 (ieraksta hronometrāža).
A treškārt un ja godīgi: tā frāze "..mēs šodien kā gudri cilvēki izskaidrojam ..(seko Mika pārstāstītais sviests)" skan tiešām jauki.
Skaistākais jau ir tas, ka šīs ultradzīvelīgās muļķības noteikti tiek iedzītas skolasbērniem un sētas un kaisītas ikvienā pateicīgā substrātā (a ļa lētticīgu ekskursantu izskatā).
BET !!!
Tā kā par tautas gara mantām ir jārūpējas, es domāju, ka mēs varētu apspriest, ko vēl (NE)varēja (NE)darīt sentēvu dārznieki pēc tam, kad bija iestūķējuši ar galotni pa priekšu koku zemē. Kā, piemēram, notika gaisā palikušo sakņu aplaistīšana un, galvenais, mēslošana (vismaz pirmajā laikā, kamēr stulbie zari iemācās pildīt viņiem jaunatvēlētās funkcijas).
UN VISPĀR:
Kādas vēl rituālās (NE)darbības (NE)varēja (NE)tikt (NE)veiktas vai bija pat obligātas, lai koka zari augtu uz leju.
Piedāvāju:
1. Broutegāna pamestas žēlabās mirušas jaunives ierakšana zem koka saknēm (lai koks aug vēl sērīgāks).
2. Bakšteina siera iekāršana virs koka pavasarī(lai jaunie dzinumi riebumā grīļodamies nevis vienkārši augtu bet až kristu uz leju.
3. Pumpuru apkaisīšana ar sikspārņa nagu pelniem pilnmēness naktī, skrienot ap koku pretēji pulksteņa rādītāja virzienam un izkliedzot neartikulētas skaņs.
Biedri! Domāju, ka mūsu šodien kā gudru cilvēku sviekstaināko ideju izkristalizēšana caur paralēli perpendikulāro garamantu diagonālo prizmu varētu būt nozīmīgs ieguldījums mūsu kopējā SVIEKSTA druvā!!!
22, 2006, 12:14garamantu apkopējs

es dom., šāds stāsts bagātina vietējo kultūrvidi vai kaut ko tamlīdzīgu.
kāda vaina ir stāstam, ka lubāna ezers ir nokritis no gaisa, ka velnezeri radušies no velna nepareizas darba organizācijas utt? arī mūsdienās var rasties šādi jauni sāsti, kās sākumā daudziem liekas ticami, un kā tādi tiek izplatīti, bet gadsimtu gaitā iegūst citu vērtējumu. vai cilvēki tic vai netic teikām, kuras stāsta, un, ja netic, tad kāpēc stāsta to, kam netic, tas ir man ne pārāk saprotams jautājums.
22, 2006, 13:54saaukstēšanās

Nu tak jau, ka nekādas vainas. Aiz to jau es aicinu bagātināt un liriski tālāk izdaiļmālēt šīs folkloras pērles.
22, 2006, 16:59garamantu apkopējs

Stāstot teikas, parasti netiek apgalvots „..mūsdienās jau mēs to protam zinātniski pareizi izskaidrot un zinām..”.
23, 2006, 19:13Vērotājs

jā, bet "industriālajās balādēs" tieši zinātniskums rada visvairāk šausmu
elementu...
23, 2006, 19:21Ģederts

Vaiī, dieniņ cik lustīga diskusija! To augšminēto raidījumu es reizes divas dzirdēju un patika man tas stāsts par ačgārnajiem kokiem. Ir gadijies tādus arī redzēt un bija pat doma savā dārzā tādu eksperimentu izmēģināt. Tak palika tomēr žēl nabaga koku - par ko viņi pelnījuši augt ar kājām gaisā? Un pareizi nosaukta moku aleja - laikam kociņi ne pa jokam nomocijās, kamēr ieauga. :(
24, 2006, 12:36Mikī

No visa augstāk lasītā, saprotu, ka tas ...
5, 2006, 21:07Givers
Continue here -» ...

Reku var apskatīties uz Katvaru muižas parka liepu stādījumiem:
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=ainavas&M=1&k=parki/Katvari/&t=1
6, 2006, 12:27Zirneklītis
ka var uzinat cik kokam gadu
7, 2006, 22:01krista
* Answers and Comments ->

Pie mums koka vecumu var noteikt skaitot gadskārtas. Tādos klimatiskos apstākļos, kā pie mums, kur atšķiras ziema no vasaras, kokiem veidojas gadskārtas – pavasarī un vasarā viņi aug straujāk (veidojot gaišāku koksni) nekā rudeņos (kad veidojas tumšāka koksne). Ziemā koki neaug vispār. Līdz ar to koksnē veidojas ar aci redzamas joslas – gadskārtas. Lietusmežos koki neveido gadskārtas.

Ja koks ir nozāģēts, tad gadskārtas var saskaitīt kaut vai uz celma virsmas. Ja koks ir augošs, tad koksnes parauga iegūšanai izmanto speciālus urbjus.

Pēc koka resnuma un garuma vien noteikt tā vecumu nav iespējams. Piemēram, purvā augoša 400 gadīga priede būs daudzkārt mazāka nekā silā augoša 30 gadiniece.

7, 2006, 22:54Zirneklītis

Tikai jāņem vērā, ka vasarās ar sausumu pa vidu ( apmēram tā:jūnijs lietains, jūlijs sauss, augustā atkaļ šļakst)kokiem var veidoties divas "gadskārtas" vienā gadā. Bet nu, es domāju, ka šāda kļūda nav mirstamā vaina ...
28, 2006, 17:30garamantu apkopējs
kadi augi parziemo ar lapam?kuriem augiem ziema ilgi saglabajas pernas lapas?kads izskatas koku vainags kad tiem nobirusas lapas?kadi izskatas pumpuri ziema!!!????
5, 2006, 12:59zane
* Answers and Comments ->

Ar lapām pārziemo ziemzaļie vai mūžzaļie augi. Tādi ir, piemēram, brūklenes un
mellenes, daļa rododendru u.c. Lielākā daļa skujukoku arī pārziemo ar lapām,
tās gan sauc par skujām. Ilgi vecās lapas saglabājas ozoliem, reizēm arī citiem
kokiem. Bet "kādi izskatās" Tu uzzināsi, izejot ārā un uzmanīgi pavērojot kokus
un to pumpurus.
5, 2006, 14:49Ģederts
[<< Previous page] [1] [2] [3] 4 [5] [Next page>>] Records in this group: 141
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------