Domu doze

/

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Grupa: Augi


Paslēpt atbildes
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [38] [39] [40] [41] 42 [43] [44] [45] [46] [47] [48] [49] [50] [51] [52] [53] [54] [55] [56] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 496
Secība: v
vai, juus vareetu, luudzu, man nosaukt 2 jaunākās Latvijas nezāles.
2006. gada 12. decembrī, 19:59Kristina
* Atbildes un piebildes ->

Interesants jautājums. Nezinu, vai kādam ir tāds uzskaitījums pa gadiem. Man
arī liekas mazliet divdomīgs, jo, ja runa ir par Latvijas vietējām nezālēm, tad tam
ir maz jēgas, bet, ja par invazīvajiem augiem - nezālēm, tad vēl kaut kas varētu
sanākt. Varbūt vēl kāds invazīvo augu speciālists varētu izteikties, bet es teikšu
- latvāņi.
2006. gada 12. decembrī, 20:23Ģederts

bet vai tad Latvijaa latvaanji nav jau kopsh kuriem laikiem...
2006. gada 12. decembrī, 22:46Kristina

laikam tiek gaidīta atbilde no manis.
nezinu.
jaunas nezāles Latvijā ienāk diezgan bieži. tās ieved gan ar dažādiem augu stādiem un sēklām, gan arī tās ienāk pašas. nereti tās pieder pie krustziežu dzimtas un atrodamas dzelzsceļu malās.


ar viņām ir ķēpa kaut vai tādēļ, ka viņas ir jaunākas par LV augu noteicēju un tādēļ grūti nosakāmas. kāds no LU Bioloģijas institūta varbūt viņas vāc, nosaka, bet ne pārāk steidzas ar nosaukumu publicēšanu. šajā iestādē Tev varētu palīdzēt.


vai arī pagaidi pāris dienas, paprasīšu kādam.

2006. gada 13. decembrī, 9:04Vija
Lūdzu man paskaiet kā izstenībā sauc vaska puķu?Vaska puķe tā ir iesaukta vienkāršākā veidā,bet vai kāds zin kaa vinnu sauc iisteniibaa?
2006. gada 12. decembrī, 17:13linda
* Atbildes un piebildes ->

veel vinu sauc par maajas sveetiibu
2006. gada 12. decembrī, 17:14linda

Vaska puķe tā arī saucās - "vaska puķe". Jeb hoija, no latīņu ģints nosaukuma
Hoya. Palasīt un paskatīt bildes var šeit:
http://en.wikipedia.org/wiki/Hoya
"Mājas svētība" ir pilnīgi cits augs, dižā aspidistra. Par telpaugiem aktuālu
informāciju latviski var dabūt šeit:
http://www.apollo.lv/portal/life/1816/articles/87853
2006. gada 12. decembrī, 17:33Ģederts

liels paldies!
2006. gada 12. decembrī, 19:29linda
Kādi higrofīti aug Latvijā?
2006. gada 11. decembrī, 15:02Inguna
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 11. decembrī, 15:10Vija

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 21. novembrī, 20:29)
2006. gada 12. decembrī, 0:00Zirneklītis
Kas ir Simpodiālās ziedkopas? Kur, varētu atrast sīkāku informāciju par šo ziedkopu veidu?
Paldies!
2006. gada 6. decembrī, 1:38Evita
* Atbildes un piebildes ->

Man nav ne jausmas, kas ir simpodiālās ziedkopas!
2006. gada 6. decembrī, 8:02Krišjānis
xxx at inbox.lv
http://www.daba.lv

no augu noteicēja:
simpodiāls zarojums -
galotnes ass vai zaru galotnes augšanas punkts pārstāj augt vai pilnīgi panīkst, bet tā vietā sāk attīstīties kāds pumpurs zem galotnes pumpura, pie tam jaunais zars aug vertikāli un aizstāj galveno asi.


bildites ir seit, varbut kada der
http://images.google.lv/images?q=sympodial&nojs=1&svnum=10&hl=lv&lr=&start=0&sa=N

2006. gada 7. decembrī, 15:34Vija
Tillandsia usneoides - sakiet, lūdzu, kā varētu vēl pateikt? Vai tā ir
Spāņu sūna (Spanish moss)?
2006. gada 3. decembrī, 14:53Vinčiks
* Atbildes un piebildes ->

Angliski tā viņu sauc, bet šis augs nav ne ķērpis, ne sūna (lai arī izskatās tāda pa gabalu), bet gan ziedaugs. Aug Dienvidamerikā. Nokarājas no kokiem kā tāds Usnea ģints ķērpis, no kā ar ieguvusi savu latīnisko nosaukumu. Iedalīts bromēliju dzimtā Bromeliaceae. Vācieši šo augu sauc arī par Louisianamoos. Ka sinonīms tiek lietots Dendropogon usneoides.
2006. gada 11. decembrī, 4:18Zirneklītis

kur var dabuut latvijaa Spāņu sūnas
2007. gada 10. decembrī, 7:37jautaataajs
Sarkanais āboliņš, gladiolas, pelargonijas,ābeļziedi, kreses, kāršrozes,klinģerītes . Kas vēl kopīgs šiem ziediem bez tā , ka tie visi zied vienā laikā,mēdz izmantot eksotiskos ēdienos, tie visi ir ārstniecības augi un atrodami jebkurā pasaules dārzā ?
2006. gada 1. decembrī, 15:19Anita
* Atbildes un piebildes ->

Jautājuma sarežģīto jēgu man tiešām nav pa spēkam atšifrēt. Vēlos tikai atzīmēt,
ka tie nebūt nav atrodami "jebkurā pasaules dārzā" un nekādā gadījumā tie
nezied "vienā laikā". Nu, padomājiet par ābeļziedu laiku un gladiolu ziedēšanas
laiku... "Eksotiskie ēdieni" arī ir drusku aizdomīga īpašība... Ja vien "eksotisks"
nenozīmē "vienreiz ēdams"... =)
2006. gada 1. decembrī, 21:58Ģederts
kas ir hidrofīdi , higrofīdi, mezofīdi, kserofīdi un piemērus lūdzu varat patiekt??
2006. gada 21. novembrī, 20:29Laura
* Atbildes un piebildes ->

Tā ir augu klasifikācija attiecībā pret ūdens pieejamību to augšanas vidē.
Hidrofīti - aug ūdenī.
Higrofīti - aug pastāvīgi slapjās vietās.
Mezofīti - aug ar mitrumu labi nodrošinātās vietās.
Kserofīti - aug vietās ar samazinātu ūdens pieejamību.
2006. gada 22. novembrī, 20:00Ģederts

Ak tā, piemēri. Nu, tas ir pavisam vienkārši.
Hidrofīti - visi, kas aug ūdenī (piem. ežgalvīte), higrofīti - aug ūdeņu malās
(niedres), mezofīti - lielākā daļa augu mērenajā joslā, kserofīti - lielākā daļa
tuksnešu augu.
2006. gada 22. novembrī, 20:06Ģederts
Vai kāds,lūdzu, nezina kur un kas Latvijā nodarbojas ar aroniju audzēšanu?
2006. gada 21. novembrī, 15:48Laurita
* Atbildes un piebildes ->

es zinu, ka Līgatnē...
2006. gada 21. novembrī, 15:49Raisa

Zemnieku saimniecībā «Ziediņi» Višķu pagastā.
2007. gada 8. janvārī, 0:15Zirneklītis

Hey super Webseite, find ich gut.
2007. gada 3. maijā, 7:49yahoobot
http://Axelldm@gmail.com
nu luudzu kads pasaka paparzu nozimi ???kur to izmanto!!!!
obligati uz ritdienu vajag!!!!
2006. gada 19. novembrī, 14:57eliina
* Atbildes un piebildes ->

Lūk, kas rakstīts šeit http://www.nybg.org/bsci/herb/ferns.html (mans brīvs
saīsināts tulkojums):
Praktiskā paparžu izmantošana: medicīnā, pārtikā, kā dekoratīvos augus.
Paparžu sugas Asplenium ruta-mauraria, Dryopteris crisata un Pellaea
atropurpurea izmanto parazītisko tārpu izdzīšanai no kuņģa un zarnu trakta.
Papardes Adiantum phillipense and Asplenium adiantum-nuigrum izmanto
caurejas un zarnu saslimšanu ārstēšanai. Daudzu paparžu sugu sakneņus
izmanto pārtikā, jo tie satur cieti. Pārtikā izmanto arī jaunos paparžu
dzinumus, salātos vai vārītus sālsūdenī. Dažas papardes izmanto dzērienu
sagatavošanai. No kaltētiem Drypteris fragrans dzinumiem izgatavo tēju.
Citas papardes izmanto apiņu vietā alus fermentācijas procesā. Āzijā Azolla
ģints papardes izmanto zaļmēslojuma sagatavošanai rīsu lauku mēslošanai.
Šīs papardes satur simbiotiskās aļģes, kas fiksē gaisa slāpekli. Ļoti daudzas
papardes audzē dekoratīviem nolūkiem. ASV paparžu sugu Polystichum
acrostichoides pārdod īpaši uz Ziemassvētkiem.
Ja jau Tev ir internets, kāpēc nemeklē informāciju pati?
2006. gada 19. novembrī, 17:45Ģederts

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 18. novembrī, 17:26)
2006. gada 20. novembrī, 11:44Zirneklītis

Rokas un prāts neīstajā vietā.
2009. gada 12. janvārī, 20:04Andris
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [38] [39] [40] [41] 42 [43] [44] [45] [46] [47] [48] [49] [50] [51] [52] [53] [54] [55] [56] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 496
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

/Y

Lapu darbina perlā rakstīta Viesu grāmata 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------