Domu doze

/

Šo lappušu īpašnieks neatbild par tekstu, kas sarakstīts, izmantojot šo programmu
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

Grupa: Augi


Paslēpt atbildes
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [38] [39] [40] [41] [42] 43 [44] [45] [46] [47] [48] [49] [50] [51] [52] [53] [54] [55] [56] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 497
Secība: v
nu luudzu kads pasaka paparzu nozimi ???kur to izmanto!!!!
obligati uz ritdienu vajag!!!!
2006. gada 19. novembrī, 14:57eliina
* Atbildes un piebildes ->

Lūk, kas rakstīts šeit http://www.nybg.org/bsci/herb/ferns.html (mans brīvs
saīsināts tulkojums):
Praktiskā paparžu izmantošana: medicīnā, pārtikā, kā dekoratīvos augus.
Paparžu sugas Asplenium ruta-mauraria, Dryopteris crisata un Pellaea
atropurpurea izmanto parazītisko tārpu izdzīšanai no kuņģa un zarnu trakta.
Papardes Adiantum phillipense and Asplenium adiantum-nuigrum izmanto
caurejas un zarnu saslimšanu ārstēšanai. Daudzu paparžu sugu sakneņus
izmanto pārtikā, jo tie satur cieti. Pārtikā izmanto arī jaunos paparžu
dzinumus, salātos vai vārītus sālsūdenī. Dažas papardes izmanto dzērienu
sagatavošanai. No kaltētiem Drypteris fragrans dzinumiem izgatavo tēju.
Citas papardes izmanto apiņu vietā alus fermentācijas procesā. Āzijā Azolla
ģints papardes izmanto zaļmēslojuma sagatavošanai rīsu lauku mēslošanai.
Šīs papardes satur simbiotiskās aļģes, kas fiksē gaisa slāpekli. Ļoti daudzas
papardes audzē dekoratīviem nolūkiem. ASV paparžu sugu Polystichum
acrostichoides pārdod īpaši uz Ziemassvētkiem.
Ja jau Tev ir internets, kāpēc nemeklē informāciju pati?
2006. gada 19. novembrī, 17:45Ģederts

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 18. novembrī, 17:26)
2006. gada 20. novembrī, 11:44Zirneklītis

Rokas un prāts neīstajā vietā.
2009. gada 12. janvārī, 20:04Andris
varat pateikt paparzu nozimi daba un kur to izmanto varbuut arii medicina???
2006. gada 18. novembrī, 17:26elinite
* Atbildes un piebildes ->

protams ka ta var but ...
2006. gada 18. novembrī, 18:20liga
Turpinājums šeit -» ...

Paparžu nozīme dabā? – nu kā jau jebkuram augam, – pārvērš saules gaismu augēdājiem saprotamā enerģijas formā ;)

Kaltētas paparžu lapas var izmantot kā pakojamo materiālu bišu stropos. Var pildīt matračus un spilvenus.

Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 19. novembrī, 14:57)
2006. gada 20. novembrī, 11:38Zirneklītis

Nice site!
2007. gada 3. maijā, 7:48yahoobot
http://Axelxnk@gmail.com
Ko varētu man pastaastiit par kairinaamiibu?
plzzz
2006. gada 13. novembrī, 19:58X_x es
kriksiitic at inbox.lv
Atbildes un piebildes ->
Šis ir kā turpinājums citam jautājumam ...
Lūdzu sīkāku informāciju par rožu dzimtu un krustziežu un nakteņu dzimtu lūdzu lūdzu
2006. gada 13. novembrī, 19:10elīza
bello45667 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

2006. gada 14. novembrī, 4:38Zirneklītis
Kas ir augs Agave???Kāda izskatās?Varbūt, kur var nopirkt???
2006. gada 13. novembrī, 17:36Karīna
* Atbildes un piebildes ->

Reku-šeku:
http://en.wikipedia.org/wiki/Agave
To ir daudz un tās ir dažādas. Nopirkt var puķu veikalos. Apskatīt var LU
Botāniskajā dārzā...
2006. gada 13. novembrī, 19:16Ģederts

Un nevajag sajaukt ar alvejām.
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 20. septembrī, 8:26)
2006. gada 14. novembrī, 4:56Zirneklītis
Meklejam augu toretisko pamatojumu uz gaismu un par kairinamibu?
2006. gada 13. novembrī, 13:11santa
monky81 at inbox.lv
* Atbildes un piebildes ->

brrrrrrrrrrrrrrr. :( Es jau tā kā saprotu, ko jūs, meklētāji, vēlaties atrast, bet tie
formulējumi... formulējumi... iespītēšos un neko neteikšu, kamēr netiks radīti
normāli jautājumi. bez tam, par terminu "kairinājums" es jau teicu. augu
fiziologa ausīm skan briesmīgi. tas, ka to lieto skolotāji, nepadara to par
pareizāku terminu.
Apskaties šeit:
Cits ieraksts (2006. gada 9. novembrī, 18:03)
2006. gada 13. novembrī, 19:11Ģederts

Lai dzīvo c_n_z_r_ ! =)
2006. gada 14. novembrī, 15:11Ģederts

Labi, labi. Ne tur iebakstīju norādi. Vairāk tā nedarīšu (mazāk arī ne) ;)
2006. gada 14. novembrī, 21:06Zirneklītis
Sveiki,sveiki!
:( gandrīz visos,ja ne visos parkos sastādītas Holandes liepas,bet nevienā literatūrā ne vārda,vai varbūt nemeklēju tur kur ir!(nu jā augu noteicējos ir)tas pats par Veimuta priedi:bla bla bla aizsargāsim,kopsim,pirksim un stādīsim utt.bet kas viņa un ar ko atšķiras no parastās priedes ne vārda!Varbūt varat palīdzēt? Tātad,varbūt zinat kur meklēt infu par Holanes liepu un Veimuta priedi?Paldies!
2006. gada 11. oktobrī, 15:57Inese
* Atbildes un piebildes ->

bla bla bla "liepa" un "priede" ir ģinšu nosaukumi ar DAUDZĀm sugām tajās... un
minētās ir atsevišķas sugas ar atšķirīgu morfoloģiju utt. bla bla bla yad kādā
literatūrā meklējāt? Vakara ziņās? =)
2006. gada 12. oktobrī, 10:01Ģederts

Dažādu autoru viedoklis atšķiras, ko nozīmē „daudz”, – priežu ģintī (Pinus) tiek ieskaitītas no 105 līdz 125 sugām, bet pie liepām (Tilia) – ~30 sugas.

Veimuta priede (Pinus strobus) ir labi atpazīstama ar savām 5 diezgan mīkstajām skujām. Man viņa patīk. =)

Apstādījumos pamatā sastopama gan Holandes liepa (Tilia vulgaris), gan parastā liepa (Tilia cordata). Mežos aug parastā liepa.

Augu noteicējos ir aprakstīti augi, kas sastopami savvaļā. Parkos, dārzos un puķupodos audzēto augu aprakstus jāmēklē dārzkopju literatūrā.

2006. gada 12. oktobrī, 12:07Zirneklītis

Bij tāda grāmata "Rīgas dārzi un parki", bibliotēkās vajadzētu būt
2006. gada 12. oktobrī, 12:50Vija

Sveiki!
Nē,Ģedert,vakara ziņās vēl nepaskatijos,vai tad nu tur tas rakstīts!?:p
Zirneklīt,paldies!Jā apstādijumos sastopamas,bet raksturojums?Vai tiešām tikai dārzkopju grāmatiņās!Bāc!
Paldies,Vija,to grāmatiņu jau izlasiju no vāka līdz vākam,bet raksturojuma šīm sugām tur nav!:(
2006. gada 12. oktobrī, 20:06Inese

Latviešu valodā ar šo sugu aprakstiem varētu būt tā paknapāk :( . Ko tu īsti par šiem kokiem gribi uzzināt?

Par liepām varu vēl piebilst, ka, ja savvaļā mums aug tiekai viena liepu suga – parastaā liepa, apstādījumos tiek audzētas 11 dažādas liepu suga. Holandes liepa ir parastās liepas un platlapju liepas (Tilia platyphyllos) krustojums.

Nelielu ieskatu par dažādiem Latvijas kokiem var iegūt «Meža enciklopēdijā» (apgāds «Zelta grauds», 2003.) un enciklopēdijā «Latvijas daba».

2006. gada 12. oktobrī, 23:30Zirneklītis

Paldies,Zirneklīt!Tu esi lielisks!
2006. gada 15. oktobrī, 11:17Inese

Par Veimuta priedi un Holandes liepu var lasīt grāmatā DENDROLOĢIJA
(autori
Lange, Mauriņš, Zvirgzds; "Zvaigzne" 1978.g.). Gan jau arī citās
dendroloģijas
grāmatās kaut kas ir atrodams. Mauriņš tā kā rakstot jaunu
grāmatu
dendroloģijā?
2006. gada 16. oktobrī, 14:17Ģederts

Precīzāk, Mauriņš + Zvirgzds.
2006. gada 16. oktobrī, 14:43Zirneklītis

Mauriņš un Zvirgzds "Kokaugi (Mauriņš) un to neredzamā enerģija (Zvirgzds)"?
Starp citu, "Zvirgzds" derētu par labu čehu uzvārdu, tikpat labu, kā "Zmrhala"...
Latvieši parasti ieliek vairākus pastkaņus vārdos.
2006. gada 16. oktobrī, 18:57Ģederts

Par visnotaļ cienījamo dendrologu Zvirgzdu klīst nostāsts par viņa piedalīšanos vienā konferencē Igaunijā. Vadītājs, Igaunis pēc tautības, viņu pieteica, ka tagad uzstāšoties zinātnieks no Latvijas, kura uzvārds nu ne kādi nav izrunājams ;)
2006. gada 17. oktobrī, 12:36Zirneklītis
ieteikums: izveidot sagrupeetu sarakstu ar visiem sugu nosaukumiem. Piem., jautaajums :"Liliju dzimtas viendīgļlapis?" nekur nav iespējams atrast visus shiis dzimtas augu nosaukumus, ir tikai apraksts, kas tas taads vispaar par auga tipu, vai arii tie doti latiinju nosaukumos, kuri parastam cilveekam neko neizsaka.
2006. gada 5. oktobrī, 11:55Daiga
* Atbildes un piebildes ->

Piedod, bet Tavā ieteikumā ir pārītis dīvainību. Pats augu saraksts ar laiku, cerams, taps, bet, kur Tu tādu jautājumu par lilijām ņēmi? Ja reiz runā par sarakstiem un dzimtu, tad vajadzētu ievērot sistemātiku:
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/saturs.shtml

Šajā sarakstā redzams, ka segsēkļi (ziedaugi) tiek iedalīti divdīgļlapjos un viendīgļlapjos, savukārt liliju dzimta ir viena no viendīgļlapju dzimtām.

Otra dīvainība ir jautājumā „kas tas tāds vispār par auga tipu”. Vārdu tips izmanto dzīvnieku valsts sistemātikā. Līdzvērtīgs iedalījums augu valstij ir „grupas”. Izdalītas ir šādas grupas: aļģes, sūnas, staipekņi, kosas, paparde, sēklaugi, ķērpji. Viss, kādreiz bija sēnes, bet nu tām sava valsts. Vai Tu šo iedalījumu biji domājusi prasot par augu tipu?

2007. gada 27. aprīlī, 7:07Zirneklītis

Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, izplatīts Japānā un Ķīnā ( krustvārdu mīkla Spēles/spoki-Pasmaidi.lv-10.11.2009)- atbilde -HOSTA.Vai jautājums korekti izteikts.
2009. gada 10. novembrī, 1:46RUTA

Pēc vienas sistemātikas hostas (Hosta syn.: Funkia) ir pieskaitītas liliju dzimtai (Liliaceae), pēc citas – agāvju dzimtai (Agavaceae). Vēl ir bijuši mēģinājumi izdalīt arī citas dzimtas, piemēram, Hostaceae, Funkiaceae, bet tās nav guvušas plašu atzinību. Pamatā tiek izmantota sistemātika, kurā hostas ietilpst liliju dzimtā.

Hostu dzimtene ir Austrumāzija. Ar viņu kultivēšanu Japānā un Ķinā nodarbojās jau sen. Eiropā hostas tika ievestas no Japānas XIX gs. vidū.

Tā kā jautājums ir gana pareizs.

2009. gada 10. novembrī, 8:00Zirneklītis
Kas lūdzu tas par augli GARCINIA CAMBOGIA un ko tas satur???
2006. gada 3. oktobrī, 11:17anda
* Atbildes un piebildes ->

Garcinia Cambogia (arī G. gummi-gutta, G. quaesita) aug Indijā un tās kaimiņzemēs. Iedalīts Clusiaceae dzimtā. Pazīstams kā garšvielu un ārstniecisks augs. Pārtikušie ļaudis auglī saskata notievēšanas brīnumlīdzekli. Ka vari iedomāties, indieši no sendienām ar šo augu ārstējuši gan citas vainas. =) Auglis satur hidroksicitronskābi (Hydroxycitric Acid,HCA). Šī skābe, kas pēc uzbūves ir līdzīga citronskābei, samazina apetīti. Laboratorijas eksperimenots (tas ir, kolbā, nevis dzīvē) atklāts, ka HCA apspiež dažu enzīmu darbību, kas nodrošina ogļhidrātu pārvēršanu taukos, kas uzkrājas organismā. Statistiski pierādīt HCA nozīmi svara zaudēšanā nav laikam gan izdevies ;)

Literatūra:
http://www.vitacost.com/science/hn/Supp/Hydroxycitric_Acid.htm
http://en.wikipedia.org/wiki/Gambooge
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/entrez/query.fcgi?cmd=Retrieve&db=PubMed&list_uids=9820262

2006. gada 3. oktobrī, 18:46Zirneklītis
[<< Iepriekšējā lapa] [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] [10] [11] [12] [13] [14] [15] [16] [17] [18] [19] [20] [21] [22] [23] [24] [25] [26] [27] [28] [29] [30] [31] [32] [33] [34] [35] [36] [37] [38] [39] [40] [41] [42] 43 [44] [45] [46] [47] [48] [49] [50] [51] [52] [53] [54] [55] [56] [Nākošā lapa>>] Atrasto ierakstu skaits: 497
Pievienot jaunu ierakstu ->
Rādīt jaunākos ierakstus -> RSSRSS
Šeit var apskatīt esošos ierakstus ->
Pieteiktie notikumi -> RSSRSS
Rādīt sagrupētos ierakstus ->
Rādīt neatbildētos ierakstus ->

/Y

Lapu darbina perlā rakstīta Viesu grāmata 8.01.00.beta [(C) 2015.10.19 12:46 karlo at lanet.lv ]

------------------------------ Lai Tev jauka diena! ;-) ------------------------------