Guest Book

/

The owner of this web server is not responsible for any kind of a text published with this script
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

Group: Animal anatomy and physiology


Hide answers
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] 5 Records in this group: 150
Order: v
Labdien!Varbūt Jūs varat pateikt,kur atrastmateriālu par putnu pielāgošanos lidošanai?Paldies!
10, 2006, 15:48Inese
* Answers and Comments ->

Inese, Tev arī ornitoloģijā eksāmens? Putni lido pārsvarā tāpēc, ka tiem ir
spārni... un kauli ar gaisu pildīti... un spalvas kādas tur tādas...
10, 2006, 15:50Ģederts

man palicis atmiņā, ka tas bija skolas zooloģijas grāmatā.
10, 2006, 16:06Vija

Nē,Ģedert, zooloģijā!Bet es atradu mugurkaulnieku zooloģijā!Tikai dikti sarežģīti,bet būs jau labi!
11, 2006, 12:21Inese
sakiet luuudzu kaadas ir uzbuuuwes iipatniibas pazemee dzivojoshajiem ziiiidiiitaajiem! un kuri tieshi ir pazemee dziiivojosie ziidiitaaji? 8) 8) Pāaaaaldies 8)
8, 2006, 15:48neziniite
* Answers and Comments ->

pie mums tikai kurmis? ķepas zemes rakšanai? slikta redze (tā gan nav
uzbūve...)? kas vēl? nezinu?
8, 2006, 18:58Ģederts

Pazemē dzīvo tādi grauzēji kā žurkas un strupastes, kukaiņēdāji - ciršļi un kurmji. Sermuļu dzimtas dzīvnieki (āpsis, sesks, sermulis) izmanto gatavas alas vai tās izrok. Alu izmanto arī lapsa.
Kurmim ir smails deguns un lāpstām līdzīgas priekškājas, kas piemērotas rakšanai. Viņa ķermenis ir nedaudz sašaurināts uz aizmuguri, šī cilindriskā forma ļauj dzīvniekam pārvietoties uz priekšu līdzīgi kalnraču mašīnai. Āpšiem ir masīvs ķermenis un īsas ekstremitātes, ko klāj īsa, bieza spalva. Āpša nagi ir ļoti stipri, piemēroti rakšanai.
9, 2006, 9:08Mikī

Ārzemnieki - piemēram, surikati, prērijsuņi, murkšķi un truši ir aprīkoti ar spēcīgām priekšķepām rakšanai, blīvais kažociņš nodrošina augsnes daļiņu atgrūšanu. Turpretī kailais smilšracējs (dzīvo kenijā un Somālijā) ir pilnīgi pliks - vispār bez apspalvojuma, toties ar asiem un gariem zobiem, ar kuriem arī rok. Vombatiem - somaiņiem, soma atveras uz aizmuguri, lai rokot alu, tajā neiekļūtu zeme.
9, 2006, 9:20Mikī

sorr, nejauši uzrakstijās apspalvojums - pareizi laikam būs apmatojums.
9, 2006, 9:22mikī

kuram ziditajdzivniekam dzives veids lidzinas skudram?????
*susurim
*kailajam smilsracejam
*kurmim
*skudrulacim???
ludzu atbildiet tuvakaja laika!!!
2, 2008, 12:34skolniece

Uz skolnieces jautājumu tiks atbildēts pēc 2008. gada 24. novembra, jo jautājums ir no «Cielavas gudrības» spēles.
See also:
Another message ( 15, 2008, 14:08)
2, 2008, 12:37Zirneklītis

Kurmis ziemā guļ? vai tomēr nē? Gribu pārbaudīt vai vecāki domā pareizi!
14, 2008, 19:42Marulite

Latvijā dzīvojošajam (eiropas) kurmim (Talpa europaea) ir savs ziemas tērps – tajā matojums ir garāks un tumšāks. Bet jautājums ir no «Cielavas gudrības» spēles. Atbilžu iesūtīšanas termiņš 2008. gada 24. novembris.
See also:
Another message ( 15, 2008, 14:08)
19, 2008, 9:38Zirneklītis

par kurmi neteikšu, bet vai kaķis ziemā guļ?
19, 2008, 15:03atkal tas kurmis
Vakar «Panorāmā» atgādināja, ka, jau kuro gadu, cilvēkiem cenšas zobpasta reklāmās iestāstīt, ka bebrim esot žilbinoši balti zobi. Tik tiešām – par šo reklāmu jau sen zirgojās visi, kas bebri sastapuši tuvumā, jo bebru zobi ir koši dzelteni.
1, 2006, 10:43Zirneklītis
Answers and Comments ->

Sveikiņi, vai jūs lūdzu nevarētu pateikt kādu interneta adresīti vai atrast informāciju par ATMUŅU!!! Lūdzu izpalīdziet! Paldies jau iepriekš!
30, 2006, 20:46suks
http://kate1730@inbox.lv
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

See also:
Another message ( 28, 2006, 18:19)
22, 2007, 21:47Zirneklītis
Sveikiņi, vai jūs lūdzu nevarētu pateikt kādu interneta adresīti vai atrast informāciju par ATMUŅU!!! Lūdzu izpalīdziet! Paldies jau iepriekš! =)
30, 2006, 12:38Fuksinja
* Answers and Comments ->
This is as a comment to another record ...

Sveikiņi, vai jūs lūdzu nevarētu ...
30, 2006, 20:46suks
http://kate1730@inbox.lv
Continue here -» ...

varat luudzu pateikt kur var atrast ...
7, 2006, 20:06evucis
evucis35 at inbox.lv
Continue here -» ...
sveikiņi, vai jūs man lūdzu nevarētu izpalīdzēt? Man ļoti, ļoti vajadzētu kādu informāciju vai adreszīti, kur var sameklēt kaut ko par tēmu MIEGS =) lūdzu palīdziet.... Paldies par atsaucību...=)
28, 2006, 18:21emuxy
* Answers and Comments ->

Par miegu iesaku grāmatu:
V.B.Drešers. Izdzīvošanas likums. Izdota 80-ajos gados, lielā tirāžā, bibliotēkā jābūt.
29, 2006, 10:31Vija

Sveikiņi, vai jūs lūdzu nevarētu ...
30, 2006, 12:38Fuksinja
Continue here -» ...

www.miegs.lv
ir taada miega asociācija, savaa laikaa esmu bijis vinju seminaaraa =))
16, 2006, 16:03morales
Sveiki, vai jūs varētu man palīdzēt? Vai jūs lūdzu nevarētu atrast kādu informāciju vai interneta adreses par ATMIŅU (cilvēka), tas ir vajadzīgs anatomijā! Lūdzu palīdziet! visu par atmiņu!
28, 2006, 18:19Fuksinja
* Answers and Comments ->

22, 2007, 21:46Zirneklītis
Labdien! sakiet luudzu! kas ietilpst ziidiitaju segaudu orgaanu sistemaa un balstu, kustiibas orgaanu sisteemaa?
9, 2006, 15:45neziniite
* Answers and Comments ->

Tur noteikti ir kvarki.
10, 2006, 14:16Kodolfiziķis

Kvarki jā, bet segaudi bez segas nesanāks, nudien! Mans minējums - sega! Kurš
turpinās minējumus?
10, 2006, 17:56Ģederts

Varbūt tā ir āda un apmatojums?
Balsta sistēmu varētu veidot kauli.
Nu bet kustības orgānu sistēma??? es nezinu, kas tur domāts - kustas taču viss ķermenis, gan ekstremitātes, gan kakls un aste. Nu tur, protams, ir muskuļi, bet tikpat arī kauli un āda.... AK JEL! Nu to taču galu galā māca skolā....
11, 2006, 9:27Mikī
(Sauc par pauguru knābja galā, kursh veelaak izzuud!!) tas ir nemts no biologijas graamatas!!!
2, 2006, 14:42alvixxx
* Answers and Comments ->

See also:
Another message ( 26, 2006, 13:11)
26, 2007, 17:51Zirneklītis
kā hameleoni spēj mainīt krāsu???=)
14, 2006, 18:34karīna
* Answers and Comments ->

Savu krāsu, vairāk vai mazāk, māk mainīt visas hameleonu dzimtas (Chamaeleontidae) sugas. Viens no kļūdainiem pieņēmumiem ir, ka hameleoni maina krāsu pielāgojoties apkārtējās vides krāsām. Viņiem tas sanāk pats par sevi, bet ne tādēļ viņi maina krāsu. Patiesībā hameleonu krāsu ietekmē temperatūra, gaisma, kā arī paša dzīvnieciņa garastāvoklis un dvēseles noskaņojums. Mainoties viņa emocionālam stāvoklim, mainās arī dzīvnieciņa krāsa. Varētu būt, ka, pazeminoties apkārtējai temperatūrai, hameleoni kļūst tumšāki, lai labāk uztvertu saules siltumu. Iespējamā krāsu gamma ir atkarīga no hameleonu sugas. Daudzi no viņiem var kļūt dzelteni, zaļi, bāli vai tumši brūni, bieži ar tumšākiem vai gaišākiem plankumiem.

Krāsu maiņu nodrošina krāsu pigmentu granulu izkliedēšana vai sakopošana pigmentu šūnās, ko nosaka autonoma nervu sistēmas darbība. Šis pigmentu šūnas ir izvietojošās hameleona ādā dažādā dziļumā. Visdziļāk ir tās šūnas, kuras satur tumši brūno pigmentu melanīnu. Šo šūnu izaugumi sasniedz arī ādas virspusi. Kad hameleons jūtas nomākts, melanīns tiek nosūtīts tuvāk ādas virspusei, tādējādi padarot hameleonu tumšāku. Citas šūnas, kas satur citus pigmentus, spēj sarauties un izplesties, tādējādi samazinot vai palielinot to redzamo virsmas laukumu, kas, skatoties kopumā, izpaužas kā krāsu maiņa.

15, 2006, 12:15Zirneklītis
kāpēc rāpuļu organismā nonāk ar skābekli bagātākas asinis nekā abiniekiem?????
12, 2006, 15:06kristīne
* Answers and Comments ->

Gan rāpuļiem, gan abiniekiem ir trīskameru sirds, tāpēc organismā nonāk jauktas asinis. Tomēr rāpuļu sirds kambarim ir daļēja šķērssiena, tāpēc no abiem priekškambariem ieplūstošās asinis sajaucas mazāk.
13, 2006, 20:56purva varde
kur war atrast k.ko par shuunaam un audiem???
7, 2005, 23:35baiba klava
baibucis13 at inbox.lv
* Answers and Comments ->

Tā kā biji nolikusi savu jautājumu pie jautājumiem par augiem, tad, acīmredzot, Tevi pamatā interesē augu šunas un audi. Tad, pirmkārt, jau jāmeklē botānikas mācību grāmatā. Vēl var papētīt Selga T. Šūnu bioloģija un šūnu ekoloģija, 1. - 3. daļa, Arkādija, Rīga 1997 - 1998, 260 lpp.

Tīmeklī var apraudzīt materiālus:

9, 2005, 1:01Zirneklītis
kā notiek saindēšanās ar tvana gāzi-(CO)?? (kas tur notiek ar tiem eritrocītiem, viņi nevar skābekli saistīt vai ko tur?) UN kur var dabūt kādu info, par klāpekļa apriti dabā? tas varētu būt šīgada eksāmenā bioloģijā?
11, 2005, 21:10nematode
* Answers and Comments ->

Kas ir „klāpeklis”?
13, 2005, 7:41Zirneklītis

www.google.lv
http://www.liis.lv/anatom/Antomija/16/16cit/16cit5.htm
tu domaaji skaabekli vai slaapekli?
jebkuraa gadiijumaa, un arii par hemoglobiinu, Tev var paliidzeet biblioteekaa atrodamaa "biologijas rokasgramata". it ipasi tad, ja maacies eksaamenam. man savaa laikaa sii graamata loti paliidzeeja!
13, 2005, 10:17piektdiena

Hemoglobīns daudz labāk saistas ar tvana gāzi nekā skābekli, līdz ar to orgāniem netiek piegādāts skābeklis. Rezultātā var iestāties nāve :( . Ja mājās ir krāsns apkure, tad nedrīkst aizvērt šīberi kāmēr vēl ir kvēlošas ogles. Oglēm kvēlojot izdalas tvana gāze.
13, 2005, 14:18Kuriķis

slāpeklis slāpeklis N!! un rokasgrāmata izstudēta jau, tikai vai ar to pietiek eksāmenam?? laikam pārāk uztraucos...
13, 2005, 17:33esss

par slaapekli - googlee meklee ar vaardiem "nitrogen cycle".
par eksaamenu - nevaru neko paliidzeet. siis maajas lapas veidotaaji nav nekaadaa sakaraa ar biologijas eksaameniem skoleeniem.
13, 2005, 17:40piektdiena
[<< Previous page] [1] [2] [3] [4] 5 Records in this group: 150
Add a new record ->
Show the latest records -> RSSRSS
Open the saved records ->
Upcoming events -> RSSRSS
Show the groped records ->
Show the unanswered records ->

/Y

Powered by perl based Guest Book 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Have a nice day! ;-) ------------------------------